Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Eiropas Komisija (EK) pastiprinājusi spiedienu pret Latviju un vēl sešām valstīm par nepareizi īstenotiem noteikumiem, kas regulē patvēruma piešķiršanu.

EK devusi valstīm divus mēnešus laika situācijas noregulēšanai. Pretējā gadījumā Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija var tikt iesūdzētas Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesu instancē.

Lai labāk pārvaldītu migrantu plūsmu un nodrošinātu Eiropas robežas, visām dalībvalstīm jāpilda savas saistības, strikti jāievēro Eiropas noteikumi par patvērumu un robežkontroli un jānodrošina nepieciešamais atbalsts tām dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas bēgļu un nelegālo imigrantu krīzes radītajam spiedienam, paziņoja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

EK ziņojumā teikts, ka Latvija, Igaunija, Vācija, Grieķija, Itālija un Slovēnija nav spējušas pierādīt, ka pilnībā īsteno jaunos noteikumus attiecībā uz patvēruma meklētājiem.

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, eirozonā un Eiropas Savienībā būvniecības produkcijas apjomi auguši par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Janvārī būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 1,6%, bet ES – par 1,4%.

Savukārt februārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 6,7%, bet ES – par 5,5%.

Lielākais būvniecības produkcijas apjoma pieaugums mēneša laikā reģistrēts Polijā – par 17,4%, Ungārijā – par 8,2% un Spānijā – par 3%, bet lielākais kritums vērojams Slovēnijā – par 4,9%, Itālijā – par 3,7% un Lielbritānijā – par 2,8%.

Latvijā par atsevišķiem mēnešiem dati nav apkopoti.

Savukārt gada laikā lielākais apjoms reģistrēts Slovēnijā – par 33,1%, Ungārijā – par 28,3%, Spānijā – par 23,9%, Polijā – par 14,4% un Vācijā – par 14,1%, bet lielākais kritums bijis Rumānijā – par 14,7%, Portugālē – par 11,5% un Itālijā – par 7,9%.

Cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmijas otro vilni Beļģija, Dānija, Itālija un Slovēnija pirmdien ieviesušas stingrākus ierobežojumus.

Beļģijas valdība slēgusi visus bārus, restorānus un kafejnīcas un ieviesusi komandantstundu, kā arī noteikusi, ka visiem cilvēkiem, kuriem iespējams, jāstrādā attālināti no mājām.

Itālijā, kur diennaktī inficēto cilvēku skaits svētdien pirmo reizi pārsniedza 20 000, premjerministrs Džuzepe Konte deva rīkojumu visiem restorāniem un bāriem pārtraukt apkalpot apmeklētājus plkst.18. Pēc šī laika drīkstēs pārdot tikai ēdienus līdzņemšanai.

Itālijā arī slēgtas sporta zāles, baseini, kinoteātri, teātri un koncertzāles. Futbola stadionos netiek ielaisti skatītāji un vismaz 75% vidusskolēnu mācības turpmāk notiks attālināti.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) risku novērtējumu vairumā Eiropas valstu epidemioloģiskā situācija rada nopietnas bažas. Un arvien lielāks kļūst spiediens uz veselības aprūpes sistēmām un pieaug mirstība.

Slovēniju pārsteidzis sals un sniega vētra, kas nogāzusi kokus un elektrības stabus, atstājot katru ceturto mājsaimniecību valstī bez elektrības. Vairākus ceļus ir nācies slēgt, vēsta BBC.

Vissmagāk vētra skārusi valsts dienvidrietumu daļu. Valdība raksturojusi situāciju kā plaša mēroga dabas katastrofu. Nelāgie laikapstākļi sāka mocīt slovēņus jau aizvadītās nedēļas piektdienā.

Kopumā vētra bez elektrības ir atstājusi aptuveni 250 tūkstošus iedzīvotāju - pirmdien Slovēnijā bez elektrības bija aptuveni 120 tūkstoši mājsaimniecību, slēgti ir aptuveni 40% skolu.

Barga ziema piemeklējusi arī Horvātiju un Serbiju. Pirmdien Serbijas policija sāka atbrīvot sniegā iestigušas kravas automašīnas, kas jau vairākas dienas atradās uz lielceļa starp Novisadu un Subotiku. Slovēnijā svētdien tika slēgts galvenais ceļš no valsts galvaspilsētas Ļubļanas uz Adrijas jūras piekrasti.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 0,2%, kas ir mazākais kāpums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums oktobrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+16%), Rumānijā un Slovēnijā (abās valstīs +8,7%) un Lietuvā (+8,3%). Igaunijā mazumtirdzniecība oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieauga par 3,1%.

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-1,9%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,5%, bet eirozonā - par 2,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES oktobrī pieauga par 1,2%, gan eirozonas valstīs - par 1,1%.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, mājokļu cenas eirozonā nemainījās, bet Eiropas Savienībā palielinājās par 1,7%, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas eirozonā pakāpās par 0,9%, bet ES – par 1,4%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, straujākais cenu kāpums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, reģistrēts Igaunijā – par 14,5%, Īrijā – par 12,5% un Lielbritānijā – par 10,2%, bet lielākais kritums bijis Slovēnijā – par 9,8%, Itālijā – par 4,8% un Rumānijā – par 3,8%.

Lielākais kāpums ceturkšņa laikā reģistrēts Īrijā – par 6,8%, Lietuvā – par 4,1%, Dānijā un Lielbritānijā – par 3,9%, bet straujākais kritums bijis Slovēnijā – par 2,6%, Rumānijā – par 1,3% un Itālijā – par 0,5%.

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri bijis otrais lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā (ES), liecina trešdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2015.gada pēdējo ceturksni nodarbināto skaits sabiedrībā samazinājās par 0,9%. Lielāks kritums bijis Rumānijā (-1,2%), bet mazāks tas bija Igaunijā (-0,6%), Horvātijā (-0,3%) un Grieķijā (-0,1%).

Polijā nodarbinātība oktobrī-decembrī saglabājās iepriekšējā gada pēdējā ceturkšņa līmenī, bet pārējās ES dalībvalstīs reģistrēts nodarbinātības pieaugums. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums gada izteiksmē oktobrī-decembrī bija Maltā (+5,1%), Kiprā (+3%), Luksemburgā (+3,2%), Īrijā (+2,8%), Slovākijā (+2,65), kā arī Slovēnijā un Spānijā (abās valstīs +2,4%). Lietuvā - tāpat kā Beļģijā - pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nodarbinātības līmenis bija par 1,5% lielāks nekā pirms gada.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, eirozonas būvniecības produkcijas apjomi sarukuši par 1,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Septembrī būvniecības produkcijas apjomi saruka attiecīgi par 0,5% un 0,7%.

Savukārt oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā samazinājās par 2,4%, bet ES – par 0,8%.

Mēneša laikā būvniecības produkcijas apjomi saruka sešās, bet pieauga astoņās valstīs. Lielākais kritums vērojams Spānijā – par 2,9%, Slovākijā – par 2,3% un Vācijā – par 1,7%, savukārt straujākais kāpums mēneša laikā bijis Slovēnijā – par 7,6%, Čehijā – par 7,2% un Rumānijā – par 4%.

Savukārt gada laikā apjomi sarukuši sešās, palielinājušies astoņās valstīs, bet nav mainījušies vien Vācijā. Lielākais pieaugums reģistrēts Slovēnijā – par 27,3%, Ungārijā – par 10,7% un Rumānijā – par 7,6%, savukārt straujākais kritums vērojams Portugālē – par 15,1%, Bulgārijā – par 7,9% un Slovākijā – par 5%.

Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā pieauguši par 1,5%, bet Eiropas Savienībā – par 1,3%, liecina Eurostat dati.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības produkcijas apjomi pieauga attiecīgi par 1,3% un 1,2%.

Savukārt janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājās par 8,8%, bet ES – par 7,3%.

Mēneša laikā lielākais būvniecības produkcijas apjomu pieaugums vērojams Slovēnijā – par 22,4%, Spānijā – par 5,8% un Vācijā – par 4,4%. Savukārt lielākais kritums reģistrēts Rumānijā – par 4,3%, Slovākijā – par 3,9% un Francijā – par 2,2%. Latvijā pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, apjomi sarukuši par 2,3%.

Lielākais būvniecības produkcijas pieaugums gada laikā reģistrēts Slovēnijā – par 42,8%, Spānijā – par 17,6%, Ungārijā – par 15,9% un Vācijā – par 14,1%, bet lielākais kritums bijis Portugālē – par 14%, Rumānijā – par 9,2% un Itālijā – par 7,9%. Latvijā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo ceturksni, apjomi auguši par 3,9%, kas ir sestais straujākais kāpums ES.

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

Martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā audzis par 0,3%, liecina Eurostat dati.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums auga par attiecīgi 0,1% un 0,3%.

Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieauga par 0,9%, bet ES – par 1,6%.

Mēneša laikā visstraujāk mazumtirdzniecības apgrozījums audzis Igaunijā un Latvijā – par 2,8%, Francijā – par 2,3% un Rumānijā – par 2,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Portugālē – par 1,7%, Austrijā – par 0,9%, kā arī Vācijā, Īrijā un Slovēnijā – par 0,7%.

Gada laikā straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums reģistrēts Rumānijā – par 13,4%, Luksemburgā – par 12,1% un Ungārijā – par 8,4%. Lielākais kritums vērojams Maltā – par 2%, Somijā – par 1,3%, Slovēnijā – par 1,1% un Spānijā – 0,6%. Latvijā gada laikā apjomi auguši par 3,8%.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū Latvijā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 13,7%, un tas bijis straujākais kāpums ES, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» otrdien publiskotie dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Nākamais lielākais mājokļu cenu kāpums pēc Latvijas gada izteiksmē reģistrēts Slovēnijā (13,4%), Īrijā (12,3%), Portugālē (12,2%), Slovākijā (11,7%), Ungārijā (11,5%), Nīderlandē (9,3%), Horvātijā (8,5%), Lietuvā (7,8%), Čehijā (7,7%), Bulgārijā (7,1%), Igaunijā un Rumānijā (abās valstīs 6,6%).

Kopumā mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Zviedriju un Itāliju (abās valstīs -0,4%), kā arī Somiju (-0,1%).

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē janvārī-martā mājokļu cenas pieauga par 4,7%, bet eirozonā - par 4,5%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES ceturtajā ceturksnī palielinājās par 0,6%, bet eirozonā - par 0,7%.