Autotransporta direkcija sadarbībā ar plānošanas reģioniem ir vērsusies pie pašvaldībām ar lūgumu apzināt skolēnu maršrutus, lai vērtētu, cik lielā mērā šie maršruti pārklājas ar reģionālo pasažieru pārvadātāju maršrutiem, informē direkcijas pārstāvji.

Kopumā piecos plānošanas reģionos pašvaldības organizē skolēnu pārvadājumus 964 maršrutos. Lai nogādātu skolēnus mācību iestādē un pēc tam – atpakaļ mājās, mācību gadā skolēnu autobusi nobrauc aptuveni 8,5 miljonus kilometru. No 119 Latvijas pašvaldībās skolēnu pārvadājumus organizē 101.

Pašvaldību organizēto skolēnu maršrutu un reisu plānošana nav savstarpēji saskaņota ar plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju, radot liekas izmaksas ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij. Tādēļ ir uzsākta skolēnu maršrutu izvērtēšana, lai iegūtu detalizētu informāciju par to, kur tie pārklājas ar regulāro pasažieru pārvadātāju maršrutiem un reisu izpildes laikiem un kur tos būtu lietderīgi aizstāt ar sabiedriskā transporta reisiem. Tiklīdz tiks izvērtēti skolēnu maršruti, Autotransporta direkcija plāno individuāli uzrunāt katru pašvaldību, lai rastu kopēju risinājumu.

Valdības izdevumi izglītības un veselības aprūpei nav izmantoti efektīvi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Pie šāda secinājuma nonācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, vērtējot, cik efektīvi valdības izdevumi izglītībai veicina skolēnu vidējos mācību sasniegumus vai izdevumi veselības parūpē pagarina vidējo mūža ilgumu.

Sarindojot ES valstis pēc to valdību izdevumu efektivitātes, Latvija ir 8. vietā izglītībā un 27. vietā - veselības aprūpē. Latvijas izglītības (vērtējot 2006. gada datus) un veselības aprūpes sistēmai (vērtējot 2007. gada datus) piemīt salīdzinoši augsta izmaksu efektivitāte un zema sistēmas efektivitāte, proti, tas, ka Latvijā ir salīdzinoši vairāk skolotāju, ārstu, un slimnīcas gultas vietu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, neatspoguļojas ne augstākos mācību sasniegumos, ne paredzamajā iedzīvotāju mūža ilgumā.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Konkurences padome (KP) aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju formas tērpus iegādāties alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja, informē KP pārstāve paula Vilsone.

Pēc skolēnu vecāku iesniegumu izvērtēšanas KP secina – lai arī skolu rīkotā formas tērpu piegādes konkursā tiek izvēlēts kopumā izdevīgākais un kvalitatīvākais piedāvājums, dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā piegādātāja. Vienlaikus vecākiem tiek liegta iespēja izvēlēties alternatīvu un, iespējams, izdevīgāku obligātā apģērba iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem nodrošinātu iespēju iegādāties formas tērpus atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas dot iespēju vecākiem izvēlēties arī citas alternatīvas, piemēram, ļaujot pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavojot pašrocīgi. Attiecīgi tas nozīmē, ka skolu pienākums ir sniegt vecākiem piekļuvi informācijai par konkrētajām skolēnu formām – apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Starptautiskajā Skolēnu mācību firmu (SMF) festivālā Talsos 48 mācību firmas pārsteidza gan ar daudzveidīgu produkciju, gan netradicionālām biznesa idejām.

Talsos bija ieradušies 128 skolēni, pārstāvot 48 mācību firmas, un 35 ekonomikas un sociālo zinību skolotāji. No tiem 8 dalībnieki pārstāvēja Somijas vidusskolēnus, kuri festivālā uzmanību piesaistīja ar atraktīviem reklāmas pasākumiem.

Mācību firmu festivāla ietvaros apmeklētājiem bija pieejama skolēnu uzņēmējdarbības izstāde - tirdziņš. Mācību firmas vērtēja ne vien apmeklētāji, kuri iepazinās ar jauno uzņēmēju idejām un iegādājās skolēnu mācību firmu piedāvātās preces vai pakalpojumus, bet arī žūrijas komisija. Tā vērtēja stendu noformējumu un piešķīra nominācijas un apbalvojumus par labāko stendu, kvalitatīvāko produktu, sociāli atbildīgāko produktu, labāko pārdošanas komandu, labāko reklāmu un inovatīvāko produktu. Arī paši firmu dalībnieki balsoja par savu simpātiju.

Jūnijā gada inflācija - 17.7 % uzrādījusi samazinājumu, bet eksperti nelolo ilūzijas par tendenču izmaiņām. Toni noteiks gāzes cenas.

Vidējo cenu pieaugumu joprojām uzturēja cenu kāpums degvielai (gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai), kas mēneša laikā kļuva par 4.7 % dārgāka, visticamāk, Jāņu svinēšana veicināja svaigas gaļas cenas kāpumu jūnijā par 5.9 %. Tāpat cenas pieauga vairākiem dārzeņiem, tirdzniecībā nonākot jaunajai ražai. Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns gan atzina, ka jūnijā gaļas patēriņš bijis aptuveni tāds pats kā citos mēnešos. Gada griezumā jūnijā patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem pieauga līdzīgi - attiecīgi par 17.7 % un 17.6 %. Jūnijā gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 14.6 %.

Igauņu jauniešu gatavots upeņu kečups, unikālas sveces no Somijas, Daugavpilī tapušas modernas kaķu mājiņas, Nīderlandē izgudrots mitruma mērītājs augiem – tie ir tikai daži no vairākiem desmitiem skolēnu radītiem produktiem, kuri 26. aprīlī būs apskatāmi un nopērkami starptautiskajā pasākumā Cits Bazārs.

Pasākums notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping, informē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir spilgts apliecinājums jauniešu radošumam, drosmei un neatlaidībai. Tie ir patiesi uzņēmības svētki, kuros ar savu veikumu dalās ne tikai Latvijas, bet vēl vairāku Eiropas valstu pusaudži. Piedāvātās idejas mēdz būt ļoti asprātīgas, tādēļ man ir patiess prieks par ikvienu, kurš pēc SMU programmas noslēguma turpina nodarboties ar savu projektu un attīsta pirmo biznesu,” uzsver J.Krievāns.

Starptautiskā skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāla International Student Company Festival pasākums Cits Bazārs norisināsies 26. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00. Tā laikā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no deviņām Eiropas valstīm – Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Šveices, Beļģijas, Nīderlandes un Maltas.

Draugiem Group uzņēmums Printful sadarbībā ar Latvijas lielāko izglītības organizāciju Junior Achievement Latvia un RTU Rīgas Biznesa skolu uzsāk pirmo uzņēmējdarbības un inovāciju izglītības programmu skolēnu mācību uzņēmumiem.

Programmas mērķis ir sniegt skolēniem iespēju radīt jaunuzņēmumus, kas piemēroti starptautiskam tirgum.

Izglītības programmas ietvaros paredzēts attīstīt skolēnu digitālās prasmes, kā arī stiprināt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību Latvijā. Papildus tam, skolēnu mācību uzņēmumiem ir iespēja strādāt pie produktu izstrādes, vienlaicīgi saņemot konsultācijas un padomus ideju attīstībai. Turklāt, kā liecina Junior Achievement Latvia aptaujas dati, aptuveni 22% programmas absolventu turpina iesaistīties uzņēmējdarbībā.

Printful eksperti piedalās kā programmas mentori un žūrijas biedri, lai dalītos ar savu un uzņēmuma pieredzi, tādā veidā palīdzot ne tikai attīstīt dažādas prasmes, bet arī iedvesmojot jauniešus uzņēmējdarbībai Latvijā un pasaulē. “Lai gan Printful ir starptautisks uzņēmums, mūsu saknes ir Latvijā. Vēlamies dalīties savā veiksmes stāstā un palīdzēt jauniešiem veidot jaunuzņēmumus, kas spētu konkurēt visā pasaulē. Zinām, ka tas ir iespējams, tāpēc ceram ar savu pieredzi iedrošināt nākamo Latvijas uzņēmēju paaudzi,” piebilst Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir iepazinies ar jaunāko OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment – Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) pētījumu, kurā analizēti Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā.

OECD PISA 2015 pētījumā skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos – vidējo punktu un kompetenču līmeņu (1-6) salīdzinājumā. Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa. «Tā ir pozitīva tendence, taču ir vēl kur tiekties,» norāda VISC vadītājs Guntars Catlaks.

VISC arī atzinīgi novērtē labos sasniegumus dabaszinātnēs un lasīšanā, kaut arī izmaiņas atšķirībā no iepriekšējā PISA pētījuma 2006 nav statistiski nozīmīgas, tomēr neliels procentuāls kritums matemātikā norāda jomu, kur vairāk būtu jāstrādā.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Pašvaldības ir noraizējušās, ka līdz ar jaunu koeficientu ieviešanu mērķdotāciju sadalē pedagogu algām sāksies mazo lauku skolu slēgšana.

Izglītības un zinātnes ministrija šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Kultūras un izglītības komitejā iepazīstināja ar izstrādāto grozījumu projektu par mērķdotāciju sadales principiem un saņēma kritiku par slēptiem plāniem likvidēt mazās skolas. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, ieviešot jaunu koeficientu skolu kategorijā, kur skolēnu skaits ir līdz 100 bērniem, pozitīvu ieguvumu nebūs, tieši pretēji - mazās skolas būs jāslēdz vai jāapvieno.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka ministrijai, gatavojot grozījumus, izaicinošākais bija definēt, kas ir maza skola. «Tas ir pirmais solis, ka mēs mazajām skolām piemērojam koeficientu no 0,75 uz 1 no 1.septembra. Mēs esam sākuši soli uz mazo skolu atbalstīšanu. Bet darbs vēl ir jāturpina. Es nesaku, ka tas ir pēdējais, ar ko mēs nākam klajā, modelējot principu «Nauda seko skolēnam». Mūsu mērķis ir šo principu maksimāli vienkāršot,» skaidroja ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka patlaban vēl nav precīzas definīcijas, kas ir maza skola, taču attiecībā uz principu «Nauda seko skolēnam» ir noteikts, ka tie ir 100 bērni.

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Konkurences padome (KP), tuvojoties mācību gada beigām, atkārtoti aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju nepieciešamo apģērbu iegādāties arī alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja.

Neskatoties uz to, ka mācību iestādes konkursa ceļā izvēlas kopumā izdevīgāko un kvalitatīvāko formas tērpu piegādātāju, KP aizvadītā gada rudenī novēroja, ka dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā izstrādātāja. Vienlaikus KP secināja, ka vecākiem dažkārt tiek liegta iespēja izvēlēties citu, iespējams, izdevīgāku tērpa iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem būtu iespējas formas tērpus iegādāties atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas neierobežot vecākiem īstenot alternatīvas, piemēram, ļaut pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavot pašrocīgi. Tas savukārt nozīmē, ka skolām ir jānodrošina iespēja uzzināt informāciju par formu apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Sākot ar šī gada 9.aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņem darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.

Vasaras nodarbinātības pasākumā tiks iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darbu vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Viedierīču bezvada lādētājs, kas levitē ierīci gaisā, ūdens izturīgs mūzikas atskaņotājs, līdzsvara ritenis pieaugušajiem, - tās ir tikai dažas no inovācijām, kas būs apskatāmas un iegādājamas ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā Cits Bazārs.

Piecu dienu garumā izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidotajā e – katalogā internetā vienuviet būs pieejamas 270 Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu radītās preces un pakalpojumi.

Aplūkot skolēnu mācību uzņēmumu piedāvājumu un iegādāties to ražojumus apmeklētāji varēs e – katalogā, vietnē http://www.jalatvia.lv/katalogs no 22. - 26. aprīlim. Bazāra laikā plašā klāstā pircējiem būs pieejami skolēnu izstrādātie skaistumkopšanas, interjera, tehnoloģiju produkti, kā arī rotaļlietas, bižutērija, tekstila un pārtikas preces. E - katalogā veikta virkne uzlabojumu, padarot apmeklētājiem preču aplūkošanu un iegādi vēl ērtāku.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) patlaban turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūlija līdz 31.augustam.

Pirmo divu nedēļu laikā NVA filiālēs 100 darba devēji pieteikuši 1218 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Darba devēju vidū ir arī 47 pašvaldības, informē NVA.

Skolēniem piedāvāts strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās. Visvairāk darba vietu skolēniem šobrīd pieteikuši darba devēji Rēzeknē, Ventspilī un Ogrē, minimāla darba devēju aktivitāte pagaidām vērojama Cēsīs, Dobelē, Preiļos, Ludzā, Balvos, Krāslavā un Kuldīgā.