Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Starptautiskais IT produktu izplatītājs ELKO Grupa noslēdzis darījumu par Krievijas lielākā sadzīves tehnikas un elektronikas izplatītāja tirdzniecības nama Absolut 100% daļu iegādi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Vienošanās noslēgšana starp abiem uzņēmumiem ļaus aptvert plašu klientu loku, piedāvājot viņiem pieeju ne tikai IT produktiem, bet arī sadzīves tehnikai un elektronikai.

Abpusējā sadarbībā abi uzņēmumi saskata izdevību palielināt konkurētspēju un uzlabot profesionālo zināšanu līmeni. Uzņēmuma eksperti paredz ienākumu potenciāla palielināšanos Krievijas tirgū. Apvienošanās ļaus optimizēt izdevumus un sniegs papildu iespējas gan pašiem uzņēmumiem, gan arī to partneriem.

Apvienoto struktūru Krievijā vadīs Oļegs Gusakovs, kurš tirdzniecības namā Absolut nostrādājis aptuveni 20 gadus un šajā laikā veicis garo ceļu no iepirkumu menedžera amata līdz ģenerāldirektora postenim. Fakts, ka uzņēmuma vadībā ir darbinieki ar pieredzi darbā Absolut, ļaus veikt ātru abu uzņēmumu integrāciju. Apvienotās komandas komercdaļu vadīs ELKO Krievija komercdirektors Aleksandrs Aleksejevs.

A/S “Laima” un VAS “Latvijas Pasts” pārstāvji Vecrīgas 47. pasta nodaļā šodien publiskoja Latvijā pirmo šokolādes pastkarti kas pārdošanā parādīsies 11. septembrī. Pastkarte sastāv no kartona kastītē fasētas šokolādes tāfelītes “Laima”. Uz kastītes jau uzdrukāta vieta saņēmēja un sūtītāja adresēm, kā arī norādīta pastkartes nosūtīšanai nepieciešamās pastmarkas vērtība. Pakalpojumu “Šokolādes pastkarte” piedāvā daudzu Eiropas Savienības valstu pastu administrācijas, tostarp, Igaunija un Itālija. Tas ir kļuvis par populāru pakalpojumu gan tūristu, gan vietējo iedzīvotāju vidū, un sūtīšanas apjomiem ir tendence īpaši pieaugt svētku laikā – Ziemassvētkos un Valentīna dienā. “Mūsdienīgs pasta uzņēmums klientiem piedāvā ne tikai tradicionālos pasta pakalpojumus, bet meklē arvien jaunus veidus, kā dažādot pakalpojumu klāstu. Tāpēc ar pakalpojumu “Šokolādes pastkarte” - līdzās vasarā ieviestajam pakalpojumam “Mana pastmarka”, kas ļauj ikvienam interesentam radīt pastmarku ar paša izvēlētu attēlu, - “Latvijas Pasts” turpina jaunu, netradicionālu pasta pakalpojumu piedāvāšanu klientiem. Šokolādes pastkarte ir oriģināls un interesants veids, kā pa pastu nosūtīt mīļus sveicienus tuviem cilvēkiem. Tā ir patīkams pārsteigums arī biznesa partneriem, un esmu pārliecināts, ka līdz ar šīs pastkartes saņemšanu sadarbība kļūs ciešāka un attiecības – sirsnīgākas,” atzīst Miks Stūrītis, VAS “Latvijas Pasts” mārketinga direktors. “Šo pastkarti sadarbībā ar “Latvijas Pastu” izstrādājām tāpēc, ka mūsu moderno tehnoloģiju laikmetā cilvēki jau sāk aizmirst, ka savus draugus un tuviniekus var apsveikt ne tikai ar SMS vai e-pasta palīdzību,” saka Indra Ozola, A/S “Laima” mārketinga direktore. “Kā zināms, šokolāde cilvēkos rada labsajūtu, tāpēc šī pastkarte ir ideāls veids, kā iepriecināt sev tuvos cilvēkus. Plānojam, ka uz Ziemassvētkiem un Valentīna dienu tiks radīti speciāli šokolādes pastkartes dizaini.” Pirmās 50 šokolādes pastkartes Latvijā prezentācijas laikā tika nosūtītas Bērnu sociālās aprūpes centra “Pļavnieki” audzēkņiem kā salds pārsteigums, mācību gadu uzsākot. Šokolādes pastkarti gan Latvijas iedzīvotāji, gan mūsu valsts ciemiņi varēs sūtīt pa visu pasauli. No 11. septembra to varēs iegādāties A/S “Laima” veikalos un nākotnē - arī pasta nodaļās, kā arī citās mazumtirdzniecības vietās. “Laima” rūpējas, lai Latvija kļūtu saldāka Šis ir kārtējais A/S “Laima” projekts pievilcīga Latvijas tēla veidošanā, jo šīs saldās pastkartes gan Latvijas iedzīvotāji, gan tūristi varēs sūtīt pa visu pasauli. 2005. gadā pa Rīgu vairākus mēnešus kursēja rīdzinieku un tūristu iecienītais “Laimas braucošais šokolādes muzejs”, kura ekspozīcija bija iekārtota retro tramvajiņā. Uzņēmumā atklāta arī “Šokolādes istaba”, kuras apmeklētāju skaits turpina pieaugt.

Absolut Vodka pārsniedzis savus iepriekšējos rekordus aizvadītajā fiskālajā gadā, piegādājot 99 miljonus litru alkoholiskā dzēriena no uzņēmuma ražotnes Zviedrijas mazpilsētā Ahus, atsaucoties uz Absolut Vodka paziņojumu ceturtdien, vēsta thelocal.se.

Absolut, kas tiek ražots nelielā pašvaldībā Ahus, ir pārsniedzis kompānijas ražošanas pagājušā fiskālā gada rekordus.

Pārdošanas apjomi ir palielinājušies par 6%. Kopumā tika saražoti 99 miljoni litru vodkas. Katru dienu saražoti vairāk nekā 600 tūkstoši alkoholiskā dzēriena pudeļu.

Kopš Absolut Vodka dibināšanas 1979. gadā, uzņēmums ir kļuvis par ceturto lielāko alkoholisko dzērienu zīmolu pasaulē. Uzņēmuma mātes kompānija Pernod Richard ieņem pirmo vietu pasaulē augstākās klases alkoholisko dzērienu ražošanā. Richard pieder tādi zīmoli kā Richard pastis, Ballentine’s, Chivas Regal, Royal Salute, The Glenlivet Scotch whiskes, Jameson Irish Whiskey, Martell cognac, Havana Club rum, Beefeater gin, Kahlua, Malibu, Mumm, Perrier-Jouet champagnes un citi.

Latvijas dzelzceļa 92. gadadienā pasts izdevis jaunu pastmarku un pirmās dienas pastkarti ar speciālu zīmogu Latvijas dzelzceļa vēstures sērijā, vēsta Latvijas Pasts (LP). Pastmarkas un pastkartes pirmās dienas zīmogošana paredzēta 5.augustā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā no plkst. 10 līdz plkst. 17.

Pastmarkas un pastkartes autors ir mākslinieks Ludis Danilāns. Gan uz pastmarkas, gan pastkartes attēlots 20. gadsimta 20. gados Latvijas Republikā tapuša pasažieru vilciena zemākās – 3. klases – vagons. Pēc valsts Dzelzceļa virsvaldes 1925. gadā izstrādāta projekta līdz 1931. gadam akciju sabiedrībā Fēnikss un Liepājas kara ostas darbnīcās tika izgatavoti kopumā 196 pasažieru vilcienu vagoni, tajā skaitā 146 bija tieši 3. klases vagoni. Tiem bija raksturīgs savdabīgs dizains ar sašaurinātiem, iesmailiem galiem, kas tos izcēla starp citiem dzelzceļa ritošā sastāva objektiem. Savukārt vagonu ilgtsošu lietošanu ekspluatācijā nodrošināja modernā konstrukcija ar tolaik vagonbūvē vēl reti izmantotajiem dzelzs statņu karkasiem.

Šoko pasts ir izturējis pārbaudes laiku Latvijā, un tagad ir pienācis laiks mēģināt iekarot ārzemju tirgus

Šoko pasts ir šokolādes pastkarte – speciāli iepakota šokolāde, ko jau divus gadus var sūtīt pa pastu kā apsveikumu, novēlējumu, ielūgumu vai citu vēstījumu. «Šie divi gadi bijuši interesanti. Ir iepazīts tirgus, atpazītas mērķgrupas, ar kurām vairāk jāstrādā,» saka cēsnieks Mārtiņš Jarohovičs, Šoko pasts vadītājs un SIA Fresh One valdes loceklis. Lielākā daļa klientu ir sievietes (ap 85%), kas produktu nopērk individuāli kādā veikalā vai internetveikalā. Uzņēmumam ir arī korporatīvie pasūtījumi, kur klienti izvēlas individuālu dizainu, piemēram, ar sava uzņēmuma logo, taču tie neveido nozīmīgu apgrozījuma daļu.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Pasaules vadošais alkoholisko dzērienu ražotājs Pernod Ricard pērnā gada pēdējā ceturksnī kāpinājis pārdošanas apjomus, ziņo lenta.ru.

Globālā ekonomikas krīze nav traucējusi tādu slavenu dzērienu kā Chivas Regal, Jameson, konjaka Martell un vodkas Absolut ražotājam noslēgt pērnā gada 4. ceturksni ar 13% peļņas pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu. Kompānija aplēsusi, ka 2008./2009. finanšu gada beigās, kas noslēdzas šī gada jūnijā, kompānijas gada neto peļņa būs augusi par 10%, pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē pārsniedzot 1 miljardu ASV dolāru.

Arī Pernod Ricard galvenais konkurents Diageo ziņojis par alkohola patēriņa pieaugumu 2008.g. otrajā pusgadā. Līdz ar to Diageo guvis 16.6 % lielāku peļņu un kāpinājis pārdošanas apjomus par 18%.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atklāta gleznu izstāde Endij Vorhol, kas Tu esi? Absolut ģēnijs, kas veltīta amerikāņu māksliniekam Endijam Vorholam.

Izstādē būs apkopti 10 Latvijā populāru cilvēku darbi, kurus radīt palīdzējuši tādi glezniecības metri kā Jānis Anmanis, Patrīcija Brekte un Karinē Paranjanc.

Izstādes idejas pamatā ir Endija Vorhola jau 60.gados sludinātais uzskats, ka nākotnē sabiedrība piedzīvos apsēstību ar patēriņu. Viņš prognozēja, ka nākotnē cilvēki kļūs apsēsti ar patēriņa precēm, mākslīgām zvaigznēm un kulta simboliem, arvien vairāk attālinoties no patiesām vērtībām. Šis amerikāņu mākslinieka kultivētais uzskats ir arī caurvīts gleznās, kuras ir radījuši sabiedrībā zināmi cilvēki, no kultūras, mākslas un sporta aprindām, daudzi no kuriem nekad mūžā nav spēruši soļus glezniecībā.

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Mērķtiecība ir vārds, ko Ieva Blūma sarunā atkārto bieži. Jau astoņus gadus viņa dzīvo Dānijā un ir māksliniece uzņēmēja, kā arī trīs bērnu mamma.

Māksla un bizness

Dānijā Ieva no­kļuva pēc pirmās Rīgā gūtās atzinības ar grafikām Brīnumzeme un Dānijas Kultūras institūta uzaicinājuma veidot grafikas grāmatu. «Kopenhāgenā es pēkšņi izjutu, ka tiek novērtēta un respektēta mana individualitāte. Cil­vēkus šeit fascinē tieši tas, ka es daru kaut ko atšķirīgu, nāku ar savām idejām un neiekļaujos standarta rāmjos. Rīgā tā nebija,» atceras Ieva. Tikai pirmo mēnesi Dānijā viņa izmantojusi piešķirtās stipendijas atbalstu, viss pārējais ir sasniegts pašas spēkiem. Ieva atzīst, ka visus šos gadus veltījusi sevi abām jomām - mākslas radīšanai un pārdošanai, biznesam. «Tas ir tāds pats bizness kā visi citi - sarunāt tikšanos ar, piemēram, bankas direktoru, prezentēt viņam savu mākslu, diskutēt par cenām? Tas ir ļoti intensīvs darbs, kam Dānijā nododas tikai retais. Ļoti dau­dzi mākslinieki vēlas dzīvot no savas mākslas, bet tikai nedaudziem tas izdodas. Liela daļa mākslinieku Dānijā dzīvo no sociālajiem pabalstiem vai ar kādas labas galerijas atbalstu,» stāsta Ieva. Dzīvojot Dānijā, Ieva ir izstādījusies un pārdevusi darbus 38 lielos uzņēmumos. «Dānijā ir ļoti spēcīgas mākslas tradīcijas, māksla ir kā sadzīves elements gan personiskajā, gan biznesa vidē. Gandrīz visos lie­lā­­kajos uzņēmumos ir mākslas klubi, kuros darbojas cilvēki, kas interesējas par mākslu. Šie klubi katru mēnesi izvēlas mākslinieku, kura darbus viņi grib redzēt savā uzņēmumā un pēc tam, iespējams, iegādāties.» Palīdz tas, ka sabiedrībā ir liela interese par mākslu. Eļļas glezna birojā pie sienas ir tikpat prestiža lieta kā grezna automašīna. Tomēr, no otras puses, nav arī tā, ka Dānijā māksla tiktu ļoti atbalstīta. «Dāņi ir nācija ar ļoti augstu pašapziņu, dzīves līmeni un lielām izvēles iespējām, un viņi vispirms atbalstīs savējos. Ja viņiem patīk tas, ko mākslinieks dara, tad viņi izrādīs interesi. Ja cilvēkus mani darbi neuzrunātu, es tos nekad nevarētu pārdot.»

Linda Lukstiņa savā papīrlietu veikalā Manilla mēģina samazināt ikdienas steigas tempu; pēc viņas pārliecības, pastkartes, rakstāmpiederumi un blociņi mudina apsēsties un padomāt par to, ko raksti.

Manilla ir dizaina papīrlietu veikals, kas apvieno dažādas produktu grupas. 90% veikalā atrodamo lietu ir no papīra. «Pamazām mūs sāku uzskatīt par dāvanu veikalu. Sākumā likās, ka šis būs moderns kancelejas preču veikals, bet tagad klāsts iet roku rokā ar dāvanām, jo lielākā daļa dizaina papīrlietas pērk, lai dāvinātu, jo sev tās kaut kā neatļaujas,» spriež Linda.

Runājot par tik specifiska biznesa dzīvotspēju, viņa atzīst, ka tas, vai cilvēkiem patīk un vai viņi iegādājas kādu preci, ir divas dažādas lietas. «Mūsu veikals pārstāv ļoti specifisku nišu, taču domāju, ka pēc labām lietām vienmēr ir pieprasījums. Protams, dažbrīd piezogas doma, ka varbūt es esmu vienīgā, kam šādas lietas patīk, taču daudzi cilvēki nāk un priecīgi iet prom, sakot, ka nāks iepirkties vēl,» saka Linda.

Francijas vīna ražotājs Pernod Ricard uzvarējis izsolē, kurā tika pārdota Zviedrijas kompānija Vin & Sprit, kura ražo degvīnu vienu no pasaulē populārākajiem alkoholiskajiem dzērieniem - Absolut vodka, atsaucoties uz Wall Street Journal, ziņo aģentūra Reuters.

Vin & Sprit īpašnieki - Zviedrijas valdība - kompāniju izsolē pārdeva par 5,28 miljardiem eiro (8,34 miljardiem USD).

Pēc darījuma paziņošanas Francijas vīna ražotāja akciju cena samazinājās par 5%, jo investori bažījas par to, ka Pernod Ricard varētu būt samaksājis pārāk lielu summu par Vin & Sprit.

Absolut vodka patēriņa ziņā ir pasaulē trešais populārākais stiprais alkoholiskais dzēriens. Divi populārākie ir Smirnoff vodka un Bacardi.

V&S Zviedrijas valdībai izmaksās dividendes 85 miljonu eiro apmērā pirms darījuma noslēgšanas. Akciju pārdošanas cena tiks palielināta par ikgadēju 2% likmi no 2008. gada 1.janvāra līdz transakcijas beigu datumam. Savukārt Pernod Ricard gūs labumu no V&S kopējās naudas plūsmas šajā periodā.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Nupat gana lielas kaislības mediju vidē ir izraisījusi Latvijas Institūta (LI) iniciētā kustība #GribuTeviAtpakaļ, kas, šķiet, arī bijis tās īstenais mērķis – rosināt sarunu par to, kas būtu darāms, lai aizbraucēji vispār izskatītu iespējas atgriezties Latvijā. Jo neba nu kādu motivēs fakts, ka kāds (es/mēs) to gribam, vai tas, ka šeit pieejama absolūti ekskluzīva iespēja pazāģēt malku pa vecai modei (LI pastkartes).

Labā ziņa – tik tiešām ir cilvēki, kuri atgriežas vai vēlas to darīt. Pēdējā pusgada laikā jaunu darbu Latvijā esam palīdzējuši atrast vairākiem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ārzemēm. Tāpat regulāri saņemam pieteikumus gan no tiem, kuri jau ir Latvijā, gan tiem, kuri par iespējām interesējas, vēl būdami svešumā.

Tā kā ikdienā strādājam gan ar vadītāju atlasi, gan talantu piesaistes projektiem, varam novērtēt, ka interese par atgriešanos ir visos līmeņos. Protams, tie nav ne tūkstoši, ne simti, tomēr apliecina – cilvēki ir raduši iemeslu atgriezties, katrs savu.

Iespējams, ir laiks pastkartes aizstāt ar reālu atbalstu, kur pirmais solis būtu vispusīgas informācijas nodrošināšana. Tāpēc rosinām jaunu kustību, piemēram, #PalidzesuTevAtgriezties, kuras pamatā ir pilnvērtīga abpusēja komunikācija un gluži praktisks atbalsts. Kaut vai atbildes uz jautājumiem, kurus mēs kā personāla atlases konsultanti saņemam visbiežāk: Vai mana kvalifikācija Latvijā ir pieprasīta? Kur to varu izmantot, kādas ir manas iespējas? Kā man meklēt, atrast darbu? Uz kādu atalgojumu varu pretendēt?

Dānijas prostitūtas piedāvās savus pakalpojumus par brīvu klimata pārmaiņām veltītā ANO samita delegātiem, kurš no 7. līdz 18.decembrim notiks Kopenhāgenā, ziņo portāls kasjauns.lv.

Par to paziņojusi Dānijas seksa darbinieku aizsardzības asociācija. Asociācijas pārstāve Suzanne Mellere sacījusi, ka šis piedāvājums ir protests pret Kopenhāgenas mērijas iniciatīvu, kura vērsta pret prostitūciju. Pēc mērijas iniciatīvas Kopenhāgenas viesnīcās tiek izplatītas pastkartes ar aicinājumu Esiet ilgtspējīgi: nepērciet seksu. Mērija arī nosūtījusi vēstules viesnīcu menedžeriem ar aicinājumu veikt pasākumus, lai novērstu prostitūtu tikšanos ar klientiem šajās viesnīcās.

Prostitūtas, kuru darbība Dānijā ir legāla, nekavējoties reaģēja uz šo iniciatīvu, solot delegātiem, kas ieradīsies Kopenhāgenā uz pasaules klimata samitu, iespēju izmantot šīs pastkartes kā maksājuma līdzekli par seksuālajiem pakalpojumiem. Piedāvājums būs spēkā šī samita laikā un būs kā protests pret prostitūcijas biznesa ierobežošanu. Kopenhāgenas samitā pasaules valstīm paredzēts vienoties par to, kā tiks ierobežota siltumnīcefektu izraisošo gāzu nonākšana atmosfērā pēc 2012.gada, kad beigs darboties Kioto protokols, kas to regulē pašlaik.

Gulbeniete Elīna Bērziņa ir piesaistīta ratiņkrēslam kopš dzimšanas, tomēr viņa ir optimisma pilna un dzīvē neizvēlas iet vieglāko ceļu. Kā viņa pati saka, tad vieglāk ir nedarīt neko, bet kāds gan no tā ir labums? Elīna iesaistījusies unikālu melnbalto pastkaršu kolekcijas veidošanā. Ideja sevī ietver konceptu par to, kāds ir tipisks latvietis, radot zīmolu Typical, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Katrai kartītei otrā pusē ir trīs atslēgas vārdi angļu valodā, kas palīdz raisīt stāstu par kartītē atainoto. Tās ir melnbaltas tāpēc, lai stāsts iztēlei piešķirtu krāsas. Diez vai amerikānis zina, ka latviešiem ir tik daudz siena gubas laukos, un to, kāpēc rudenī novācam ražu. Ja stāsts pašam neraisās, tad mūsu radīto stāstu angļu valodā var izlasīt sociālajā tīklā facebook.com. Lielākā mērķauditorija ir tūristi. Vārdi iedod kartītes galveno esenci,» atzīst Elīna.

Viņa pirms tam saskārusies ar grūtībām darba tirgū gan fiziskā, gan emocionālā izpratnē, tāpēc sapratusi, ka pašai jārada sava darba vieta. «Pēc pirmās neveiksmīgās darba pieredzes manī ir spītība panākt savā biznesā to, ko vēlos realizēt. Ja man cilvēcīgi nevar pasniegt roku, tad pati varu veidot savu ceļu,» pārliecoši saka Elīna.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Liepājas Universitātei (LiepU) izdevies piesaistīt vairāk nekā miljonu eiro ārējā finansējuma jaunas studiju programmas Jauno mediju māksla ieviešanai.

Liepājas Universitāte tikko parakstījusi finansēšanas līgumu otrās kārtas projektam Jauno mediju mākslas izglītības attīstība Liepājā, ko finansēs no Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 400 tūkstoši eiro. Pirmajā kārtā, kuras realizācija sākās šī gada martā, no šī paša finanšu instrumenta LiepU piesaistīja vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Projektā Jauno mediju mākslas izglītības attīstība Liepājā paredzēts iegādāties studiju un pētniecības tehniku, attīstīt mācībspēku kvalifikāciju, izveidot doktora studiju programmu jauno mediju mākslā un attīstīt sociālo partneru tīklu, kas ir būtiski izglītības kvalitātes paaugstināšanā.

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” vērienīgākā projekta SURVIVAL KIT organizatori aicina atsaukties Rīgas namīpašniekus un apsaimniekotājus, kuriem patīk un kuri atbalsta mūsdienu mākslu. SURVIVAL KIT K. Barona un Tērbatas ielas rajonā meklē tukšo veikalu, kafejnīcu un biroju telpas izstādei no 7. – 20. septembrim.

SURVIVAL KIT jeb izdzīvošanas komplekts ir mākslas projekts, kura ietvaros 70 Latvijas un 12 ārvalstu mākslinieki ir aicināti risināt radošas stratēģijas krīzes laikmeta pārvarēšanai un izdzīvošanai mūsdienu pasaulē. Projektu organizē “Laikmetīgās mākslas centrs”. Mākslinieki savas idejas jau ir sagatavojuši un gatavi rādīt tukšo veikalu un kafejnīcu telpās divās galvenajās Rīgas iepirkšanās ielās - Kr.Barona un Tērbatas. Meklējam atsaucīgus namsaimniekus, kuri gatavi šīs telpas uz īsu laiku piešķirt!

Kopumā nepieciešamas 15 telpas. Telpu īpašniekiem projekta organizatori garantē telpu apsardzi, uzkopšanu, komunālo izmaksu segšanu. Lūdzam pieteikties Laikmetīgās mākslas centrā, Agnese t. 29146270 [email protected], Elīna t. 26578940 [email protected]

Bibliotēku nedēļas pasākumu programmas ietvaros šodien, 22.aprīlī, plkst. 15.00 Galvenās bibliotēkas pasākumu zālē Akmeņu ielā 2 (2.stāvā) tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Latvijas grāmatu māksla, informēja Ventspils Galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkeviča.

Izstāde digitāldrukā un skaistāko iespieddarbu izlasē atspoguļo latviešu grāmatu mākslu no tās pirmsākumiem 16.gadsimtā līdz pat mūsdienām. Planšetes papildina Latvijas 21.gadsimta skaistāko grāmatu izstāde no Ventspils bibliotēkas krājumiem.

Materiālus izstādei atlasījuši un komentējuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar vienu no viszinošākajiem grāmatas vēstures speciālistiem, mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Valdi Villerušu, kurš 22.aprīlī Ventspils bibliotēkā piedalīsies izstādes atklāšanā.

Izstāde Latvijas grāmatu māksla līdz šim eksponēta Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā, Lietuvas Martina Mažvida Nacionālajā bibliotēkā Viļņā un Horvātijas Nacionālajā un Universitātes bibliotēkā.

Darbs, māksla un atmosfēra raksturo radošā kvartāla Kombināts Māksla ikdienas ritējumu

Biedrības Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) radošais kvartāls Kombināts Māksla tika dibināts 2013. gadā, taču jau vairāk nekā 100 gadu Rīgā, Gaujas ielā, esošā teritorija ir bijusi saistīta ar mākslu. LMS apsaimniekošanā esošā teritorijas platība ir 7000 kvadrātmetru, un tajā ietilpst vairākas ēkas, kurās ir izvietotas aptuveni 70 darbnīcas, tostarp, piemēram, bronzas lietuve, juvelieru, ādas apstrādes, metālapstrādes un tēlnieku darbnīcas. Kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss, un kvartāla ēkās ir eksponētas vairākas kolekcijas: keramika, tēlniecība, grafiti, kā arī tur norisinās mūsdienu vizuālās mākslas izstādes.