Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Smago mašīnu šoferi šodien plāno protestēt Londonā, veicot līdz šim lielāko protestu pret augstajām naftas cenām, vēsta Times Online.

Iecerēts, ka grupas pa 10 līdz 30 mašīnām vienlaicīgi iebrauks centrālajā Londonā, un tikmēr arī šoferu delegācija maršēs uz parlamentu.

Nozares lobiju grupa pieprasa atlaidi aptuveni 20 līdz 25 pensu apjomā par degvielas litru, lai Lielbritānijas pārvadātāji varētu sacensties ar līdzīgām kompānijām citur Eiropā, kur degviela ir krietni lētāka.

"Mūsu nozare tiek izstumta no biznesa. Pārvadātājiem no kontinenta ir iespējas iebraukt Lielbritānijā, izmantojot lētāku degvielu no citurienes. Valdībai ir jāsaprot, ka degvielas cenu pieaugums ir mainījis pasauli. Tas ir neprāts uzstāt uz augstu nodokļu līmeni degvielai. Ja nekas netiks darīts, tūkstošiem Lielbritānijas autopārvadātāju bankrotēs." sacīja lobiju grupas TransAction runas vīrs Pīters Karols.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Latvijā šogad pirmajos desmit mēnešos ir reģistrēti 48333 noziedzīgie nodarījumi un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem desmit mēnešiem tas ir pat nedaudz mazāk, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 48486.

Tā Db rīkotajā konferencē Risinājumi biznesa drošībai 10.decembrī informēja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Arī personu skaits, kas izdarījuši noziegumus šogad ir saglabājies pērnā gada līmenī.

«Viss tomēr nav tik skaisti, jo pieaug smago, it sevišķi smago noziegumu īpatsvars,» sacīja V.Voins, paskaidrojot, ka ir mainījusies noziegumu struktūra, jo, piemēram, mazāk smago noziegumu skaits ir samazinājies tieši uz smago nozieguma rēķina.

Smago un īpaši smago noziegumu skaits, arī slepkavību skaits visvairāk ir pieaudzis tieši Rīgas un tās reģionā.

Latvijā šogad kopumā ir pieaudzis krāpšanu skaits, kur tiek iegūti personu dati dažādos maksājumos, gan dažādās labdarības akcijas. Tāpat ir palielinājies slepkavību un laupīšanu skaits. Piemēram, Latvijas lauku reģionos skaidri iezīmējusies tendence pieaugt tieši laupīšanām no viensētām.

Dabasgāzes izmantošana «smagajos» mazinās atkarību no importa naftas

Burtiski gāzi grīdā iespiest gatavojas ASV pārvadātāji. Līdz ar dabasgāzes ražošanas, piegādes un uzpildes staciju kompānijas Clean Energy (CE) iniciatīvu attīstīt sazarotu servisa tīklu un piemērotu auto dzinēju nākšanu tirgū pārvadātājiem ekoloģiskais risinājums sāk izskatīties arī komerciāli izdevīgs. Un ne viņiem vien.

Mazinās importa nozīmi

Autopārvadātāju pāriešana uz dabasgāzi Amerikai būtu arī visnotaļ politiski izdevīga. Pašreizējais konflikts ar Irānu nozīmē ne vien tās naftas plūsmas apraušanos, bet arī draudus apkārtējo arābu valstu eksportam. Un pat ja izdotos Ormuza šaurumu noturēt atvērtu, saistītie pašreizējie un nākotnes riski ir gana lieli, lai izdarītu līdzīgus secinājumus kā, piemēram, Dānija pēc 1973. gada naftas krīzes: arābu nafta ir principiāli nedrošs resurss, tāpēc jāattīsta savējos.

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Šobrīd tiek strādāts pie jauniem priekšlikumiem, lai panāktu izmaiņas kopbraukšanas regulējumā, padarot to vienkāršāku, intervijā DB norāda taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvniecības Latvijā jaunais vadītājs Kārlis Ķezberis.

Viņš atzīmē, ka sakārtot nozari ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tāpēc arī tiek izvērtēti dažādi risinājumi un labākie iespējamie tiks iesniegti tālāk regulatoriem. Taxify no konkurences nebaidās un atzīst, ka tirgū ir vieta arī citiem spēlētājiem. Jāatgādina, ka šā gada maijā Taxify noslēdza investīciju raundu 175 milj. ASV dolāru apmērā, plānojot ieguldīt tehnoloģiju attīstībā un strādāt pie risinājumiem, kā pārvietoties pilsētās, galvenokārt, Eiropas un Āfrikas tirgos.

Fragments no intervijas

Kā nonāci Taxify un transporta nozarē?

Iepriekš strādāju konsultāciju uzņēmumā Deloitte un vēl citos līdzīgos uzņēmumos, sniedzu biznesa stratēģijas un vadības padomus uzņēmumiem. Mans uzdevums nebija tikai analizēt finanses, bet gan iedziļināties uzņēmumu procesos, salīdzināmajos rādījumos u.c.. Pāriet uz taksometru un transporta nozari pamudināja Taxify uzaicinājums pievienoties uzņēmumam. Tā kā ikdienā jau kādus divus gadus lietoju Taxify, biju jau ļoti labi iepazinies ar uzņēmumu un pakalpojumu. Līdz ar to izdomāju, ka šī varētu būt lieliska iespēja dzīvē kaut ko pamainīt.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vērtē vislabāk, kad meteoroloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču negadījumu analīze parāda, ka tieši šādos apstākļos notiek visvairāk smago negadījumu, liecina Valsts policijas veiktais pētījums par ceļu satiksmes negadījumu riska faktoriem.

Īpaši izcēlušies vasaras mēneši jūnijs un jūlijs, kad smago negadījumu skaits no kopējā skaita gadā veido 32%. Smago negadījumu skaita pieaugums arī novērots līdz ar rudens iestāšanos, īpaši oktobrī un novembrī.

Tāpat dati rāda, ka 82% gadījumu smagas autoavārijas izraisījuši vīrieši, 36% no tiem vecumā līdz 29 gadiem. Pētot notikušo smago negadījumu apstākļus, protams, būtiska loma iezīmējas ātruma pārsniegšanai vai nepareizi izvēlētam ātrumam, kas fiksēts 40% gadījumu, savukārt alkohola reibums konstatēts 20% smago ceļu satiksmes negadījumu.

Runājot par iemesliem, var minēt, ka 32% ceļu satiksmes negadījumu izraisīti aiz neuzmanības, tai seko nogurums -16%, bet 11% gadījumu vainojams reibums un domas par citām lietām. Jāmin, ka 4% autovadītāja uzmanību novērsis bērns.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Viens no Latvijas zinātniekiem saņēmis vēstuli ar aicinājumu ziedot 5000 eiro Ziedojumu biedrībai, kas vēlāk izrādījušies nekaunīgi naudas izspiedēji, vēsta Latvijas Avīze. Visu informāciju, kuru izmantoja naudas izspiešanas mēģinājumā, noziedznieki spēja atrast internetā.

«Kad viens no Latvijas zinātniekiem šā gada 5. martā saņēma vēstuli ar aicinājumu ziedot 5000 eiro kādai nesaprotamai Ziedojumu biedrībai, viņš krustu šķērsu aizdomājās, ko nozīmē šis aicinājums un kas aiz tā slēpjas. Uz aploksnes bija uzlīmēta datorrakstā sagatavota lapiņa ar precīzu viņa vārdu, adresi un pasta indeksu. Arī teksts bija rakstīts ar datoru. Atpakaļadreses nebija. Nekādu draudu vai divdomību vēstulē it kā nebija, tomēr neizprotamā Ziedojumu biedrība nekādu omulības sajūtu neradīja. Viņš nolēma vērsties policijā. Brasas iecirkņa policijā pieņēma vīrieša iesniegumu, tomēr kriminālprocesu neuzsāka,» informē laikraksts.

Šodien iekšlietu ministre Linda Mūrniece parakstīja rīkojumu, kurā uzdod ar šā gada 15. decembri pārtraukt amatpersonu kandidātu pieņemšanu dienestā, jaunu darba līgumu slēgšanu un iecelšanu vakantajos Valsts policijas amatos.

Par to Db.lv informēja Iekšlietu ministrijā. Brīvos algu fonda līdzekļus, kas tiks ietaupīti šī rīkojuma izpildes rezultātā, tiks izmaksāti speciālās piemaksās darbiniekiem par tiešu organizētas noziedzības apkarošanu un tās vadību un par tiešu smago noziegumu apkarošanu un tās vadību.

Rīkojums nosaka, ka pirmie piemaksas par sasniegumiem pildot dienesta pienākumus saņems tie policijas darbinieki, kuri, samazināta atalgojuma un pieaugošas darba slodzes apstākļos, turpina godprātīgi un pašaizliedzīgi pildīt savus dienesta pienākumus, kā arī ir veikuši smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanu. Valsts policijas apkopotā statistika par noziedzības līmeni šī gada pirmajos desmit mēnešos liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogo periodu valstī pieaug smago un sevišķi smago noziegumu skaits, kā arī pieaug to noziegumu skaits, kuru pastrādāšanai tiek izmantoti šaujamieroči. Tajā pašā laikā noziegumu atklāšanas procents saglabājies iepriekšējā gada līmenī, sevišķi augsts tas ir tieši slepkavību un citu smago noziegumu atklāšanā.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas izstrādātājs SIA Mapon datu analīzē sper soli tālāk un piedāvā instrumentu digitālā tahogrāfa datu pārvaldībai

