Ražošana

Slakteru ģimenes uzņēmums par 698 tūkstošiem eiro vēlas būvēt graudu un rapša pirmapstrādes kompleksu

Žanete Hāka, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Codes pagasta zemnieku saimniecība SIA Mālnieki izsludinājis iepirkumu par graudu un rapša pirmapstrādes kompleksa būvniecību, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 698 tūkstoši eiro. Pretendentiem iepirkumi jāiesniedz līdz šā gada 23.oktobrim, bet paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2017.gada 15.aprīlis.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzīnbu atbalsta aktivitātē Ieguldījumi materiālajos aktīvos.

Kompleksā ietilpst: divas mitro graudu tvertnes, trīs sauso graudu tvertnes, graudu kalte un pirmapstrādes iekārtu komplekts.

Kā liecina informācija Lursoft, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Uvis Slakteris, bet valdes locekle – Ingrīda Slaktere, savukārt prokūra izdota Atim Slakterim.

SIA Mālnieki apgrozījums pērn bija 1,777 miljoni eiro, bet peļņa – 149,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 19 darbinieki. Kompānija pērn valsts budžetā veikusi maksājumus 144,68 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Mālnieki pamatdarbība ir graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Diolla par miljonu eiro vēlas iegādāties zivju pārstrādes iekārtas

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Diolla izsludinājusi iepirkumu zivju pārstrādes, saldēšanas iekārtu un iekraušanas-izkraušanas tehnikas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir viens miljons eiro. Līguma paredzamā izpildes vieta ir Limbažu novada Malnieki.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 24.februārim. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības rēķinu pieaugums par 40%-60% lauksaimniekiem nav pieņemams

Zemnieku saeima, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Es varu neieslēgt nevienu spuldzi, bet man vienalga mēnesī ir jāmaksā 1056 eiro tikai par pieslēgumu.

Pēdējo dienu laikā biedrība «Zemnieku saeima» saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki nekā rēķini par decembri.

Lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojas vienā rēķina pozīcijā – «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem», t.i. maksājums par pieslēguma jaudu, kaut nesezonas laikā tā netiek izmantota. Ekonomikas ministrija kā risinājumu min atteikšanos no liekajām jaudām, tomēr tas bija iespējams vien 2017.gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt nav iespējams. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas «jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem» būtība un mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK reformu pozitīvo ietekmi uzņēmēji un lauksaimnieki pagaidām nejūt – janvārī saņemtie rēķini bijuši krietni lielāki, nekā gaidīts

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) pērn vairākkārt norādīja, ka Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, realitātē paveras cita aina – biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija liecina, ka lauksaimnieki par elektroenerģiju janvārī maksājuši divreiz vairāk nekā decembrī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru iesūtītie dati atklāj pieaugumu arī mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu grozā.

Dažu stundu laikā LTRK saņēmusi desmitiem biedru vēstuļu, apstiprinot iepriekš paustās bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu. LTRK skaidro, ka atsevišķiem uzņēmējiem elektrības rēķini kļuvuši pat vairākas reizes lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru