Francijas Alpos nokritusi Vācijas lidsabiedrības Germanwings pasažieru lidmašīna, raksta Reuters.

Pagaidām nav ziņu par bojāgājušajiem un cietušajiem, bet zināms, ka lidmašīnā Airbus A320 bija 144 pasažieri, divi piloti un četri apkalpes locekļi. Liela daļa pasažieru visdrīzāk bijuši Vācijas pilsoņi, bet lidmašīnā bijuši arī Spānijas un Turcijas pilsoņi. Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka, ņemot vērā avārijas vietu, visdrīzāk nav cerību atrast kādu izdzīvojušo. Tāpat arī Francijas Iekšlietu ministrijas pārstāvjis Pjērs Henrijs Brandē sacījis, ka, skatoties uz traģēdijas vietu, ir maz cerību, ka ir palicis kāds dzīvs pasažieris.

Lidmašīna devās maršrutā no Barselonas uz Diseldorfu.

Ziemas sporta veidu attīstība Alpos sakarā ar klimatiskajām izmaiņām daudzās vietās ir apdraudēta. Nākošajos gadu desmitos sniega trūkuma dēļ nāksies slēgt vairākus slēpošanas kūrortus. Šādu prognozi ir izteikusi ANO dabas vides programma UNEP, kura prezentēja savus atzinumus Sporta kongresā Turīnā. Vairāki Cīrihes universitātes pētnieki atzīst, ka jau pašlaik vairākiem Šveices kūrortiem līdz 800 metriem virs jūras līmeņa ir problēmas. Līdzīga situācija ir novērota Austrijas un Vācijas Alpos kā arī Švarcvaldē. Pētnieki paredz, ka nākošajos gadu desmitos Šveicē būs jāslēdz katrs otrais slēpošanas kūrorts. Mākslīgā sniega radīšana pie augstākām diennakts temperatūrām nespēs novērst zaudējumus. Sniega līnija nākošajos 30-50 gados pavirzīsies par 200-300 metriem. Arī kalnu ledājs Šveicē samazināsies par 20-70%. Pētnieki paredz, ka 2100 gadā gaisa vidējā temperatūra palielināsies par 1,4 līdz 5,8° C. Avots: Eiropa.lv

Šveices Alpos jau teju 20 gadus notiek pasaulē lielākā un dziļākā tuneļa – Gotharda bāzes tuneļa – būvniecība. 57 kilometrus garajam dzelzceļa tunelim jāsāk darboties 2016.gada beigās.

Pēc atklāšanas Gotharda bāzes tunelis savos izmēros pārsniegs 53,8 kilometrus garo Seikana zemūdens tuneli, kas savieno Japānas salas Honsju un Hokaido.

Iecerēts, ka pa jauno tuneli starp ziemeļu un dienvidaustrumu Eiropu kursēs līdz 300 vilcieniem dienā un tas mazinās satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu Šveices Alpos.

Tuneļa celtniecības izmaksas ir aptuveni 11 miljardi ASV dolāru.

Dzelzceļa posma celtniecības laikā bojā gājuši astoņi no aptuveni 2500 tuneļa strādniekiem, kas ik dienas veica spridzināšanas un urbšanas darbus cauri 13 miljoniem kubikmetru klinšu karstos, spiedīgos un mitros apstākļos, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Viens no Alpos avarējušās Vācijas zemo cenu lidsabiedrības Germanwings lidmašīnas pilotiem pirms traģēdijas atradies ārpus kabīnes un nav varējis tajā atgriezties, trešdien pavēstīja laikraksts The New York Times.

Atsaucoties uz kādu augsta ranga militārpersonu, kas iesaistīta katastrofas izmeklēšanā un dzirdējusi kabīnē notikušo sarunu ierakstu, laikraksts ziņo, ka liktenīgā otrdienas lidojuma sākumposmā starp abiem pilotiem norisinājusies «ļoti mierīga» saruna.

Taču pēc tam, kā liecina ieraksts, viens no pilotiem kabīni pametis un nav varējis tajā atgriezties.

