RSK apdrošināšana AS atstājuši daudzi lieli klienti, arī darbinieki, kā dēļ satraucoši strauji sarūk biznesa apjomi.
RSK apdrošināšanas AS (RSK) vadība to skaidro ar negatīvo privatizācijas procesa ietekmi, bet bijusī padomes locekle - ar uzņēmuma slikto menedžmentu un īpašnieku nevērību. Pirms pāris gadiem lielākā veselības apdrošinātāja Latvijā, kura ir gandrīz vienīgā, kas apdrošina veselību privātpersonām, šogad piedzīvojusi smagu tirgus daļas kritumu. Kamēr tirgū ir kāpums, bijušai Slimokasei parakstīto bruto prēmiju apjoms sarūk. RSK pametuši vairāki lielie klienti - juridiskas personas. Pēc Apdrošinātāju asociācijas datiem, 2005. g. 1. cet. RSK bija noslēgti 54 tūkst. līgumi, bet šogad 1. cet. par 45 % mazāk - 29.5 tūkst. līgumi. Prēmiju ziņā lielākais kritums bijis tieši juridisko personu daļā (par 31 %). Prēmiju mērenāks kritums varētu būt saistīts ar polišu cenu kāpumu, jo RSK pērn par aptuveni 10 % palielinājusi cenas fizisko personu veselības apdrošināšanā. Bīstami, ka vairākumā paliek privātpersonas: savulaik citi apdrošinātāji atteicās no fizisko personu apdrošināšanas, jo tas radīja zaudējumus. RSK lielā klientu bāze deva iespēju izkliedēt zaudējumu riska pakāpi. RSK 2006. gada dati liecina, ka kompānija no pamatdarbības cieš milzīgus zaudējumus: pērn RSK guva nepilna miljona Ls peļņu aptuveni miljona Ls zaudējumu vietā, pateicoties pārvērtētam nekustamam īpašumam, kas deva papildu ieņēmumus virs 2 milj. Ls.
Neskaidra privatizācija
No RSK aiziet darbinieki, t.sk. kopš pērnā gada nav pat sabiedrisko attiecību speciālista, amatus atstāj augsta līmeņa speciālisti. "Privatizācijas process ļoti ietekmē biznesu, privatizējamās a/s statuss prasa darbiniekiem izskaidrošanu par kompānijas stabilitāti, ka tā turpina darbību, pildīs uzņemtās saistības. Tas šeit grūtākais," tā RSK valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns. Jo ātrāk tiks pieņemts galīgais lēmums par RSK privatizāciju, jo labāk kompānijai, viņš atzina, neizslēdzot iespēju, ka RSK varētu palikt Rīgas domes (RD) īpašumā, jo jautājums: kas par kādu cenu gatavs nopirkt? 27. jūnijā bija paredzēta RSK 100 % akciju izsole, tomēr pēc Baltas iesniegtās sūdzības ierosinātās tiesvedības dēļ tā ir atcelta. RD pērn augustā nolēma nodot privatizācijai pašvaldībai piederošo RSK, bet šogad martā RSK akciju izsoles sākumcena noteikta 14 milj. Ls. Apdrošinātājus, kuri būtu gatavi maksāt miljonus par RSK, neapmierināja izsoles nosacījumi, tie likušies dīvaini, necaurspīdīgi. Kamēr Baltai ar domi notiek skaidrojošā sarakste, RSK turpina strādāt neziņas gaisotnē, vadībai cenšoties strādāt ar klientiem lielās konkurences apstākļos.
Ē. Gailāns uzsvēra, ka pēdējos mēnešos jūtams veselības apdrošināšanas portfeļa pieaugums, tiekot slēgti jauni apdrošināšanas līgumi. "Kamēr notiek privatizācijas process, finanšu institūcijai stāvēt uz vietas ir bīstami, tāpēc tiek izvērtēta kompānijas darbība, pārstrukturēta, plānots pastiprināt darbu ar filiālēm papildu apdrošināšanas veidu pārdošanā," optimistisks ir Ē. Gailāns.
Pārmet nolaidību
Bijusī RSK padomes locekle Ilva Pildava bija kritiskāka, sakot, ka pie darbības pasliktināšanās vainīga pati uzņēmuma valde un arī īpašnieki. Viņa minēja, ka iepriekš centās ierosināt RSK biznesa auditu, lai pārbaudītu, kā uzņēmums strādā. Tā kā valdē bijusi liela pretestība, padomes vairākums neatbalstīja šādu ierosinājumu. Ja biznesa audits būtu veikts, vājās puses būtu atklātas laikus. Pēc viņas teiktā, šogad 1. cet. RSK izdevies uzrādīt peļņu, pamatojoties uz to, valde sev pacēlusi algas par 50 % un tagad piem., valdes priekšsēdētājs ik mēnesi saņem 3000 Ls, bet padomes priekšsēdētājs - 600 Ls.
Tagad jācīnās
Iepriekš RSK darbību zināmā mērā lobēja Rīgas dome, kuras uzņēmumi slēdza līgumus ar RSK par veselības apdrošināšanu. Tomēr tagad situācija mainījusies un RSK nākas piedalīties konkursos, no kuriem daudzos tā ir zaudējusi, jo nespēj konkurēt ar cenu un piedāvājumu. Tāpēc arī no RSK aizgājuši vairākie lielie klienti - skolas, ātrā palīdzība, RD Īpašuma departaments. Ja viss šis segments aizies no RSK, tad kompānijai klāsies grūti, rezumēja I. Pildava. Arī viņa neizslēdz iespēju, ka RSK varētu neprivatizēt.
Ergo Latvija valdes loceklis Ivars Priedītis domā, ka RSK biznesa apjomu samazinājums ir īslaicīgs process. "Brīdī, kad zudīs nestabilitātes sajūta, arī kompānijai klāsies labāk.No biznesa viedokļa, RSK būtu ņemama līgava, it sevišķi tiem, kas grib nākt tirgū," tā I. Priedītis.