Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Slēdzot Liepājas metalurgu, tautsaimniecība var zaudēt līdz 1,5% no IKP 

Ņemot vērā AS Liepājas metalurgs (LM) un ar to saistīto uzņēmumu tiešo ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar to saistīto netiešo ietekmi uz pārējām nozarēm, to darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var sasniegt no 1,2% līdz pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina ziņojums par finanšu situāciju LM. Ziņojumā teikts, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā - 2012.gadā nodokļos tika nomaksāti 9,4 miljoni latu, kas veidoja 0,22% no visiem valsts budžetā iekasētajiem nodokļiem.

Nozare.lv, 2013. gada 27. marts plkst. 13:49

LM darbība būtiski ietekmē arī Liepājas pilsētas budžetu, piemēram, uzņēmuma 2012.gada ieskaitījums pilsētas budžetā ir līdzvērtīgs finansējumam, ko pašvaldība 2012.gadā ir tērējusi pilsētas sociālajiem pabalstiem (2,5 miljoni latu) un visu iestāžu komunālo maksājumu segšanai (1,4 miljoni latu).

Uzņēmums ir lielākais darba devējs Liepājā, kas pilsētas apstrādes rūpniecības izlaidē veido vairāk nekā 62% un nodarbina 6% no pilsētas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kopējais LM tieši un netieši iesaistīto darbinieku skaits tiek lēsts ap 15 000, kas veido 39% no Liepājas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Ziņojumā teikts, ka LM ir viens no lielākajiem eksportētājiem un darba devējiem Latvijā. Uzņēmums pēdējos divus gadus ir 13.lielākais Latvijas uzņēmums pēc apgrozījuma.

LM saražotās produkcijas īpatsvars veido aptuveni 5% no visas Latvijas apstrādes rūpniecības kopapjoma jeb 0,7% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības. LM strādājošo skaits veido 1,9% no visiem apstrādes rūpniecībā nodarbinātajiem un 0,3% no kopumā tautsaimniecībā nodarbināto skaita.

Jau ziņots, ka LM ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora Ernst&Young veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā LM glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu LM problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par Liepājas metalurga saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un UniCredit S.p.A. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

LM lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti atzinis, ka būtu gatavs atdot savas Liepājas metalurga akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu LM sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku UniCredit. «Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,» intervijā norāda Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Biržā NASDAQ OMX Riga publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka LM konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

LM mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 26. marts plkst. 17:10

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai;...

2013. gada 26. marts plkst. 17:04

a/s Liepājas metalurgs vadība uzskata, ka pašreizējā situācijā valstij nekavējoties jāiniciē...

2013. gada 26. marts plkst. 9:56

«Latvijas un Baltijas valstu reģiona ietvaros viegli ir rūpnīcu aiztaisīt – grūti...

2013. gada 26. marts plkst. 8:45

Liepājas metalurga (LM) bankrots vai būtisks darbības samazinājums pilsētai nozīmētu sarežģījumus...

2013. gada 25. marts plkst. 14:34

Nepieciešamības gadījumā, lai saņemtu valsts atbalstu metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2013. gada 27. marts plkst. 13:54

1968. gadā kolhoza Nākotne priekšsēdētājs Artūrs Čikste ar vienu no Maskavas augstākajām...

2013. gada 27. marts plkst. 13:25

AS Rīgas dzirnavnieks reģistrējis jaunu komercķīlu AS Swedbank, liecina informācija Lursoft....

2013. gada 27. marts plkst. 11:39

«Kamēr nebūs atrisinātas problēmas ar lielajām dabasgāzes stacijām maksāto atbalstu, Ekonomikas...

2013. gada 27. marts plkst. 10:20

SEB banka piešķīrusi aizdevumu SIA Pure Chocolate 2,98 miljonu eiro apmērā, informēja...

2013. gada 27. marts plkst. 9:59

28.martā savā pirmajā oficiālajā braucienā dosies Komforta vagons, kurā pasažieriem tiks piedāvāti...

2013. gada 27. marts plkst. 9:38

Ventspils pilsētas dome izmantos likumdošanā noteiktās tiesības pārsūdzēt Administratīvās...

2013. gada 27. marts plkst. 8:29

Liepājas metalurga (LM) problēmu risināšanā, pirmkārt, ir svarīga pašu akcionāru...

2013. gada 27. marts plkst. 8:10

Par Liepājas metalurga tālāko likteni valdība otrdien vairākas stundas sprieda aiz slēgtām...

2013. gada 27. marts plkst. 7:45

Snoras strīdā ar Latvijas valsti un Latvijas Krājbanku Bertoltu Fliku nepieaicinās, procesam...

2013. gada 26. marts plkst. 17:30

Patlaban Valsts kase un Finanšu ministrija ir aktīvi iesaistījusies sarunās ar Unicredit...