Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā paši kokrūpnieki vērtē baļķu importa iespējas. Jāņem vērā, ka no 2008. gada 1. aprīļa, Krievija, paceļot izvedmuitu līdz 15 eiro/m3 skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem, bet ne mazāk kā 25% no darījumu summas, to izvešanu padarīja par vēsturi, tā vairāku valstu kokrūpniekiem lika revidēt plānus. Un, lai arī tarifu atkārtota palielināšana līdz 50 eiro/m3, kurai vajadzēja stāties spēkā jau 2009. gadā, tika atlikta, tomēr apaļkoksnes imports no Krievijas nav atdzīvojies.

To, ka Krievijas iestāšanās PTO varētu pavērt ceļu zāģbaļķu piegādēm no Krievijas, atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņš uzsver, ka izvedmuitas tarifi kokrūpniekiem būtu mazāki par esošajiem tikai, ja Krievija tiks uzņemta PTO. A.Kampars norāda, ka starp Krieviju un ES noslēgta vienošanās par Krievijas uzņemšanu PTO, taču tā esot konfidenciāla.

Jaunā tūristu nodeva uzņēmējus pārsteigusi nesagatavotus un viņi plāno vismaz pagaidām to nemaksāt, bet cīnīties par tās atcelšanu, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

No 1. jūnija Carnikavas novadā visām tūristu mītnēm jāmaksā nodeva par katru klientu, kas tajās pavadījis nakti. Pašvaldība uzsver, ka iegūtie līdzekļi tiks izmantoti teritorijas labiekārtošanā, kas nāks par labu tūrismam, jo tūrisma infrastruktūra neesot jāizbūvē par vietējo iedzīvotāju nodokļu naudu. Pret jauno nodevu asi iestājas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.

Nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu jāmaksā personām, kas Carnikavas novada administratīvajā teritorijā tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, teikts pašvaldības izdotajos noteikumos. Tie uzliek par pienākumu līdz katra mēneša 15. datumam tūristu mītņu saimniekiem Carnikavas domē iesniegt informāciju par izmitināto tūristu un atpūtnieku skaitu, bet desmit dienu laikā pēc šīs informācijas iesniegšanas iemaksāt pašvaldības budžetā nodevas maksājumu par iepriekšējo kalendāro mēnesi. No nodevas maksāšanas atbrīvotas tikai pašvaldības iestādes, piemēram, skolas, kas izmitina nometņu dalībniekus savās telpās. Šie noteikumi stājušies spēkā 1. jūnijā. Tomēr tūristu mītņu saimnieki par nodevas ieviešanu nav oficiāli informēti, līdz pat iepriekšējās nedēļas sākumam, kad daži saņēmuši elektronisku vēstuli no Tūrisma informācijas centra (TIC).

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Ceturtdien Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) jaunā uzņemšanas korpusa pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Līdz ar vēstījumu kapsulā tika ievietots arī rokas pulkstenis, kas pieder centra ilggadējam darbiniekam - ārstam Andrim Lutumam, kurš, būdams 1.kursa students, centrā ieradās 1973.gadā un kā sanitārs uzsāka darbu uzņemšanas nodaļā.

RPNC valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins sacīja, ka gada laikā centrā tiek uzņemti 9,5 tūkstoši pacientu, no kuriem 89% tiek atvesti ar ātro palīdzību. Tāpēc ļoti svarīga ir jaunā uzņemšanas nodaļa, kas šobrīd atrodas 190 gadus vecā ēkā.

Uzņemšanas nodaļas kompleksa būvniecība ietilpst ERAF līdzfinansētā «Veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanas» projektā un izmaksās pavisam 2,66 miljonus latu, no tiem vairāk nekā 1,5 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā uzņemšanas nodaļas kompleksa būvniecību veiks Skonto Būve, un darbus plānots pabeigt septembrī.

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Kopējais finansējums, kuru būs nepieciešams tērēt bēgļu uzņemšanai Latvijā, būs mērāms miljonos eiro, šodien pēc darba grupas, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma patvēruma meklētāju uzņemšanai, sēdes žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.

Šodien darba grupa sanāca uz pēdējo sēdi, lai jau rīt IeM valdībā prezentētu plānu, kā tiks uzņemti un integrēti patvēruma meklētāji. Trofimovs solīja, ka plānā definētie pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot visai procedūrai, - sākot ar patvēruma meklētāja atlasi un beidzot ar bēgļa izglītības, nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumiem.

Trofimovs pastāstīja, ka plānā būs iekļauts arī «indikatīvs aprēķins,» cik izmaksās bēgļu uzņemšana un integrācija.

Jau šobrīd varot teikt, ka Eiropas fondu finansējums nebūs pietiekams, tāpēc būs vajadzīgs arī finansējums no valsts budžeta. Precīzu kopējo finansējuma apmēru Trofimovs pagaidām atturējās nosaukt, taču tas būs «miljonos mērāms». «Rīcības plānā būs indikatīvi iezīmēts uz pieņēmumiem balstīts finansējuma aprēķins, jo ir skaidrs, ka Latvijai paredzēto cilvēku skaits ir tāds, kāds ir. Kāds būs cilvēku reālais portrets, varam tikai prognozēt, līdz ar to reālais finansējums būs no tā stipri atkarīgs,» uzsvēra Trofimovs.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Baltijas valstu lauksaimnieku metodes cīņā par labvēlīgākiem nosacījumiem Eiropas maksājumu saņemšanā pamazām kļūs aizvien agresīvākas, un jau vasarā gaidāms Baltijas valstu lauksaimnieku protests Briselē, turklāt, iespējams, ka protesti notiks arī Rīgā, Viļņā un Tallinā.

