Finanses

Šodien kāpums tikai Viļņas biržā

, 02.02.2010

Jaunākais izdevums

Otrdien pozitīvajām tendencēm praktiski visos Eiropas akciju tirgos sekoja tikai Viļņas birža, kuru raksturojošā OMXV vērtība palielinājās par 3.12 %. Tikmēr Rīgas un Tallinas biržu indeksu vērtības samazinājās par attiecīgi 1.59 % un 0.06 %.

Lielākais apgrozījums Baltijā bija ar TEO LT vērtspapīriem, kuri 268 darījumos tika tirgoti gandrīz 700 tūkst. EUR apjomā, akcijas cenai palielinoties par 4.27 % līdz 0.71 EUR. Otrajā vietā pēc apgrozījuma otrdienas tirdzniecības sesijas laikā Baltijā ierindojās Tallink Grupp akcijas, kuras 219 darījumos tika tirgotas 51 tūkst. EUR apjomā, akcijas cenai palielinoties par 1.61 % līdz 0.63 EUR.

Rīgas biržā šodien visapjomīgākā tirdzniecība bija ar Latvijas kuģniecības akcijām, kuras cena tirdzniecības rezultātā gan spēja palikt nemainīga - 0.48 Ls.

Jāpiebilst, ka šodien pēc tirdzniecības sesijas beigām savus janvāra finanšu rezultātus publicēja AS Baltika.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmuma pārdošanas ieņēmumi janvārī sasnieguši 66 miljonus Igaunijas kronu (2.96 milj. Ls) apmērā, kas ir par 22 % mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma paziņojums Tallinas biržā. Janvāri kompānija atvērusi vienu, bet slēgusi – divus veikalus.

Baltikas akcijas cena šodien samazinājās par 2.27 % līdz 0.86 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas tilti un Kauno keliai lūdz Eiropas Savienības Tiesas skaidrojumu lietā par Viļņas rietumu apvedceļa būvdarbu konkursu

LETA, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Dienas Bizness, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa maratonists: Pāces vilnas fabrika izvēršas

Sandra Dieziņa, 03.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāces vilnas fabrika 1. aprīlī oficiāli vērusi durvis savai vēstniecībai Rīgā, lai būtu tuvāk saviem klientiem un sadarbības partneriem. Šogad Pāces vilnas fabrika atzīmē savas pastāvēšanas 125. gadadienu, un pēdējos gados tā ieguvusi jaunu elpu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fabrikā tapušās aitas vilnas dzijas šķeteres nu jau mēro ceļu ne tikai uz abām kaimiņvalstīm, bet arī uz Poliju, Vāciju, Somiju, Dāniju, Ukrainu, Krieviju un pat Japānu.

Pāces vilnas fabrikas saimnieki Dins un Jolanta Derkevici jokojot sevi dēvē par vilnas magnātiem. Dundadzniekiem piederošā pilna cikla vilnas fabrika tāda ir vienīgā Latvijā. Dins Derkevics tajā sāka saimniekot pašā krīzes karstumā, un nācies ieguldīt daudz spēka un līdzekļu, lai augtu līdz pašreizējiem apjomiem. Pēc tēva aiziešanas mūžībā Dins pārņēma biznesu un pirmos divus gadus pamatīgi iepazinās ar visu procesu – ražošanas mašīnām, mazgāšanu, krāsošanu. «Ja uzņēmuma vadītājs nezina savas mašīnas un to, kā tās darbojas, tad viņš nevar vadīt uzņēmumu,» viņš ir pārliecināts. Tagad jau pagājuši septiņi gadi vadītāja amatā, un Dins ir gandarīts, ka visu apguvis no pamatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministrija: Viļņas dzelzceļa posms palielinātu Rail Baltica ekonomisko vērtību

LETA--ELTA, 14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijai tika prezentēts detalizēts tehniskais pētījums par Viļņas posma nozīmi Rail Baltica dzelzceļa projektā.

Pētījumu veica starptautiskā inženierijas risinājumu kompānija AECOM, ņemot vērā paredzētos ieņēmumus no pasažieru un kravu pārvadājumiem un to pievienotās vērtības. Secinājumos norādīts, ka Viļņas posmam būs ievērojama ietekme uz vispārējo Baltijas valstu ekonomisko stāvokli, norādīja ministrija.

