Tirgotāji varētu pazemināt piena un tā produktu cenas, taču nepieciešamība subsidēt cigarešu tirdzniecību, liedz viņiem tā rīkoties, pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Rezultātā maksimālais uzcenojums, ko tirgotājs var uzlikt šīm precēm esot 2 - 6%. Savukārt normāls tirdzniecības uzcenojums, kas nosedz visas tirdzniecības izmaksas - telpu īri, darbinieku algas, komunālos maksājumus, preču iepirkšanu - ir aptuveni 20%.

«Tad sanāk, ka 14 - 18% šo izdevumu segšanai, ko nav iespējams iegūt no cigarešu tirdzniecības, ir jāuzliek citiem, pircējam daudz nepieciešamākiem produktiem,» patērētājiem taisnojas speciālists.

Tirgotāji arī nevarot atteikties no cigarešu tirdzniecības, jo tā riskētu zaudēt pircējus, kuri nevēlētos apmeklēt vairākas tirdzniecības vietas, lai iegādātos preces, kuras kādreiz bija pieejamas vienā vietā.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi tabakas apriti regulējošā likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Šī likuma norma stāsies spēkā 2020.gada 1.oktobrī, šodien lēma Saeima.

«Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,» uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc pircēja pieprasījuma būs pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā.

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.novembra žurnālā lasiet:

* Statistika

ECB beidz likmju celšanu, pagaidām

* Intervija

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai. SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris

* Tēma

Pašvaldības šogad kompensēja valsts izdevumu samazinājumu sociālajai aizsardzībai

* Uzņēmējdarbība

Recesija — labākais izrāviena brīdis Latvijai. AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs

* Inovācijas

LIAA inovāciju prioritātes sola panākumus

* Inovācijas

Palīdz saprast nepieciešamo inovāciju

Rīgas satiksmē nevienu neizbrīna DB novērotais, ka pirms vēlēšanām atklātajā tramvaju līnijā uzklātais asfalts šobrīd tiek ņemts nost.

«Saskaņā ar tehnisko projektu pieturvietu platformas segums ir paredzēts no betona bruģakmens. Ņemot vērā, ka pieturvietu platformas nepieciešams aprīkot ar inženierkomunikācijām, ko līdz tramvaja kustības atklāšanai nebija iespējams pabeigt, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu, tika ieklāts pagaidu asfalta segums, atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

Pabeidzot nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, pieturvietu platformas tiks nobruģētas, kā tas paredzēts tehniskajā projektā. Projekta izmaksas tas nepalielinās, jo šāds risinājums jau sākotnēji bija paredzēts,» šādu komentāru, atbildot uz db.lv interesi, sniedza Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Tramvaja pieturu asfaltēšana, lai pēc pāris mēnešiem asfaltu uzlauztu un vietā uzklātu bruģi, ir pareizākais risinājums, joprojām pārliecināti gan Rīgas domes, gan SIA Rīgas satiksme pārstāvji. Ceļu būves speciālista viedoklis gan ir skarbs - šādi rīkoties nedrīkstēja, domājot par pasažieru drošību, raksta laikraksts Diena.

Db.lv jau vēstīja - Rīgas satiksmē nevienu neizbrīna tas, ka pirms vēlēšanām atklātajā tramvaju līnijā uzklātais asfalts šobrīd tiek ņemts nost. «Saskaņā ar tehnisko projektu pieturvietu platformas segums ir paredzēts no betona bruģakmens. Ņemot vērā, ka pieturvietu platformas nepieciešams aprīkot ar inženierkomunikācijām, ko līdz tramvaja kustības atklāšanai nebija iespējams pabeigt, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu/izkāpšanu, tika ieklāts pagaidu asfalta segums, atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

Pabeidzot nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, pieturvietu platformas tiks nobruģētas, kā tas paredzēts tehniskajā projektā. Projekta izmaksas tas nepalielinās, jo šāds risinājums jau sākotnēji bija paredzēts,» šādu komentāru, atbildot uz db.lv interesi, sniedza Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Janvāra sākumā Mežaparkā renovētajam Rīgas pašvaldības bērnudārzam Viršu dārzs no fasādes sākušas krist nost apdares materiālu plēksnes. Bērnudārza vadītāja Dina Gaide norāda, ka remontdarbu kvalitāte bērnu drošību neapdraud, savukārt būvniecības projekta vadītājs Armands Raitums sola, ka nepilnības tiks novērstas līdz ar siltāka laika iestāšanos.

