Šogad Uzņēmumu Reputācijas Tops prezentēs jau desmito korporatīvās reputācijas analīzi, apskatot ne tikai 2014. gada reputācijas izmaiņas, kāpumus un kritumus, bet arī analizējot aizvadītās dekādes spilgtākās tendences.

2014. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju tiks apbalvoti jau 17. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji varēs iepazīties 18. jūnijā - žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops.

Reputācijas Tops šajos gados kļuvis par ļoti būtisku tirgus notikumu barometru, skaidri identificējot dažādu tirgus svārstību un aktivitāšu ietekmi uz reputācijas reitingiem. Pirmie topa gadi kompāniju vadītājiem lika izvērtēt arī sociālās atbildības nozīmi uzņēmuma reputācijā.

Īss ieskats vēsturē:

Pētījums uzņēmumu reputācijas līderu noskaidrošanai pirmo reizi tika veikts 2005. gadā. Eksperti bija vienisprātis, ka Reputācijas Tops rosinās uzņēmējus novērtēt reputācijas spēku biznesā. Pirms desmit gadiem topā iezīmējās būtiska tendence – topa vietas ieņēma gan pelnošas korporācijas, gan 2005. gadā zaudējumus cietuši uzņēmumi, pierādot, ka ne vienmēr apgrozāmo līdzekļu daudzums nosaka to, kurš komersants būs sabiedrībai vai saviem sadarbības partneriem tīkamākais.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Trešdien, 19. jūnijā, laikraksta Dienas Bizness redakcijā notika svinīga gadskārtējā Uzņēmumu Reputācijas Topa rezultātu paziņošana, kurā tika sumināti 150 Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju. Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Dienas Bizness veidotais Reputācijas tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja vairāk nekā 150 valsts vadošo uzņēmumu vadītāju. Pasākumā viesus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Reputācijas Topa ceremonijā tika apbalvoti Uzņēmumu Reputācijas Topa 2013 pirmo 10 vietu ieguvēji, kā arī nozaru topu uzvarētāji – vadošie Latvijas uzņēmumi. Šogad topa virsotnē ir atgriezies uzņēmums SIA Latvijas Mobilais Telefons, kas saņēma balvu kā uzņēmums ar labāko reputāciju gan starp savas nozares uzņēmumiem, gan starp visiem Latvijas uzņēmumiem kopumā. Reputācijas topa augstajā otrajā vietā ierindojusies AS Swedbank, savukārt trešo vietu ieņem uzņēmums AS Laima, kas iepriekšējos divus gadus noturējās topa augšgalā. Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā – VSIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, pakāpjoties Reputācijas topā par 36. vietām.

Otrdien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālajā operā notika svinīga desmitā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un desmitgades reputācijas līderi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Nords Porter Novelli, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Dienas Bizness veidotais Uzņēmumu Reputācijas Tops ir apjomīgākais uzņēmumu reputācijas pētījums Baltijā, kura apbalvošanas ceremonija šogad pulcināja Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājus un uzņēmējus. Pasākumā viesus uzrunāja Ministru prezidente Laimdota Straujuma un LIAA direktors Andris Ozols.

«Jau desmit gadus nemainīgi topa augšgalā ir eksportējoši uzņēmumi, puse no labākajiem 2014. gada TOP20 uzņēmumiem veiksmīgi darbojas gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos. Laba reputācija un līderība mājas tirgū ir bijusi priekšrocība, iekarojot eksporta tirgus, jo klienti visur novērtē kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, labu servisu, atklātu komunikāciju un rūpes par darbiniekiem, sabiedrību un vidi,» uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols.

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

Tuvojoties 17.jūnijam, kad uzzināsim 2014. gada uzņēmumus ar augstāko reputāciju, šī topa veidotāji Nords Porter Novelli piedāvā ieskatu Uzņēmumu Reputācijas Topa aizvadītajā desmitgadē.

2005 – 2007

No 2005. – 2007. gadam topa pirmajā vietā stabili turējās Hansabanka (Swedbank), bet otro vietu ieņēma Latvijas Mobilais Telefons, kurš trīs gadu laikā spēja iemantot iedzīvotāju mīlestību, no piektās vietas iedzīvotāju vērtējumā pakāpjoties uz pirmo, kas kopvērtējumā mobilo sakaru līderim ļāva pārliecinoši saglabāt reputācijas vicečempiona titulu. Reputācijas topa pirmsākumos, tautiskās ēdināšanas uzņēmums Lido piedzīvoja vien nelielas svārstības, 2006. gadā no bronzas godalgas atkāpjoties uz ceturto vietu, savukārt 2007. gadā to godam atgūstot. Topa pirmajos gados augstākos reputācijas vērtējumus ieguva uzņēmumi, kas ir iedzīvotāju ikdienas preču un pakalpojumu «patēriņa grozā» - saldumu, alkohola, maizes un piena ražotāji, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī bankas, līzinga uzņēmumi, mazumtirdzniecības tīkli, auto dīleri un telekomunikāciju operatori, kas pilnībā sakrita ar trekno gadu patēriņa filozofiju.

Ceturtdien, 9. jūnijā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Torņakalnā, notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness veidotā Uzņēmumu Reputācijas Topa apbalvošanas ceremonija, kurā tiks paziņoti 2016. gada uzņēmumi ar augstāko reputāciju un prezentēti Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Apbalvošanas ceremoniju 9. jūnijā plkst.11.00 ikvienam būs iespēja vērot tiešraidē www.db.lv.

«Ja iepriekšējos gados tradicionāli Uzņēmumu Reputācijas Topa smailē gozējās lieli nacionālas nozīmes uzņēmumi, tad šogad savas tiesības būt Latvijas TOP10 uzņēmumu ar labāko reputāciju vidū nopietni pieteikuši eksportētāji. Seši no desmit Reputācijas topa pirmrindniekiem šogad ir ievērojami eksportējošie uzņēmumi,» uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Klātesošos uzņēmējus uzrunās un balvas pasniegs Ministru prezidents Māris Kučinskis, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, LIAA direktors Andris Ozols, Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Uzņēmumu reputācijas topa desmitajā gadskārtā pēc gada pārtraukuma atkal triumfē a/s Laima, ieņemot pārliecinošu pirmo vietu kā iedzīvotāju, tā uzņēmēju vērtējumā.

Nemainīgu otro pozīciju reputācijas topā jau trešo gadu pēc kārtas saglabā a/s Swedbank, kas vienlaikus šogad ieņēma pirmo vietu arī divos atsevišķos reputācijas vērtēšanas faktoros – kā labākais darba devējs un kā uzņēmums ar labāko korporatīvo komunikāciju. Savukārt topa līderis Laima šogad ir panākumu virsotnēs tādās kategorijās kā Labi produkti un pakalpojumi un Augsts eksporta potenciāls, par ko uzņēmums saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālbalvu.

Par Uzņēmumu reputācijas topa pirmās desmitgades līderi pārliecinoši ir izvirzījies šā gada trešās vietas ieguvējs Latvijas mobilais telefons, kas ir sakrājis visaugstāko reitingu desmit gadu periodā.

Pērnais gads uzņēmumiem bijis atelpas gads: reputācijas līderi savas pozīcijas saglabājuši vai tās mainījušās nedaudz, neraugoties uz dramatiskiem notikumiem finanšu nozarē, banku sektorā liela daļa spēlētāju savas pozīcijas uzlabojuši, Swedbank pat tuvojoties pirmskrīzes līmenim un šogad ierindojoties otrajā vietā. Savukārt Laima jau otro gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar vislabāko reputāciju Latvijā, liecina Nords Porter Novelli un biznesa žurnāla LD veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2012.

Jau iepriekš vēroto tendenci, ka banku sektors kopumā atguvis iedzīvotāju uzticību, apstiprina ne tikai Swedbank otrā vieta, bet arī SEB bankas atgriešanās 7. vietā, kas bija šīs bankas pozīcija Uzņēmumu reputācijas topā arī pirmskrīzes gados. Savukārt farmācijas kompānijai Grindeks pirmo reizi izdevies iekļūt reputācijas saraksta pirmajā desmitniekā, tiesa gan, nevis tādēļ, ka būtu ievērojami mainījies šī uzņēmuma reputācijas indekss, bet gan tādēļ, ka, iespējams, mazāku publisko aktivitāšu dēļ no desmitnieka «izslīdējuši» tādi pārtikas nozares ražotāji kā Spilva un Aldaris. Pirms pāris gadiem vērotā tendence «celt saulītē» ražotājus mazinājusies, un, lai gan tie joprojām plaši pārstāvēti visā Uzņēmumu reputācijas topā, tomēr nereti pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji tos nedaudz apsteiguši.

Pagājušā gada laikā Latvijas banku nozares korporatīvā reputācija ir nostabilizējusies iepriekš sasniegtajā līmenī, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais ikgadējais pētījums.

Banku reputāciju kopumā virza sniegto produktu un pakalpojumu kvalitāte, laba sadarbības pieredze ar klientu, kā arī finansiālie rādītāji un uzticamība ilgtermiņā. Pie reputāciju kavējošiem faktoriem tiek minētas sliktas publiskas atsauksmes un informācija, individuālas pieejas un pretimnākošas attieksmes trūkums, nepietiekams finansējums uzņēmējdarbības kreditēšanai un neskaidrības par atsevišķu banku īpašnieku maiņu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Latvijas banku korporatīvās reputācijas novērtējums, salīdzinot ar finanšu nozari Eiropā, ir vidēji augsts.

Banku nozares reputācija tiek mērīta četrās mērķa grupās – sabiedrībā kopumā, biznesa vidē, starp viedokļu līderiem un mediju pārstāvjiem. Gada laikā būtiski uzlabojies banku reputācijas novērtējums viedokļu līderu vidū, kamēr mediju pārstāvju vērtējums tieši pretēji – būtiski samazinājies. Biznesa vides un iedzīvotāju kopumā vērtējums saglabājies stabils.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Pēdējo pāris gadu notikumi pasaulē (Brexit, ASV prezidenta vēlēšanas, viltus ziņas u.c.) apliecinājuši sen zināmo patiesību, ka reputācija ir ļoti trausla – to ir pietiekami grūti iegūt, bet neticami viegli zaudēt.

To aizvien labāk apjauš arī uzņēmēji. Saskaņā ar Reputācijas institūta (Reputation Institute) publicēto gadskārtējo reputācijas pētījumu (Global RepTrak 100; tiek publicēts kopš 2006.gada), šā gada reitingā konstatēts uzņēmumu reputācijas kritums vidēji par 1,4 punktiem. Pētnieki to skaidro ar globālu uzticēšanās krīzi.

Reitings tapis, institūta pētniekiem laikā no 2018. gada janvāra līdz februārim aptaujājot vairāk nekā 230 000 indivīdu 15 valstīs.

Ētiska uzvedība, taisnīgums, produktu vērtība un pārredzamība ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmuma reputācijas noteikšanā. To apliecina tehnoloģiju gigantu Apple un Samsung piemēri – abām šīm kompānijām bija problēmas (piemēram, Galaxy Note 7 bateriju uzliesmošana vai Apple skandāls saistībā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas u.c.), taču Samsung reputācijas topā ir pakāpies, savukārt Apple piedzīvojis krietienu. Pētnieki to skaidro ar uzņēmumu atšķirīgo pieeju sociālajai atbildībai un dažādo krīzes komunikāciju.

Tā sauktais melnais PR ne vienmēr ir tik melns, bet, lai no tā izsargātos, eksperti iesaka tikai vienas zāles.

Nav patīkami, ja tā vietā, lai sabiedrībai stāstītu par saviem jaunumiem un panākumiem, ir jāmēģina atvairīt konkurentu vai citu nelabvēļu apvainojumi un nomelnojumi – tā sauktais melnais PR. Tomēr ir uzņēmumi un cilvēki, no kuriem viss negatīvais pazūd gluži kā netīrumi no teflona. Kā kļūt par šādu kompāniju? Eksperti atzīst – ar saviem vārdiem un darbiem nodrošinot nevainojamu reputāciju.

Nekļūt par vēršiem

Uzņēmuma reputācija neveidojas, tikai pateicoties pareizai komunikācijai, bet galvenokārt tieši pateicoties pareizai uzvedībai – galu galā darbi runā labāk par vārdiem. Savukārt tie uzņēmumi, kuru teiktais ir pretējs praksei, kļūst par ļoti viegliem uzbrukuma mērķiem. «Ja kompānija, piemēram, rīkojas agresīvi, bet likumīgi un konvencionāli, to nav iespējams tik viegli kompromitēt. Pat ja būs mēģinājumi, uzņēmuma rīcībā būs plašs arsenāls savai publiskai aizstāvībai. Uzbrukuma gadījumā sākumā var nebūt viegli, bet situāciju iespējams atrisināt. Ilgtermiņā veidota sabiedrības uzticība ir tas, kas palīdzēs pirmajā brīdī pat bez jebkādiem argumentiem,» norāda Hill + Knowlton Strategies valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.

