Eiropas Komisijas (EK) jaunās prezidentes vārds latviešu valodā latviskojams kā Urzula fon der Leiena, informēja Valsts valodas centrā (VVC).

Iepriekš EK pārstāvniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē «Twitter» norādīja, ka EK priekšsēdētājas vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams kā Urzula fon der Leiene.

VVC skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju nosaka, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

Minētie noteikumi tāpat paredz, ka no vīriešu uzvārdiem ar izskaņu «-ens», kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni «-a», piemēram: Rībens - Rībena, Kacens - Kacena.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

Viena no publiskās politiskās retorikas kaitīgām un kaitinošām izpausmēm ir dažādu budžeta izdevumu pretnostatīšana. Skaidrs, ka, plānojot budžeta izdevumus, ir jānosaka prioritātes, citādi nevar būt, taču visnotaļ bīstami ir veidot tādas maldīgas izvēles kā aizsardzība pret pensijām vai koncertzāle pret veselību.

Valsts ir visu nozaru kopums, nevar attīstīties un pastāvēt tāda valsts, kurā ir tikai rūpniecība vai tikai veselība, vai tikai kultūra. Līdz ar to politiķiem nevajadzētu veidot sabiedrībā kļūdainu priekšstatu, ka vienas nozares attīstība ir iespējama uz citas rēķina. Turklāt Latvijai ir vairākas starptautiskas saistības, kuras tai ir jāievēro. Piemēram, aizsardzības budžetam ir jābūt 2% no IKP. Neviens mums to neuzspieda, to mēs paši uzņēmāmies, iestājoties NATO.

Tāpēc pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tikai par demagoģiju un kaitniecību var saukt politiskos paziņojumus par aizsardzības budžeta mazināšanu, ietaupītos līdzekļus novirzot sociālajām vajadzībām. Tā teikt, kurš ļaundaris gan pirks tankus, ja sirmgalvji cieš badu. Šāds pretnostādījums ir neīsts, jo, samazinot aizsardzības budžeta līdzekļus, visas sociālās problēmas tāpat neizdosies atrisināt, bet nodarītais zaudējums, turklāt starptautiskā mērogā (piemēram, tāda partnera slava, kurš nepilda solījumus), tālu pārsniegs ietaupījumus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Eiro ir nelokāms vārds un tādējādi diez ko neiekļaujas latviešu valodā, atzina Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītāja Maija Sinka – Gobiņa.

«Ļoti žēl, bet tas ir Einara Repšes nopelns, ka latviski šo valūtu ir nolemts saukt par eiro – tas ir nelokāms vārds un tādējādi diez ko neiekļaujas valodā,» sarunā ar DB sacīja M. Sinka – Grobiņa.

Viņa norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc tā vajadzējis darīt, īpaši ņemot vērā, ka valodnieki šo valūtu bija ierosinājuši saukt par eiris vai eira. Tas būtu atvieglinājis šā vārda lietošanu, ņemot vērā, ka latviešu valodā ļoti liela nozīme ir galotnēm un to lietošanai. «Tādā gadījumā mēs jau būtu ļoti tuvu oriģinālajam nosaukumam. Nav jau tā, ka visās valodās šis vārds tiek lietots tikai ar galotni «o». Piemēram, grieķi to ir pārveidojuši. Tagad mums tiek prasīts, lai tiktu rakstīts «euro», proti, lai visiem šis apzīmējums būtu vienāds. Bet visur jau tas nemaz nav vienāds. Politiķi palaida garām iespēju šo vārdu latviskot,» sacīja Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītāja.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Burtnieku novada uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš 16 gadus bija pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda MK īpašnieks, šobrīd nodarbojas ar savu sirdslietu – elektroniku.

Kopā ar dēlu Ivaru, kurš ir programmētājs, viņš ir radījis elektrības sargsuni Gdog un Maple CO2 monitoru. Ideju uzņēmējam netrūkst, būdams kaislīgs makšķernieks, viņš ir iecerējis izstrādāt ierīci, ar kuru no Daugavas ārā vilināt samus.

No pārtikas pie inovācijas

«Man ļoti žēl, ka pirms deviņiem gadiem pārdevu uzņēmuma kapitāldaļas latviešu puišiem, kuri, kā es domāju, spēs ar savām zināšanām un esošajiem resursiem šo uzņēmumu pacelt. Tiku atstādināts no vadības, arī daudzi citi aizgāja. Kad uzņēmumam nocērt galvu, grūti to mākslīgi pieaudzēt. Viens pēc otra mainījās direktori, kā rezultātā uzņēmums ir bankrotējis un tiek izpārdots tā īpašums,» nopūšas uzņēmējs, atgādinot, ka savulaik tajā bijušas simts darba vietas un tas ir strādājis visu diennakti. «Tam bija visi ISO sertifikāti, uz Lietuvu vien katru dienu tika eksportētas 20 tonnas produkcijas,» atceras U. Reņģe. Jautāts, kāpēc pārdevis uzņēmuma kapitāla daļas, viņš teic, ka 16 gadu laikā bija izdedzis. «Tas ir ļoti ilgs laiks pārtikas ražošanā, kas ir ļoti smags bizness. Teju visi pārtikas uzņēmumi, cik man zināms, ir pārdoti. Tā degsme, ar ko sākām, 90. gadu pirmajā pusē, nodzisa zem spiediena, kas nāca no visām pusēm. To bija grūti izturēt,» neslēpj uzņēmējs. 1993. gadā viņš bija nodibinājis arī SIA Gercini – uzņēmumu augļu audzēšanai un pārstrādei, kas kopš 2007. gada nodarbojās ar pārtikas ražošanas un fasēšanas iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Šobrīd tas nav aktīvs, jo visus spēkus un enerģiju U. Reņģe kopā ar savu sievu Ilonu un bērniem velta uzņēmumam GDog, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Lai veiksmīgi organizētu IT iepirkumus, jāveic izmaiņas likumos, atceļot zemākās cenas kritēriju, jāievieš skaidri izvērtēšanas parametri, kas novērš plašas interpretācijas iespējas

Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika akcentē, ka zemākās cenas kritērijs valsts iepirkumos «faktiski pašā saknē jau nocērt labās un kvalitatīvās pakalpojuma piegādes iespējas. Līdz ar zemākās cenas faktoru piegādātājs var vienkāršoti traktēt iepirkuma prasības, lai spētu vinnēt konkursā». Kā tikpat būtisku faktoru veiksmīgam iepirkumam viņa akcentē skaidri izprotamu pieteikumu vērtēšanas kritēriju nepieciešamību, lai tā dalībniekiem jau no dokumentācijas būtu skaidrs, kādu produktu vai pakalpojumu pasūtītājs vēlas saņemt. «Diemžēl nereti ir sajūta, ka iepirkumu dokumentāciju veido pēc «copy/paste» principa. Un tas bieži ir arī klupšanas akmens iepirkumā, jo kādā brīdī jāsecina, ka uzvarētājs pēc dokumentācijas prasībām ir piegādājis produktu, kas neatbilst pasūtītāja vajadzībām. Rodas nevajadzīgas domstarpības,» viņa uzsver.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 700 ha platībā un, lai arī tas ir par 3700 vairāk nekā aizpērn, tomēr, cik daudz nocērt, tik daudz arī atjauno

Tā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2015. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā Latvijā pērn meži atjaunoti lielākā apmērā nekā pēdējos 7–10 gados. Lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot/ sējot, bet otra puse – dabiski. Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati kā to mežu platības – attiecība 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā), ES struktūrfondu atbalsts, izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav), agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

"Huawei" vidējās klases "P Smart" sērijas ceturtais modelis "Pro" piedāvā ekrānu bez traucēkļiem un interesantu kameras risinājumu

Jau trešo gadu pēc kārtas Ķīnas tehnoloģiju kompānija "Huawei" iesākusi, laižot klajā gados vai sirdī jaunajiem lietotājiem paredzētu "P Smart" sērijas viedtālruni. 2018.gada celmlauzim gadu vēlāk sekoja "P Smart 2019", vasarā pa vidu iespraucās "P Smart Z" ar inovatīvu izbīdāmu priekšējo fotokameru un tagad saimei pievienojas "P Smart Pro". Kādēļ gan šī vidējās klases ierīce izpelnījusies tik drīzu atjauninājumu un vai tā vispār ir pircēju uzmanības vērta?

Vidējā klase viedtālruņu tirgū ir izplūdusi visos virzienos. Tajā ražotāji pamanās iemānīt gan pablāvas ierīces, kuru galvenais trumpis ir zema cena, gan visnotaļ respektējamus produktus, kas dažās sfērās pat izaicina flagmaņus. Par spīti ambiciozajam vārdam "Pro" nosaukumā, jaunais "P Smart" ir kaut kur pa vidu.

Pērn jau otro gadu pēc kārtas koksnes ciršanas apjomi sarukuši un atgriezušies 2009. gada līmenī, koksne turpina krāties, jo nocērt mazāk, nekā pieaug, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn privātmežos ciršanas apjoms ir par 0,05 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,11 milj. m3 mazāks nekā 2015. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Kopējie ciršanas apjomi nokritušies zemāk par 11 miljoniem m3, kas būtībā ir kā 2009., 2007. vai 2004. gadā.

«Dati tikai apliecina, ka mežu izciršana sarūk, vienlaikus pieaug mežā pieaugušās un uzkrātās koksnes apjoms, kuru ilgstoši zaļajā noliktavā turēt nevar, jo koks zaudē savu vērtību un sapūst,» situāciju vērtē Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks Māris Liopa. Viņaprāt, iemesli šādai situācijai ir koksnes cenas.

Visu rakstu Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā lasiet 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Mežus aizsargājamo teritoriju statusā iekļauj bez īpašnieku ziņas, kamēr to saimnieki vēlas diskusiju par statusa noteikšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Diemžēl privātmežu īpašnieku aicinājums nav īsti sadzirdēts. Vēl jo vairāk - īpašnieki ir pārsteigti, ka par aizsargājamām tiek padarītas saimnieciski ļoti augstvērtīgu mežu platības, kaut arī tajās neesot atrastas kādas īpaši aizsargājamas dabas vērtības.

Šādu piemēru min viens no lielākajiem mežu privātīpašniekiem Edgars Dupužs - vēstuli, kurā viņu informē, ka 2011. gadā viņa mežs līdzās aizsargājamam objektam Stiklu purvi tiks iekļauts aizsargājamā dabas teritorijā. «Kāpēc šāds lēmums, ja manā mežā nav atrastas nekādas īpaši aizsargājamas dabas vērtības?» jautā E. Dupužs. Viņš norāda, ka šobrīd likumīgi var nocirst šo mežaudzi un gūt ienākumus no tajā iegūtajiem kokmateriāliem — vidēji 4000-4500 Ls/ha. «Tā ir pieaugusi mežaudze, un varu doties uz Valsts meža dienestu pēc ciršanas biļetes, un, tā kā nekādu aprobežojumu šim mežam nav, tad to varu nocirst,» stāsta E. Dupužs. Viņš gan teic, ka šādi nerīkosies. Tomēr visi mežu īpašnieki tā nerīkojas, jo esot gadījumi, kad meža īpašnieks saņemot pazinojumu, ka uz viņa īpašumu tiks attiecināts aizsargājamā dabas objekta statuss, to patiešām nocērt.

Pērn apmežoti izcirtumi 38 000 ha platībā un, lai arī tas ir nedaudz mazāk kā aizpērn, tomēr, cik daudz izcērt, tik daudz arī atjauno

To liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2014. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā Latvijā pērn meži atjaunoti tikpat lielos apmēros kā vidēji pēdējos 7–10 gados, izņemot krīzes skarto 2010. gadu. Arī atjaunošanas veids – stādot vai dabiskā ceļā – sadalās uz pusēm. Vienīgā lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot un sējot, bet otra puse – dabiski.

Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati, kā to mežu platības – attiecībā 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki: pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā); ES struktūrfondu atbalsts; izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav); agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri ir vienojušies ierobežot līgumsoda apmēru, paredzot, ka tas nepārsniegs 100% no izsniegtā parāda - kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan komisijas maksu par tā izsniegšanu, liecina LNKA paziņojums. Šādu paziņojumu gan varētu vērtēt arī kā sabiedrisko attiecību gājienu, jo šādu praksi daudzi īstenojuši jau pirms tam.

^{(Ziņa papildināta ar PTAC viedokli.)}

Līgumsoda ierobežojumu asociācijas biedri piemēros tiem kredītiem, kas tiks izsniegti sākot ar 1. martu un turpmāk.

«Asociācijas biedri iestājas par samērīgu līgumsoda noteikšanu, jo tā mērķis ir panākt, lai pakalpojuma ņēmējs apzinīgi pildītu savas saistības, nevis peļņas gūšanai. Katrs izsniegtais kredīts, kas netiek atdots, rada uzņēmumiem zaudējumus,» norāda asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Tāpat asociācijas biedri lēma pilnveidot savus klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavējuma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients neveic savlaicīgu aizdevuma atmaksu.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Ieviešot ES vienotu nodokļu likmi uzņēmumiem, tiks atņemtas priekšrocības jaunākajām un mazākajām dalībvalstīm

Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta līmenī ar jaunu sparu ir uzliesmojušas diskusijas par vienoto uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) visā Eiropas Savienībā. Pagaidām notiek diskusijas par kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izveidi. Taču, kā to var noprast, šis ir tikai pirmais solis un mērķis ir panākt, lai visā ES uzņēmumi maksātu vienādus nodokļus, turklāt tajā valstī, kurā ienākumi ir gūti, nevis, piemēram, Luksemburgā, kuras ilggadīgā uzņēmumiem draudzīgā nodokļu sistēma ir kā dadzis acī vairākām citām ES dalībvalstīm, kas tagad ar šo un līdzīgām iniciatīvām mēģina nosvērt svaru kausus sev par labu.

Briselē, argumentējot par labu vienotam UIN, gaisu tricina kaismīgas, populistiskas runas par to, ka nevar ļaut vienai ES dalībvalstij ar nodokļu priekšrocībām aplaupīt citas ES valstis – vajag visiem vienādi. Var jau saprast vāciešus – šīs valsts nodokļu maksātāji veic lielākās iemaksas ES struktūrfondos, no kuriem savukārt barojas citas, mazāk spēcīgās ES dalībvalstis. Tomēr, būsim godīgi, ko nozīmē visiem vienāda uzņēmumu ienākuma nodokļa likme? Tikai to, ka tā tiks «pievilkta» atbilstoši augstākajām likmēm ES. Kā mazās un ekonomiski vājākās ES dalībvalstis lai sev vispār piesaista kādu investoru, ja tām tiks atņemta iespēja «spēlēt» ar pievilcīgākām nodokļu likmēm?

«Ārkārtīgi labs. Nesen biju jaukās lapsu medībās Kurzemē. Privātajos mežos kūpēja ugunskuru dūmi un rūca traktori. Cilvēki rosījās, strādāja,» tā laikrakstam Latvijas Avīze, atbildot uz jautājumu, kāds noskaņojums šobrīd valda meža zinātnieku aprindās, sacījis mežzinātnes institūta Silava direktors Dr. silv. Jurģis Jansons.

Viņš norāda: «Mēs ikdienā pat neaizdomājamies, cik milzīga nozīme ir meža aktivitātēm Latvijā. Meži ir tie, kas kustina dzīvi laukos – līdzīgi kā grāvis kustina ūdeni mežos, un meži tāpēc aug desmit reižu labāk.»

Jansons stāsta, ka meža zinātniekus šobrīd visvairāk satrauc tas, ka «Latvijas zinātnes telpā tautsaimniecību atbalstošām zinātnēm pievēršas tikai tāpēc, ka nozares pašas par to izmisīgi cīnās. Valsts zinātnes plānošanas procesā praktisko, pielietojamo un vietējo ražošanu atbalstošo zinātņu lomu ir tendence nepamanīt».

«Skumji ir tas, ka zinātnes menedžments valstī totāli, nevajadzīgi birokratizējas. Šobrīd mēs vienu ikmēneša degvielas rēķinu apmaksājam četrpadsmit maksājumos, jo to pieprasa Ministru kabineta noteikumi. Tam visam lieki vajag tērēt milzīgu darba laiku un spēku,» akcentē Jansons.

Pārmērīgi augsti līgumsodu procenti turpmāk varētu tikt uzskatīti par prettiesiskiem, tādēļ, lai arī līgumsoda apmēru arī turpmāk noteiks līdzēji, tiem būs jābūt samērīgiem un atbilstošiem godīgai darījumu praksei.

To, konceptuāli atbalstot Civillikuma grozījumus, ceturtdien nolēma Saeima.

No parlamenta debatēm izriet, ka šādi Saeima vēlas ierobežot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzēju iespējas prasīt milzīgus līgumsodus no kredītņēmējiem, kas nespēj savlaicīgi izpildīt savas saistības pret kredītu izsniedzējiem.

«Līgumsods nevar būt augļošanas instruments,» uzstājoties debatēs norādīja deputāts Andrejs Judins (Vienotība), uzsverot, ka augļošana, saskaņā ar likumu, ir krimināli sodāma nodarbe.

Savukārt bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) norādīja, ka pārmērīgie līgumsodi sagādā galvassāpes arī tiesām: «Pašlaik tiesu cīņa par pārmērīgiem līgumsodiem atgādina cīņu ar ļaunu slimību, kurā ārsti nocērt vienu, otru metastāzi, bet nenovērš pašu slimību.»