«Pētījums apstiprinājis, ka dzelzceļa posms Viļņā ir nozīmīgs ekonomiskais faktors Baltijas valstīs, līdz ar to pilnvērtīgi izmantots galvaspilsētas potenciāls var pozitīvi ietekmēt projektu kopumā,» paskaidroja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Šā gada jūnijā Baltijas valstu pārstāvji vienojās iekļaut akcionāru līgumā arī Viļņu un nolēma, ka projekta izpildes laikā Viļņas posmam valstis centīsies iegūt ES finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Viļņas lidosta šogad plāno apkalpot par 25% vairāk pasažieru

Gunta Kursiša, 02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas starptautiskā lidosta nākamajam gadam izstrādājusi ambiciozu plānu – pasažieru pārvadājumus paredzēts palielināt par vienu ceturto daļu, tāpat plānots pievienot septiņus jaunus lidojumu galamērķus, citējot Viļņas lidostas pārstāvi Sandru Šiaulieni (Sandra Šiauliene), vēsta baltic-course.com.

2011. gadā Baltijas lidostu aviācijas izaugsme ir bijusi straujākā Eiropā – kopumā pārvadāto pasažieru skaits pērnā gada 11 mēnešos piecās Baltijas valstu lielākajās lidostās Rīgā, Tallinā, Viļņā, Kauņā un Palangā pieaudzis par 15%. Tas ir krietni vairāk nekā Eiropas lidsotās kopumā, kur pasažieru pārvadājumu apjoms pieaudzis vidēji par 4,5%.

Pasažieru skaits Lietuvas lidostās kopumā minētajā periodā ir pieaudzis par 17%, bet Viļņas starptautiskajā lidostā – par 22%.

«Pasažieru skaits sāka pieaugt pērnā gada aprīlī, un turpinājās visu gadu,» stāstīja Viļņas lidostas pārstāvis Tomass Vaišvila (Tomass Vaišvila). Viņš skaidro pasažieru skaita pieaugumu ar jaunas «zemo cenu» sistēmas ieviešanu, kā arī pasākumu veikšanu lidsotas izmaksu samazināšanā. «Veiktās izmaiņas palīdzēja mums piedāvāt izdevīgus nosacījumus aviokompānijām,» stāsīja T. Vaišvilla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic sāk lidojumus pirmajā no pieciem maršrutiem no Viļņas

, 18.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic sāk tiešos lidojumus pirmajā no pieciem maršrutiem no Viļņas.

Pirmais reiss no Viļņas uz Parīzi tiks veikts 18.decembrī, uz Minheni – 19.decembrī, Berlīni – 21.decembrī. Tiešos lidojumus uz Amsterdamu un Romu airBaltic sāks attiecīgi 2010.gada 4. un 11.janvārī.

airBaltic komercdirektors Tero Taskila stāsta: «Viļņas lidosta ir kļuvusi pievilcīgāka aviokompānijām. Tuvāko nedēļu laikā airBaltic sāks tiešos lidojumus no Viļņas piecos maršrutos. airBaltic mērķis ir nodrošināt regulāru gaisa satiksmi no Viļņas uz lielākajām Eiropas pilsētām par pieejamām cenām. No 2010.gada janvāra mēs nodrošināsim lidojumus no Lietuvas galvaspilsētas jau uz 7 galamērķiem. Balstoties uz jauno maršrutu sekmēm, airBaltic izvērtēs papildus galamērķu atklāšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvieši gatavojas rekonstruēt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem celto Viļņas televīzijas torni, vēsta Vz.lt. Projektu konkursā par labāko atzīts arhitektūras studijas Plazma rekonstrukcijas projekts Viļņas acs, kas paredz 326 metrus augstajā tornī ierīkot konferenču zāli, kinozāli un viesnīcu, vēsta Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi akciju sabiedrības Lietuvos radijo ir televizijos centras pārstāve Vaida Burviene, komisija atzinusi, ka šis projekts ir «visreālāk īstenojams» un vienlaikus saglabā torņa māksliniecisko vērtību un idejas viengabalainību. Pēc viņas teiktā, nākotnē iecerēts piesaistīt tornim lielākas tūristu plūsmas.

