Likumi

Sociālā uzņēmuma statusu piešķirs speciāla komisija

Lelde Petrāne, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Labklājības ministrija veidos komisiju, kas izvērtēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras iesniegušas iesniegumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālo uzņēmumu darbību. To nosaka Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par Sociālo uzņēmumu komisiju», kas ceturtdien, 16. novembrī, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.

Komisijas kompetencē būs sniegt Labklājības ministrijai motivētu atzinumu par pretendentu atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem.

Noteikumu projekts paredz, ka pa vienam komisijas loceklim pilnvaros Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Kultūras ministrija. Vēl pieci pārstāvji attiecīgi tiks iekļauti no Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības jomu vai pārzina ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus, atklāta konkursa rezultātā. Komisijas priekšsēdētājs būs Labklājības ministrijas pārstāvis.

Noteikumu projekts nosaka arī komisijas darba organizāciju un komisijas lēmumu pieņemšanas noteikumus. Komisijas darbība tiks uzsākta 2018. gada aprīlī, jo to paredz Saeimā pieņemtais «Sociālā uzņēmuma likums», kas stāsies spēkā 2018. gada 1. aprīlī.

LASI:

Latvijas sociālajiem uzņēmējiem būs pieejami 12 miljoni eiro

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu ūdens tirgotājam "Memory water", kas ļauj tam pretendēt uz šiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".

Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.

Pērn uzņēmums jau saņēma 133 000 eiro grantu no LM un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti, bet par saņemto naudu nopirka 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu.

Tagad uzņēmums iecerējis iegūt papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir cilvēki ar invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās

Anda Asere, 06.02.2020

Šogad arī uzņēmums "WolliMolli" plāno iegūt sociālā uzņēmuma statusu un kalpot kā iedvesmas platforma dažāda vecuma un sociālā statusa amatniecēm

Foto: no "WolliMolli" arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no uzņēmumiem, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu

"Uzņēmēju interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās. Par to liecina noturīgs uzņēmumu skaits, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu. Katru mēnesi saņemam piecus līdz astoņus pieteikumus. Tāpat lielu interesi izrāda potenciālie sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, kas šobrīd piedalās mācībās un apgūst sociālās uzņēmējdarbības pamatus," teic Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis.

Līdz šā gada 30. janvārim Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 89 uzņēmumiem. 28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies.

143 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu Altum. 67 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,25 miljoni eiro. Ar 62 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,96 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada februārī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju statusā strādā 43 922, bet šo statusu zaudējušo skaits ir vēl lielāks – 46 026, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, ka vairāk nekā puse no MUN jau šo statusu ir zaudējuši, viedokļi atšķiras, jo daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN deva iespēju cilvēkiem uzsākt savu biznesu un nebraukt peļņā uz ārzemēm.

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un kopš tā laika šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu jau 95 uzņēmumiem.

28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies. 147 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu "Altum". 69 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,29 miljoni eiro. Ar 63 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,99 miljoniem eiro.

Lielākā daļa – 32% – no šobrīd aktīvajiem 95 sociālajiem uzņēmumiem darbojas darba integrācijas jomā. 24% strādā izglītības, 11% iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības un kultūras daudzveidības, 11% sporta, veselības veicināšanas un medicīnas, 7% sociālo pakalpojumu, 5% sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu atbalstam un 5% vides aizsardzības jomā. Vēl 5% pārstāv kādu citu jomu. Vairums – 59% – sociālo uzņēmumu darbojas Rīgā. 16% strādā Pierīgā, 10% Kurzemē, 8% Zemgalē, 6% Vidzemē un 1% Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā

Anda Asere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanos iezīmējas svarīgs pagrieziena punkts sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā

1. aprīlī stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

«Tas noteikti ir pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Likums ne vien pirmo reizi tiesiski definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet arī nosaka ļoti konkrētus un saprotamus spēles noteikumus tiem, kas vēlas darboties un attīstīties šajā nozarē. Protams, tās ir pārmaiņas – īpaši tiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā biedrības vai nodibinājumi, jo jaunais likums sociālos uzņēmumus ieceļ SIA ietvarā, taču ilgtermiņā šīs pārmaiņas noteikti palīdzēs sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai Latvijā,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu sociālajiem uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi.

Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri ir reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai.

Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Jānis Reirs, Labklājības ministrs skaidro: «Sociālā uzņēmējdarbība ieņem būtisku lomu kopējā Latvijas ekonomikas attīstībā. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbības veida, viņus vieno kopīgs mērķis – ar savu uzņēmējdarbību radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. Kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un ALTUM esam ieguldījuši darbu, lai veicinātu sociālo uzņēmēju darbības paplašināšanu, izcilu sociālo biznesa ideju realizēšanu dzīvē. Uzņēmējiem novēlu būt aktīviem, reģistrēties sociālo uzņēmumu reģistrā un izmantot pieejamo grantu, lai attīstītu savu sociālo biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 132 tūkstošus eiro, Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā paplašinātas un atjaunotas telpas, informē pašvaldībā.

Šīs telpas paredzētas Sociālo pakalpojuma centra struktūrvienībai - Atbalsta centrs ģimenēm.

No 2011. gada aprīļa Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu tika realizēts projekts «Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra attīstība». Projekta mērķis bija veicināt novada sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto pakalpojumu apjomu un uzlabojot to kvalitāti, attīstīt mērķa grupas sociālās un funkcionālās prasmes, sekmējot to iekļaušanos darba tirgū.

Dobeles novada sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā - Atbalsta centrā ģimenēm tiek sniegti pakalpojumi: sociālā rehabilitācija bērniem un viņu pavadoņiem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām; palīdzība un atbalsts krīzes situācijās nonākušām personām; rehabilitācija vardarbībā cietušām pieaugušām personām; darbs ar izglītojošās apmācību grupām; higiēnas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 27. aprīlī, Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija apstiprināja Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma kultūras pieminekļu saglabāšanai konkursa rezultātus.

Šogad Rīgas pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu 1 420 446,82 eiro apmērā 88 projektiem. 80 ēku īpašniekiem piešķirs pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 20 000 eiro kultūras pieminekļa atjaunošanai, bet 8 projekti saņems ne vairāk kā 5000 eiro dažādu ēkas elementu restaurācijai.

Šogad pašvaldības līdzfinansējumam varēja pieteikt ne tikai tās ēkas, kuras atrodas Vecrīgā vai Rīgas Vēsturiskajā centrā, bet arī tās, kuras atrodas apbūves aizsardzības teritorijās: Āgenskalnā, Bolderājā, Čiekurkalnā, Dzegužkalnā, Jaunmīlgrāvī, Maskavas forštatē, Pleskodālē, Sarkandaugavā, Teikā, Torņkalnā, Vecāķos, Vecdaugavā un Vecmīlgrāvī. Konkursa komisija atbalstīja visus 16 projektus, kas tika saņemti no šo apbūves aizsardzības teritoriju nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimā pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi

«Sociālā uzņēmuma likums ir liels notikums sociālās uzņēmējdarbības nozarei Latvijā, jo ar šo likumu sociālajiem uzņēmumiem ne vien tiek radīts juridisks ietvars, kurā strādāt un attīstīties, bet arī noteikti atbalsta instrumenti, kas ilgtermiņā palīdzēs sasniegt gan biznesa, gan sociālās ietekmes mērķus,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kur sociālajai uzņēmējdarbībai radīts tiesiskais regulējums.

Viņas skatījumā šis likums ir pietiekami nopietns politiskais signāls, ar ko valsts no savas puses atzīst sociālos uzņēmumus par «īstiem» uzņēmumiem, un rada skaidri saprotamus spēles noteikumus tiem, kuri vēlas šajā nozare strādāt. «Liels izaicinājums, par ko jādomā arī par likumu atbildīgajai Labklājības ministrijai, ir šī likuma ieviešana dzīvē un skaidrošana sabiedrībai, parādot likuma radītās iespējas un ieguvumus, kā arī skaidrojot likumā ietvertos atbalsta un kontroles mehānismus. Redzam, ka likums komplektā ar Labklājības ministrijas un Altum atbalsta programmu būs labs tramplīns veiksmīgu un sabiedrībai nozīmīgu sociālo uzņēmumu attīstībai,» saka M. Ūlande.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sociālā budžeta uzkrājums pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālā budžeta uzkrājums ir pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa norādīja, ka šis uzkrājums darbojas kā buferis situācijai, ja pēkšņi iestājas krīze.

Petraviča norādīja, ka vienlaikus arī palielinās summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā speciālā budžeta. Nākamgad no šī budžeta plānots izmaksāt par 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kas esot saistīts ar pensiju, slimības un citu pabalstu pieaugumu.

Ministre atgādināja, ka nākamā gada LM budžeta prioritāte ir minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveide, kurai arī tikšot atvēlēti lielākie resursi.

Jau ziņots, ka turpmākos divus gadus - 2020. un 2021.gadā - plānots veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu Latvijā, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais LM Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrija (FM).

Šodien valdība uzklausīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2020., 2021. un 2022.gadam.

Pēc FM sniegtās informācijas, 2020.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,13 miljardi eiro, bet 2021.gadam - 7,33 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā - par 35,7 miljoniem eiro.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.

Valsts pamatbudžeta bāze, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, 2020. un 2021.gadam tiek aprēķināta, pamatojoties uz aprēķināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam. Aprēķinos tiek ievērots pārmantojamības princips, kā arī ņemti vērā valdībā pieņemtie lēmumi. 2022.gadam tā tiek aprēķināta, pamatojoties uz ietvaru 2021.gadam, kā arī ņemot vērā izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības finanšu pratība un publiskā sektora funkciju revīzija ir ceļš laukā no ekonomisko un sociālo dilemmu mučkuļa, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Jānorāda, ka Saeima šonedēļ ir pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Latvijas valsts budžeta veidošanā jau kādu laiku nav detaļu diktatūras? Jūsu ziņā ir, piemēram, sociālā kohēzija, daudzmaz izlīdzināta labklājība, un tas pēc būtības ir iekšējs fokuss. Savukārt valdības kopējais mērķis ir ekonomiskais izrāviens, kas mūsu ekonomikas raksturlielumu dēļ nozīmē izteikti ārēju fokusu. Tirgu sabiedrībai nepielāgosi, tāpēc jautājums ir par sabiedrības pielāgošanu tirgum, un tas prasa sabiedrisko līgumu. Vai mums tāds ir?

Pretrunas starp šiem diviem fokusiem nav, ja nu vien tā pārmērīgā koncentrēšanās, ka «valstij kaut kas ir jādara». Bet, lai valsts kaut ko darītu, tai vajag līdzekļus. Latvijai tam nav citu resursu kā vien sociālās iemaksas labklājībai un nodokļi. Tāpēc, ja vecmāmiņa priecājas par mazdēliņu, kurš gāž mežu un daudz pelna uz nesamaksātu nodokļu rēķina, tad viņa nevar sagaidīt, ka pāri ielai viņai būs ģimenes ārsts vai slimnīca. Tā ir problēma, nevis tas, ka ekonomiskais izrāviens ir uz āru, bet sociālā drošība – uz iekšu. Ja sabiedrība pieņemtu, ka sociālais līmenis mums ir tāds, kāds ir nopelnīts ar to izrāvienu, tad viss būtu kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru