Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.

Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Reprezentablās vieglās automašīnas, kas tiek reģistrētas kā komerctransports – kravas – auto, lai maksātu mazākus nodokļus, tiks pakļautas pamatīgam nodokļu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka valdībā ir panākta konceptuāla vienošanās, kas paredz ierobežot iespējas reģistrēt apvidus un citus vieglos auto, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkst. eiro, kā komerctransportu (N1 klasē). «Šādas iespējas luksusa vieglo auto klasē ar nelielu pārbūvi piedāvā paši ražotāji,» norādīja ministre. Ideja ir vērsta uz to, lai ierobežotu izdevumu norakstīšanu un pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitījumus. To varētu īstenot ar grozījumiem likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu», paredzot, ka kravas auto ar trīs tonnu pilnu masu (un kura iegādes vērtība pārsniedz 50 tūkst. eiro), ja tie pārklasificēti no vieglā auto kategorijas, ir uzskatāms par vieglo auto ar visām no tā izrietošajām sekām nodokļu jomā. Pēc aptuvenām aplēsēm valsts, īstenojot šādu kārtību, varētu papildus iegūt vismaz ceturtdaļmiljonu eiro.

Uzlabotais Peugeot 308 hečbeks savas pārliecības stiprināšanai jau tā plašajā tehnikas piedāvājumā ir pievienojis modernu astoņpakāpju automātu un jaunu mazlitrāžas dīzeli

Jāatzīst gan, ka japāņu kompānijas Aisin astoņpakāpju automāts pagaidām tiks piejaucēts tikai dārgākajam 308 GT ar dusmīgāko dīzeļmotoru, taču fakts paliek fakts, tādas tehnikas šobrīd nav nevienam. Klasiskais jeb hidrotransformatoru tipa automāts, nevis divsajūgu vai variatora tipa tehnika kompaktklasē ir unikāla parādība. Jauno automātu testējām Vācijā. Sulīgs, gards un arī dārgs auto. Kāds gan citādi varētu būt kompaktklases auto par 26 900 eiro? Tam ir jābūt gardam. Astoņpakāpju automāts perfekti izmantos 180 ZS jaudīgā dīzeļa resursus. Atbilstoši savam raksturam piebalsos gan balstiekārta, gan stūres iekārta. Pastiprinot sportiskās izjūtas, aktivizējot Sport režīmu, mazais lauvēns rūks kā īsts sacīkšu auto. Tā gan būs neliela mānīšanās, jo dobjā skaņa tiks panākta, izmantojot akustiskās sistēmas iespējas. Respektīvi, šo skaņu dzirdēs salonā sēdošie, bet ne automobiļa ārpusē. Savā ziņā tas nemaz nav tik slikti. Skaidrs, ka šāds auto pieder pie realizējamo sapņu auto kategorijas. Tajā pašā laikā arī ar mazāku budžetu un mazāku jaudu Peugeot 308 labi brauks un priecēs savus pircējus.

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.

Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Pēc būtības jaunākais Toyota Yaris ir uzlabots esošais modelis. Tajā pašā laikā tam jaunumu ir ļoti daudz, tostarp arī jauns benzīnmotors

Japāņu ražotājs, investējot 90 milj. eiro uzlabotajā Yaris, ir pilnveidojis vai ieviesis no jauna vairāk nekā 900 detaļu, tostarp ir pilnveidots eksterjera dizains ar LED gaismas starmešiem priekšgalā, ir iespēja pasūtīt jaunu multimediju centru ar 4,2 collu ekrānu. Aktīvā drošības programma Toyota Safety Sense, aiz kuras paslēpti vairāki elektroniski palīgi, proti, ceļa zīmju atpazīšanas sistēma, autonomā avārijas bremzēšanas sistēma, kā arī joslu maiņas brīdinājuma sistēma, tas viss turpmāk būs ikvienā Yaris modelī. Visbeidzot 1,33 benzīnmotora vietā stāsies pilnīgi jauns 1,5 litru četru cilindru motors ar 111 ZS lielu jaudu un 136 ņūtonmetru lielu griezes momentu.

Praktisks ikdienas lietošanā, iesaiņots pareizajā izmērā un solīds tehniskais atbalsts ir Škoda Scala galvenie instrumenti, lai droši cīnītos par dižpārdokļa statusu

Auto pakojums un tā izmērs der vientuļniekam, der ģimenēm, der, protams, arī uzņēmumu vajadzībām. Galvenais čehu jaunpienācēja trumpis, ir tas, ka Škoda Scala var nopakot par šiku vāģi, ja finanses atļauj, ietverot tā aprīkojuma listē virtuālos vadības paneļus, kaudzi ar aktīvās un pasīvās drošības asistentiem, adaptīvos LED starmešus priekšā un skrejošās LED diodes aizmugurējos pagriezienrādītājos, elektropiedziņas bagāžnieka vāku un pat izbīdāmu piekabes āķi. Vai nav jauki!

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Ideāla izmēra, cenas un kvalitātes attiecība ir Škoda Scala pamatvērtības. Feinākā lieta ir tā, ka, startējot no budžeta klases ierakumiem, tas droši var konkurēt ar ikvienu kompaktklases modeli. Praktiskuma ziņā tas spēs nolikt uz lāpstiņām lielāko daļu kompaktklases smagsvaru.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Biržu indeksi ceturtdien pieauga ASV, bet lielākoties kritās Āzijā un Eiropā, kur investori novirzīja uzmanību no ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās uz uzņēmumu peļņu un globālās ekonomikas perspektīvu.

Volstrītas indeksu palielināšanos līdz jauniem rekordiem veicināja tirdzniecības ziņas, jo tirgi apsveica jaunā ASV-Meksikas-Kanādas brīvās tirdzniecības līguma (USMCA) apstiprināšanu ASV Senātā.

Viens no galvenajiem ieguvējiem bija "Google" mātesuzņēmums "Alphabet", kura tirgus kapitalizācija pirmoreiz sasniedza vienu triljonu ASV dolāru.

"Daudz neskaidrību, kas bija pagājušajā gadā, ir noskaidrojušās," sacīja "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga. Viņa piebilda, ka ir bijusi "kolektīva atvieglojuma nopūta", atkāpjoties tirgu bažām par recesijas draudiem.

Eiropas autobūvnieku akcijas kļuva lētākas, kad Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere apstiprināja, ka ASV draudējušas noteikt 25% muitas tarifu Eiropas automašīnu eksportam, ja Eiropas smagsvari turpinās atbalstīt kodolvienošanos ar Irānu.

Augusts finanšu tirgos pavēris durvis lielākai nervozitātei.

Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos; viens no tiem – ar rūgtu pieredzes garšu.

2009. gadā krīzes sitiens bija sāpīgs, rezultātā uzņēmums nonāca uz izdzīvošanas sliekšņa, atklāj AS A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Bija nepieciešami desmit gadi, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes apgrozījuma apjomu. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2016. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 55,9 milj. eiro līdz provizoriski 132 milj. eiro 2018. gadā, tuvu tam slieksnim, kāds bija 2008. gadā, kad apgrozīti 138 milj. eiro. «Kopējā Latvijas ceļu nozares kapacitāte ir aptuveni 400–500 milj. eiro gadā, un mēs nodrošinām apmēram 30% no tās,» viņš vērtē.

Bez ceļiem nekur netiksi

Pie uzņēmuma izveides šūpuļa pirms 27 gadiem atradās Valdis Lejnieks (tagad ir valdes priekšsēdētājs) un Edvīns Tankelsons (šobrīd valdes loceklis). «Viņiem tolaik nekas nepiederēja, tehnika tika nomāta, bet vēlme un degsme bija spēcīga,» teic A. Sviķis. Viņš uzņēmuma līdzšinējo dzīvi iedala četros lielos posmos. Pirmais bija uzņēmuma izveides periods, kad divi azartiski cilvēki sāka darboties ceļu būves jomā. Daudzi citi tolaik dibinātie nozares uzņēmumi šobrīd vairs nepastāv, izņemot SIA Binders, kas darbojas kopš 1993. gada un vēl aizvien ir tuvākais un lielākais A.C.B. konkurents, bet reizē arī partneris, jo lielākos projektos abi Latvijas ceļu būves smagsvari apvieno resursus un strādā plecu pie pleca. Kā pirmo izrāviena laiku, kad A.C.B. sāka audzēt muskuļus, kas pēc tam ļāva no salīdzinoši maza uzņēmuma izaugt par nozares smagsvaru, A. Sviķis min 2003. gadu, kad tika iegādātas daļas Zviedrijas uzņēmumā Mobil Asfalts un vēlāk to kompānija arī pārpirka pilnībā. «Tolaik ieguvām pirmo asfalta rūpnīcu, kas ceļu būvē strādājošam uzņēmumam ir trumpis. Tika iegūts spēks. Pēc tam tika iegādāta vēl viena rūpnīca Saulkalnē, kā arī nopirkti uzņēmumi 8 CBR Smiltenē, Ceļi un tilti Rēzeknē, Ceļdaris Ogrē, SIA Salenieku bloks. No 2003. līdz 2011. gadam būtībā tika izveidota A.C.B. grupa. Gandrīz katru gadu tika nopirkts kāds no uzņēmumiem Latvijā, un šādi izpletām savu darbību valsts robežās, nosedzot aizvien vairāk reģionu,» raksturo A. Sviķis.

