Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.

Banku iespējas veikt riskantus finanšu darījumus lielā mērā pieļāva zināms pārraudzības un regulēšanas trūkums. Gan liela vaina arī reitingu aģentūrām un auditorfirmām, kuras, neskatoties uz riskanto darījumu daudzumu, piešķīra augstus kredītreitingus (atcerēsimies, ka ASV hipotekārās ķīlu zīmes lepojās ar ļoti augstu reitingu pasaulē, tomēr tieši to vērtība kritās visstraujāk un tieši ASV banku un finanšu institūciju nepārdomātie darījumi izraisīja pasaules mēroga krīzi).

Lai regulēšanu uzlabotu, Eiropas Komisija (EK) nupat oficiāli iepazīstināja ES finanšu ministrus ar savu paziņojumu un priekšlikumiem par finanšu sektoram iecerētajiem nodokļiem. EK priekšlikums apkopo divus nodokļu variantus. Viens no tiem - Finanšu darījumu nodoklis (FTT), ar ko paredzēts aplikt atsevišķas banku transakcijas, piemēram, valūtas maiņu, atvasinātos finanšu instrumentus, darījumus ar akcijām un obligācijām. EK līdz šim nav prezentējusi skaidras FTT nodokļa bāzes likmes, taču aprēķini liecina, ka FTT ES budžetā nodrošinātu no 20 līdz pat 150 miljardu eiro ienākumus. Kā redzams, arī ieņēmumu aprēķina variācija visai liela.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā, kas mazina zemnieku konkurētspēju.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

Divkāršs slogs

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: «Darbības, kad z/s, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, pārskaita naudas līdzekļus no z/s konta uz īpašnieka privāto kontu, pēc VID skaidrojuma, tiek uzskatītas kā juridiskas personas maksātāja izmaksa fiziskai personai - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājai. Līdz ar to, pēc šī brīža normatīvo aktu skaidrojuma, izriet, ka šai summai tiek piemērota papildus 25% nodokļa likme, kas realitātē zemnieku saimniecību īpašniekiem nozīmē divkāršu nodokļu slogu.» Viņa atgādina, ka zemnieku saimniecība ir specifiska uzņēmējdarbības forma, kur tās īpašnieks par uzņemtajām saistībām atbild ar visu savu mantu. Pēc būtības, starp zemnieku un zemnieku saimniecību liekama vienādības zīme, jo manta ir kopēja. Zemnieku saimniecībām nav statūtu kapitāla, tādēļ ieņēmumu izmaksa īpašniekam netiek definēta kā dividendes, kurām piemēro 10% ienākumu nodokli no kapitāla pieauguma.

Vairākus gadus VID prettiesiski aplicis ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ieņēmumus no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas secinājis, ka līdz pat 2010. gada 1. janvārim ar IIN nepamatoti aplikti darījumi no tādu nekustamo īpašumu pārdošanas, kas pārdevējam piederējuši ilgāk par 12 mēnešiem.

To, pārbaudes lietas ietvaros izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanu no tā dēvētajiem nekustamā īpašuma spekulantiem, secinājis Latvijas Republikas tiesībsargs.

Tiesībsargs Juris Jansons laikrakstam Dienas Bizness norādījis, ka pēc 2010. gada 3. decembrī pieņemtā Augstākās Tiesas Senāta sprieduma VID nekavējoties bija jāaptur visas pret fiziskajām personām ierosinātās piedziņas lietas, kuru ietvaros no personām tiek mēģināts piedzīt IIN par savulaik veiktiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kuri šo personu īpašumā bijuši ilgāk par 12 mēnešiem.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Nākamgad valsts budžeta izdevumi augs straujāk nekā ieņēmumi. 2011.gadā tērēsim par 402 miljoniem latu jeb par 9,2% vairāk nekā šogad, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ieskatoties Finanšu ministrijas aprēķinos, kas raksturo 2011. gada valsts budžetu, secināms, ka, pat neraugoties uz to, ka vairāk nekā 50% no kopējā konsolidācijas apmēra ir iecerēts nodrošināt, palielinot ieņēmumus, valsts kopbudžeta izdevumi vēl arvien par vairāk nekā 584 milj. Ls pārsniegs tā ieņēmumus.

Proti, izdevumu pieaugums nākamgad varētu sasniegt 9,2%, kamēr ieņēmumi varētu pieaugt vien par 8,9%. Salīdzinājumā ar līdz šim «treknāko», proti, 2007. gadu, valsts budžeta izdevumi nākamgad būs gandrīz par pusmiljardu Ls lielāki, turpretī ieņēmumi - aptuveni par 192 milj. Ls mazāki.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne budžeta izdevumu pieaugumu laikrakstam skaidro ar nepieciešamību nodrošināt adekvātu finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanai. Kopumā šim mērķim paredzēti aptuveni 1,2 miljardi Ls - salīdzinājumā ar 2007. gadu, ES struktūrfondu līdzekļu apjoms ir dubultojies, bet pret 2010. gadu - pieaudzis par nepilniem 300 milj. Ls. Atsevišķu ministriju budžetu izdevumi tieši šī iemesla dēļ nākamgad plānoti ievērojami lielāki nekā šogad.

