Quantcast
Citas ziņas

Smiltsērkšķu audzēšanu uzskata par perspektīvu

Vēsma Lēvalde, Db, 28.05.2009

Jaunākais izdevums

Smiltsērkšķi ir eksportspējīgs produkts un iezīmē nopietnu lauksaimniecības nišu, raksta laikraksts Diena.

Laikraksts izpētījis viena konkrēta smiltsērkšķu audzētāja - Tukuma rajona Tumes — Piču pieredzi. Tumes — Pičās Paparinsku ģimene audzē smiltsērkšķus vairākos hektāros. No 20 Latvijas smiltsērkšķu audzētājiem Līvija un Pēteris Paparinski vienīgie audzē bioloģiski sertificētas ogas. Pēcāk, pārtapušas ievārījumā un marmelādē, tās nonāk dažādos tirgos.

Latvijas pircējus šobrīg gan ierobežo zemā pirktspēja, tomēr perspektīvu Paparinski saredz gan savai ražošanas līnijai, gan lielākai saldētavai, lai gan patlaban krīzes dēļ iesaluši paši plāni no mājražotājiem kļūt par ražotājiem. Latvijā smiltsērkšķus audzē ap 20 saimniecībās, lielākie tirgus spēlētāji audzēšanu sāka 2001.gadā. Apstādīti ap 220 ha (lietuviešiem ap 30 ha, igauņiem ap 500 ha), gadā ievāc 50— 60 tonnu ogu. Eksportē ap 40%, galvenokārt uz Zviedriju. 99,9% ogu izmanto pārtikā, pārējo — kosmētikā, medicīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par tam neatbilstošiem smiltsērkšķiem

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Zeltlejas" Jelgavas novada Platones pagastā šā gada augustā plāno vērt durvis "Smiltsērkšķu namam". Tā būs vieta,kur uzņemt viesus, gatavot ēst, iegūt iedvesmu un zināšanas.

Plānots, ka būvniecības darbi tiks uzsākti šā gada martā. Investīcijas projektā būs aptuveni 200 tūkstoši eiro, kas ietver gan nama būvniecību, gan aprīkojuma iegādi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar "Altum", kā arī projekts guvis atbalstu vietējās rīcības grupas Lauku partnerība "Lielupe" izsludinātajā LEADER konkursā, saņemot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu 35 000 eiro.

"Smiltsērkšķu nams" paredzēts meistarklasēm, semināriem un kalpos kā tūristu uzņemšanas vieta. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks vēlas izglītot cilvēkus par smiltsērkšķu labajām īpašībām un attīstīt izzinošo tūrismu.

Uzņēmēji stāsta, ka SIA "Zeltlejas" 2019. gada tūrisma sezona bija ļoti veiksmīga un uzņēmuma izaugsmes turpinājums. Veiksmīgi tika noslēgta sezona, kopumā sagaidot 2000 viesu un plānojot tūrisma piedāvājuma dažādošanu, kā arī "ZELT Smiltsērkšķu nama" maksimālu izmantošanu visu gadu, bez noteiktas sezonalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Strausu audzētāji Nornieki būvēs pirmo gaļas kazu fermu Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Strausu un kazu fermas «Nornieki» saimnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis ar meitu Gusti.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Nornieki», kas Latvijā nodarbojas ar strausu audzēšanu, saņēmuši 150 000 eiro finansējumu no SEB bankas sava jaunā uzņēmējdarbības virziena attīstīšanai – pirmās gaļas kazu fermas būvniecībai Baltijas valstīs.

Nornieki līdz nākamajai ziemai plāno pabeigt 780m2 lielo fermu, kurā audzēs 300 kazu ganāmpulku. Šobrīd uzņēmuma saimniecībā ir 120 kazu ganāmpulks. Pēc būvniecības pabeigšanas, saimniecība varēs atgūt 40% projekta attiecināmo izmaksu, jo papildu SEB bankas finansējumam piesaistīts ir arī Eiropas Savienības līdzfinansējums un finanšu institūcijas «ALTUM» garantija.

Uzņēmums vēl šajā rudenī plāno piesaistīti papildu finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai iespējami vairāk mehanizēt darbus jaunajā fermā.

«Latvijā par gaļas kazu audzēšanu zina ļoti maz cilvēku, neskatoties uz to, mums jau ir pieprasījums ar regulārām piegādēm no dažādiem restorāniem Latvijā. Uzsākt plašāk attīstīt šo uzņēmējdarbības virzienu ir izaicinājums ne tikai mums, bet arī mūsu sadarbības partneriem,» atzīst Nornieki vadītāja Anda Šīmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zemnieki pievēršas kaņepju audzēšanai

Vēsma Lēvalde, Db, 28.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk zemnieku izrāda interesi par kaņepju audzēšanu, cerot uz kaņepju apstrādes rūpnīcas projekta realizāciju.