Likumi Eiropā nosaka šoferu darba un atpūtas režīmu. Pēdējos desmit gadus tā uzskaite notiek digitāli, visiem šoferiem ir kartītes, kas reģistrē darba un atpūtas laiku. Ir precīzi un sarežģīti noteikumi, kas nosaka, cik daudz viņš drīkst braukt, kad jāveic atpūta, cik tā ir ilga utt. Bieži šoferi paši līdz galam nesaprot šos noteikumus, kā rezultātā nespēj tos ievērot. Tāpēc Mapon izstrādājis risinājumu Tachogram, kas ļauj analizēt datus, identificēt pārkāpumus un mācīties no tiem. «Ņemot vērā noteikumu sarežģītību un soda apmēru par to neievērošanu, šoferiem tas ir diezgan liels apgrūtinājums. Latvijā sodi varbūt ir salīdzinoši nelieli, bet Eiropā esam redzējuši arī vairāk nekā desmit tūkstošu eiro sodu. Viss atkarīgs no policijas inspektora interpretācijas, bet, piemēram, Vācijā soda nevis par vienu pārkāpumu, bet piestāda rēķinu par visiem pēdējā mēneša pārkāpumiem,» stāsta Ingus Rūķis, SIA Mapon vadītājs. Viņš uzskata, ka noteikumu pārkāpšana, sodu maksāšana rada liekus izdevumus un tādējādi samazina uzņēmuma konkurētspēju.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 5,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7 %, būvmateriālu cenas – par 5,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1 %, būvmateriālu cenas – par 0,8 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4 %, strādnieku darba samaksa – par 1,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7 %.

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7 %, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Būvniecības izmaksu pārmaiņas (procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

2019. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,2 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi), betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī elektriķiem.

Pēc Latvijas Autopārvadātāju nozares arodbiedrība (LPNA) aprēķiniem, nodokļu nemaksāšanas dēļ taksometru biznesā, valsts kasei secen gadā iet aptuveni 6 miljoni latu nodokļu naudas.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Autopārvadātāju nozares arodbiedrība (LPNA) un valsts iestādes sola sākt aktīvāku cīņu pret nelegālo tirgu taksometru biznesā. LPNA informatīvā departamenta direktors Ģirts Mazurs speciāli rīkotā diskusijā starp taksometru nozares un valsts iestāžu pārstāvjiem par vieglo taksometru nozares problēmām un darba tiesisko attiecību sakārtošanas iespējām, uzsvēra, ka taksometru biznesu kontrolē vairākas valsts iestādes un institūcijas. Tomēr galvenā problēma ir tā, ka trūkst koordinējošās funkcijas – kādas iestādes, kas uzņemtos virsvadību, un koordinētu visu kontrolējošo darbu. Šādā veidā būtu iespējams atrisināt galvenās problēmas, kas šobrīd valda taksometru nozarē: nodokļu nemaksāšana, krāpšanās ar skaitītājiem un kvalitātes kontroles trūkums.

Pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas finanšu vadības funkciju nodot ārējam pakalpojumu sniedzējam nevis algot finansistus, grāmatvežus un citus speciālistus, un šādu tendence var novērot arī Latvijā.

To darīt liek dažādi apsvērumi, tai skaitā vēlme uzņēmumu saglabāt mazu un tādējādi reaģētspējīgāku un elastīgāku. Tomēr nevar noliegt, ka šādam lēmumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Viens no galvenajiem faktoriem, ko vērtējot biznesa attīstību un arī ikdienas darbu, ņem vērā uzņēmumi, ir šī brīža tirgus apstākļi un arī konkurence – tirgu raksturo gan netradicionāli finansējuma avoti, gan arī mainīgas prasības, piemēram, finanšu uzskaites vai darba samaksas noteikumu izmaiņas. Lai uzņēmumi spētu izmaiņām izsekot, neiztikt bez specializācijas un zināšanām, ko vienam vai pat vairākiem štata grāmatvežiem grūti nodrošināt.

Šis jautājums kļūst vēl jo aktuālāks situācijā, kad uzņēmums paplašina savu darbību starptautiskā mērogā – ir nepieciešams iepazīties ar citā valstī spēkā esošajiem likumiem, grāmatvedības prasībām u.c. Tas prasa no uzņēmuma vadības lielu uzmanību. Tāpēc, dažkārt mazliet novēloti, rodas fundamentāls jautājums: ko darīt – attīstīt kompetenci iekšēji vai nodot finanšu vadības funkciju specializētam uzņēmumam.

Pats fakts, ka pie Latvijas austrumu robežas ik dienas ir kilometriem garas smago automašīnu rindas, šķiet, vairs nepārsteidz nevienu. Ja nu vienīgi ziņas, ka auto skaits rindās sasniedzis jaunus rekordus.

Tranzītbiznesa pārstāvji ne vienreiz vien aicinājuši valdību un atbildīgās valsts institūcijas kaut ko darīt, lai uzlabotu robežpunktu caurlaidību, taču bez sekām. Un nav jau arī tā, ka valsts amatpersonas neliktos ne zinis par šo problēmu. Galu galā jādomā, ka cerības uzlabot stāvokli pie Latvijas austrumu robežām bija viens no argumentiem, kāpēc tika parakstīts Latvijas Krievijas robežlīgums. Tomēr pagaidām jāsecina, ka tas nav attaisnojies, jo robežpārejas uzlabošana tomēr atkarīga nevis no vienas, bet abu valstu gribas.

Acīmredzot pašlaik Krievijai tādas nav un rindas uz Latvijas - Krievijas robežas kā bija, tā arī ir tagad, un pagaidām nekas neliecina, ka tās tuvākajā laikā varētu mazināties.