«Atslēdzot analogo televīziju, no torņa tika izvāktas iekārtas, atbrīvojās telpas, kuras varētu pielāgot tūristu interesēm. Turklāt tornim jau ir vairāk nekā 30 gadu, gan tā interjers, gan eksterjers jau morāli novecojis, tādēļ tornis jāatjauno. Tā ir unikāla būve, Viļņas simbols, kas iekļaukts pasaules augstāko celtņu sarakstā. Skaidrās dienās no tā var pārlūkot Viļņas apkārtni pat 50 kilometru rādiusā. Tas ir pievilcīgs tūrisma objekts, kam jāiegūst jauns saturs un jāpiesaista vairāk tūristu,» norādījusi Burviene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas lidostas joprojām nav nopietnas konkurentes Rīgai, tomēr uz lauriem gulēt nav pamata

Līva Melbārzde, Egons Mudulis, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairākiem kopējiem maršrutiem, Lietuvas lidostas joprojām nav nopietnas konkurentes Rīgai, tomēr uz lauriem gulēt nav pamata.

Pasažieru skaits apliecina, ka Rīgas lidosta joprojām ir nozīmīgākā lidosta Baltijā, lai gan 2012. gadā tā piedzīvoja pirmo pasažieru skaita kritumu kopš tūkstošgades mijas – 5,1 milj. pasažieru vietā Rīga apkalpoja vien 4,76 miljonus. Viļņas un Kauņas lidostās pasažieru skaits ir krietni mazāks – attiecīgi 2,2 milj. un 830 tūkst.

Tomēr Viļņas lidostas pasažieru skaits pēdējos sešos gados turpina pastāvīgi pieaugt, lai gan Lietuvas aviācijas tirgu būtiski ietekmēja nacionālās aviokompānijas flyLAL bankrots 2009. gadā. Tāpēc abas Lietuvas lielākās lidostas strādā galvenokārt ar zemo cenu lidsabiedrībām – Ryanair un Wizzair. Viļņas lidosta šogad prognozē 11% pasažieru skaita pieaugumu, savukārt Rīgas lidosta, pēc tās vadītāja Alda Mūrnieka izteikumiem, šogad cer stabilizēties, kas nozīmē aptuveni tādu pašu pasažieru skaitu kā pērn, lielāko uzsvaru liekot uz saviem Kohēzijas fonda līdzfinansētajiem skrejceļa rekonstrukcijas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dienas tēma: Kavē konservatīvisms un ēnu ekonomika

Sandris Točs, speciāli DB, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas ceļu būvnieks Lietuvā noslēdz 19 miljonus eiro vērtu līgumu

Lelde Petrāne, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Viļņas lidosta plāno vēl lielākas atlaides

Līva Melbārzde, 14.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apjoma atlaides sekmējušas pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu Vilņā teju par ceturtdaļu.

Ar atlaižu ieviešanu Starptautiskā Viļņas lidosta, šķiet, izvilkusi lielo lozi. Aug gan pasažieru, gan lidojumu skaits. Turklāt Viļņas lidosta ar atlaižu politiku domā iet vēl tālāk, intervijā DB apgalvo Starptautiskās Viļņas lidostas valdes priekšsēdētājs Tomass Vaišvila (Tomas Vaišvila).

Šā gada rezultāti, izvērtējot lidojumu, galamērķu un pasažieru skaitu, salīdzinot ar 2009. gadu, rāda, ka nodevu samazināšana Starptautiskajā Viļņas lidostā ir bijis lielisks jaunums aviokompānijām, stāsta T. Vaišvila.

Nodevu atlaides saņem tās aviosabiedrības, kas no Viļņas atklāj jaunus lidojumus. Šajos gadījumus izlidojošo pasažieru nodeva ir 1,16 eiro. Atlaides var tikt piemērotas gan nesen atvērtiem maršrutiem, gan par pieaugošu apkalpoto pasažieru skaitu (apjoma atlaides). Šīs atlaides var iegūt jebkura aviosabiedrība, un pašlaik apmēram jau trešdaļa no visām Viļņas lidostu izmantojošām aviosabiedrībām ir guvušas no šīm atlaidēm kādu labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēdējais gads Viļņas lidostā iezīmējas ar rekordlielu pasažieru skaitu

Gunta Kursiša, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā Viļņas lidosta apkalpojusi lielāko pasažieru skaitu – 2,093 miljonus – tās vēsturē, paziņojusi lidosta.

Kopumā lidostas apkalpoto pasažieru skaits gada griezumā ir pieaudzis par 41,96%, un tiek paredzēts, ka 2012. gads lidostai būs nesis peļņu.

Lielākais pasažieru skaits, ko Viļņas lidosta apkalpojusi, ir zemo cenu aviokompāniju Ryanair un Wizz Air klienti. Katrai no šīm lidsabiedrībām pieder 18% tirgus daļa, savukārt Small Planet Airlines, Lufthansa un airBaltc tirgus daļa sasniegusi 9%, bet Scandinavian Airlines tirgus daļa mērāma 6% apjomā.

Populārākie galamērķi no Viļņas lidostas ir pilsētas Vācijā, Lielbritānijā, Latvijā, Itālijā, Dānijā, Īrijā, Krievijā, Spānijā un Turcijā.

«Sevišķi aktīva izaugsme bija vērojama pagājušā gada aprīlī, un patlaban pasažieru skaita palielināšanās tendence turpinās,» norāda Viļņas lidostas ģenerāldirektors Tomass Vaišvila. Viņš norāda, ka pozitīvos datus nodrošinājusi veiksmīgā «tradicionālo lidsabiedrību» darbība, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc zemo cenu aviokompāniju nodrošinātajiem lidojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā

, 10.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazeminot Viļņas lidostas izmaksas, tās kļūs pat septiņas reizes zemākas nekā Rīgā, norāda airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

«Aviācijai labvēlīgā politika Lietuvā diemžēl krasi atšķiras no situācijas Latvijā - Rīgā lidostas tarifi kļuvuši trīs reizes augstāki nekā Viļņā un tiek plānots ieviest jauairBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņānus tarifus par drošības pakalpojumiem. Līdz ar to aviokompāniju izmaksas Rīgas lidostā kļūs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā,» tā B. Fliks.

«Latvijā aviāciju apdraud arī valsts pašreizējā politika. Finanšu ministrija vakar pauda ieceri atlikt satiksmes nozares Eiropas Savienības (ES) lielo infrastruktūras projektu īstenošanu un struktūrfondu līdzekļus neizmantot Rīgas lidostā. Tas norāda uz klaju neizpratni par aviācijas nozari valstī. Pat ja airBaltic uzņemtos būvēt jaunu termināli lidostā, saistītās aviācijas infrastruktūras attīstība būtu apdraudēta,» paziņojumā raksta airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Biznesa sektora atdzimšana nodrošinājusi Viļņas lidostas pasažieru pieaugumu par 40%

Gunta Kursiša, 05.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmais rudens mēnesis Viļņas starptautiskajā lidostā noslēdzies ar nepieredzētu pasažieru skaita pieaugumu. Septembrī lielākā Lietuvas lidosta apkalpojusi 179,5 tūkstošus pasažieru, kas ir par 38,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, atsaucoties uz Viļņas lidostas pārstāves Sandras Šiaulienes teikto, vēsta baltic-course.com.

Septembrī Viļņas lidostā ir pieaudzis arī veikto lidojumu skaits – tas palielinājies par 19,9%, sasniedzot 2,594 tūkstošus lidojumu.

Pēc vairāk nekā desmit gadu darbības Viļņas lidostā rekordaugstus pasažieru pārvadājumu apjomus pieredzējušas tādas lidsabiedrības kā Austrian Airlines un LOT Polish Airlines. Labi rezultāti bijuši arī Brussels Airlines.

«Nepieredzētu pasažieru plūsmu nodrošinājusi biznesa sektora atdzimšana. Vasaras mēnešos ceļotāji izvēlējās tādus galamērķus kā Roma, Milāna, Barselona un tamlīdzīgus, tomēr septembrī biežāk izvēlētie galamērķi skaidri norāda uz lidošanu uzņēmējdarbības nolūkos – ir pieaudzis to pasažieru skaits, kas dodas uz Briseli, Vīni, Frankfurti, Maskavu, Varšavu, Helsinkiem un citur,» atklāja Tomass Vaišvila, Viļņas lidostas rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nasdaq Riga vadītāja: Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaules biržas

Kāds Latvijas uzņēmums nopietni gatavojas akciju kotēšanai Varšavas fondu biržā

Nozare.lv, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varšavas fondu biržā plāno kotēties arī kāda Latvijas kompānija, kas patlaban ļoti nopietni gatavojas akciju piedāvāšanai šajā tirgū, šonedēļ Polijas galvaspilsētā ārvalstu žurnālistu vizītes laikā sacīja biržas Tirgus attīstības departamenta direktora vietnieks Roberts Kvjatkovskis.

Latvijas uzņēmums ir tuvu tam, lai pabeigtu nepieciešamās dokumentācijas kārtošanu un izteiktu sākotnējo publisko piedāvājumu, sacīja biržas pārstāvis gan neatklājot šī uzņēmuma nosaukumu.

Varšavas fondu biržas vadītājs Ludviks Soboļevskis sacīja, ka Varšavas biržā jau tiek kotētas divas Igaunijas un divas Lietuvas kompānijas un tagad tiek gaidīts arī kāds Latvijas uzņēmums.

Viņš uzsvēra, ka ir īpašs prieks, ja kompānija, kuras akcijas jau tiek kotētas kādā biržā, kā otru biržu izvēlas Varšavu, nevis Vīnes vai Stokholmas biržu.

No Latvijas kompānijām iepriekš publisku interesi par dalību Varšavas biržā bija paudusi AS Latvijas Kuģniecība un AS Olainfarm, tomēr šo uzņēmumu pārstāvji noliedza plānus piedāvāt savas akcijas tirdzniecībai Varšavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Baltijas birža

Rīgas OMXR no krituma izvelk straujš Ventspils naftas akcijas kāpums

Jānis Šķupelis, 28.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šodien vairums Eiropas akciju tirgos valdīja negatīvas noskaņas, kurām sekoja arī Viļņas un Tallinas biržas, kuru raksturojošie indeksi saruka par attiecīgi 1,94% un 2,3%. Tikmēr Rīgas birža izcēlās un demonstrēja pārliecinošu izaugsmi. Rezultātā pašmāju biržu raksturojošais OMXR palielinājās par 3,54%.

Jāpiebilst gan, ka Rīgas biržās indeksa izaugsmei kārtējo reizi palīdzēja tikai straujš Ventspils naftas akcijas cenas kāpums. Db.lv jau rakstīja, ka trešdien pēc vairākiem paziņojumiem saistībā ar atcelto akcionāru sapulci Ventspils naftas akcijas cena uzkāpa par 25,2%, līdz 1,69 latiem. (lielākais apgrozījums NASDAQ OMX Riga biržā). Kopējais Rīgas biržās apgrozījums bija 47,2 tūkst. Ls.

Krietni apjomīgāka tirdzniecība kārtējo reizi bija abās Baltijas kaimiņu biržās. Tallinas un Viļņas biržu kopējais tirdzniecības apgrozījums bija attiecīgi 1,67 milj. EUR un 982,5 tūkst, EUR. Jāpiebilst, ka Tallinas biržā šodien akcijas cenas kāpumu nepiedzīvoja neviena uzņēmuma akcija, tikmēr Viļņas biržā cenas kāpumu piedzīvoja vien divu kompāniju akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Basketbola klubam Lietuvos rytas jauns īpašnieks

LETA--BNS, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas basketbola klubam Lietuvos rytas ir jauns īpašnieks - uzņēmējs, Eiropas Parlamenta deputāts Antans Guoga, vēsta portāls Krepsinis.net.

Guoga pirmdienas vakarā pārņēmis nodibinājuma Krepšinio rytas divu kapitāla daļu turētāja tiesības no diviem līdzšinējiem īpašniekiem - kluba darbinieka Remiģija Kaziļoņa un advokāta Sigita Židoņa. Vēl divas Krepšinio rytas daļas pieder Viļņas pašvaldībai un sabiedrisko attiecību speciālistam Darjum Gudelim.

Jaunais īpašnieks apņēmies kluba nosaukumu nemainīt.

Mediji prognozē, ka jauna īpašnieka ienākšana ir tikai pirmā no pārmaiņām, kas gaidāmas galvaspilsētas basketbola klubā. Par pārmaiņu nepieciešamību pagājušajā nedēļā ierunājās Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, reaģējot uz Lietuvos rytas ilggadējā prezidenta Ģedvīda Vainauska izteikumiem, ka nevienā komandā «nedrīkstētu būt vairāk par diviem melnādainajiem spēlētājiem». Guoga klubā pārņēmis Vainauska un viņa sadarbības partneriem piederošās daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sunākstē attīsta vilnas biznesu

Dienas Bizness, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sunākstē, bijušā pagasta bērnudārza telpās, darbu sākusi SIA Sunākstes vilnas nams. Uzņēmums izveidots, liekot kopā Eiropas Savienības finansiālo atbalstu darba vietu radīšanai un privātos līdzekļus, raksta reģionālais medijs Staburags.

