Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens» plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas tehniskais direktors Normunds Liniņš aģentūrai LETA sacīja, ka «Smiltenes piens» plāno panākt pēc iespējas lietderīgāku darba laika izmantošanu, kā arī automatizēt atsevišķus ražošanas procesus, kur iepriekš bija nepieciešams cilvēku roku darbs, lai attiecīgie darbinieki varētu pievērsties darbiem, kuru tehnoloģijas vēl nav izmantojamas.

Tāpat viņš piebilda, ka investīciju projektā plānots nedaudz palielināt ražošanas jaudas.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka «Smiltenes piens» plāno iegādāties un uzstādīt divas jaunas tvaika katlu mājas ar nepieciešamo papildu aprīkojumu par attiecīgi 300 000 eiro un 200 000 eiro. Tāpat kompānija plāno iegādāties automātisko divjoslu rotējošo trauciņu pildīšanas iekārtu par 250 000 eiro un divas siera bloku vakuumēšanas iekārtas - katru par 100 000 eiro. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 15.novembrim.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Divi akciju sabiedrības Smiltenes piens lielākie akcionāri - šā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Strads - nesen nodibinājuši arī vēl katrs savu atsevišķu uzņēmumu, liecina reģionālā laikraksta Ziemeļlatvija rīcībā esošā informācija.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) šogad 4. novembrī reģistrēta SIA Invest SPGM. Pēc Lursoft datiem, šās SIA valdes locekle (šobrīd vienīgā pēc Lursoft informācijas) un SIA dalībniece ir Gita Mūrniece.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA SPGS Investīcijas ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā šā gada 31. oktobrī. Šā uzņēmuma valdes loceklis (šobrīd vienīgais) un dalībnieks ir Ģirts Strads.

Ziemeļlatvija sazinājās ar G. Mūrnieci, lūdzot komentāru saistībā ar jauno uzņēmumu dibināšanu. G. Mūrnieces atbilde ir šāda: «Dusiet mierīgi, kungi un dāmas. Jaunie uzņēmumi nav saistīti ar akciju sabiedrības Smiltenes piens darbu un tam netraucēs. AS Smiltenes piens strādāja, strādā un vēl strādās daudzus gadus.»

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Lai veicinātu Smiltenes un Beverīnas novadu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, investīciju piesaisti, kā arī uzlabotu to atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā, tiem šogad tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un zīmolvedības un mārketinga komunikācijas stratēģija.

Tiesības to izstrādāt saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ieguvusi reklāmas aģentūra Bounce.

Pašvaldībām ir svarīgi novada unikālās vērtības apzināt, pozicionēt un efektīvi komunicēt atbilstoši mūsdienu tendencēm. «Novadiem jāspēj būt konkurētspējīgiem, palielinot iedzīvotāju lojalitāti, piesaistot viesus un investorus, tāpēc apsveicami, ka pašvaldības izmanto savas iespējas un piesaista līdzfinansējumu, lai strādātu pie sava tēla veidošanas,» uzskata Bounce vadītājs Eduards Dubovickis.

Smiltenes un Beverīnas novadi var lepoties ar tūrisma apskates objektiem, kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko dabu un vietējiem uzņēmumiem – piemēram, vienu no reģionā vadošajiem piena produktu ražotājiem Smiltenes Piens, ceļu un tiltu būves uzņēmumu 8 CBR, mēbeļu ražošanas uzņēmumu Cosybed, Brenguļu alus darītavu, bērnu mēbeļu ražotāju Troll Smiltene, mazumtirdzniecības uzņēmumu Firma Madara 89 u.c.

Mums jāturas pie savas kultūras un pamatvērtībām, to intervijā Dienas Biznesam atzīst a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Gita Mūrniece.

Viņa a/s Smiltenes piens strādā jau 44 gadus, bet vadītājas amatā - 22 gadus un ir gandarīta, ka kopā ar komandu izdevies izveidot atpazīstamu uzņēmumu. Uz Latvijas simtgadi uzņēmēja vēlas sakārtot Smiltenes luterisko baznīcu, tad būšot īpaši liels gandarījums.

Fragments no intervijas

Piena cena pēdējā pusgada laikā ir strauji augusi. Kā tas ietekmē konkurenci?

Piena iepirkuma cena augusi par 40%, bet konkurence piensaimniecībā Latvijā, Baltijā un Eiropā ir viena no vissīvākajām. Mēs te saskaramies ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas produktiem. Nezinu, vai ir vēl kāds uzņēmējdarbības veids, kur būtu tik daudz konkurentu produkcijas. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl vairāk nekā desmit uzņēmumu, kas savā starpā konkurē. Otrā pusē vēl bija cīņa par izejvielu un labi, ka piena ražošanas kvotas tika atceltas, jo katra uzlikta kvota neveicina uzņēmējdarbību. Tāpat kā katrs atbalsts – vai lietus līst, vai saule spīd - neveicina konkurenci, uzņēmējdarbību un attīstību.

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Piena produktu ražotājs a/s Smiltenes piens pagājušo gadu pabeidzis ar 16,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5 % vairāk nekā gadu iepriekš. Smiltenes piena līdzīpašniece un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece atklāj, ka apgrozījums audzis, jo izdevies iepirkt un pārstrādāt vairāk piena. Uzņēmuma dati rāda, ka 2016. gadā pavisam iepirkti 36,2 tūkstoši tonnu piena, tostarp arī vājpiens un krējums, kas ir par 11 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt, peļņa uzņēmumam pieauga par 22 %, sasniedzot 820 tūkstošus eiro. Vidējā darba alga uzņēmumā pagājušajā gadā augusi par 7 %, sasniedzot 975 eiro.

2016. gadā Smiltenes piens investējis 703 941 eiro, tostarp 58 % ieguldīti jaunos pamatlīdzekļos, bet 42 % - esošo iekārtu modernizācijā un ēku kapitālajā remontā. Mozzarella siera ražošanas līnijā pērn uzņēmums ieguldījis 46 tūkstošus eiro, savukārt ELFLA projekta ietvaros iegādātas iekārtas produkcijas svēršanai un marķēšanai par kopējo summu 51 400 eiro.

Šopavasar ELFLA projekta ietvaros plānots nodot ekspluatācijā biezpiena desertu ražošanas un pildīšanas iekārtu un resursu vadības sistēmu Horizon. Vēl projekta ietvaros paredzēts iegādāties automātisko trauciņu aizkausēšanas iekārtu.

A/s Smiltenes piens 2017. gadu pabeidzis ar 17,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojums liecina, ka gads noslēdzies ar 818,5 tūkstošu eiro peļņu. Pārskata gadā iepirktas 31,48 tūkstoši tonnu piena, vājpiena un krējuma, kas ir par 13 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena vidējā cena bijusi 41 % augstāka, nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12 % pret 2016. gadu un biezpiena desertu ražošanas un realizācijas apjoms par 1 % pret 2016. gadu.

Smiltenes piens agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, bet kopš embargo ieviešanas pašlaik galvenās eksports valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija un citas valstis. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. Šogad a/s Smiltenes siers plāno apgrozījumu palielināt par 4 %, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Latvijas pārtikas ražotāji Dubaijas izstādē "Gulfood" ieguvuši jaunus potenciālos sadarbības partnerus, un cer uz eksporta apjomu palielināšanu.

Izstāde "Gulfood" šogad notika jau 25. reizi, un aizvadītajā nedēļā tā norisinājās Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE). Katru gadu izstādi apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši pārtikas nozares speciālistu no 200 valstīm, un tajā piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieku.