Ēkas rekonstrukcijā un restaurācijā Rīgas dome ieguldījusi 628 000 latu, un būvdarbus veica būvfirma Velve. Kā stāsta bērnu vecāki, namam Cimzes ielā krīt nost apmetums. Pagaidām gan neviens nav vērsies pašvaldībā ar sūdzībām par veikto remontu, aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs.

«Ja māja tiek remontēta ziemā, neizbēgami būs plaisas, jo māja, kurā notika remonts, ilgi stāvēja tukša. Ņemot vērā, ka šo būvdarbu garantija ir trīs gadi, garantijas periodā Velve plāno to pabeigt. Par šo būvobjektu uzņēmumam vēl nav samaksāta visa nauda, jo tas ir pieņemts ar atliktiem darbiem, kurus nebija iespējams pabeigt ziemā - neviens attīstītājs vai būvnieks ziemā teritorijas labiekārtošanas darbus neveic,» skaidroja Burovs.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Aprīļa laikā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija pilotprojektā PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 44 000 PET pudeļu.

Pārstrādei nodotais pudeļu skaits kopā veido aptuveni 1,5 tonnas plastmasas.

Projekta laikā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ogrē, kur aprīlī nodotas teju 11 800 plastmasas dzērienu pudeles, veidojot aptuveni 390 kilogramus plastmasas.

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors, komentējot šos rādītājus, sacīja: «Tas viennozīmīgi liecina par to, ka arī neliela materiāla atlīdzība, t.i. 1 santīms par pudeli, var būt laba motivācija atkritumu šķirošanai.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra iedzīvotājem tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā.

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Latvijas iedzīvotājiem ir jābeidz žēloties, ka valstī viss ir slikti, un jāmaina sava domāšana, kā arī jāsāk pašiem pelnīt, uzskata ilggadējais uzņēmuma Latvijas Finieris vadītājs, Ministru prezidentes padomnieks tautsaimniecības jautājumos Juris Biķis.

Latvijā iedzīvotāji ir vairāk pieraduši prasīt no valsts, nedodot tai pretī, vienlaikus arī žēloties, ka viss ir slikti, mirstam nost un vēl arī Krievijas sankcijas ietekmē, pauda Biķis. Viņš arī izteicās, ka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu nebūs, aicinot beidzot kļūt pieaugušiem, jo patlaban Latvijas sabiedrība kopumā viņam asociējas ar bērniem.

Izmaiņām sabiedrības domāšanā, viņaprāt, ir jānotiek reizē ar tautsaimniecības rekonstrukciju, jo iedzīvotājiem pašiem ir jāpiedalās pārmaiņu veicināšanā. Tas nozīmē, ka vairs nevar prasīt vairāk, nekā paši var dot. «Ir jābūt kā ģimenē - tērē tik, cik esi nopelnījis. Bet mums tik gribas stāstīt - viss ir slikti, mirstam nost, sankcijas nāk virsū, dodiet tik palīdzību,» pauda Biķis. Tāpat būtu jāsaprot, kādām nozarēm sabiedrība ir gatava dot savu finansiālu ieguldījumu. Kā piemēru viņš minēja veselības aprūpes sistēmu, kur iedzīvotāji paši varētu dot zināmu ieguldījumu.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

KS Baltijas dārzeņi apvienojuši 18 dārzeņu ražotājus un trīs gadu laikā plāno realizēt 17 miljonu Ls projektu

Projekta mērķis ir veiksmīgāk nodrošināt pircējus ar atbilstošas kvalitātes vietējās izcelsmes dārzeņiem, kā arī sakārtot tirgu, stabilizēt cenas un audzēt vietējo ražotāju piedāvājumu atbilstoši pieprasījumam.

KS Baltijas dārzeņi viena no dibinātājiem, z/s Ezerkauliņi komercdirektore Kristīne Brunovska informē, ka kooperatīvs dibināts jau 2005. gadā, lai sekmīgāk izmantotu ES atbalstu dārzeņu nozarē, kas šajā sektorā ir vienīgais pieejamais Eiropā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

2019. gadā Latvijas zemnieki tiešmaksājumos saņems ne vairāk kā 150 eiro par hektāru. To intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lai arī līdz šim publiski izskanējis, ka platībmaksājumi nākamajā plānošanas periodā pamazām pieaugs, sasniedzot 196 eiro 2019. gadā, Zemnieku Saeimas aplēses liecina, ka reālais ieguvums būs mazāks, un tam ir vairāki iemesli.

Kā atzīst Maira Dzelzkalēja, visa kopējā budžeta aploksne ir izdalīta uz references platībām 1,6 miljonu ha apjomā, ko rēķina pēc 2012. gada, taču kopējā lauksaimniecības politika ir ļoti sarežģīta. No kopējās aploksnes būšot jāņem nost finansējums dažādiem citiem pasākumiem, sākot ar to, ka 6,15% no tiešmaksājumu aploksnes jau ir pārlikti uz Lauku Attīstības programmu. Vēl vismaz līdz 2% no aploksnes jārezervē jaunpienācējiem, līdz 15% tiks atvēlēti saistītajām nozarēm.

Ābrams Kleckins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš gadu desmitiem nebūdams nevienā partijā, nebūdams «sasmērējies» nevienā skandālā, spēja saglabāt to milzīgo privilēģiju, kas saucas neatkarīgs viedoklis. Kad pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, daudzu vienīgais jautājums bija – kāpēc Kleckinam tas bija vajadzīgs?

Pa Nacionālās radio un televīzijas padomes ofisa uzgaidāmās telpas logu paveras pasakains skats uz Doma laukumu, Vecrīgas namu jumtiem un baznīcu torņiem. Mums ar Agnesi ir gana laika pētīt šo ainavu – jau pagājusi pusstunda kopš norunātā laika. Sekretāre nervozi lūdz uzgaidīt vēl nedaudz, jo Kleckina kungam esot svarīga tikšanās. Nojaušu, ka tas ir Pēteris Šmidre, kuru, nākot šurp, redzēju pasteidzamies man garām. Kamēr mēs uz piekto stāvu ar kājām, viņš brauca ar liftu, un te nu ir rezultāts. Visticamāk, runā par digitalizāciju, prātoju. Ābramam Kleckinam tagad ir daudz šādu tikšanos ar ietekmīgiem cilvēkiem. Nez, vai viņi visi mēģina viņu «ietekmēt», pie sevis smejos. Kad beidzot sagaidām savu kārtu, Ābrams Kleckins izskatās tikpat mierīgs un līdzsvarots, kādu es viņu atceros kopš studiju gadiem. Inteliģents, taktisks, ļoti zinošs cilvēks. Pret saviem studentiem tāpat kā pret oponentiem viņš mācējis izturēties ar pietāti, cienot ikvienu viedokli. Šķiet, arī nesenie skandāli nav viņu padarījuši nervozu – vismaz ārēji to nevar manīt. Vienīgi pauzes viņš ietur garākas un daudznozīmīgākas, it kā klusējot teiktu – nu, jūs taču saprotat?

Konkursā par Nacionālās bibliotēkas būvnniecību šobrīd pievilcīgākais ir Nacionālās būvkompāniju apvienības piedāvājums par 139 miljoniem latu.

To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst aģentūras Jaunie trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone, piebilstot, ka tas, tiks vai netiks uzbūvēta Gaismas pils, šobrīd esot atkarīgs no Ministru kabineta.

Atbilstoši šobrīd iesniegtajām būvnieku tāmēm, Gaismas pils izmaksas svārstās ap pusmiljardu latu…

Pasakas!

Kas Jums ļauj tā domāt?

Ir divi piedāvātie cipari - 139 miljoni un 185 miljoni latu kā būvniecības izmaksas. Cita runa ir par to, ko pieprasa 501. Latvijas būvnormatīvs, ka kopā ar būvizmaksām ir jāprognozē arī sadārdzinājums. Būvnieki piedāvā darbus veikt četros gados un sadārdzinājumu prognozē, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu, kad inflācija Latvijas būvniecībā bija visaugstākā - tuvu pie 28 %. Līdz ar to šis sadārdzinājuma cipars ir ļoti liels. Secinājums tam visam ir vienkāršs - tik milzīgam, ilglaicīgam projektam šim būvnormatīvam vajag izņēmumu. Protams, indeksācijai ir jābūt, un es šeit redzu vienu ceļu - man tiek ļauts noslēgt līgumu par būvniecības izmaksām, ņemot vērā pamatsummu, bet sadārdzinājumu m����s rēķinām pēc fakta katru ceturksni. Jo biežāk mēs veiksim indeksāciju, jo precīzākas būs izmaksas, jo tās arī būs mazākas. Lai es šādu atļauju saņemtu, man ir jāvēršas Ministru kabinetā, un pašlaik šis process caur Kultūras ministriju tiek gatavots.

Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu «Noķerts Liepājā» un gatavo savdabīgas rotaslietas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Citiem galvā ir putni, man – dzintars,» puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc «Noķerts Liepājā» rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. «Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas,» Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots.

Diskusija par ostu maksām Latvijā no malas izskatās smieklīga un konkurenti kaimiņvalstīs nekautrējas klientiem norādīt uz lielo «bubuli», kas tagad draud Latvijas ostām, izceļot savas priekšrocības, norāda Zviedrijas prāmju kompānijas StenaLine reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

«Vislielāko kaitējumu šī diskusija nodara Latvijas ostām no mārketinga viedokļa, jo konkurenti nekautrējas jebkurā Baltijas ostu salīdzinājumā pieminēt iespējamās sekas Latvijas ostās. Paši esam konkurentiem - lietuviešiem un igauņiem - iedevuši argumentu - Latvijas ostās būs ostu nodevas. Neviens nezina, no kā un cik iekasēs, bet konkurenti biedē, ka tur būs kaut kāds «bubulis». Lietuvas ostā un Igaunijas ostā viss ir skaidrs, bet tajās Latvijas ostās, tur gan kaut kas nesaprotams draud!» uzsver Tauriņš.

Viņš uzskata, ka vai nu vajadzētu diskusiju ātri pabeigt un kaut ko darīt, vai arī nerunāt tālāk nemaz. «Jo ilgāk diskusija tiek uzturēta, jo smieklīgāk izskatās no malas,» uzsver uzņēmējs.

Šorīt pie Saeimas pulcējās vairāk nekā trīs tūkstoši piketētāju, kas izkliedza saukļus: "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un tamlīdzīgi, liecina portāla Db.lv novērojumi.

Pikets sākās šorīt (18. oktobrī) ap 8.15. Tas tiek rīkots pret valdības ieceri atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Kā novēroja Db.lv, pie Saeimas pulcējies liels skaits cilvēku (vairāk nekā 3000). Turklāt notikuma vietā bija manāmi arī sabiedrībā pazīstamas cilvēki. Piketētāji visu laiku izkliedza saukļus, piemēram, "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un "Demisiju!".

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.