Eksperti

Skolēnu vasaras darbs: neērtība šodien vai talantu deficīts rīt?

Zanda Arnava, Accenture Talantu studijas vadītāja Baltijā,09.03.2026

Jaunākais izdevums

Uzņēmumi bieži atsakās no skolēnu vasaras darba birokrātijas, izmaksu un ierobežotas kapacitātes dēļ, vienlaikus aiz šīm bažām nereti slēpjas arī atturēšanās ieguldīt laikā un prasmēs, kuru atdeve nav tūlītēja.

Rezultātā īstermiņa ērtības šodien pārvēršas par kvalificētu darbinieku trūkumu rīt, jo vasaras darbs ir viena no iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmumi var ietekmēt jauniešu karjeras izvēli un nākotnes darbaspēka kvalitāti. Pērn vasarā nodarbinātības pasākumus īstenoja 830 darba devēji, nodrošinot darbavietas vairāk nekā 10 tūkstošiem skolēnu, tostarp 203 jauniešiem ar invaliditāti, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Vasaras darbs sniedz iespēju jauniešiem iepazīt dažādas profesijas, kā arī labāk izprast savu nākotnes studiju un karjeras virzienu.

Jauniešu intereses neatbilst darba tirgus vajadzībām

Jauniešu izvēles arvien biežāk neatbilst darba tirgus vajadzībām, satraucošu tendenci atklāj Latvijas Izglītības akseleratora aptauja. Aptuveni 19% jauniešu vēlētos strādāt mākslas, dizaina vai mūzikas jomā, lai gan šo nozaru īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir vien 2–3%, savukārt sportā karjeru plāno 15%, kaut arī tā devums ekonomikā nepārsniedz 1%. Vienlaikus samazinās skolēnu interese par jomām, kas ir būtiskas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai, piemēram, uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Skolēni nepietiekami novērtē arī stratēģiski nozīmīgas tautsaimniecības nozares, piemēram, apstrādes rūpniecību, transportu un loģistiku, kokrūpniecību un mežsaimniecību. Nākotnes ekonomika saskarsies ar ievērojamu STEM talantu trūkumu.

Pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas darbaspēka

Latvijā jāveicina jauniešu interese par nozarēm, kurās gaidāms augsts pieprasījums. Skolēnu vasaras darbs ir viena no iespējām, kā uzņēmumi to var sekmēt, piedāvājot vakances, kuru izpilde saistīta ar inovācijām, tehnoloģijām un augstu produktivitāti. Nākotnē tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās pieprasījumu pēc augstas kvalifikācijas darbaspēka, bet samazinās zemas un vidējas kvalifikācijas darbavietu skaitu, norādīts Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā par darba tirgus prognozēm. Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā gaidāms būvniecības, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī IKT pakalpojumu nozarēs. Tāpēc ir svarīgi, lai arī šīs jomas kā nozīmīgi darba iespēju devēji būtu pārstāvētas skolēnu vasaras darba vakanču piedāvājumā.

Skolēnu vasaras darbs ir uzņēmumu investīcija nākotnē

Līdz 15. martam NVA gaida pieteikumus skolēnu vasaras darbam. Tāpēc aicinām uzņēmumus apdomāt veidus, kā līdztekus līdzšinējām vakancēm jauniešus varētu iesaistīt darbā ar inovācijām un tehnoloģijām. Accenture pieredze liecina, ka skolēnu interese par darba iespējām IKT nozarē ir liela. Arī šogad piedāvāsim 25–30 vakances. Skolēnu vasaras darbs prasa resursus, laiku un plānošanu, tomēr tas ir paveicams. Mūsu pieredze rāda, ka birokrātiskie šķēršļi nav nepārvarami – komunikācija ar NVA ir efektīva, un visu nepieciešamo dokumentāciju var nokārtot bez liekas kavēšanās. NVA ir ieinteresēta sadarboties, kas vēl vairāk atvieglo procesu. Ja uzņēmumam ir ierobežojumi saistībā ar drošību, piemēram, strādājot specifiskos projektos, viens no risinājumiem ir iniciēt jaunus projektus, kas sniedz pievienoto vērtību gan uzņēmumam, gan skolēniem. Skolēnu vasaras darbs jāuztver kā uzņēmuma investīcija nākotnē, līdzīgi kā prakses iespēju nodrošināšana jaunajiem speciālistiem. Tas stiprina uzņēmuma attīstību un palīdz veidot profesionālu, motivētu jauno paaudzi.

Ilgtermiņā svarīgi celt STEM prestižu

Ilgtermiņā tas palīdzēs palielināt augsti kvalificētu speciālistu skaitu valstī, cerams, uzlabot arī vidējo matemātikas atzīmi centralizētajos eksāmenos, lai jaunieši saskatītu, kāpēc skolas laikā ir svarīgi pievērsties STEM priekšmetu apguvei. Valstī ir jādomā par veidiem, kā varam celt matemātikas prestižu un jauniešu zināšanu līmeni, kas vēlāk dos ieguldījumu nozarēs, kurās ir augsts pieprasījums un izaugsme. Lai celtu STEM izglītības prestižu, kā arī veicinātu ilgtermiņa pārmaiņas izglītībā un prasmju attīstībā, Pasaules Ekonomikas forums sadarbībā ar Swedbank, Accenture, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju strādā pie vairākām iniciatīvām. Šāda veida aktivitātes ir zelta vērtē. Mūsu lielākā vērtība ir talantīgi un zinoši cilvēki. Konkurējot starptautiskā mērogā, mums kopīgi jāatbalsta jaunieši, lai viņi augtu un kļūtu par savas jomas profesionāļiem.

Tehnoloģijas

MI ienāk ikdienā – laiks iemācīties to lietot gudri

Guntars Gūte, Diena,06.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Hanzas peronā 25. un 26.septembrī norisināsies Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums "Radi un nodrošini nākotni - tagad!", informē foruma organizatori.

Pasākumā pulcēsies pasaules biznesa līderi, eksperti, politikas veidotāji un inovatori, lai apspriestu tendences un veidotu stratēģijas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un ārpus tās.

Forumu atklās ABSL priekšsēdētājs Jaceks Leverness un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Tam sekos diskusija "Varas balss: sagaidīt negaidīto. Kā vadīt un stiprināt lēmumu pieņemšanas spējas nenoteiktības laikos". Tajā pieredzē dalīsies bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs (2021-2025), atvaļinātais admirālis Robs Bauers, kā arī Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs (2022-2025) Jaceks Sieviera un uzņēmuma "Accenture" valdes priekšsēdētājs Francijā Olivjē Žirārs.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #5

DB,03.02.2026

Dalies ar šo rakstu

Sarežģīta, daudzslāņaina vadības sistēma komplektā ar situācijai neatbilstoši lēnu informācijas apriti un nokavētiem lēmumiem noveda pie Dānijas East Metlal Holding likvidācijas, kurai bija pakļautas arī ražotnes Latvijā. Taču, iedarbinot šeit esošā uzņēmuma stabilizācijas stratēģiju ar konkrētu pasākumu plānu, to izdevās izglābt no ūtrupes un šobrīd jaunu īpašnieku vadībā uzlikt uz attīstības sliedēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA East Metal valdes locekļi un līdzīpašnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.februāra numurā lasi:

DB analītika

Enerģijas ražošana vēl aizvien ir nepietiekama

Tēma

Rietumeiropas dzimstības līmeni uztur imigrantu jaundzimušie

Aktuāli

Izmešu ir mazāk, bet ražošana sarūk

Top 500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

MI ienāk ikdienā – laiks iemācīties to lietot gudri. Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma

Zaļā enerģija - konkurētspējīga Latvija

Biomasa - pašu zemē izaudzētā zaļā enerģija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidusskolēni no Igaunijas, Latvijas un Somijas dodas ēnošanā dažādos Latvijas uzņēmumos un organizācijās, gūstot praktisku ieskatu profesijās un darba vidē.

Ēnošana ir būtiska daļa no starptautiskā uzņēmējdarbības izglītības projekta Central Baltic Young Entrepreneurs (CBYE), kas jauniešiem ļauj tuvāk iepazīt reālo darba ikdienu.

Dalībnieki viesosies tādos uzņēmumos un organizācijās kā Accenture, Swedbank Latvija, Coca-Cola HBC Latvija, Patentu valde, Finanšu ministrija, Latvijas Universitāte, Sakret, TestDevLab, Magnetiq Bank, Madara Cosmetics, Primekss, kā arī daudzos citos.

Ēnošanas laikā jaunieši varēs sekot līdzi profesionāļu darbam, uzdot jautājumus un labāk izprast dažādu nozaru specifiku. Šī pieredze palīdz jauniešiem pieņemt pārdomātākus lēmumus par savu nākotnes karjeru, vienlaikus attīstot izpratni par darba vidi un prasībām dažādās nozarēs. Tāpat pasākums veicina starptautisku sadarbību, kultūras apmaiņu un jauniešu konkurētspēju mūsdienu darba tirgū.

Ekonomika

Ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un noturību ilgtermiņā

Db.lv,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums “Radi un nodrošini nākotni – tagad!”. Pasākums pulcēja ap 200 pasaules biznesa līderu no dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī militāros ekspertus, politikas veidotājus un inovatorus.

Apskatot tendences un iepazīstinot ar stratēģijām ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā, foruma dalībnieki uzsvēra – lai gan ģeopolitiskā situācija var radīt nedrošību un virkni risku, tā vienlaikus paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un nostiprina to noturību ilgtermiņā.

Foruma dalībnieki un eksperti īpaši atzinīgi novērtēja gan Latvijas, gan arī pārējo Baltijas valstu digitālo attīstību, norādot, ka šis reģions pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju izaugsmi. Vienlaikus foruma norise Rīgā ir stratēģiski pamatota, jo Baltijas reģions ir īstā vieta, kur runāt par nākotnes veidošanu, attīstību un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu – šeit izteikti jūtama un novērojama saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītā ietekme.

Citas ziņas

700 jauniešu pulcējas konferencē, lai attīstītu uzņēmējdarbības prasmes

Db.lv,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šonedēļ norisinājās Coca-Cola HBC Latvia un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētā uzņēmējdarbības un satura veidošanas konference jauniešiem #YouthEmpowered, kurā dalībnieki ieguva vērtīgus padomus un jaunākās metodes savu uzņēmējspēju attīstīšanai.

Pasākums vienlaikus norisinājās visās Baltijas valstīs. Pasākums pulcēja 700 jauniešus un tajā ar savu pieredzi un padomiem dalījās uzņēmējdarbības pārstāvji. Konferencē uzstājās Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents, valdes loceklis, Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs, Māra Lieplapa, PLŪKT līdzdibinātāja, Andrejs Ivanovs, Accenture Produktu industrijas vadītājs Baltijā, “Junior Achievement Latvia” programmu absolventi un citi uzņēmēji.

“Mēs Coca-Cola HBC ticam, ka katram jaunietim ir spēks ietekmēt nākotni. Ar iniciatīvu #YouthEmpowered mēs palīdzam šo potenciālu pārvērst reālās iespējās, sniedzot jauniešiem praktiskas prasmes, kontaktus un pārliecību par sevi. Šis pasākums kopā ar mūsu partneriem ir lielisks piemērs tam, kā radām vidi, kurā jaunieši var attīstīties un īstenot savas idejas”, norāda Coca-Cola HBC Latvia Korporatīvo lietu un ilgtspējas vadītāja Paula Šimkuse.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biznesa žurnāls "Forbes" par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, kas ieņem 81. vietu.

"Forbes", kas simt pasaulē ietekmīgāko sieviešu sarakstu publicēja 22. reizi, norādīja, ka pēc tam, kad jūlijā no amata atkāpās korupcijas skandālā iesaistītais Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, Lietuvai bija vajadzīgs līderis, kas atjaunotu stabilitāti un pārliecību, un politikas jaunpienācēja Ruginiene ātri izveidoja valdību. Politiķu vidū Ruginiene ieņem 13. vietu.

Otra ietekmīgākā sieviete "Forbes" vērtējumā ir Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda. Leiena un Lagarda pirmās divas vietas "Forbes" veidotajā sarakstā ieņem kopš 2022. gada.

Par trešo ietekmīgāko sievieti šogad atzīta Japānas premjerministre Sanaje Takaiči, kas amatā stājās oktobrī.