2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Kopš 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašniekiem pieejama 20% atlaide automašīnas novietošanai SIA Rīgas satiksmes (RS) apsaimniekotajās maksas autostāvvietās B, C un D zonās. Taču RS izstrādātais risinājums atlaides saņemšanai ir sarežģīts – ar vairākām autorizācijām un garu apmaksas procesu, uzskata mobilo pakalpijumu sniedzējs SIA Mobilly.

Uzņēmuma izpilddirektors Ģirts Slaviņš norāda, ka RS izstrādātais risinājums kavē rīdziniekus ērti saņemt Rīgas domes piešķirtās atlaides auto novietošanai. Šobrīd tā paredz vairākas autorizācijas un jauna elektroniska konta – e-maciņa izveidi. Tādējādi klientiem ir nepieciešams paralēli uzturēt divus elektroniskus naudas kontus – Rīdzinieka kartes maciņu un Mobilly kontu. Tāpat sarežģītās sistēmas dēļ būtiski paaugstinās iespēja kļūdīties, proti, klientam var nākties maksāt sodus un saskarties ar citām neērtībām par neapzināti pieļautām kļūdām.

Rūpējoties par iedzīvotāju ērtībām, Mobilly iesniedza priekšlikumus Rīgas satiksmei par daudz vienkāršāku risinājumu atlaides saņemšanai – automātisku atlaides piešķiršanu, tiklīdz klients reģistrējis savu Rīdzinieka karti portālā ridziniekakarte.lv.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

Izvērtējot potenciālo vietu Rimi Baltijas galvenā loģistikas centra izveidei, Latvijā paredzētās uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) atlaides kā atbalsta mehānisms investoriem ir bijusi nozīmīga Latvijas priekšrocība, aģentūrai LETA norādīja SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Kā alternatīva Rīgai šī projekta attīstīšanai vienmēr bijusi Lietuva, kas gan ģeogrāfiski, gan ekonomiski būtu līdzvērtīgs variants, turklāt Rimi tur ir atbilstoši zemes īpašumi, atzīmēja Turlais.

Viņš skaidroja, ka UIN atlaides Latvijā piešķir liela mēroga modernizācijas un darbības paplašināšanas investīciju projektiem, kuri sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ekonomikas ministrija esot apliecinājusi, ka līdz šim 24 dažādi investīciju projektiem ir apstiprinātas UIN atlaides, un arī Rimi loģistikas centrs pilnā mērā kvalificējas nodokļu atlaižu saņemšanai.

«Valsts ieguvums ir acīmredzams. Īstenojot šo projektu, Rimi līdz 2025.gadam papildus nodokļos samaksās vismaz 25,9 miljonus eiro, kas ietver gan darbaspēka nodokļus, tai skaitā no būvniecības, gan arī nekustamā īpašuma nodokli. Tātad papildus nodokļu apjoms ir trīs reizes lielāks nekā potenciāli piemērojamā nodokļa atlaide. Papildus jāuzsver, ka Ministru kabineta (MK) lēmums automātiski negarantē nodokļu atlaides saņemšanu. Otrajā gadā pēc projekta īstenošanas Rimi būs jāpierāda, ka ir sasniegti MK noteikumos noteiktie finanšu rādītāji. Gadījumā, ja uzņēmums tos nesasniedz vai nenodrošina atbilstību citiem vērtēšanas kritērijiem, tad nodokļu atlaidi nesaņem,» teica Turlais.

Pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas, secināts portāla Gudriem.lv sadarbībā ar Draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā 53 909 cilvēki.

Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu.

Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

«…Ņemot vērā augstāk minēto, FM neatbalsta termiņa pagarināšanu UIN atlaidei par atbalstāmo investīciju projektiem.»

Ar šādu citātu beidzas Finanšu ministrijas ziņojums par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem, kurā vairāk kā četras lapas atvēlētas tieši nodokļa atlaidei investīcijām ražošanā. Bet kas tad īsti ir minēts šajās četrās lapās virs minētā secinājuma, ja jau FM atvieglojuma turpināšanu neatbalsta? Eiropas komisija? Liepājas Metalurga galvojumam līdzīgs budžeta deficīts? Atlaides neefiktivāte? Ne gluži...

Briselē ne tikai neiebilst pret atlaides pagarināšanu – ir pat laicīgi sagatavota jauna regula, kas rada juridisku pamatu līdz 2020.gadam piemērot šo un citus valsts atbalsta mehānismus reģionos, kur dzīves līmenis un ekonomiskā aktivitāte varētu būt augstāka. Esiet droši – atšķirībā no mums visa Austrumeiropa jau kaļ plānus, kā šos instrumentus izmantot.

Latvijai pagājušajā gadā būtiski izdevies uzlabot rādītājus investīciju piesaistes jomā vairāk nekā četras reizes – līdz 29 - palielinot īstenoto investīciju projektu skaitu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju vides pētījums EY Attractiveness Survey.

2012. gadā tika īstenoti septiņi investīciju projekti. Rezultātā pērn radītas piecreiz vairāk jaunu darba vietu (1614) nekā gadu iepriekš (290).

Lai arī Baltijas valstu starpā Lietuva pērn piesaistījusi visvairāk jaunu investīciju projektu – 33, kam seko Igaunija ar 31 un Latvija ar 29, jaunu darba vietu investīciju projektu rezultātā Latvijā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu.

Latvijas jaunradīto darba vietu rādītājam (1614) seko Lietuva ar 1265 jaunām darba vietām un Igaunija ar 500 darba vietām.

«Pētījums parāda, ka Latvija sāk apgūt savu investīciju piesaistes potenciālu. Izaugsmi pagājušajā gadā pozitīvi ietekmēja Latvijas stabilā, ilgtspējīgā ekonomiskā politika un izaugsmes atgriešanās Eiropas ekonomikā kopumā, kas veicināja investīciju lēmumu pieņemšanu. Šogad mums ir visas iespējas saglabāt pozitīvo dinamiku, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eirozonā. Jācer vienīgi, ka Ukrainas krīze nepadziļinās, kas, protams, var negatīvi ietekmēt visu reģionu,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Lemjot par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), likumdevējs savulaik uzskatīja par lielu sasniegumu pieņemto normu, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kuram pienākas NĪN atlaide, bet kuram - ne.

Jau brīdī, kad šāda iecere vispār parādījās pie apvāršņa, DB brīdināja, ka, zinot Latvijas pašvaldību dzīves tradīcijas, atlaides tiks piešķirtas ne tik daudz tiem, kam tās tiešām pienāktos, cik, kā mēdz teikt, pēc deguniem. Tobrīd tā bija tikai hipotēze, bet šobrīd jau var sacīt - diemžēl mums bija taisnība. Proti, Jūrmalas pašvaldības vadība no nākamā gada iecerējusi visiem šajā kūrortpilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem NĪN samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem - arī daudzajiem miljonāriem.

Interesantākais šādam pavērsienam, protams, ir argumentācija - ja reāli vajadzētu izvērtēt, kam piešķirt, bet kam nepiešķirt atlaides, Jūrmalas domei nāktos pieņemt veselu armiju jaunu darbinieku. Labāk jau nu būtu teikuši tā - piejūras villu īpašnieki nekādi negrib šā nodokļa veidā maksāt daudzus tūkstošus latu gadā, tāpēc nākas piešķirt atlaides arī tiem, kuri NĪN nevar samaksāt. Varētu saprast, ja atlaides teju visiem īpašumiem automātiski tiktu piešķirtas kādā no depresīvajiem Latgales pagastiem, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis pārsvarā gadījumu ir tiešām nožēlojams, bet ne jau pilsētā ar dārgākajiem īpašumiem valstī.

Baltijas valstīm tiešo investīciju piesaistes ziņā 2014. gads bijis veiksmīgs – piesaistīts par 9% vairāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš, kas radījuši par 31% vairāk jaunu darba vietu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums European Attractiveness Survey 2015, kas analizē tiešo investīciju piesaisti Eiropā.

Latvijai pagājušais gads ir bijis īpaši veiksmīgs – piesaistīts par 24% vairāk investīciju projektu, kamēr Lietuvā bijis par 18% vairāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš. Igaunijā, savukārt, 2014. gadā jaunu investīciju projektu ir bijis par 17% mazāk nekā 2013. gadā.

EY pētījums parāda, ka no visiem jaunajiem investīciju projektiem Baltijā 2014. gadā lielākais īpatsvars joprojām ir Lietuvai – 39%, kam seko Latvija ar 36% un Igaunija ar 26%. EY pētnieki atzīmē, ka gadu iepriekš Latvijai bija mazākais jauno investīciju projektu īpatsvars Baltijā – 31%, kas sekoja Igaunijas 33% un Lietuvas 35% proporcijai.

Pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms, liecina ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey.

Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Pusvadītāju monokristālu - leikosafīru, kas tālāk izmantojami, piemēram, LED tlevizoros, skalpeļos un lēcās, ražotāja SIA Baltic Crystal ieguvusi uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi investīciju projektā paredzētajiem ieguldījumiem.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka SIA Baltic Crystal pērnā gada vasarā dibinājuši Krievijas uzņēmēji, un tuvā nākotnē uzņēmums cer sevi pietekt pusvadītāju monokristālu – leikosafīru – tirgū, Rīgā uzsākot šī materiāla, kas tālāk izmantojams gaismas diodēs, LED televizoros, skalpeļos, lēcās, automašīnu apgaismojumā, logos, iluminatoros, elektronikā un mikročipos, ražošanu. Portālam Db.lv uzņēmuma attīstības direktors iepriekš atklāja, ka kopumā uzņēmuma attīstībā plānots ieguldīt 15 milj. ASV dolāru. Vispirms uzņēmums plāno radīt 12 darbavietas, piesaistot augsta līmeņa nozares profesionāļus.

Par investīciju projektā paredzētajiem ieguldījumiem Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi (UIN) SIA Metalleks.

Investīciju projektu pieteikumu vērtēšanas komisija ir pozitīvi novērtējusi SIA Metalleks iesniegto investīciju projektu un Ekonomikas ministrija iesniedza to atbalsta saņemšanai MK. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi uzņēmums varēs piemērot pēc investīciju projekta īstenošanas.

SIA Metalleks par Ekonomikas ministrijā iesniegtā investīciju projekta paredzētajiem ieguldījumiem 6,399 miljonu latu apmērā plāno saņemt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras šā gada 2. jūlijā piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu aktivitātes «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» ietvaros. Tādēļ uzņēmumam pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 15% apmērā no kopējās ieguldījumu summas jeb 959,9. tūkst. latu.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tiešu līdzdalību šogad apstiprināti jau 20 investīciju projekti, kuros tiks radītas 1160 darba vietas, bet ieguldījumu apjoms sasniegs 371,5 miljonus eiro.

„Latvijas ekonomikas transformācijas īstenošanai būtiska ir uz izaugsmi vērsta uzņēmējdarbības vide un pārdomāta investīciju piesaistes stratēģija, lai uzņēmējiem Latvija būtu interesanta kā valsts, kur veikt ieguldījumus augstas pievienotās vērtības ražošanā, inovācijās un cilvēkkapitālā. Tāpēc kopā ar LIAA, kam ir nozīmīga loma ārvalstu investīciju piesaistē, turpinām pilnveidot iesāktās iniciatīvas stratēģisko investoru piesaistē, domājot gan par normatīvā regulējuma uzlabošanu un birokrātisko šķēršļu novēršanu, gan valsts tēla atpazīstamību un konkurētspējas celšanu. Tādējādi panāksim straujāku ekonomisko aktivitāti, palielināsies arī investīciju apjomi un jaunu, labi apmaksātu darba vietu skaits reģionos,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone

Pārbaudot populārākos Latvijas interneta veikalus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja būtiskus pārkāpumus saistībā ar patērētāju maldināšanu par preču cenām un piemērotajām atlaidēm, informē PTAC.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilga aktīva darba ar komersantiem PTAC secina, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr vēl aizvien ir interneta veikali, kuros tiek piedāvātas nepārtrauktas atlaides un norādīto cenu un atlaižu patiesums ir apšaubāms. Patērētājiem ne vienmēr sniegta skaidra informācija par atteikuma tiesībām un preču pārbaudi atteikuma tiesību periodā, tādejādi ierobežojot to izmantošanu.

Šā gada 15. martā PTAC Starptautiskās patērētāju tiesību dienas ietvaros pievienojas patērētāju organizācijām visā pasaulē, lai aicinātu veidot digitālo pasauli, kurai patērētāji var uzticēties. Bieži vien atlaižu piedāvājumos patērētājiem nācies saskarties ar maldinošu informāciju par preces sākotnējo cenu vai ar īpašā piedāvājuma termiņa vairākkārtēju pagarināšanu, tāpēc viens no aspektiem, kuram īpaši pievērsta uzmanība, ir veids, kādā interneta veikali norāda preču cenas.