«Ap saulgriežiem būs lielākas publiskas aktivitātes,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Zemnieku Saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja, piebilstot, ka tās būs «tās agresīvākās metodes».

«Tie būs redzami un sabiedrību un medijus piesaistoši protesti,» norāda Dzelzkalēja. Atbildot uz jautājumu, kur šie protesti varētu notikt, viņa sacīja, ka patlaban vēl pilnīga vienošanās nav panākta, taču Briselē šie protesti noteikti notikšot. «Par to, vai būs līdzīgs pasākums Tallinā, Rīgā un Viļņā, mēs vēl tuvākos mēnešus runāsim,» tā viņa.

Dzelzkalēja arī norādīja, ka Latvijas lauksaimnieku protestu metodes, ja prasības netiks uzklausītas, pamazām varētu kļūt agresīvākas.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Galvenais krīzes komunikācijā – ātrums, adekvātums un atbildības uzņemšanās.

«Pēkšņās krīzes, protams, nav iespējams prognozēt, taču parasti kompānijām, kuru darbībā pastāv dažādi riska faktori, vajadzētu būt izstrādātam t.s. krīzes plānam. Būtiskākais šajā plānā – kurš un par ko ir atbildīgs iespējamajā krīzes situācijā un kāda ir lēmumu pieņemšanas un informācijas plūsma,» skaidro Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas izpilddirektore Sandra Stepe. Krīze ir notikums, kas var radīt neatgriezeniskas sekas zīmola vērtībai, – krīzes komunikācijas plāna nepieciešamību uzsver komunikācijas konsultāciju uzņēmuma Hill & Knowlton Latvia valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Tajā pašā laikā, kā liecina vortāla 7guru aptauja, krīzes komunikāciju plāni ir izstrādāti tikai 15 no 100 Latvijas uzņēmumiem.

«Ķīnā mēs visu laiku bijām laika un naudas badā. Expo paviljona projektu mēs uzsākām par privātiem līdzekļiem. Pat pamatu likšana Latvijas paviljonam tika segta no privātiem līdzekļiem, kurus es ieguvu, ņemot kredītu, ieķīlājot savu privātmāju,» biznesa žurnālam LD saka World Expo 2010 mūsu valsts paviljona – vēja tuneļa autoruzņēmuma Aerodium vadītājs Ivars Beitāns.

«Šanhajas paviljonā lidošanu izmēģināja arī aktieris Džekijs Čans, un ar viņu joprojām notiek sarunas par iespējamo sadarbību. Iespējams, ka vienu projektu saistībā ar jaunas filmas uzņemšanu realizēsim kopā. Redzēsim, protams, kā veiksies. Šis bizness nav viegls, neviens no mums naudā nepeldas, bet tas paver logu uz pasauli. Vienreiz saskaitīju – kopumā esmu bijis apmēram 70 pasaules valstīs. Ceru, ka kādreiz tas viss akumulēsies un dos arī peļņu,» viņš stāsta.

Beitāns arī atklāj: «Esam jau uzbūvējuši vēja tuneļus Saūda Arābijā, Pakistānā, Lībijā. Paši smejamies, ka esam Lībijas kara upuri, jo mums tur ir iestrēgusi diezgan liela naudas summa, kas būtu jāsaņem, bet tas nav iespējams, jo tur notiek karš. Tur realizētais projekts bija lielāks nekā Ķīnā. Labā ziņa gan ir tā, ka mūsu nauda atrodas labā bankā, tomēr visu banku darbība vismaz pagaidām tur ir apturēta – kā zināms, Kadāfi konti ir iesaldēti. Taču tās ir īslaicīgas grūtības, un domāju, ka mēs tās pārvarēsim.»

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Jauns tirdzniecības likums vajadzīgs piegādātāju attiecību regulēšanai ar mazākiem tirgotājiem.

Grozījumi Konkurences likumā attiecas uz diviem lielajiem mazumtirgotājiem, taču piegādātāju attiecības ar mazākiem mazumtirdzniecības tīkliem nav uzlabojušās, atsevišķos gadījumos tās kļuvušas piegādātājiem nelabvēlīgākas. To Dienas biznesa rīkotajā konferencē Veselīga konkurence – attīstības pamats atzina diskusiju dalībnieki.

Konkurences padomes (KP) secinājumi ir vairāki – lai arī lielāko mazumtirgotāju līgumi ar piegādātājiem ir skaidrāki un pārskatāmāki un tajos klaji neparādās aizliegtie noteikumi un maksājumi, tomēr pastāv risks, ka mazumtirgotāji slēptā veidā realizē iepirkuma varu. Turklāt piegādātāji joprojām neuzdrošinās iebilst vai sūdzēties, baidoties no iespējamiem preču optimizācijas draudiem. KP vecākā ekonomiste Skaidrīte Ābrama norādīja, ka joprojām atlaides ir milzīgas – gan par uzņemšanu veikalos, gan citas un būtu jāregulē ne tikai attiecības ar diviem lielajiem tirgotājiem, bet arī citiem. Vai tas būtu tirdzniecības vai pārtikas tirdzniecības likums – par to būtu jādiskutē. Viņa arī saredz, ka būtu jāregulē arī piegādātāji, jo tos ieņēmumus, ko viņi negūst no abiem lielajiem tirgotājiem, viņi kompensē ar mazākiem tirgotājiem.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.