Austrijā pirmdien tiesā tiekas kreditoru komisija, lai lemtu par bankrotējušās Austrijas lidsabiedrības «Niki» nākotni.

Komisija lems, vai bankrotējušās Vācijas aviokompānijas «Air Berlin» struktūrvienību pārdot Lielbritānijas nacionālās aviosabiedrības «British Airways» īpašniecei – holdingkompānijai «International Airlines Group» (IAG) - kā plānots, vai meklēt citu pretendentu.

Starp interesentiem uz «Niki» iegādi ir pats Austrijas bijušais autosacīkšu braucējs Nikijs Lauda, kurš lidsabiedrību dibināja 2003.gadā un pameta to 2011.gadā.

Lauda norāda, ka viņš ir apvienojies ar tūroperatoru «Thomas Cook», lai izteiktu kopīgu piedāvājumu.

Kā ziņots, IAG decembrī pavēstīja par ieceri iegādāties «Niki».

Saskaņā ar iecerēto darījumu IAG samaksās 20 miljonus eiro par «Niki» aktīviem un nodrošinās šai lidsabiedrībai likviditāti līdz 16,5 miljoniem eiro.

Diskusijas radījusi Krievijas kolekcionāru apvienības prezidenta Aleksandra Ņikišina ideja Liepājas spīķerī izveidot jūrniecības muzeju.

Aleksandrs Ņikišins, krievu nacionālā alkohola vodka jeb šņabja pētnieks, grāmatas Mans dārgais šņabis (Моя дорогая водка) autors, ir spīķeru kompleksa Māja, kas atrodas Liepājas tirdzniecības kanāla malā, īpašnieka Aleksandra Šličkova konsultants.

Saskaņā ar DB rīcībā esošo informāciju, A. Ņikišins Liepājā ticies ar vietējiem uzņēmējiem, kā arī ar militāro apģērbu un personības kulta priekšmetu kolekcionāru Andri Skābi, ar kuru pārspriesta jūrniecības un Krievijas impērijas militārās vēstures muzeja izveide. Ar plāniem Liepājā izveidot privātu kolekciju izstāžu kompleksu A. Ņikišins iepazīstinājis arī Liepājas mēru Uldi Sesku. Šāda iniciatīva raisījusi neizpratni Liepājas Kultūras pārvaldē, kas jau vairākus gadus virza izdeju par Jūrniecības muzeja izveidi Liepājas promenādē, citos, pagaidām neatjaunotos spīķeros. «Ar Kultūras pārvaldi neviens par šādu ideju nav konsultējies. Iniciatīva un lielu investīciju piesaiste pilsētai, protams, ir apsveicama, tikai tādā gadījumā rodas jautājums – vai tas būs privāta kolekcionāra veidots muzejs, vai arī tiks veidots uz Liepājas muzeja koncepcijas bāzes? Un vai tādā gadījumā ideja par Jūrniecības muzeja izveidi bijušajos kanālmalas spīķeros, par ko Liepājas dome savulaik izsludināja arhitektūras skiču konkursu un prēmēja uzvarētāju, ir nolikta malā? Kas būs muzeja satura veidotājs, kas būs muzeja īpašnieks un kādas būs juridiskās attiecības ar ēkas īpašnieku? Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem atbilžu manā rīcībā nav,» norāda Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos iegādāties 75% akciju jaunajā lidsabiedrībā «Laudamotion», kas pieder Austrijas bijušajam autosacīkšu braucējam un uzņēmējam Nikijam Laudam.

«Ryanair» norāda, ka sākumā iegādāsies 24,9% akciju, bet akciju daļu palielinās, cik ātri vien iespējams, pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

«Laudamotion» aizstās bankrotējušās Vācijas aviokompānijas «Air Berlin» bijušo Austrijas struktūrvienību «Niki».

«Ryanair» par 75% «Laudamotion» akciju maksās mazāk nekā 50 miljonus eiro, kā arī papildu 50 miljonus eiro, lai finansētu aviosabiedrības darbības uzsākšanu un pamatdarbības izdevumus pirmajā darbības gadā.

Tāpat «Ryanair» Austrijas lidsabiedrībai iznomās sešus savus lidaparātus un darbiniekus, palielinot «Laudamotion» floti līdz 21 lidmašīnai.

Pirmās formulas (F-1) autosacīkšu leģenda Lauda 2003.gadā izveidoto «Niki» pārdeva «Air Berlin» 2011.gadā, taču janvārī to atpirka un pārdēvēja par «Laudamotion».