Šajā gadā izstādē piedalījās 16 Latvijas pārtikas ražotāji - SIA "Balticovo", SIA "Cannelle Bakery", SIA "Cido grupa", SIA "Markol", SIA "Orkla Confectionery & Snacks Latvija", SIA "King Coffee Service", AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Very Berry", SIA "Nordic Food", SIA "Pernes L", SIA "Baltic Stars International", SIA "Ramkalni Nordeco", AS "Smiltenes piens", SIA "Top Food", AS "Tukuma piens", AS "Jaunpils Pienotava".

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos Top notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Kā sacīja LPCS pārstāvji, organizācija ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijas veikalos, pēdējā laikā konstatējot strauju iepirkumu politikas maiņu Top tīklā. Vietējo piena produktu plauktos ir aizvien mazāk, jauni pasūtījumi praktiski vairs netiek veikti, līdz ar to pārstrādes uzņēmumi jūt līdzšinējā produkcijas apjoma pieauguma krasu samazināšanos, kas neizbēgami atsauksies uz finanšu rādītājiem.

Tādēļ pienrūpnieki vērsušies pie Top vadības ar aicinājumu pārskatīt produkcijas iepirkuma politiku un negaidīto attieksmes maiņu pret vietējiem ražotājiem.

«Ja vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri Top tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri, patlaban situācija ir pretēja. Tā kā tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījis Iepirkumu grupai.

Lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmuma AS Smiltenes piens produkcijas ir Krievijas un Holandes siers, bet šogad uzņēmums pievērsies jauna siera veida – mocarellas – ražošanai

Jaunais uzņēmuma produkts pieejams vairākās formās – mazās bumbiņas, lielās bumbas, arī siers lielajos iepakojumos un rīvētā formā. «Ražojam to, kas mums pašiem patīk un garšo. Apciemojot Eiropu, parasti atvedam lietas, kas mums iepatikušās. Ja tā ir Grieķija, tad tas ir fetas siers, ja Itālija – mocarella, buratta. Nospriedām, ka gribam ražot mocarellu, bet jāsaprot arī tas, ka Itālijā mocarella garšo atšķirīgi, tāpat kā grieķu jogurts un feta Grieķijā. Mūsu mocarella ir ražota no Latvijas piena un tepat,» saka Ilze Bogdanova, AS Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja. Pētot mocarellu un to, vai ražot šo sieru, viens arguments bija tas, ka ražotājiem pašiem tas garšo, bet cits – šī siera patēriņš pieaug. Tas notiek tāpēc, ka mainās cilvēku ēšanas paradumi – viņi izvēlas vieglāku pārtiku. Lai gan Latvijā mocarellai vairāk ir sezonāls raksturs – to labāk pērk vasarā, Eiropā šo sieru ēd visu gadu, turklāt tas der ne tikai salātiem, bet arī picām un citiem ēdieniem.

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā izstāde Gulfood 2022, kur Agroresursu un Ekonomikas institūta organizētais un Zemkopības ministrijas līdzfinansētais Latvija nacionālais kopstends piedalās jau 9 gadu pēc kārtas.

174m2 lielais Latvijas stends atrodas starp lielvalstu kopstendiem- Meksikas, Brazīlijas, Spānijas, Argentīnas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, ASV, Vācijas, Indijas, Portugāles, u.c.

Šogad, spītējot COVID19 ierobežojumiem, Latvijas kopstendā strādā 14 pārtikas uzņēmumi: SIA Markol, SIA Felici, SIA King Coffe Service, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Premium Chocolate, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Jaunpils pienotava, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Serenes piens.

Pusei uzņēmumu dalību kopstendā līdzfinansē lauksaimniecības nacionālā atbalsta programma “Atbalsts tirgus veicināšanai”, otrai pusei- Eiropas Savienības programmas “Eiropas Savienībā ražotu pārtikas produktu veicināšana trešajās valstīs” MEG Promo projekts kooperatīvās sabiedrības "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība" vadībā.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.