Tagad Sunākstē esot trīs jaunas darba vietas un atdzīvojusies ilgus gadus dīkā stāvējusī ēka.

Vilnas nama saimnieks ir Ints Baškevics, pašlaik vēl rīdzinieks, bet ar laiku plānojot dzīvot Sunākstē, lauku mājās Dzirnavnieki. Viņš uzskatot, ka devis arī savu artavu reemigrācijas programmas izpildē, jo divi no trim jaunā uzņēmuma strādniekiem pametuši darbu Lielbritānijā un tagad strādā Sunākstē. Darbā pieņemts ražošanas vadītājs, vilnas šķirotājs un iekārtu speciālists, raksta Staburags.

Daudz darba bijis, sagatavojot telpas, tajās uzlabota apkures sistēma, veikts kosmētiskais remonts. No ēkas kopējas platības — 600 m2 — izmanto trešo daļu, bet ar laiku ražošanu plānots paplašināt arī pārējā daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties skrejceļa rekonstrukcijai, kas sāksies jūlija vidū, Viļņas lidosta informē par pagaidu izmaiņām lidmašīnu vadībā.

Divas nedēļas, no 3.jūlija līdz 14. jūlijam, lidostā tiks deaktivizēta ILS (lidmašīnu nolaišanās sistēma), un tās vietā tiks izmantota cita navigācijas sistēma, VOR/DME. Tas nozīmē, ka nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā lidmašīnas var tikt novirzītas uz citām tuvākajām lidostām, kā arī var būt spiestas pacelties no citas lidostas.

«Mēs apzināmies un atvainojamies pa sagādātajām neērtībām, taču lūdzam izturēties ar sapratni, jo notiekošais saistīts ar pasažieru drošību,» uzsver Lietuvas starptautisko lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai lidostu tīkla galvenais izpilddirektors Donāts Voveris [Donatas Voveris]. Viņš arī atzīmē – visi pasažieri lidmašīnas novirzīšanas gadījumā tiks nogādāti galamērķī, piemēram, organizējot bezmaksas autobusu uz Viļņu, ja lidmašīna būs nolaidusies Kauņā. Līdzīgi pasažieri tiks nogādāti citā lidostā, ja sliktu laika apstākļu dēļ ienākošā lidmašīna būs nosēdusies citur. Gala lēmumu par pacelšanos vai nolaišanos konkrētā lidostā vienmēr pieņem lidmašīnas apkalpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

airBaltic pozīcijas Lietuvā apdraud zemo cenu aviokompānijas

Ritvars Bīders, 03.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsākoties zemo cenu lidsabiedrību «kariem» par pozīcijām Viļņas lidostā, Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic samazinājusi savu klātbūtni otrajā lielākajā lidostā Baltijas valstīs, vēsta Klusā okeāna Āzijas valstu aviācijas centrs (CAPA).

Divu ievērojamu zemo cenu aviokompāniju – Wizz Air un Ryanair - ienākšana Viļņas lidostā likusi airBaltic samazināt savu klātbūtni šajā lidostā tirgus «piesātinājuma» dēļ. Viļņa joprojām ir otra noslogotākā lidosta Baltijas valstu reģionā. Lielākā lidosta ir Rīgā.

Wizz Air sākotnēji Viļņas lidostā ir nobāzējusi vienu Airbus A320 gaisa kuģi un atklājusi astoņus jaunus maršrutus, ieskaitot Viļņa-Korka (Īrija), Viļņa-Barselona (Spānija), Viļņa-Stokholma (Zviedrija), Viļņa-Roma (Itālija) u.c. Tādējādi Wizz Air nedēļā patlaban ir 20 regulāri lidojumi uz/no Viļņas.

Kad Wizz Air paziņoja par plāniem paplašināties Viļņas lidostā pērn oktobrī, Ryanair bija reisi tikai uz/no Lietuvas pilsētas Kauņas, kur Īrijas aviokompānija izveidojusi savu bāzi. Kopš tā laika lidsabiedrība arī paziņojusi par plāniem uzsākt lidojumus uz/no Lietuvas galvaspilsētas. Ryanair piedāvās sešus maršrutus – uz Barselonu, Dublinu, Londonu, Milānu, Romu un Brēmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru