Parlamentārieši pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz, ka noteiktos gadījumos sociālie uzņēmumi drīkstēs sadalīt līdz 50% no pārskata gada peļņas.
Pašlaik likums nosaka absolūtu aizliegumu sadalīt peļņu - nav pieļaujamas ne dividendes, ne izmaksas pamatkapitāla samazināšanas gadījumā, kā arī citas Komerclikumā noteiktās peļņas sadales formas. Šobrīd peļņu drīkst tikai ieguldīt statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Grozījumu autore Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka piedāvātā pieeja tuvinās Latviju starptautiskajai praksei, kur sociālā uzņēmējdarbība apvieno biznesa un sociālos mērķus.
Atļaujot vismaz daļēju peļņas sadali, sociālie uzņēmumi var piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju, skaidro LM.
Tāpat atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī radīto sociālo ietekmi, norāda LM.
Starptautiskā pieredze attiecībā uz peļņas sadales kritērija piemērošanu sociālajiem uzņēmumiem dažādās valstīs ir atšķirīga - viena daļa valstu neatļauj peļņas sadali, otra daļa atļauj daļēju peļņas sadali, turpretim citas valstis neierobežo peļņas sadali vispār.
Paredzēts, ka peļņu varēs sadalīt tikai par konkrēto pārskata gadu, neaizskarot iepriekš uzkrāto nesadalīto peļņu. Turklāt peļņas sadale nebūs pieļaujama, ja uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā saņēmis sociālajiem uzņēmumiem paredzētu publisku grantu (de minimis). Priekšnoteikums būs arī sociālā mērķa rādītāju un citu likumā noteikto kritēriju izpilde.
LM uzsver, ka mērķis ir piesaistīt privātās investīcijas un motivēt efektīvāku darbību, vienlaikus nepieļaujot sociālās misijas aizstāšanu ar peļņas maksimizēšanu.
Ministrijā atzīst, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu. Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējas uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu.
Vēl virkne izmaiņu likumā vērsta uz administratīvā sloga mazināšanu.
Tiek rosināts atteikties no obligātas visu sociālo uzņēmumu gada pārskatu izvērtēšanas - tā vietā komisija sniegs atzinumu tikai gadījumos, kad konstatēta iespējama neatbilstība. Pēc LM aplēsēm šāda kārtība samazinātu komisijas darba izmaksas par apmēram 6291 eiro gadā.
Tāpat paredzēts, ka informatīvais ziņojums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību turpmāk Ministru kabinetam tiktu sagatavots ne retāk kā reizi trijos gados, nevis divos, kā šobrīd.
Grozījumi paredz arī skaidrāku sociālā uzņēmuma statusa stāšanās spēkā brīdi - ar dienu, kad LM pieņem lēmumu, nevis paziņo to. Tas paredzēts, lai neierobežotu Eiropas Savienības fondu atbalsta, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksu kompensācijas aprēķina periodu.
Līdztekus mērķa grupas nodarbināšanai uzņēmumā sociālais uzņēmums varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti.
Atbilstoši LM datiem šī gada 11. aprīlī Latvijā bija reģistrēti 250 sociālie uzņēmumi, no kuriem 21% ir darba integrācijas uzņēmumi.
Pārejas periods izmaiņām paredzēts līdz 2027. gada 1. janvārim.
