Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

4.oktobrī tika izsniegta pirmā droša elektroniskā paraksta viedkarte un Latvijas iedzīvotāji VAS "Latvijas pasts" var pieteikties e-paraksta iegādei Db.lv informēja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta preses sekretārs Tonijs Šabovics. "E-paraksts Latvijā izveidots 15 mēnešu laikā – tas ir īsākais laika posms, kādā Eiropas valstīs īstenots šāda veida projekts," atzīmē īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Viesturs Krievāns. "Trīspusējais līgums par droša e-paraksta izveidi starp Latvijas valsti, VAS "Latvijas pasts" un SIA "Lattelecom" tika noslēgts 2005. gada 15. jūnijā, un šodien e-paraksts Latvijā jau ir realitāte." V. Krievāns norāda, ka līdz ar e-paraksta izveidi, ko koordinēja īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, šis projekts nebūt nebeidzas. Nākamais solis ir iedzīvināt e-paraksta lietošanu. Pirmkārt jānodrošina, lai iespējami lielāks iedzīvotāju skaits varētu iegādāties e-paraksta viedkarti, un, otrkārt, jānodrošina plašs e-paraksta pielietojums – tas ir, elektroniskie pakalpojumi. Sūtītājam pievienojot e-parakstu elektroniski sagatavotam dokumentam, tā adresāts saņem precīzu informāciju par sūtītāja vārdu un uzvārdu, kā arī atzīmi, ka datu pareizību apliecina uzticams pakalpojuma sniedzējs – Latvijas Pasts. Izmantojot Latvijas Pasta piedāvāto programmatūru elektronisko dokumentu radīšanai, tam tiek automātiski pievienots laika zīmogs, kas ļauj precīzi pārliecināties, ka elektroniskā paraksta radīšanai izmantotais sertifikāts ir bijis derīgs paraksta radīšanas brīdī. Līdz š.g. 30. novembrim ikviens e-paraksta lietotājs šim pakalpojumam nepieciešamo laika zīmogu saņems bez maksas. Sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm izstrādāts plašs e-paraksta izmantošanas pakalpojumu klāsts: 1. Iedzīvotāju reģistra izziņas pieprasīšana. 2. Pases pieteikuma iesniegšana. 3. Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana. 4. Vēlēšanu iecirkņa maiņa. 5. Pašvaldības domes/padomes lēmuma noraksta pieprasīšana. 6. Pagasttiesas/bāriņtiesas lēmuma noraksta pieprasīšana. 7. -9. Dzimšanas apliecības (miršanas apliecības, laulības apliecības) dublikāta pieprasīšana. 10. Dzīvesvietas elektroniska deklarēšana. 11. Atļaujas pieprasīšana žoga būvniecībai. 12. Koku ciršanas atļaujas pieprasīšana. 13. Mani dati pašvaldībā. 14. Izziņas pieprasīšana par fiziskas personas sodāmību. 15. Personu apliecinoša dokumenta pārbaude (publiski pieejamā datubāzē), vai tas nav iekļauts nederīgo dokumentu reģistrā. 16. Izziņas pieprasīšana par privātpersonai uzliktajiem administratīvajiem sodiem. 17. Iesniegums Valsts policijai. Piedāvājumus e-paraksta izmantošanai izstrādājis arī privātais sektors. Parex banka no 4. oktobra piedāvā iespēju ikvienam savā īpašumā iegūt kādu no prestižajām American Express kredītkartēm, izmantojot e-parakstu. Lai saņemtu American Express Blue, Gold vai Platinum kredītkarti, Parex bankas mājas lapā www.parex.lv jāaizpilda pieteikuma anketa un jāpievieno e-paraksts. Pēc tam jau tuvākajā laikā ar klientu sazināsies Parex bankas speciālists, lai vienotos par kartes saņemšanu. Rīgā e-parakstu vēl izsniedz 10. pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43, 11. pasta nodaļā Marijas ielā 20, 50. pasta nodaļā Stacijas laukumā 1 un 77. pasta nodaļā Aspazijas bulvārī 24. E-parakstu var saņemt visu Latvijas rajonu centru lielākajās pasta nodaļās.

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs šodien uzņem Amsterdamas pilsētas delegāciju 20 cilvēku sastāvā, kuru vada Amsterdamas pilsētas vicemērs (Mark van der Horst). Delegācijā ietilpst arī Amsterdamas tirdzniecības palātas prezidents (Hans Zwarts) un uzņēmēji. Amsterdamas delegācija vizītes ietvaros ir iecerējusi viesoties Satiksmes ministrijā, Rīgas brīvostā, u.c. Amsterdamas pilsētas delegācija Rīgā ieradusies, lai tiktos ar Latvijas uzņēmējiem un citu institūciju pārstāvjiem, kas būtu ieinteresēti, veidot un pastiprināt sadarbību tirdzniecības un transporta jomās starp Latvijas un Amsterdamas reģionu ostām. Minētā vizīte ir organizēta saskaņā ar šogad maijā noslēgto vienošanos starp Amsterdamas ostu un Rīgas brīvostu.

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

VAS Latvijas Pasts līdz šā gada aprīlim ir izsniedzis vairāk nekā 15 tūkstošus elektroniskā paraksta komplektu, bet vēl tam jāizsniedz vismaz 20 tūkstoši.

Lai atspoguļotu līdz šim paveikto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts saistībām un to izpildi sakarā ar saņemto valsts budžeta finansējumu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai (droša elektroniskā paraksta ieviešanai) valstī”, kas otrdien, 29. jūlijā tika izskatīts valdībā, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

2006. gada 15. decembrī starp Latvijas Pastu un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu tika noslēgts līgums par 50 000 elektroniskā paraksta komplektu piegādi valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, nosakot pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu – 2008. gada 1. jūniju. Paredzētā līguma summa bija 1.4 miljoni latu (ar PVN).

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Līdz 15. oktobrim pārtraukta elektroniskā paraksta viedkaršu izgatavošana, vēsta laikraksts Dienas bizness.

E-paraksta attīstītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd veic sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā, tādējādi līdz 15. oktobrim karšu ražošana ir pārtraukta. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, atgādinot, ka tradicionāli citās valstīs e-paraksts viedkartēs tika ieviests reizē ar identifikācijas (ID) kartēm. Latvijā e-parakstu neieviesa reizē ar ID kartēm, kas, pēc viņa teiktā, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sākotnējais Latvijas pasta e-paraksta projekts un lielās pieprasījuma prognozes par izsniegto viedkaršu skaitu nepiepildījās, ar ko rēķinājās Latvijā esošie viedkaršu personalizētāji. Tādējādi viedkaršu izgatavošanas izmaksas uz vienību kļuva neadekvāti augstas un karšu personalizētājiem attiecīgais bizness kļuva neinteresants, turpina J. Bokta. Ietekmi uz pieprasījumu atstāja arī tas, ka paralēli viedkartēm tika ieviests virtuālais jeb e-paraksts «mākonī», kā arī e-paraksts, pieejams ID kartēs. Pēdējie dati liecina, ka aptuveni puse no ID karšu saņēmējiem tajā aktivizējuši arī e-parak- stu. ID karšu izsniegšana deva stimulu kopējā e-paraksta lietošanas intensitātē, tomēr samazināja pieprasījumu pēc e-paraksta viedkartēm. Tādējādi esošais viedkaršu personalizētājs First Data pārtrauca sniegt šādu pakalpojumu. Vienlaikus J. Bokta atzīst, ka e-paraksta viedkaršu lietotāji ir tie, kas e-parakstu izmanto bieži un regulāri.

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Db jau vēstīja, ka Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu, bet vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e–paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija šai valstij piedāvā palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mammadovu.

Latvijā e-paraksta kopējais lietotāju skaits ir ap 30 tūkst. Kopš februāra bez viedkartes e-paraksta Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir ieviesis arī virtuālo e-parakstu, kura izveidē tika investēti 190 tūkst. Ls. Kopumā e-paraksta projektā ir ieguldīti vairāk nekā 7 milj. Ls.

Lai gan ieviešot tā saukto e-parakstu «mākonī» lietotāju interese par e-parakstu ir pieaugusi, tomēr šobrīd plašus apgriezienus e-paraksts Latvijā nav uzņēmis.

Bankas Latvijā e-paraksta risinājumā redz perspektīvas, bet uzskata, ka valstij vairāk būtu jādomā pie e-paraksta lietotāju skaita pieauguma, lai komercsektoram būtu lielāka interese par šo rīku.

Lai iepazīstinātu ar e-paraksta plašajām izmantošanas iespējām, VAS Latvijas Pasts Cēsīs rīko konferenci E-paraksts Latvijā – jaunas iespējas jūsu biznesa attīstībai, Db.lv informēja VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga.

Šī ir viena no reģionālajām konferencēm pēc e-paraksta pakalpojuma ieviešanas, kuras dalībnieki saņems detalizētu informāciju par jauno pakalpojumu. Konferencē aicināti piedalīties dažādu līmeņu vadītāji, finanšu, IT un produktu attīstības speciālisti. Konference notiks ceturtdien, 30.novembrī, pulksten 11:00 Cēsu 2. pamatskolā, Gaujas ielā 45.

Konferences dalībnieki saņems detalizētu informāciju par:

-e-paraksta lomu e-pakalpojumu attīstībā,

-e-paraksta juridiskajiem aspektiem,

-komunikāciju ar valsts institūcijām pēc e-paraksta ieviešanas,

-sertifikācijas pakalpojumu darbības principiem no IT viedokļa.

Konferences lektoru vidū ir pārstāvji no Latvijas Pasta, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, SIA Lattelecom Tehnology, Siemens, Softikom, CityCredit.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 2 575 995.17 Ls, līdz 623 248.57 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas balzama, Rīgas kuģu būvētavas, Ventspils naftas akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Lodes akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Ventspils naftas akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 45 844.09 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 561 256.37 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 16 148.11 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 82 824.33 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums samazinājās par 2 818 028.59 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 2.10%, sasniedzot 271.36 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir samazinājies par 0.30%, sasniedzot 177.66 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas balzama akcijas, kuru vērtība šodien pieauga par 0.72% jeb par 0.01 Ls, līdz 1.39 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 21 darījumi, kuros tika tirgotas 16 203 akcijas.

Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) darbības rezultātus negatīvi ietekmēja Satiksmes ministrijas (SM) lēmums nodot tam VAS Latvijas Pasts iesākto e-paraksta projektu, liecina Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija.

VK norāda, ka tas ne tikai neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem, bet arī rada papildu izdevumus 619 tūkstošu latu apmērā un pasliktina uzņēmuma finanšu stāvokli par summu, ko veido uzkrātie Latvijas Pasta zaudējumi. Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados šis darbības virziens uzņēmumam radīs vēl vairākus miljonus latu zaudējumus, norāda VK.

Jau ziņots, ka VK šodien publicēja revīzijas ziņojumu, kurā norāda uz LVRTC pārkāpumiem un nelietderīgu naudas tērēšanu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma RIX Technologies direktori Evu Butāni. Darbaspēka deficīts jau šobrīd ir faktors, kas ierobežo ekonomisko izaugsmi, tādēļ veselības apdrošināšanas polise vai darba automašīna IT nozares darbiniekam vairs nav nekas ārkārtējs, tas jau ir tik pašsaprotami, kā ikmēneša darba alga, atzīst E. Butāne.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kāds uzņēmumam RIX Technologies bija pagājušais gads? Kādi bija būtiskākie uzņēmuma projekti un notikumi nozarē kopumā?

Viennozīmīgi, veiksmīgs, bet šī veiksme nav nejaušība. Tā ir likumsakarība. Esam daudz un smagi strādājuši. Rezultāti mūs patiesi iepriecina: A/s RIX Technologies apgrozījuma pieaugums pēdējo 3 gadu laikā ir sasniedzis 73%, pateicoties tam, ka piedalāmies daudzu valstiski nozīmīgu un apjomīgu programmizstrādes projektu realizācijā. Darbinieku pieaugums 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir 39%, mūsu komanda ir papildinājusies ar daudziem pieredzējušiem IT profesionāļiem, kā arī izdevies saglabāt faktiski nemainīgu līdzšinējo kompānijas darbinieku kodolu. Esam mērķtiecīgi strādājuši un turpināsim attīstīt savas kompetences, lai kļūtu par vienu no vadošajiem programmatūras izstrādes uzņēmumiem.