Par spīti skeptiķu pareģojumiem, ka Parīzes autoizstāde šogad būs vāja un skopa ar jaunumiem, realitāte izrādījās pavisam cita

Lielākās vaimanas un šaubas radīja fakts, ka izstādi Sēnas krastos nolēma izlaist vairāki smagsvari, piemēram, Volkswagen, Ford, Nissan, Volvo, kā arī citi mazāka izmēra autoražotāji, kas dažādu apsvērumu dēļ uzgrieza muguru Eiropā apmeklētākajai izstādei. Tas tiesa, ka vairākas halles, kur iepriekšējos gados saimniekoja autoražotāji, šogad tika atdotas motocikliem un citai tehnikai. Tāpēc dažiem vairāk pieredzējušiem Parīzes izstādes apmeklētājiem sākumā bija neliels apjukums par izkārtojumu un zīmolu atrašanās vietu.

Starp citu, Parīzes izstāde, kas šogad svin 120. gadskārtu, oficiālajos paziņojumos uzsver, ka no šā gada izstāde ir transformējusies par mobilitātes izstādi, kura sola, ka arī nākotnē Parīzē vienuviet varēsim skatīties ne tikai automašīnas, bet arī ar tām saistītas un nesaistītas tehnoloģijas un, protams, jau pieminētos motociklus un tiem līdzīgo tehniku. Motozīmoli šo iespēju izmantoja ar vērienu, aizņemot milzīgu halli. Kā sacīt, vairāk brīva gaisa ļauj atrotīt piedurknes tiem, kas izstādē piedalījās un darīja to ar vērienu.

Pēc vairāk nekā divu gadu kavēšanās atvērts Ķīnas augstākais debesskrāpis Shanghai Tower, raksta Bloomberg.

Patlaban ēkas 128 stāvos ievākušās vairāk nekā 60 kompānijas, tajā skaitā, tādi Ķīnas finanšu smagsvari kā Ant Financial, kas pieder Alibaba Group Holdings īpašniekam Džekam Ma. Ēkas pirmajā stāvā atrodas Fatburger&Fatbar.

Ēkas izveidē ieguldīti 2,4 miljardi dolāru, un tādējādi tā ir visdārgākā ēka, kas uzcelta Ķīnā. Tajā ierīkots pasaulē ātrākais lifts un pasaulē modernākās arhitektūras tehnoloģijas.

Tiesa gan, nekāda grandioza atklāšana nav plānota, norāda ēkas pārstāve Čenga Lū, piebilstot, ka būve jau pārāk daudz izrādīta publikai. 632 metrus augsto debesskrāpi bija plānots atvērt 2015.gada vidū, taču tā izmērs un sarežģītā uzbūve neļāva to laicīgi izdarīt ugunsdrošības noteikumu dēļ, daļēji tādēļ, ka, neskatoties uz Ķīnas straujo attīstību, iepriekš nebija pieņemti attiecīgi kodeksi un noteikumi, lai nodotu ēku ekspluatācijā.

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus pašmāju tirgū negaida, tēmē uz Skandināvijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stopiņu novadā strādā vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, tie uzteic uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī izejmateriālu pieejamību. Kopš 2003. gada Rumbulā darbojas SIA Sakret, 2005. gadā darbību sāka SIA Sakret Plus. 2004. gadā Sauriešos tika atvērta SIA Knauf rūpnīca. Pērn ražotāju apgrozījums samazinājies, to ietekmējis Krievijas rubļa vērtības kritums un pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē būvdarbiem.

Rūpnīcas atrašanās vieta Stopiņu novada Sauriešos SIA Knauf ir izdevīga, jo tās tuvumā – Salaspilī un Saulkalnē – atrodas ģipšakmens iegulas. Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradnes, kurās tiek iegūts izejmateriāls. Knauf Salaspils karjerā iegūst aptuveni 300 tūkstošus tonnu ģipšakmens gadā. «Saulkalnē šobrīd ieguvi neveicam, taču plānojam to sākt 2017. gadā, lai būtu iespējams pirms Rail Baltica pamattrases un multimodālā kravu termināļa būvniecības izrakt ģipškameni, kas atrodas zem plānotās attīstības teritorijas. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, nāksies iegūt dubultu apjomu, kas nozīmē pietiekami lielus iesaldētus līdzekļus,» stāsta Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

No 17.līdz 23.jūnijam Parīzē notiek starptautiskā aviācijas izstāde Paris Air Show 2019.

Izstādes laikā nozares smagsvari iepazīstina klātesošos ar jaunumiem, un arī šajā gadā tie neizpalika. Airbus paziņoja, ka noslēdzis darījumu ar ASV kompāniju Air Lease Corporation par 100 lidmašīnu pārdošanu. Tāpat uzņēmums atklāja sīkāku informāciju par A321XLR modeli.

Tajā pašā laikā nozarei patlaban nav viegli laiki un tā saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā tirdzniecības kari, drošības problēmas un citiem.

Šogad izstādē piedalās arī Latvijas lidsabiedrība airBaltic, kas kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus pasākuma laikā prezentē komerciālo lidmašīnu Airbus A220-300.

Ieskats Paris Air Show 2019 – galerijā augstāk!