Lai risinātu siltuma parādu problēmu, plānots noteikt par pienākumu apsaimniekotājam vērsties tiesā, ja parāds netiek maksāts trīs mēnešus, par to šodien pētījuma Karstie rēķini noslēguma diskusijā informēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka saskaņā ar statistiku vidējais tipiskais parāda apjoms sasniedz 5-8 mēnešus.

Tā kā līdz šim uz apsaimniekotāju nav izdarīts spiediens, turklāt tiesvedības bijušas ilgas, dārgas un sarežģītas, apsaimniekotājs kavējies vērsties tiesā. Šo problēmu iecerēts risināt.

Plānots arī panākt tiesas nodevas samazinājumu. Ar Tieslietu un Finanšu ministriju jau esot panākta vienošanās, bet par to vēl būs jāizlemj valdībai.

Pavļuts norādīja, ka daļa būtisku izmaiņu jau stājusies spēkā - pērn Saeimā tika atbalstīti likuma grozījumi, kas ļauj paātrināt maza apmēra lietu izskatīšanu.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša informēja, ka pagaidām nav datu, ka, izmantojot šo kārtību, būtu pabeigta kāda lietas izskatīšana, jo šāda iespēja ir spēkā nesen, bet pirmās tiesas sēdes tiek nozīmētas pēc 6-8 mēnešiem.

Ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas problēmām Latvijas uzņēmumi cīnās jau vairākus gadus, likumos tiek veiktas dažādas izmaiņas, tiek piesolīta ātrāka PVN atmaksa. Daļā nozaru šī problēma ir strauji uzlabojusies, tomēr atsevišķos gadījumos šobrīd vēl lec ārā vecie VID niķi, kas šoreiz skar eksportētājus, no kuriem daudziem PVN atmaksa ir akūti svarīga no apgrozāmo līdzekļu viedokļa.

Situācija, pēc DB uzrunāto uzņēmēju pieļautā, saistīta ar nepieciešamību izpildīt nodokļu ieņēmumu plānu, ko var izdarīt reizē ar ieņēmumu palielināšanu, kavēt atmaksu. Līdz ar to arī šogad uzrādītie nodokļu ieņēmumi daļēji ir butaforija un neatbilst realitātei, secina uzņēmējs. Jau vēstīts, ka šogad sešos mēnešos kopumā PVN ieņēmumi sasniedza 443,4 miljonus latu, kas no plānotā atpalika par 0,6%. Pārmaksātais PVN, kura apmērs par vairākiem mēnešiem vienam uzņēmumam jau sasniedzis teju 200 tūkstošus latu, draud ar to, ka uzņēmums naudas līdzekļu trūkuma dēļ būs spiests tuvāko mēnešu laikā pārtraukt darbību. Uzņēmums, kas nevēlas atklāt publiski savu nosaukumu, ir neizpratnē par to, no kā šādā situācijā prasīt atbildību, jo no tās līdz šim atrakstījusies gan VID vadība, gan Finanšu ministrija. Savukārt uz tiesu uzņēmums būtu gatavs iet, bet neredz tam jēgu, zinot, ka tiesāšanās Latvijā vidēji ilgst 2 - 5 gadus.

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Audi Q8 quattro ir krosoverkupeja, ko ieraugot, aizraujas elpa. Diemžēl to nevar teikt par pagaidām vienīgā dīzeļmotora spējām

Uzticīgākā Audi fanu auditorija varētu būt sašutusi par šādu apgalvojumu. Kā tad tā? Trīs litru V6 dīzelis ar 286 ZS lielu jaudu un 600 ņūtonmetru lielu griezes momentu uz papīra izskatās vairāk nekā iespaidīgi. Tas tiesa, bet stāsts ir par to, kā šie Q8 vienīgā dīzeļmotora zirgspēki un ņūtonmetri izpaužas reālajā dzīvē. Q8 quattro parādītais sniegums plašpatēriņa modelim būtu vērtējams kā izcils, taču premium saimes krosoveram, par kuru pieprasa 100 tūkst. eiro, gribētos, lai motora spēku varētu sajust, jau pieskaroties akseleratora pedālim. Taču tā nav. Momentālā reakcija, iespiežot gāzes pedāli grīdā, ir apzināti kavēta. Tehnika, nevis pilots, izlemj, kurā brīdī automobilim paātrināties. Caurmērā tas notiek ar divu sekunžu aizturi, un tas viss ar mērķi ekonomēt degvielu un uzlabot kaitīgo izmešu rādītājus. Kad elektroniskie vagari ir devuši savu svētību un atļauj 286 zirgu ganāmpulkam kopā ar astoņpakāpju tiptronic automātu izpausties, tālāk jau viss noris tā, kā tam vajadzētu būt.

Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.