Pusgada laikā kopš uzņēmums CityCredit piedāvā autostāvvietu apmaksas sistēmu ar īsziņas (sms) palīdzību, tās lietotāju skaits ir pieaudzis vidēji 8 reizes fiziskām personām un vairāk nekā 5 reizes juridiskām personām, Db.lv informēja CityCredit valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Oktobrī norēķiniem par autostāvvietas pakalpojumiem ar mobilā telefona īsziņas palīdzību reģistrējušās 5587 fiziskās personas un 234 juridiskās personas. Savukārt pēdējos 3 mēnešos klientu skaits audzis par 44% fiziskām personām un 72% juridiskām personām.

Pašlaik CityCredit klienti, tai skaitā juridiskās personas, var norēķināties par aptuveni 3000 auto stāvvietām Rīgas teritorijā, un uzņēmums strādā pie līgumu slēgšanas, lai papildus jau piedāvātajiem norēķiniem ar SMS par pašvaldības stāvvietu izmantošanu tuvākajā laikā klientiem piedāvātu arī norēķinus par privātām maksas stāvvietām. Līdz nākamā gada maijam uzņēmums CityCredit plāno iekarot 40% Rīgas stāvvietu apmaksas tirgus.

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 206 286.65 Ls, līdz 416 961.92 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas balzama, Ditton pievadķēžu rūpnīcas, Rīgas transporta flotes akcijas, bet biržas tiešo darījumu segmentā un ārpusbiržas tirgū lielākie darījumi tika veikti ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 72 145.77 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 298 226.76 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 46 589.39 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 158 940.92 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 76 116.59 Ls. RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir pieaugusi par 4.92%, sasniedzot 284.71 punktus, savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir pieaudzis par 1.50%, sasniedzot 180.32 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas balzama akcijas, kuru vērtība šodien pieauga par 7.91% jeb par 0.11 Ls, līdz 1.50 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 46 darījumi, kuros tika tirgotas 26 511 akcijas.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā ministrs Jānis Reirs Latvijas pašvaldību pārstāvjus iepazīstināja ar e-paraksta ieviešanas gaitu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu droša e-paraksta un sertifikācijas pakalpojuma ieviešanu Latvijas likumdošanā paredzētajos ietvaros, kā arī tā savietojamību ar jau izveidotajiem un veidojamajiem valsts un pašvaldību un uzņēmumu e-pakalpojumiem, nepieciešami tehniski grozījumi līgumā par droša e-paraksta ieviešanas pasākumu īstenošanu. Pirmais e-paraksts būs gatavs martā. Lai to padarītu pilnīgi drošu, pavasarī un vasarā sekos tā audits, kā arī testēšana valsts institūcijās, pašvaldībās, kas būs tam gatavas. Septembrī paraksts būs pieejams lietošanai katram interesentam, norādīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta informācijā. „Pateicoties labai starpinstitūciju sadarbībai Latvijā projektu paredzēts ieviest ātrāk nekā jebkurā citā valstī, kur darbojas e-paraksts” uzsver Reirs. Pašvaldību pārstāvji tika informēti arī par e-paraksta saņemšanas kārtību. Latvija izvēlējusies viedkarti kā paraksta nesēju. Saskaņā ar līgumu pirmie 50 000 e-parakstu tik piešķirti valsts un pašvaldību ierēdņiem un darbiniekiem, lai nodrošinātu plašu e-paraksta lietošanu jau no septembra. Līdz septembrim elektroniskie pakalpojumi darbosies pilotrežīmā. Testa režīma pakalpojumi būs Rīgas domes pakalpojumi: pieteikšanās pie amatpersonām, 3 dažādu veidlapu iesniegšana. Tāpat ministrs informēja par Integrētās valsts informācijas sistēmas, par e-iepirkumu aģentūras izveidi. Ir paredzams, ka Latvija būs viena no pirmajām e-pārvaldes rīku jomā. Pašvaldībām savukārt svarīgas bija 2 lietas: reģistru savienošana, dokumentu nosūtīšana, saņemšana, glabāšana, arhivēšana.

