Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics piektdien, 8.jūlijā parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par reģionālā biznesa un radošo industriju inkubatora izveidi Siguldā, informē novada domē.

Biznesa un radošo industriju inkubatora mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Siguldas novadā, nodrošinot fiziskas personas un komersantus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai nepieciešamo vidi (telpām), konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, ekspertu konsultācijām, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

Inkubatoru administrēs LIAA, savukārt pašvaldība nodrošinās telpas un izveidos konsultatīvo komisiju, kura ieteiks komersantus to uzņemšanai izslēgšanai no inkubatora, kā arī ieteiks komersantam sasniedzamo mērķi vienam gadam un sniegs novērtējumu par mērķu izpildi.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

«Ja, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu, vajadzētu veidot statistiku par procentuāli visvairāk apmeklētajiem pasākumiem Garage, kas pulcē jaunos un darbu nesen sākušos uzņēmējus, tad Igaunija būtu šāda saraksta pirmajā vietā,» raksta The Wall Street Journal.

«Es biju patīkami pārsteigts par to, cik daudz jauno uzņēmumu un biznesa ideju pasākumā prezentētas, turklāt interesanti ir tas, ka lielākā daļa uzņēmumu mērķauditorija ir nevis vietējais, bet pasaules tirgus,» raksta WSJ žurnālists Bens Rūnijs (Ben Rooney), kas WSJ Eiropas tūres ietvaros jau ir apmeklējis jauno uzņēmuma tikšanās pasākumus Stokholmā, Amsterdamā, Parīzē, Stambulā un Telavivā. Par to, ka Igaunijas jaunie uzņēmēji vēlas savas biznesa idejas prezentēt pasaules nevis vietējā tirgū, liecina tas, ka visu sešu uzņēmumu, kurus laikraksts uzskatīja par interesantākajiem, mājas lapu adreses ir angļu valodā, tāpat nevienai no šo uzņēmumu interneta vietnēm netiek izmantots Igaunijas .ee domēns.

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Krīzēm mēdz būt pa spēkam koriģēt sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) steigušas pievienoties gan Zviedrija, gan Somija. Pagaidām tas izdevies vien Somijai, kur pret Zviedrijas dalību šajā organizācijā iebildumus ceļ Turcija. Šim procesam nepieciešama visu esošo NATO valstu piekrišana.

Lai nu kā - var novērot to, ka pēdējā laikā tajā pašā Zviedrijā, kura droši vien agrāk vai vēlāk tomēr būs NATO biedre, palēnām sākuši krist arī citi tabu. Zviedrija savu dzīvi vada ar tās vietējo valūtu – Zviedrijas kronu. Šajā jaunajā desmitgadē gan ir redzams tas, ka pakāpeniski mazinās pretestība idejai, ka arī šī valsts varētu kādā brīdī pāriet uz eiro. Pagaidām Zviedrijas sabiedrībā vairākums, šķiet, stāv un krīt par savu kronu. Tomēr šajā pašā laikā jāsecina, ka šāds atbalsts tur kļuvis mazāk nospiedošs. Tikmēr atbalsts Eiropas kopējai valūtai audzis.

Audzis atbalsts eiro un strauji

Bloomberg, izceļot Zviedrijas statistikas pārvaldes datus, nupat ziņoja, ka šajā Skandināvijas valstī atbalsts eiro ieviešanai palielinājies līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada. Proti, ja par šo jautājumu būtu jābalso 2023. gada maijā, 30,6% zviedru savu balsi atdotu par pievienošanos eirozonai.

Dziļā finanšu krīze Eiropā liek arvien vairāk Grieķijas pilsoņu aktīvi meklēt darbu ārpus valsts robežām, piemēram Zviedrijā, raksta thelocal.se.

Salīdzinot 2011. gadu ar iepriekšējo, atklājas, ka šogad darba meklētāju no Grieķijas Zviedrijā pieaudzis divkārši.

«Mums trūkst inženieru, lai apmierinātu pieprasījumu Zviedrijā,» vietējam radio Sveriges Radio norādīja Eiropas Darba mobilitātes portāla (European Job Mobility Portal, EURES) pārstāvis Peters Karancis (Peter Karancsi).

Zviedru radio ziņo, ka šogad licences darbībai Zviedrijā ieguvuši teju simts grieķu ārsti. Tāpat statistika atklāj, ka Zviedrija, vismaz grieķu ārstu skatījumā, ir viena no populārākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).

«Šeit man ir lielāka iespēja iegūt darbu nekā Grieķijā,» pauž elektroinženieris Čaris Katsakaks (Charis Katsakakis), kas Zviedrijā no Grieķijas ieradies pavisam nesen. Neņemot vērā to, ka viņš tikai nesen pabeidzis studijas, kā arī nemāk zviedru valodu, viņa izredzes atrast darbu ir diezgan labas, pauž P. Karancis.

Lai arī šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, kopumā par 2,2% sarucis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink pārvadāto pasažieru skaits, klientu skaits maršrutā Zviedrija-Latvija, ir pieaudzis, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX Baltic.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 5,4%. Tiesa gan, maršrutā Latvija-Zviedrija tiek pārvadāts vismazākais pasažieru skaits. Šā gada oktobrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju tika pārvadāti vairāk nekā 54 tūkst. pasažieri iepretim 374 tūkst. pasažieru maršrutā Somija-Igaunija, kas ir visvairāk noslogotais maršruts.

Tallink maršrutā Somija-Igaunija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pasažieru skaits audzis par 0,9%. Otrajā noslogotajā maršrutā Somija-Zviedrija minētajā periodā pārvadāti 256 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn oktobrī. Tāpat sarucis pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Igaunija – Zviedrija. Šajā maršrutā gada laikā vērojams pasažieru skaita samazinājums 2,4% apmērā līdz 67 tūkst. pasažieru.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, ar kuru kaimniņvalstī tiek ieviesti vairāki smēķēšanas un cigarešu tirdzniecības ierobežojumi.

Saskaņā ar jauno likumu, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā, smēķēt tiks aizliegts daudzdzīvokļu māju kāpņutelpās, degvielas uzpildes stacijās, pludmalēs, bērnu laukumos, valsts iestādēs, stacijās, sabiedriskā transporta pieturvietās un 15 metru attālumā no tām.

Savukārt līdz nākamā gada jūnijam paredzēts smēķēšanas aizliegumu attiecināt arī uz restorāniem, tālsatiksmes starppilsētu vilcieniem un kuģiem.

Stingrāki darbības noteikumi būs jāievēro arī cigarešu ražotājiem, kuriem tiks aizliegts nodarboties ar pasākumu sponsorēšanu, savas produkcijas reklamēšanu un bezmaksas paraugu izdalīšanu. Tāpat būs aizliegta cigarešu tirdzniecība stacijās, izņemot beznodokļu zonu lidostās. Krievijas smēķētājus sagaida arī cigarešu cenu kāpums. Saskaņā ar aplēsēm – 2010. gadā lētākā cigarešu paciņa Krievijā maksāja 0,27 eiro.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair savās lidmašīnās pasažieriem piedāvās bezdūmu cigaretes, kas izskatās, kā parastas cigaretes, taču tās nav nepieciešams aizdedzināt, lai tās lietotājam nodrošinātu nikotīna devu, rasta Irish Times.

Smēķēšana komerclidojumos ir aizliegta kopš 1990. gadiem, taču Ryanair skaidro, ka piedāvās saviem pasažieriem cigaretes, kas izskatās kā īsta cigarete un sniedz nelielu nikotīna devu «ievelkot dūmu».

Bezdūmu cigaretes ir pieejamas pasažieriem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Uz lidmašīnas klāja cena par 10 bezdūmu cigarešu paciņu ir 6 eiro. Irish Times raksta, ka šādas cigaretes būšot piedāvājumā visos aviokompānijas reisos.

Ryanair apgalvo, ka bezdūmu cigaretes nesatur nekādus toksīnus un ķīmiskās vielas.

«Tā kā šīs cigaretes ir bez dūmiem, tās neizraisīs diskomfortu citiem pasažieriem un palīdzēs lidojumu padarīt vairāk patīkamu visiem pasažieriem, jo nesmēķētājiem vairs nebūs jāpacieš smēķētājus, kuri, nesaņēmuši savu nikotīna devu, ir sliktā garastāvoklī,» tā S. Maknamara.

Austrālijas Tasmānijas štats varētu aizliegt cigarešu pārdošanu cilvēkiem, kas dzimuši pēc 2000. gada, lai tādējādi radītu paaudzi, kura ir brīva no smēķēšanas. Likumprojektu jau atbalstījusi salas parlamenta augšpalāta.

Minētos cigarešu tirdzniecības aizliegumus ierosinājis Tasmānijas parlamenta deputāts Ivans Dīns (Ivan Dean), vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Deputāts skaidrojis, ka šādu aizliegumu varētu viegli ieviest, jo štatā jau pašlaik ir aizliegta cigarešu pārdošana nepilngadīgajiem, un tie būtu pirmie šāda veida noteikumi pasaulē. Līdzīga soļa speršana tiekot apsvērta arī Singapūrā un Somijā.

Tasmānijas likumdevēji norāda, ka šāds tirdzniecības aizliegums liegtu jauniem cilvēkiem iegādāties produktu, kuru tie jau patlaban nevar nopirkt, bet neietekmētu vecākus smēķētājus. Tādējādi pamazām Austrālijā rastos paaudze, kas nekad nebūtu smēķējusi.