«Puisis ārpusē viegli klauvē pie durvīm, taču atbildes nav,» laikraksts citē militārpersonas teikto. «Un tad viņš dauza pa durvīm spēcīgāk, bet atbildes nav. (..) Var dzirdēt, kā viņš mēģina durvis izgāzt.»

Militārpersona, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta, atzina, ka pagaidām nav zināms iemesls, kas licis vienam no pilotiem kabīni atstāt.

Ķīnas sociālajā vietnē Qzone reģistrēti 376 miljoni cilvēku, turpretī Facebook – visā pasaulē aptuveni 175 miljoni lietotāju, raksta advertology.ru.

Ķīnas MySpace un Facebook versijas tika atklātas 2007. un 2008. gadā. MySpace administrācija aprēķinājusi, ka 2009. gadā šo vietni lietos aptuveni 50 miljoni cilvēku.

Jāatzīmē, ka no 19 vispopulārākajām Ķīnas sociālajām vietnēm 15 ir vietējie projekti. Qzone popularitātes ziņā seko tādas vietnes kā 51, Baidu, Xiaonei un Baidu Kongjian, kurās attiecīgi reģistrēti 130, 110, 40 un 27.5 miljoni cilvēku.

Pirmais tumšādainais prezidents ASV vēsturē Baraks Obama apsteidzis pašu Jēzu Kristu popularitātes reitingā, vēstī foxnews.com, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu grupu Harris.

Ceturtajā un piektajā vietā ir bijušie ASV prezidenti Ronalds reigans un Džordžs Bušs, seko politiķi Ābrams Linkolns, Džons Makkeins, Džons Kenedijs, pilots Česlijs sallenbergers, kas nesen nosēdināja lidmašīnu uz Hudzonas upes, kā arī māte Terēze.

Aptaujā piedalījās 2634 amerikāņi. Tās rezultātus eksperti skaidro ar to, ka B. Obama iedvesis amerikāņiem un visai pasaulei cerību uz labākiem laikiem.

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Lietuviešu jaunuzņēmumam Monetha šā gada augustā izdevās 18 minūšu laikā piesaistīt 37 miljonus dolāru; tagad jāķeras pie apsolītā izpildes

Monetha izstrādā decentralizētu uzticības un reputācijas sistēmu, kas darbojas kopā ar mobilo maksājumu apstrādi. Uzņēmuma līdzdibinātājs Justs Pikelis (Justas Pikelis) sola, ka nākamā gada sākumā uzņēmēji to jau sāks izmantot un sabiedrība plašāk dzirdēs ne vien par to, ka kompānijai izdevies piesaistīt finansējumu, bet arī par tās produktiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Jūs savā prezentācijā konferencē Riga Comm minējāt – ja kāds pēdējā gada laikā nav dzirdējis par ICO (Initial Coin Offering – sākotnējais virtuālo monētu piedāvājums), šis cilvēks droši vien ir bijis Bahamu salās. Tiem, kas tiešām pagājušo gadu pavadījuši tur, kas ir ICO?

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Populārākais sociālo mediju kanāls, kurā Latvijas iedzīvotāji seko līdzi vienam vai vairākiem influenceriem, ir Youtube, ko izmanto 63% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas zina, kas ir influenceri.

Savukārt kā otrs populārākais sociālais medijs tiek minēts Facebook, tā liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Riga un tirgus izpētes centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījums atklāj, ka sociālajā tīklā Facebook influenceru ikdienas gaitām seko līdzi 58% aptaujāto, bet Instagram – 35% respondentu. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā samazinās blogu autoru sekotāju skaits. Tam savu laiku ir gatavi atvēlēt vien 11% sociālo mediju lietotāju. Vēl mazāk cilvēku jeb 7% respondentu ir informēti par saturu, ko influenceri rada sociālajā portālā Twitter.

2018. gadā influenceru aktivitātēm Latvijas iedzīvotāji sekojuši līdzi dažādos sociālo mediju kanālos – YouTube (63%), Facebook (58%), bet Instagram (35%), tā liecina Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka fiktīvo web resursu saimē tiek atzīmēts demogrāfiskais sprādziens. Fišings (naudas izkrāpšana ar interneta starpniecību)) kļūst aizvien populārāks paņēmiens kā atņemt naudu naivajai bagāto Interneta lietotāju daļai. Pēc kompānijas Websense Security Labs datiem, pēdējā laikā krāpniecisko saitu daudzums katru mēnesi palielinās pusotru reizi. Kā likums, f-saitu radītāji imitē pilnīgi likumīgas un pat cienījamas kompānijas, tādas kā naudas pārvedumu sistēma PayPal vai bankas iestādes, tādas kā Citibank. Tomēr, Websense eksperti apgalvo, ka pēdējā laikā šajā tirgū ir iezīmējušās vairākas jaunas tendences. Konkrēti, krāpnieki aizvien retāk kopē leģitīmus spēlētājus, priekšroku dodot pilnīgi jaunu kompāniju izzīšanai no pirksta. Sekojoši, parastajiem Interneta patērētājiem iespēju atpazīt viltojumu kļūst aizvien mazāk. Tādā veidā, Websense neatlaidīgi rekomendē ar ārkārtēju uzmanību attiekties pret jaundzimušām tīkla aptiekām, bankām, hipotēkām un citiem finansu institūtiem: šāda veida saitiem ir vislielākā popularitāte krāpnieku vidū. Otrkārt, nav vērts uzticēties saitiem ar neuzrādītiem aiz to stāvošo organizāciju rekvizītiem. Treškārt, pirms jūs pērciet kaut ko jaunajā saitā, vajadzētu nogaidīt pāris nedēļas: tipisks saits-slazds nedzīvo ilgāk par deviņām dienām. Ceturtkārt, galvenā f-saitu daļa atrodas aiz Savienoto Valstu robežām

Līdz ar ES paplašināšanos Austrumeiropas tūrisma ģeogrāfija kļūst interesanta arī Rietumiem, jo paveras jaunas ceļojuma iespējas austrumu un rietumu virzienā. Balttour izstāde apliecina šo tendenci. Nākošajā gadā Latvijas tūrisma industrijai līdz ar ES paplašināšanos būs jāstrādā jaunos apstākļos. Tūrisma nozare saņems no valsts kases vairāk kā vienu miljonu latu, lai uzlabotu šī tautsaimniecības sektora konkurētspēju globālajā Eiropas tirgū. Viens no tūrisma biznesa dzīves indikatoriem ir tūrisma izstādes un gadatirgi, kur vienkopus satiekas tūrisma profesionāļi, reklāma, mediji un klienti, lai iepazīstos ar jaunās sezonas tūrisma produktiem un piedāvājumiem. Rietumeiropas tūrisma gadatirgos pašlaik ir vērojama tendence, ka tieši tūrisms uz Austrumeiropu kļūst šajās izstādēs aizvien populārāks. Bijušās socvalstis aktīvi piedalās ne tikai Rietumvalstu lielākajās tūrisma izstādēs, bet bieži izmanto arī šo valstu reģionālās tūrisma izstādes. Līdzīga tendence ir vērojama arī Rietumvalstu tūrisma politikā, kad tās aizvien intensīvāk iepazīt Austrumeiropu kā potenciālo avottirgu. Baltijas reģionā viena no lielākajām tūrisma izstādēm ir Balttour (13.-15.02.2004), kuru jau vienpadsmito gadu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija sadarbībā ar izstāžu rīkotājsabiedrību BT1. Balttour izstādē tiek plānoti jauni pasākumi un gaidīti vēl neredzēti ciemiņi šajā reģionā. Pēc izstādēs rīkotāju informācijas galvenie jaunumi Balttour 2004 izstādē būs: Pirmo reizi izstādē tiks pārstāvēta Francijas un Ķīnas tūrisma delegācijas, taču arī citas valstis ir izrādījušas interesi par Latvijas tūristiem. Pirmo reizi Somija piedalīsies ar valsts stendu, kurā būs pārstāvēti vairāk kā 15 tūrisma uzņēmumi. Ņemot vērā pagājušā gada izstādes dalībnieku ieteikumus – tiek veidots jauns un ērtāks zāles plānojums. Izstādes ietvaros tiek plānoti divi semināri: “ES valstu pieredze ienākošā un izejošā tūrisma veidošanā” un “Tūrisms kā viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm”. Lai padarītu izstādes apskati interesantāku apmeklētājiem, tiek gatavota īpaša pārsteiguma loterija, kur biļešu īpašnieki izspēlēs pārsteidzošas balvas. Savukārt dalībniekiem būs iespēja iegūt veicināšanas balvu par visinteresantāk un krāšņāk noformēto stendu. Agrāko skatuvi nomainīs jaunums - “Interaktīvā kafejnīca” pārrunām un atpūtai ar speciāli veidotu programmu. Tajā dalībniekiem būs iespēja prezentēt sevi vizuālā, interaktīvā formā (reklāmas klipi, filmas u.c.). Tāpat kāds patīkams pārsteigums kafejnīcā gaidīs arī apmeklētājus. Ņemot vērā aizvien pieaugošo tūrisma uzņēmumu skaitu, tiek pievērsta uzmanība jauno tūrisma industrijas pārstāvju atbalstam, nodrošinot dažādus reklāmas bonusus par piedalīšanos izstādē. Latvijas tūrisma uzņēmēji savu dalību Balttour izstādē motivē ar iespēju klātienē satikt nozares kolēģus un dalīties pieredzē kā arī iegūt informāciju par ceļotāju vēlmēm. Piemēram, Domina Travel Latvia valdes priekšsēdētāja Olga Slaugotne Balttour izstādi vērtē ļoti augstu, jo tā ir “iespēja iepazīt jaunus klientus un tikties ar savas nozares profesionāļiem”. Šajā reizē tūroperators veidos savu stendu divās daļās – publiskā telpa un pārrunu vieta, kas ļaus intensīvāk un kvalitatīvāk komunicēties ar klientiem. Savukārt BTI Latvia direktore Natālija Sukure izsakās, ka Balttour izstādē nepiedalās jau vairākus gadus un min sekojošus iemeslus: “pirmkārt, firmas pakalpojumu struktūra ir mainījusies no atpūtas tūrisma uz darījuma cilvēku apkalpošanu. Otrkārt, firma nestrādā ar ceļojuma paketēm, bet gan apkalpo katru klientu individuāli. Treškārt, aktīvi darbojamies ienākošā tūrisma jomā, tāpēc tiek akcentētas ārzemju tūrisma izstādes. Taču mēs aktīvi piedalāmies izstādes darbā arī bez sava stenda.” Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Jenzis informē, ka Balttour izstādei tiek gatavots jauns stends un šīs izstādes galvenais mārketinga uzdevums būs “iedrošināt Latvijas ied

Jau otro gadu ekstrēmās atpūtas un izklaides kompleksā Baldones Waterjump norisinājās divu dienu garais festivāls Waterfest 2015, kas sevi pieteicis kā bezrūpīgākais un slapjākais festivāls Latvijā. Šogad festivāla apmeklētāju skaits sasniedza teju tūkstoti un Waterfest piedāvāja vēl neredzētas aktivitātes, informē pasākuma organozatori.

Kā viens no festivāla centrālajiem notikumiem bija sacensības nobraucienos no Waterjump ieskrējiena estakādes. Lielākajā šāda veida konstrukcijā Baltijā, plaši tika pārstāvētas visas četras nobraucienu disciplīnas – snovbords, slēpes, velosipēds un visplašāk iecienītais slip’n’slide.

Pasākuma organizatori atzīmē, ka Waterfest norisinājās otro gadu, taču apjomus savus šogad iezīmēja četrkārtīgi. Bez attīstītās un labiekārtotās teritorijas, paplašinājies arī festivāla aktivitāšu saraksts. Tostarp festivāla ietvaros norisinājās līdz šim lielākais Beer Pong turnīrs Latvijā. To rīkoja organizācija KK Life kā atskaites punktu savam drīzumā plānotajam 10 000 kilometru ceļojumam pa Eiropu, kura laikā plānots organizēt Beer Pong turnīrus visā Eiropā.

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Katrs otrais cepuru, šaļļu un cimdu darbnīcā Uniq izvēlas krāsainus un košus adījumus.

Tā saka Linda Breide, Uniq vadītāja. Kad pirms teju diviem gadiem viņa uzsāka piedāvāt cilvēkiem cepures pēc viņu gaumes un patikas, DB jau rakstīja par viņas pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Šobrīd L. Breide stāsta, ka pieprasījums pēc Uniq cepurēm ir augošs un lielāko daļu realizē Ziemassvētku laikā. Pērn uzņēmumam bijusi pirmā īstā sezona, un viņa nezināja, cik daudz cepuru nepieciešams uzadīt, lai nodrošinātu veikalus un spētu laikā izpildīt individuālos pasūtījumus. Rezultātā Ziemassvētku laikā uzņēmums netika galā ar lielo darbu apjomu, nespēja uzadīt tik, cik veikali pasūtīja, un divas nedēļas pirms svētkiem vairs netika pieņemti individuālie pasūtījumi. Savukārt šogad Uniq jau vasarā sāka gatavoties ziemai.

Šajā vasarā pa Latvijas ceļiem un neceļiem sācis ripot pirmais Liepājā radītais elektrodēlis Landboard City, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizraušanās ar landbordu jeb «zemes dēli» rosinājusi brāļus Kozlovskus piesaistīt pāris draugu un nodibināt uzņēmumu, kas projektējis un izgatavojis Latvijā pirmo ar elektromotoru aprīkoto, pašbalansējošo braucamo dēli. Izgudrojums strauji radījis interesi gan pieredzējušu «dēļotāju», gan iesācēju vidū. Nākotnes sapnis puišiem ir attīstīt elektrodēli par profesionāla sporta inventāru.

«Jau apmēram 15 gadu mana aizraušanās ir dēļošana, mani piesaista jebkādi dēļi – īpaši snovbords, kaitbords, veikbords. Katru gadu braucu uz kalniem, dēļoju tepat, Liepājā. Taču ir brīdis, kad nevari aizbraukt uz kalniem, kad Latvijā nav sniega, kad nav vēja, kad kaitina tas, ka pa grantēto ielu, uz kuras dzīvoju, var pārvietoties tikai ar velosipēdu,» par biznesa idejas dzimšanu stāsta tās autors Jānis Kozlovskis, kura pamatdarbs ir reklāmas un dizaina jomā.

''Iegādājoties lētāko polisi var gadīties situācija, ka apdrošināšana visus ceļojumā radušos zaudējumus tomēr nesedz. Piemēram, lai ietaupītu dažus latus, gadās, ka ceļojuma mērķis polisē tiek norādīts slēpošana, lai gan plānots nodarboties ar snovbordu. Taču šādā gadījumā, ja notiks nelaimes gadījums uz sniega dēļa, snovbordistam ārstniecības izdevumi būs jāsedz pašam," akcentē If Latvia.

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ceļo un lielākā daļa iegādājas ceļojumu apdrošināšanu. Taču, izvēloties apdrošināšanas polisi, tikai trešdaļa iedzīvotāju apdrošināšanas polisē iekļautos riskus izvērtē atbilstoši ceļojuma mērķim. Pārējie iegādājas apdrošināšanu vieglprātīgi, neizvērtējot tajā ietvertos zaudējumu riskus, liecina apdrošināšanas sabiedrības If Latvia janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja.

Aptaujas dati rāda, ka tikai 33.7% aptaujāto izvēlas apdrošināšanu atbilstoši ceļojuma mērķim, un tikai nedaudz vairāk gadījumos - 37,7% iedzīvotāji arī izvērtē papildiespējas, kuras var ietvert polisē (papildus ārstēšanās izdevumiem, iespējams nodrošināties arī negadījumiem, ja pazaudēta, sabojāta bagāža, juridiskā palīdzība vai citi iespējamie zaudējumi).

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries radījis pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu AirDog un no šodienas uzsāk tā pārdošanas kampaņu ASV vietnē Kickstarter, informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru. Šis ir pirmais šāda veida produkts pasaulē, kas nodrošina pilnvērtīgu bezpilota sekošanas un filmēšanas funkciju vienlaicīgi.

«Šis ir revolucionārs produkts, kas pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts action sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteru,» stāsta AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Trīs aktīvo sporta veidu vidū, snovbords pēc traumu skaita ierindots pirmajā vietā, ziņo Lenta.ru.

Amerikāņu ziņojumā, ko sastādījis Slimību un profilakses kontroles centrs, minēts, ka snovbordistu traumas fiksētas 26% gadījumu no visu traumu skaita, kas gūtas aktīvā atpūtā. Otrajā vietā ierindots kamaniņu sports– 11% un trešajā pastaigu tūrisms – 6%.

Video

Pētījumā analizēti dati par traumām, kas gūtas aktīvās atpūtas laikā no 63 slimnīcām laika posmā no 2004. līdz 2005. gadam. Pēc zinātnieku aprēķiniem, gada laikā ASV sporta traumas gūst ap 213 tūkst. cilvēku.

Divas trešdaļas no cietušajiem ir vīrieši. Tiesa, pētnieki nespēj izskaidrot vai tas saistīts ar faktu, ka vīriešiem ir lielāka nosliece uz risku, vai ar to, ka viņi biežāk nodarbojas ar aktīvo atpūtu.

Ko darīt: vest akmeņus uz Vāciju, par to iekasējot lielu naudu, vai arī nodarboties ar ķirurģiju tepat Latvijā – uz šādu jautājumu savulaik pašam sev bijis jāatbild plastikas ķirurgam un uzņēmējam Jānim Zaržeckim. Par to, kā viņš savulaik kļuvis par olimpieti, pat neaizejot līdz startam, rubrikā Dēku stāsti raksta Lietišķā Diena.

Starp akmeņu biznesu un medicīnu

Laikā, kad vadošs vīrs vēl bija Einars Repše, es strādāju par mikroķirurgu Gaiļezera slimnīcā. Viss it kā šķita ļoti labi, bet... Tur bija viens tantuks, kas mums piegādāja pienu, tas vienā brīdī kļuva dārgāks, un es, attaisījis maku, konstatēju, ka naudas man vairs nepietiek. Tajā brīdī es pieņēmu lēmumu kļūt par biznesmeni. Savu biznesa plānu izstrādāju kopā ar ķirurgu Jāni Ģīli un Olafu Libermani, kā arī manu draugu Ivaru Sīmani. Plāns bija ģeniāls – Tūjā lasījām lielus laukakmeņus, kas tika vesti pie tēlnieka Ojāra Felcberga, nomazgāti un tajos tika izurbti caurumi. Vienu šādu akmeni Ģīlis automašīnas bagāžniekā aizveda uz Hannoveri Vācijā, kur bijām atraduši partneri, kurš labiekārto dārzus, un par to akmeni maksāja 65 vācu markas. Jāpiebilst, ka toreiz tā bija milzu nauda – man kā ārstam mēneša alga bija apmēram 23 vācu markas. Tātad sanāca, ka, aizvedot uz Vāciju vienu akmeni, es varēju trīs mēnešus nestrādāt. Brīnišķīgs plāns! Kādā saimniecībā tika atrasts pat zvejas kuģis, ar kuru tos akmeņus varētu vest.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Pēc DNB bankas valdes priekšsēdētāja amata atstāšanas Andrim Ozoliņam darāmā netrūkst.

Laikraksta Dienas Bizness 2000.numurā 2002. gada decembrī toreizējais Pirmās bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ozoliņš stāstīja par Rīgas Biznesa skolas izlaiduma svinībām. Tagad, atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, viņš norāda, ka studijas ir palīdzējušas kāpt pa karjeras kāpnēm, jo pāris gadus pēc skolas beigšanas viņš kļuva par DNB bankas valdes priekšsēdētāju. Banku viņš vadīja septiņus gadus un pirms trim gadiem šo amatu pameta, taču lēmumu nenožēlo. Patlaban A. Ozoliņš specializējas kā neatkarīgais eksperts vairāku uzņēmumu uzraudzības padomēs un veic neliela apmēra privātā kapitāla investīcijas. Kopumā A. Ozoliņš ieguvis trīs maģistra grādus, taču, pēc viņa teiktā, mūsdienu dinamiskajā ārējā vidē mācīšanās procesu nekad nevar noslēgt.