Lai iepazīstinātu ar e-paraksta plašajām izmantošanas iespējām, VAS Latvijas Pasts rīko konferenci "E-paraksts Latvijā – jaunas iespējas jūsu biznesa attīstībai" Db.lv informēja VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Šī ir pirmā konference pēc e-paraksta ieviešanas, kuras dalībnieki saņems detalizētu informāciju par jauno pakalpojumu. Konferencē aicināti piedalīties ap 400 dažādu līmeņu vadītāju, finanšu, IT un produktu attīstības speciālistu. Konference notiks piektdien, 13.oktobrī, viesnīcā Reval Hotel Latvija, sākums plkst. 10:00. Konferences dalībnieki saņems detalizētu informāciju par: -e-paraksta lomu e-pakalpojumu attīstībā, -e-paraksta juridiskajiem aspektiem, -komunikāciju ar valsts institūcijām pēc e-paraksta ieviešanas, -sertifikācijas pakalpojumu darbības principiem no IT viedokļa. Konferences lektoru vidū ir pārstāvji no Latvijas Pasta, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, Tieslietu ministrijas, Uzņēmumu reģistra, Rīgas domes, SIA Lattelecom, Siemens, Hansabankas u.c. VAS Latvijas Pasts elektronisko parakstu Latvijā nodrošina no šī gada oktobra. E-parakstam nav nekādas līdzības ar personas parakstu, jo tas nav ar roku rakstīts cilvēka vārds un uzvārds. Līdz ar e-paraksta ieviešanu ikvienam interesentam tiek dota iespēja pilnībā mainīt ierasto lietvedības kārtību. Līdzīgas konferences sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību šogad plānots rīkot vairākās Latvijas pilsētās.

«Virtuālais e-paraksts ir labs tehnoloģiskais risinājums, taču šobrīd tas ir izmantojams ar ierobežotu funkcionalitāti un, visticamāk, šie ierobežojumi tiks saglabāti, lai nodrošinātu nepieciešamos drošības aspektus. Tāpat LVRTC nepieciešams veikt visas nepieciešamās juridiskās darbības, kas saistītas ar e-paraksta sertificēšanu,» tā virtuālo e-parakstu vērtē SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«LVRTC ieviestais virtuālais e-paraksts ir inovācija šāda veida informācijas tehnoloģiju jomā Eiropā, un tam ir plašas izaugsmes iespējas. Būtiskākā priekšrocība ir tas, ka šim parakstam nav nepieciešama ne e-paraksta karte, ne karšu lasītājs vai cits papildu aprīkojums. Līdz ar to no lietotāja viedokļa tas ir daudz ērtāks un pieejamāks arī izmaksu ziņā. Mēs šobrīd kopā ar LVRTC risinām arī jautājumus par jaunā e-paraksta izmantošanas iespējām bankas Citadele pakalpojumu saņemšanai,» DB norāda bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas projektu vadītājs Igors Žmogins.

Sākot ar šodienu, 12. novembri, tiek uzsākta visu Latvijas publisko bibliotēku darbinieku apmācība e-paraksta lietošanā, tādējādi aptuveni 1800 bibliotēku darbinieki iegūs zināšanas e-paraksta izmantošanā, informēja SIA Corporate Solutions pārstāvis Jānis Jekševics.

E-paraksta apmācību projekts ietilpst kopējā bibliotēku darbinieku apmācības programmā, kuras mērķis ir – izglītojot Latvijas publisko bibliotēku darbiniekus e-paraksta lietošanā, panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši valsts reģionos, arvien paplašinātos zināšanas un iespējas izmantot moderno informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Corporate Solutions ir apmācību organizators. Tiek plānots, ka apmācību projekts ilgs 6 nedēļas, un katra bibliotēku darbinieka apmācībai tiks veltītas 4 akadēmiskās stundas. Apgūstot e-paraksta pielietošanu, bibliotēku darbinieki spēs ne vien paši ikdienā izmantot e-paraksta piedāvātās iespējas, bet arī konsultēt jebkuru iedzīvotāju – bibliotēkas apmeklētāju –, kas vēlēsies uzsākt šī pakalpojuma lietošanu.