Reputācijas institūts (Reputation Institute) un žurnāls Forbes publicējis ikgadējo uzņēmumu reputācijas pētījumu «Global RepTrak».

Šogad uzvarētāja godu dala The Walt Disney Company un tehnoloģiju kompānija Google. Pasaules uzņēmumu TOP 10 aplūkojiet galerijā augstāk! To vidū atrodams gan automašīnu ražotājs, gan rotaļlietu un tehnoloģiju kompānijas.

Lai izveidotu pasaules uzņēmumu reputācijas topu, kopumā 15 lielākajos pasaules tirgos tika veiktas vairāk nekā 55 tūkstošu patērētāju intervijas. Līdztekus secinājumiem par labāko reputāciju pētījuma autori noteikuši, piemēram, kura kompānija tiek uzskatīta par inovatīvāko, kura, pēc patērētāju domām, uzrādījusi iespaidīgākos finanšu rezultātus utt.

Savukārt atsevišķi Eiropā par uzņēmumu ar labāko reputāciju tiek uzskatīts japāņu Sony; otrajā vietā atrodams Samsung; trešajā - BMW; ceturtajā - Volkswagen, bet piekto vietu dala Rolex un Walt Disney.

Ir teiciens, ka izcilība nav prasme, bet gan attieksme, un man tas šķiet ļoti atbilstošs, runājot par reputāciju - gan uzņēmumu, gan arī šajā gadījumā par augstskolu un augstākās izglītības tēlu.

Nevaru piekrist apgalvojumam, ka publiskās diskusijas par augstākās izglītības kvalitāti un nepieciešamajām pārmaiņām varētu iedragāt augstākās izglītības un augstskolu reputāciju.

Priekšstats, ka labas reputācijas pamatā ir nemaldīgums un nekļūdīgums it visā, savu kļūdu noliegšana un nepamatota turēšanās pie ierastā - nav ilgtspējīgas reputācijas pamatā. Tieši pretēji – šāds tēls grauj reputāciju. Un otrādi - spēja pašiem identificēt problēmas un jaunus izaicinājumus, piedāvāt risinājumus un nākotnes vīziju, negaidot, ka to izdarīs kāds no malas, liecina par ikvienas nozares briedumu un kompetenci. Tas sabiedrības acīs tikai stiprina nozares reputāciju.

Jaunā tirdzniecības centra Galleria Riga nesenā atklāšana mediju telpā raisīja gan pozitīvas atsauksmes, gan skarbu kritiku. Vienlaikus vairākos preses izdevumos tika analizēts, vai jauniem tirdzniecības centriem Rīgā vispār ir attīstības potenciāls. Tas radīja pārdomas - kādi īsti ir tie iemesli, kas liek vienam tirdzniecības centram pazust nebūtībā, bet otram baudīt apmeklētāju nedalītu uzmanību?

Ļoti vienkāršoti runājot, patērētāju izvēle par labu vienam vai otram tirdzniecības centram ir atkarīga no trīs galvenajiem kritērijiem, pirmkārt, tā atrašanās vietas, otrkārt, piedāvājuma unikalitātes un kvalitātes, treškārt, tirdzniecības centra reputācijas. Reputāciju gan lielā mērā veido esošo un potenciālo pircēju viedoklis par iepriekšējiem diviem kritērijiem. Tas nozīmē, ka pircējs vienlaikus ir gan mērķauditorija, gan arī centra reputācijas veidošanas būtiska sastāvdaļa.

Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks. Turklāt, ja pirmie divi kritēriji ir objektīvi, tad trešais ne vienmēr nosaka lietu patieso būtību un ir visai subjektīvs. Proti, pircēja viedoklis par tirdzniecības centra piedāvājumu var ne vienmēr saskanēt ar realitāti. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai klients ir pārliecināts, ka noteiktā tirdzniecības centrā vienmēr atradīs meklēto. Ja šāda pārliecība viņam ir, tad viņš arī uzskatīs, ka konkrētajā lielveikalā ir visplašākais preču un pakalpojumu sortiments, kaut gan patiesībā varbūt tā nemaz nav.

Personāla atlases kompānijas Amrop speciālbalvu saņēmusi Swedbank, ko Uzņēmumu reputācijas topa pētījuma gaitā iedzīvotāji un uzņēmēji atzinuši par labāko darba devēju, proti, šai bankai ir laba reputācija kā darba devējam.

Uzņēmumu reputācijas topa izveides laikā viedokli par uzņēmumiem pauda gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Katra uzņēmuma reputācijas indekss tiek veidots no vairāku faktoru kopsummas: aptauju respondenti vērtē šo kompāniju reputāciju kopumā, to produktu un pakalpojumu kvalitāti, to, cik labi darba devēji ir šie uzņēmumi, kāda ir to korporatīvā komunikācija, cik sociāli atbildīgi tie ir, vai tie ir orientēti uz nākotni, cik augsts ir to eksporta potenciāls, kā arī to, cik atbildīgi pret vidi ir šie uzņēmumi.

Uzņēmumi ar augstāko reputācijas vērtējumu sadaļā «Labs darba devējs»”

1. Swedbank

2. Latvijas Mobilais telefons

Augstāko reputāciju Latvijas banku sektorā saglabājusi pēc aktīviem lielākā banka Swedbank, bet apdrošināšanas nozarē - nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība BTA, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Swedbank laikā no 2005. gada līdz 2008.gadam turējās reputācijas topa pirmajā vietā, bet, sākoties krīzei, bankas vērtējums noslīdēja līdz 4. vietai 2009.gadā un līdz 9. vietai 2010. gadā. Tomēr šogad bankas reputācija atkal ir uzlabojusies un kopējā reputācijas topā ieņem piekto vietu. Otra visaugstāk novērtētā banku sektorā šogad ir SEB banka, kurai arī izdevies pakāpties topā no 19. vietas 2010. gadā uz 14. vietu šogad.

Finanšu sektorā kopumā trešo un apdrošināšanas nozarē augstāko novērtējumu saglabājusi BTA, ieņemot 51.vietu kopējā topā, kas gan ir zemāka, nekā 2010. gadā, kad bija 46.vieta, un arī ieņēma pirmo vietu starp apdrošinātājiem.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā jau vairākus gadus turpina pozitīvo izaugsmi, un šobrīd banku reputācija atbilst vidējam banku vērtējumam Eiropā, liecina pētījumu kompānijas TNS rudenī veiktais korporatīvās reputācijas pētījums banku nozarē Latvijā.

Nozīmīgs banku nozares reputācijas balsts un izaugsmes pamats ir banku piedāvāto pakalpojumu un produktu kvalitāte. Pētījums atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā banku pakalpojumu pozitīvais vērtējums ir būtiski palielinājies.

Pēdējo trīs gadu laikā banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā ir uzlabojusies uz pusi – no 28 punktiem līdz 42 punktiem. Šobrīd Latvijas banku reputācija ir pieaugusi līdz vidējam banku reputācijas vērtējumam Eiropā (40 punkti).

«Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā pozitīvi tiek novērtēts, kā bankas veido dialogu ar sabiedrību, kā iesaistās būtisku jautājumu skaidrošanā un komentēšanā. Tam ir nozīmīga loma sabiedrības un biznesa pārstāvju uzticēšanās bankām stiprināšanā, lai arī joprojām ir jārēķinās ar piesardzīgu sabiedrības noskaņojumu. Lai atgūtu pozitīvu attieksmi pret bankām un to darbību Latvijā, kā pamata sadarbības formai arī turpmāk jābūt dialogam,» uzsver TNS reputācijas izpētes eksperte Inta Priedola.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz atcelt iespēju bankām neatvērt pamatkontu reputācijas risku dēļ.

Tagad likumā ir noteikts, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Pašlaik likumā tāpat ir rakstīts, ka kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu, ja turpmākā pamatkonta uzturēšana rada kredītiestādei reputācijas riskus.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz abas šīs normas no likuma izslēgt.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas vajadzīgas, lai personai netiktu atteikta pamatkonta atvēršana, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Pašlaik likumā paredzētais nosacījums neizriet no Eiropas Savienības direktīvas prasībām, bet bija Latvijas nacionālā izvēle 2017.gadā likumā noteikt šādu prasību, skaidro likumprojekta autori Finanšu ministrijā.

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.