Kuldīgas rajona Īvandes pagasta zemnieks Vilnis Junkers ar kaņepēm jau apstādījis 10 ha, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Uz kaņepju audzēšanu zemniekus mudina Vācijas uzņēmējs un diplomēts inženieris Verners Šveinsbergs, kura izstrādāto rūpnīcas projektu atbalsta firmas Inos pārstāvis Arnis Adakovskis un SIA Daiļrade koks Vaiņodes ražotnes izpilddirektors Edgars Treimanis.

Tiekoties ar Liepājas rajona zemniekiem, V. Šveinsbergs un A. Adakovskis pastāstījuši, ka Vācijā kaņepes dažādām ražošanas vajadzībām audzē diezgan plaši, taču, lai vēl vairāk paplašinātu sējumus, tur vienkārši nepietiekot zemes. Kaņepes esot pieticīga kultūra un augsnes ziņā nav necik izvēlīgas. Tās neprasot arī minerālo mēslojumu un pesticīdus. No viena hektāra sezonā iespējams novākt septiņas līdz 12 tonnas stublāju. Taču vajadzības pēc izejvielām esot daudzkārt lielākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvi Dan Agro un Lauku Agro, ieķīlājot visu mantu, reģistrē jaunas komercķīlas

Dienas Bizness, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai valsts finanšu sektorā, starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Lielbritānijas ekonomikas perspektīvu no «stabilas» uz «negatīvu», ziņo AFP.

«Mūsu reitinga izmaiņa pamatā ir saistāma ar mūsu uzskatu, ka, pat turpinot attīstīt stingrāku finanšu politiku, Lielbritānijas valsts parāda slogs varētu sasniegt 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt vidējā termiņā šis parāds šādā apjomā varētu saglabāties,» norāda S&P.

Lielbritānijas budžeta deficīts šī gada aprīlī sasniedza 8.5 miljardus mārciņu. Pie tā noveda nepieciešamība finansiāli atbalstīt valsts bankas un krīzes iespaidā samazinājušies budžeta ieņēmumi, liecina Lielbritānijas oficiālie dati.

Šie dati kopā ar S&P reitingu samazināšanu negatīvi ietekmēja gan mārciņas vērtību, gan situāciju Londonas biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moody's pazemina Īrijas banku reitingus

, 08.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service pazeminājis reitingus 12 Īrijas bankām, tādējādi banku akciju cena strauji nokritusies, ziņo The Wall Street Journal.

"Mēs uzskatām, ka šie zaudējumi turpmākajos divos gados ievērojami vājinās kapitāla pozīcijas lielākajā daļā Īrijas banku un celtniecības kompāniju," teikts Moody's paziņojumā.

Allied Irish Banks un Bank of Ireland reitingu aģentūra pazemināja banku finansiālās stabilitātes reitingu no C ar negatīvu perspektīvu uz D ar attīstības perspektīvu. Savukārt Irish Life & Permanent's bankas finansiālās stabilitātes reitings tika pazemināts no C ar attīstības perspektīvu uz D ar negatīvu perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krīze un Facebook pamatīgi «nograuzusi» lielo Eiropas banku peļņu

Gunta Kursiša, 31.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aizdevēji UBS un Deutsche Bank paziņojuši par ievērojami zemāku peļņu šā gada otrajā ceturksnī. Banku peļņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājušas zemākas pakalpojumu un komisiju maksas, vēsta BBC.

Šā gada otrajā ceturksnī UBS nopelnījusi 425 miljonus Šveices franku (aptuveni 434 milj. ASV dolāru) iepretim vienam miljardam Šveices franku, ko tā nopelnīja analoģiskā laika posmā pirms gada. Tādējādi gada griezumā UBS peļņa samazinājusies par 58%. Banka norāda, ka 349 milj. Šveices franku zaudējumus tai radījis arī Facebook akciju pirmais publiskais piedāvājums (IPO), kad nenotika precīza un ātra darījumu noslēgšanās.

Savukārt Deutsche Bank ceturkšņa peļņa minētajā laika posmā samazinājusies līdz 375 miljoniem eiro (460 milj. ASV dolāru), kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Fitch Vācijas reitingu apstiprina AAA līmenī

Žanete Hāka, 24.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings apstiprinājusi Vācijas kredītreitingu AAA līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu, atsaucoties uz sarūkošo valsts parāda līmeni, raksta Bloomberg.

«Valda pazīmes, ka Vācija ir nostājusies uz valsts parāda samazināšanas takas,» paziņojumā norāda Fitch. «Ekonomika aug, budžeta pozīcijas ir samērā cienījamas un procentu likmes ir zemas,» saka aģentūra.

Arī Standard&Poor’s 10. janvārī apstiprināja Vācijas reitingu AAA līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu. 2012.gadā valsts reitinga perspektīvu līdz negatīvam pazemināja reitingu aģentūra Moody’s Investors Service.

Vācijas Centrālā banka Bundesbank paredz, ka iekšzemes kopprodukts nākamo mēnešu laikā piedzīvos spēcīgu izaugsmi pēc pērnā gada pēdējā ceturkšņa vājā kāpuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas glābšanas fonds krīt Moody’s nežēlastībā

Jānis Rancāns, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas valstī nejūt vairāk kā piecu gadu perspektīvu, kas daļēji ir saistīts ar valsts vidēja termiņa infrastruktūras un reformu nespēju, pirmdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, uzsverot, ka ir jāveido apjomīga stratēģija investoru piesaistei nākotnē.

Fragments no intervijas.

Vai bankas saskata ilgtermiņa perspektīvu ekonomikai, kas būtu jāmaina? Kā tas ietekmē kredītu pieejamību?

Ir viena veida uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbība ir pietiekami sekmīga un kuriem īstermiņa un vidēja termiņa resursu pieejamības trūkums vispār nepastāv. Šos uzņēmumus vairāk interesē nauda uz vidēji gariem termiņiem, vismaz uz desmit gadiem. Tomēr šajā ziņā mūsu kopējā uzņēmējdarbības vides perspektīva ir ierobežota. Finansētāji nejūt vairāk kā piecu gadu perspektīvu, kas daļēji ir saistīts ar valsts vidēja termiņa infrastruktūras un reformu nespēju. Ir skaidrs - lai šeit būtu sekmīga ekonomika un banka varētu rēķināties, ka tā savus desmit gadu ieguldījumus saņems atpakaļ, tas korelē ar valsts attīstību. Tas saistīts ar valsts spēju pieņemt reformu lēmumus, piemēram, veselības un izglītības sektoros. Tie investori, kuriem ir simtiem miljoni eiro jāaizdod uz desmit vai vairāk gadiem, vēlas redzēt šo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas Bonsai parks ļauj aizbēgt no steidzīgās ikdienas

Ilze Žaime, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem

Monta Glumane, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Produktu pazīst aizvien labāk

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bee Bite paplašina sadarbības partneru tīklu

Saldus uzņēmums Bee Bite paplašinājis produktu klāstu un sācis eksportu uz Somiju, par aktualitātēm stāsta tā līdzīpašniece Anete Ozoliņa. Turklāt bišu maizes pastilu ražotājs ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora atbalstu pastiprinās mārketingu un izstrādās jauna veida iepakojumu.

Pirmajā darbības sezonā Bee Bite piedāvāja tikai parastās bišu maizes pastilas. Nākamajā gadā uzņēmums sāka ražot veselīgās konfektes ar upeņu, brūkleņu un smiltsērkšķu garšu, kā arī asorti iepakojumu. Pagājušajā gadā radīta bišu maize ar ābolu un kanēļa garšu. Šobrīd tā arī ir iecienītākā gan bērnu, gan pieaugušo vidū. «Ābols dod saldumiņu,» paskaidro Anete. Tomēr daļa klientu aizvien izvēlas tīru bišu maizi, jo uzskata, ka šāds produkts ir augstvērtīgāks uzturvērtības ziņā nekā tas, kurā ir ogu piedevas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumā Druvas Unguri reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums; sasaukta valdības ārkārtas sēde

LETA, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Druvas Unguru cūku likvidācijai piešķir 367 000 eiro, darbs varētu ilgt deviņas dienas

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusgadsimtu ilgušās politikas no šodienas kvotas vairs neregulē ES cukura tirgu

No šodienas ES ir atceltas gan cukura ražošanas, gan importa kvotas, kas nozīmēs gan ražošanas, gan importa kāpumu, DB komentē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2017/2018 sezonā ES prognozē cukura ražošanas pieaugumu par aptuveni 20% un plāno kļūt par cukura neto eksportētāju nevis importētāju, kā tas ir bijis līdz šim. Tas notiek mainīgos tirgus apstākļos, ko nosaka gan sevišķi cukurniedru ražas, gan citu valstu politika, kā arī mainīgie patēriņa paradumi.

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru