Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Janvāra sākumā tika paziņots, ka Baltkrievijā tiks ierobežota pieeja ārzemju tīmekļa vietnēm, taču janvāra vidū publicētajā aģentūras Gemius pētījumā atklājās, ka šis aizliegums lielāko daļu baltkrievu neskars – vairums Baltkrievijas interneta apmeklētāju nav ieinteresēti neatkarīgo informatīvo portālu un varai oponējošo mājas lapu satura lasīšanā, vēsta belarusdigest.com.

Tādējādi izrādās, ka, neņemot vērā demokārtijas ierobežošanu, Baltkrievijas iedzīvotājus arī līdz šim nav interesējusi politika un mājas lapas ar pret vadošo varu vērstu saturu.

Jau vēstīts, ka likums, kas Baltkrievijā stājās spēkā janvāra sākumā nosaka, ka ikvienam, kas pārdod preces vai pakalpojumus Baltkrievijas iedzīvotājiem, jāizmanto domēns .by, savukārt interneta kafejnīcām jāziņo par lietotājiem, kas apmeklēs ārvalstīs reģistrētas vietnes. Par likuma pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz vienam miljonam Baltkrievijas rubļu (120 ASV dolāru).

Gemius pētījums liecina, ka Baltkrievijas interneta lietotāji novembrī, vēl pirms interneta brīvību ierobežojošā likuma stāšanās spēkā, visvairāk apmeklējuši dažādus interneta veikalus, e-pasta pakalpojumu sniedzēju, sociālo tīklu un mūzikas portālu, un tikai viena vietne varētu saturēt politiska rakstura lasāmvielu – blogošanas vietne livejournal_by.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Gluži kā cerību stars turpmākajai Ventspils ostas spējai pelnīt ir pēdējā laika paziņojumi, ka tā varētu tikt izmantota Venecuēlas naftas tranzītam uz Baltkrieviju. Īpaši jāuzsver, ka tādējādi baltkrievi varētu «atdzīvināt» jau vairākus gadus tukšo naftas cauruļvadu. Ziņu par kādu lielu progresu vismaz pagaidām nav. Kaut arī gribētos.

Ir skaidrs, ka šīs naftas tranzītam kāda osta baltkrieviem ir nepieciešama, taču šeit sākas kāda problēma. Proti, Ventspils nav gluži vienīgā osta, caur kuru ir iespējams veikt attiecīgos naftas pārvadājumus. Vēl ir Tallinas osta Igaunijā, Odesas osta Ukrainā, kā arī mūsu galvenais konkurents - Klaipēdas osta Lietuvā. Jo interesantāks šajā situācijā ir fakts, ka caur minētajām trīs ostām Venecuēlas naftas tranzīts jau notiek, kamēr par Ventspili vēl tikai tiek gudri spriests. Iemeslus tam var atrast ne vienu vien.

Pirmkārt, Ukraina, Lietuva un Igaunija ir spējusi piedāvāt baltkrieviem gana nozīmīgas dzelzceļa un ostu atlaides, kamēr Latvija šajā jomā vismaz pagaidām klusē. Protams, cīņa par Venecuēlas naftas tonnām nedrīkst pārvērsties par izsoli ar lejup­ejošu soli, ko droši vien vēlētos baltkrievi. Tajā pašā laikā diez vai par elastīgu var uzskatīt biznesa pieeju, kad viens tarifu plāns ir teju vai akmenī iecirsts, un potenciālajam klientam atliek vien izdomāt - var vai nevar viņš atļauties tās maksāt. Turklāt diez vai lietuvieši, igauņi un ukraiņi pārkrauj šīs kravas vien sava prieka pēc - acīmredzot tarifu atlaižu politika, kā arī efektīva privāto stividorkompāniju politika dod arī ekonomisku labumu.

Ķīniešu finansēto dzelzceļa elektrifikāciju Lietuvas virzienā grib pabeigt 2017. gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamagad, pieliekot punktu 2015.gada rudenī iesāktajai elektrifikācijai Baltkrievijas dzelzceļa (BDz) posmā Maladzječna‒Gudogaja‒valsts robeža Lietuvas virzienā, būs elektrificēts 21% valsts dzelzceļa līniju, vēsta kaimiņvalsts mediji. Gan baltkrievi, gan naudas aizdevēji ķīnieši elektrifikācijas projektus uzlūko kā Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas palielinātāju un būtisku ieguldījumu Zīda ceļa attīstībā.

Kravu pārvadājumu pašizmaksa elektrificētajās līnijās salīdzinājumā ar tām, kur tiek izmantotas dīzeļlokomotīves, ir teju par 20% zemāka, norādījis BDz vadītājs Vladimirs Morozovs. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm par 19% varēs pieaugt kravas vilcienu svars un par 24% ‒ kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums.

Pagājušajā nedēļā Kirovs Lipmans reģistrējis komercķīlu 15,7 miljonu latu apmērā, liecina Komercķīlu reģistra informācija. Kā parādnieks savukārt norādīts AB.LV Private Equity Fund 2010, savukārt ķīlas ņēmējs ir Aizkraukles banka.

«Bizness nevar bez kredītiem vai ķīlām strādāt un man nebūtu jāattaisnojas, kāpēc es šo ķīlu esmu ņēmis. Nesaprotu tādus cilvēkus, kas baidās ņemt kredītu vai ķīlu, jo tas ir saistīts ar biznesa attīstību. Es pats nekad neesmu baidījies tos ņemt un man šajā ziņā ir liela pieredze. Es droši saku, ka man šajā ziņa nav problēmas un droši varu arī teikt, ka esmu viens no labākajiem banku klientiem. Varēsim redzēt, ka pēc dažiem mēnešiem šī ķīla jau vairs nebūs,» tā pats Kirovs Lipmans.

DB jau rakstīja, ka kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam vasarā no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Baltkrievu uzņēmēji ir gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju, apsverot iespēju palielināt arī naftas produktu un minerālmēslu tranzītu caur Rīgas brīvostu, vēsta Latvijas Avīze.

Par to vizītē Minskā nule esot runājuši Rīgas vicemērs Andris Ameriks un naftas un ķīmijas koncerna Belneftehim vadība.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas pašvaldības un Latvijas uzņēmēju delegācija Baltkrievijā uzturas jau kopš nedēļas vidus. Pirmās dienas svarīgākā tikšanās bijusi vizīte koncernā Belneftehim. «Nevar teikt, ka pēc šīs tikšanās jau būtu kāds galarezultāts, jo mēs vairāk iepazinām viens otra piedāvājumus,» telefonsarunā skaidrojis A. Ameriks.

«Baltkrievi domā par iespēju paplašināt naftas produktu tranzītu caur Rīgas brīvostu, galveno uzsvaru liekot uz mazutu. Pērn tie bija 1,3 miljoni tonnu. Rīgas brīvostu interesētu arī minerālmēslu apjomu palielināšana. Taču baltkrievi pašlaik rēķina tarifus un iespējamās izmaksas, kas veidosies, saņemot naftu no diviem atšķirīgiem virzieniem – no Melnās jūras vai no ziemeļu puses. Ja izdotos vienoties par jau esošo cauruļvadu, tad viņi sadarbosies tikai ar Latviju. Ja tomēr būs nepieciešams dzelzceļš, tad jau sadarbība plānota arī ar Klaipēdu,» stāstījis Rīgas vicemērs.

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, par Lietuvas koncerna Sanitas piederošo Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma samaksāja 45,5 milj. litu jeb 9,3 milj. Ls.

Tā liecina Sanitas pirmā pusgada finanšu pārskats, kas ir iesniegts Nasdaqomxbaltic.

DB jau rakstīja, ka Liplats 2000 no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma. Tiesa, līdz šim abas puses neatklāja darījuma summu.

Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro jeb 43,85 milj. litu (pēc šā brīža kursa 8,9 milj. Ls).

Gan Liplats 2000 īpašumā nonākusī HBM Pharma (iepriekšējais nosaukums Hoechst—Biotika), gan Sanitas ražotnes Lietuvā un Polijā ražo preparātu Mildronāts pēc Latvijas farmācijas koncerna Grindeks pasūtījuma.

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder pazīstamajam latviešu uzņēmējam Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, no Lietuvas koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Ražotne Martinas pilsētā, kas šobrīd tiek noslogota tikai par 50%, gadā var saražot 60 milj. ampulu un 450 milj. tablešu, vēsta laikraksts Bizness&Baltija. Uzņēmuma tirdzniecības, mārketinga un medikamentu reģistrācijas departamenti Slovākijā un Čehijā arī turpmāk piederēs lietuviešu koncernam Sanitas.

Darījuma summu ne K. Lipmans, ne arī lietuvieši neatklāj. Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro (43,85 milj. litu). Pērn HBM Pharma ienākumi veidoja 14,2 milj. eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā 2008. gadā.

Baltkrievijas elektrotransporta ražotājs Belkommunmasch neatmet cerības piegādāt jaunus tramvajus Rīgai un Daugavpilij, ziņo Dienas Bizness.

«Uzņēmuma izstrādājumus piegādājam ne tikai NVS pilsētām, bet arī Latīņamerikas un plānojam piegādāt arī Rietumeiropas valstīm, tāpēc startēsim tramvaju piegādes konkursos Daugavpilij un Liepājai,» stāsta Belkommunmasch galvenais inženieris Georgijs Nazarovs. Uzņēmums gaida attiecīgo tenderu izsludināšanu un tad arī iesniegs savus priekšlikumus. 2009. gadā Belkommunmasch ir izstrādājis zemas iekāpšanas platformas tramvaja modeli, un šobrīd divi tādi kursē Minskā. Jaunākās paaudzes tramvaju ražošanā izmantotas daudzu Rietumeiropas kompāniju komplektējošas detaļas.

«Neesam atmetuši domu piedāvāt šos tramvajus arī Rīgai – gan tieši, gan arī to ražošanai – montāžai kopuzņēmumā ar Rīgas Vagonbūves rūpnīcu, arī citādās sadarbības formās, piemēram, izmantojot Latvijas ražotāju izstrādājumus, piemēram, RVR saražotos ratiņus,» norāda G. Nazarovs. Viņš atzīst, ka saruna ar Rīgas pilsētas vadītājiem, kā arī tramvaju ekspluatācijas speciālistiem ir notikusi pērn novembrī, taču joprojām skaidrības neesot. Rīgas vadība sarunās pauda ieinteresētību par šāda tramvaja iegādi, kas gan var notikt tikai konkursa kārtībā.

Igaunija un Latvija neatmet cerības pārliecināt Eiropas Komisiju par nepieciešamību būvēt savā teritorijā Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Gala lēmums varētu tikt pieņemts līdz gada beigām, vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

Kuras valsts teritorijā tiks būvēts terminālis atkarīgs no Eiropas Komisijas nolīgtā konsultēšanas uzņēmuma Booz & Company pētījuma rezultātiem. Papildus Baltijas valstīm plānots projektā iesaistīt ar Somiju. Taču Somija ir gatava iesaistīsies projektā tikai ar nosacījumu, ka terminālis būs Somijā vai Igaunijā, paziņoja Somijas gāzes apgādes uzņēmums Gasum.

Tā kā Somija patērē tādu pašu gāzes apjomu, kā visas Baltijas valstis kopā, terminālis būtu ekonomiski efektīvāks, ja atrastos Igaunijā un projektā būtu iesaistīta arī Somija, stāsta Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas vicekanclers Ando Leppimans.

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

Tiek apsvērta iespēja Daugavpilī izveidot zemo grīdu tramvaju ražotni uz Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas bāzes.

To tikšanās laikā pārrunājuši Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis un rūpnīcas Belkommunmash vadība. Sarunās piedalījās arī Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Popkovs.

Perspektīvā Baltkrievijas tramvaji un trolejbusi izietu Eiropas Savienības sertifikācijas prasības, nodrošinot Baltkrievijas produktiem pieeju tās tirgiem.

Baltkrievijā pašlaik tiek izstrādāti vairāki zemo grīdu tramvaju un trolejbusu modeļi, tai skaitā hibrīda trolejbusa modeļi ar dīzeļa ģeneratoru. Tuvākajā laikā tiek plānota Baltkrievijas uzņēmuma ekspertu vizīte uz Daugavpili ar mērķi izzināt kopuzņēmuma veidošanas praktiskos un tehniskos jautājumus.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Jaunajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam ir pateicīgs uzvārds, ko apspēlēt, vērtējot viņa darbību Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgajā amatā. To, vai runa ir par augstvērtīgu metālu vai viltojumu, parādīs viņa rīcība. Kas ir tie jautājumi, kuru ugunīs viņš tiks kausēts?

Vispirms jau publiskais tēls – gan paša, gan brīvostas. Ja komersanti un ostu pārstāvji saka, ka amats palicis ģimenē, bet jaunais pārvaldnieks uzsver, ka viņš nav Loginovs, taču neredz problēmas ar sava priekšgājēja pieredzes un sakaru lietā likšanu, Zeltiņa lēmumi neizbēgami tiks vētīti caur «vai tik tur nav saskatāms Leonīda pirksts un intereses» prizmu. Tāpat būs vajadzīgi reāli rezultāti, lai iedzīvotāji, kam, piemēram, netīk smakas, vai valsts institūcijas, kas nav sajūsmā par kādiem brīvostas pārvaldes darbības aspektiem, mainītu savu priekšstatu. Tik sulīgu valodu par saviem kritiķiem kā bijušajam pārvaldniekam no viņa nesagaidīsim, taču agri vai vēlu izkristalizēsies Zeltiņa spēja vai nespēja pateikt «nē» dažādiem interešu lobētājiem ostā. No vienas puses, viņa pērn nopelnītie 71,8 tūkst. eiro ar valsti vai pašvaldībām saistītajos uzņēmumos vai institūcijās liecina, ka viņa kompetence tiek augstu vērtēta. No otras puses, nav noslēpums, ka labi apmaksātu valsts sekretāru un viņu vietnieku acu priekšā norisinājušās AirBaltic, vilcienu iepirkuma un citas sāgas, ierēdņiem demonstrējot apbrīnojamu aklumu pret valstij neizdevīgiem politiķu lēmumiem. Tas, vai pārvaldniekam ir mugurkauls, kā viņš saka, apslēpts nepaliks.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Rīgas pašvaldība neapbūvētos zemesgabalus pie lidostas Rīga varētu pārdot nevis kā lietu kopību, bet gan kā atsevišķus zemes gabalus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No 22 neapbūvētu zemesgabalu vairāk nekā 40 hektāru platībā pie lidostas Rīga pārdošanas Rīgas pilsētas pašvaldība nav atteikusies, DB pastāstīja Rīgas domes Pilsētas Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Jāatgādina, ka pašvaldība šo vietu reiz paredzēja vērienīga izstāžu un konferenču centra būvniecībai. Kad projekts neīstenojās, pašvaldība lēma zemi pārdot – taču vairākkārtējie centieni nevainagojās panākumiem, pat neskatoties uz izsoles sākumcenas samazināšanu. «Tiek vērtēta iespēja šos zemes gabalus pārdot nevis kā lietu kopības (atbilstoši šobrīd pieņemtajam Rīgas domes lēmumam), bet gan atsevišķi. Par šiem zemesgabaliem, kopš tie piedāvāti tirgū, ir izrādīta vairākkārtēja interese no potenciālajiem pircējiem, piemēram, par sporta būvju un tirdzniecības centra izbūves iespējām,» skaidro O. Burovs.

Nekustamā īpašuma attīstītājs West East Industries turpina risināt parādsaistības, piesardzīgi kaldinot vērienīgus nākotnes plānus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ļoti daudziem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem a/s West East Industries (WEI) ir izdevies pārdzīvot krīzi, nepazaudējot īpašumus un saglabājot vēlmi darboties šajā nozarē arī turpmāk. WEI, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojas kopš 1993. gada, jau trešo gadu pēc tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) izbeigšanas, vēl joprojām turpina risināt finansiālās problēmas. WEI kārto parādsaistības ar banku un piesardzīgi, taču ar zināmu optimismu raugās nākotnē. WEI ir izdevies atrisināt konfliktu ar banku un nepazaudēt ciematu Meža ciems, kas Rīgā, Mežciemā, tika uzbūvēts 2008. gadā. Lai arī WEI prezidents Viktors Koroļenko atzīst, ka «cilvēki brauc projām un nav īsti, kam celt ēkas», viņš ir pārliecināts, ka «pēc krituma nekustamo īpašumu tirgū noteikti būs arī kāpums.»

A/s Rīgas Piena kombināts plāno audzēt ražošanas jaudu un dubultot piena iepirkumu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar premium saldējumu Ekselence dubultais cer iekarot Ķīnas patērētāju uzticību un par spīti embargo vēl neatmet ar roku Krievijas tirgum.

Kopš Rīgas Piena kombināta apvienošanas ar Valmieras pienu, startējot ar vienotu zīmolu Food Union 2011.gadā, katrai ražotnei ir sava specializācija, ir pārskatīts produktu portfelis. Patlaban Rīgas Piena kombināts specializējas augsta olbaltumvielu un taukvielu saturošu piena produktu, piemēram, sviesta, krēmsiera un saldējuma ražošanā, bet Valmieras piens – pilnpiena un skābpiena produktos, piemēram, piena, kefīra, biezpiena izgatavošanā, stāsta a/s Rīgas Piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Uzņēmumos tiek ražots arī piena pulveris, kas kā industriāls produkts veido būtisku daļu eksporta portfelī. Nākotnē ir iecerēts orientēties uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ mazināts tradicionālās pilnpiena produkcijas īpatsvars portfelī, vietu atvēlot inovatīviem un sarežģītākiem produktiem, stāsta N. Staņēvičs.

Pērn pie zvērinātiem notāriem noslēgti 11, bet 2015. gadā 21 cerības pirkuma līgums, un tie galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Kas ir cerības pirkuma līgums?

Visbiežāk cerību pirkuma līgumu noslēdz par mantotajiem nekustamajiem īpašumiem reizēs, kad ir skaidri zināms, ka ir tikai viens likumiskais mantinieks un tam ir nolūks mantojamo īpašumu tūlīt pēc mantošanas pārdot. «Pastāv gadījumi, kad darījuma priekšmeta vēl nav, bet tas radīsies nākotnē – šādā gadījumā tiek slēgts cerības pirkuma līgums. Tā ir rakstveida vienošanās – cerība pircējam par līgumā ierakstīto summu savā īpašumā iegūt dzīvokli, tiklīdz pārdevējs saņems to mantojumā. Savukārt pārdevējam tā ir cerība, ka īpašumam, kuru tas mantos, uzreiz būs pircējs,» skaidro Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.