Latvijā veidosies Baltkom un IZZI kopuzņēmums, patērētājiem sola ieguvumus.

IZZI un Baltkom kopuzņēmuma maksas televīzijas klientu skaits sasniegs 249 000, konkurenta Lattelecom — 170 000.

Darījuma īstenošanā uzņēmumiem nav daudz laika, jo KP dotā apvienošanās atļauja ir spēkā līdz 2011.gada 15.aprīlim. Ja līdz tam laikam, darījums netiks pabeigts, uzņēmumiem atkārtoti būs jāvēršas KP.

«Pēc abu uzņēmumu apvienošanās ieguvēji būs klienti. Pakalpojumu saņēmējiem radīsies papildu iespējas, jo viens operators piedāvās pilnu pakalpojumu paketi: internetu, televīziju, mobilos un fiksētos telefonsakarus,» atzīmē IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

«Pēc KP atļaujas saņemšanas turpinām darbu pie Baltkom attīstības plāniem, lai mūsu pakalpojumus varētu piedāvāt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam,» norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Ienākumus no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas varētu ieskaitīt īpašā fondā, ar kuru atbalstītu jaunu ražotņu izveidi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja tiek pieņemts lēmums par to valstij piederošo uzņēmumu, (kas tirgū konkurē ar privātuzņēmumiem — SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons) kapitāldaļu pārdošanu, tad no šādiem darījumiem iegūtā nauda jāinvestē atpakaļ ekonomikā - rūpniecības izaugsmei un attīstībai - Rūpniecības izaugsmes fondā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars (attēlā).

Jauno tarifu dēļ Enefit pāris nedēļu laikā Latvijā izdevies par 50% palielināt savu klientu skaitu, vēsta pirmdien vēsta Dienas bizness.

Līdz ar to SIA Enefit portfelī būs ap 180 Latvijas uzņēmumu, 2011. gada Enefit mērķis ir 250 Latvijas klientu.

«Pēc jauno regulētā tirgus tarifu apstiprināšanas kopumā izjutām lielu uzņēmumu un iedzīvotāju interesi par Enefit piedāvātajiem pakalpojumiem. Aktīvākajās dienās Enefit mājaslapas apmeklējums pārsniedza pat 13 tūkstošus unikālo apmeklētāju,» laikrakstam stāstīja Enefit rīkotājdirektors Jānis Bethers (attēlā).

Lai arī Latvijā oficiālais bezdarba līmenis ir 14,3%, tomēr darbnieku deficīts ir vairākās nozarēs; uzņēmēji speciālistus piesaista no augstskolām un raugās ārvalstu virzienā.

Trauslo stabilitāti varētu lauzt nodokļu palielināšana

Parādu skaits vairs strauji nepieaug, cilvēki rūpīgāk vērtē savu finanšu situāciju un atmaksā kredītus.

Intervija

Vitol glābjot, kas glābjams

«Mūsu interesēs ir mēģināt šo kādreiz lepno Latvijas kompāniju - Latvijas Kuģniecību - glābt, jo tās stāvoklis ir bīstami pietuvojies bankrotam,» tā intervijā saka Vitol pārstāvis Marks Vērs, norādot arī, ka naftas vada lietā sperti pareizi soļi.

Budžets

Lielas izmaiņas budžetā nesola

Lielāks mežizstrādes apjoms valsts mežos šogad un pērn palielinājis pieprasījumu mežsaimniecisko darbu veicējiem 2011. - 2013. gadā.

Valsts mežu apsaimniekošanas valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) iepirkumu konkursos mēģina atrast palielinātu mežsaimniecisko darbu apjomu veicējus 2011. un 2012. gadam. «Sakarā ar ekonomisko lejupslīdi līgumus ar mežsaimniecisko darbu veicējiem varējām slēgt tikai uz vienu - kalendāro gadu, taču tagad atsāksim slēgt arī līgumus ar darbības laiku - divi gadi,» skaidro LVM struktūrvienības LVM Mežs direktora vietnieks ražošanas jautājumos Mārtiņš Gūtmanis. Viņš atzīst, ka 2011. gadā plānotais darbu apjoms ir vidēji par 20 - 25% lielāks nekā 2010. gadā.

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs, līdz ar to arī transportlīdzekļu apdrošināšanas segments, lēš nozares eksperti. Pērn OCTA apdrošinātājiem nesusi milzu zaudējumus, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Nozarē strādājošo astoņu apdrošinātāju (izņemot If un Swedbank Apdrošināšana, jo nav pieejami dati) tehniskais rezultāts liecina, ka tie OCTA veidā 2010. gadā cietuši 3,36 miljonu latu zaudējumus. Tas izriet no laikraksta rīcībā esošiem Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem.Tikmēr Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) iepriekš informēja, ka apdrošinātāji kopumā pērn OCTA nozarē cietuši 2,6 miljonu latu zaudējumus iepretim 2009.gadā gūtajai 3,8 miljonu latu peļņa.

«Sākot ar 2010.gada otro pusi apdrošinātāji sāka palielināt cenas, šī tendence turpinās arī 2011.gadā, tomēr cenu palielinājums ir lēns un tāpēc tas tiek prognozēts visu šo gadu, jo esošo polišu prēmijas nenosedz zaudējumus, faktiski apdrošinātāji pašreiz pārdod polises, kuras tiem nes zaudējumus. Ja apdrošinātāji pietiekami ātri neveiks nepieciešamo cenu palielinājumu, tad arī 2011.gadā OCTA nesīs zaudējumus. Lai OCTA veids neradītu zaudējumus, nepieciešams aptuveni 20%-25% cenu palielinājums pie nosacījuma, ka ekonomika neattīstīsies straujāk nekā tā attīstās šobrīd,» tā BTA SE valdes loceklis Jānis Lucaus, kurš OCTA tirgus pieaugumu šogad pieļauj 25% apjomā. «Ņemot vērā iepriekš prognozētos cenu kāpumus auto servisos un to ietekmi uz atlīdzību izmaksu līmeni, OCTA un KASKO cenas 2011.gadā noteikti palielināsies. Diemžēl nozarē joprojām turpinās nepamatoti cenu kari, kuros produkti tiek piedāvāti zem to pašizmaksas, tādā veidā būtiski deformējot apdrošināšanas tirgu,» tā Gjensidige Baltic valdes priekšsēdētāja Dace Brumziede.

Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem ir novērojama nelāga tendence - vietējo pārtikas uzņēmumu darbības ierobežošana pēc tam, kad tie sāk pacelt galvu no krīzes bedres, kad it kā ir sācies ienākumu pieaugums.

Vispirms, protams, jārunā par to nodokļu slogu, kas pieaugs pilnīgi visam biznesam - PVN likmju palielināšana, nekustamā īpašuma nodokļa dubultošana utt. Taču ne mazāk svarīgs aspekts ir arī vēlme palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vadmotīvs tam ir tikai viens - vajag naudu un tā tiek meklēta.

Veselības ministrijas valsts sekretārs ir uzaicinājis uz diskusiju visas puses, partnerus, lai spriestu par veselīgu dzīvesveidu, par sabiedrības veselības pamatnostādnēm no 2011. līdz 2017. gadam. Ar to tiek saprasts, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāuzdod sagatavot izmaiņas nodokļu likumos, vienkārši sakot, apliekot ar akcīzes nodokli visus sāļos, treknos, saldos produktus.

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanai 2012. gadā var būtiski celt tarifus un jūtami patukšot iedzīvotāju kabatas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Šie priekšlikumi tiks skatīti valdībā, taču jau šobrīd pret vairākiem no tiem kategoriski iebilst uzņēmēji un to organizācijas. Lai arī šajos priekšlikumos ir paredzēts pašām pašvaldībām piešķirt NĪN nodokļa atlaides, tomēr daļa uzņēmēju nobažījušies par šādas idejas sekmīgu darbību. Ar iesniegtajiem priekšlikumiem īsti nav apmierinātas arī pašvaldības. «Vēlējāmies, lai tiktu noteikts ar NĪN neapliekamis minimums dzīvoklim un mājām,» skaidro Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš norāda, ka Igaunijā jau šo ideju esot atbalstījis parlaments, proti, NĪN neapliekamais lielums mājai laukos 2 ha, bet pilsētā - 1500 m2.

Nodokļi, transports, makroekonomika un atklāta iepirkumu procedūra ir tēmas, pie kurām valdībai piestrādāt šogad iesaka Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Vēl pirms ikgadējās ĀIPL diskusijas ar valsts augstākajām amatpersonām laikraksts Dienas bizness ticies ar valdes priekšsēdētāju Latvijā Ahmedu Šarhu un izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu, lai noskaidrotu investoru attieksmi pret Latviju un iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu.

Vaicāts, kādi ir šī gada galvenie tikšanās jautājumi, Šarhs atbild: «Mums ir četri galvenie virzieni. Pirmie ir makroekonomikas jautājumi. Tad runāsim arī par transporta un sakaru problēmām. Dosim vairākas rekomendācijas, lai uzlabotu situāciju šajā sektorā, kas ir ļoti svarīgs Latvijai. Viens no tiem ir izveidot transporta sektora stratēģiju un plānu. Mums ir vīzija par to, kā vajadzētu veidot transporta sistēmu un kā padarīt industriju konkurētspējīgāku, kā piesaistīt investorus un jaunus dalībniekus šim sektoram. Trešais jautājums ir par publiskajiem iepirkumiem, kas arī ir svarīgi, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju. Paredzamība un atļauja dažādiem dalībniekiem piedalīties šajos procesos. Ļoti nozīmīga ir iepirkumu procesu pārskatāmība. Un, visbeidzot, sniegsim rekomendācijas, kā uzlabot kapitāla piesaisti Latvijai. Ja salīdzinām Latviju ar kaimiņvalstīm, tās ir krietni priekšā šajā jomā. Veiksmīgāka kapitāla piesaiste varētu būt veids, ka palielināt Latvijas IKP.»