Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Atbildīgās iestādes ir sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus sodus par ātruma pārsniegšanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošie Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi, kas iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā, paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā motociklistiem, vieglo automašīnu vadītājiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrata masa nepārsniedz 7,5 tonnas, draudēs brīdinājums vai naudas sods 20 eiro apmērā. Šobrīd APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var piemērot brīdinājumu vai septiņu eiro naudas sodu.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par svara vai mēra nepareizu noteikšanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu.

Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu nodaļu «Administratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā un kompetence sodu piemērošanā», nosakot administratīvo atbildību par vairākiem pārkāpumiem.

Par samaksas, pakalpojumu, svara vai mēra nepareizu noteikšanu varēs piemērot sodu no 30 eiro līdz 700 eiro.

Par noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā, proti, par patērētāja kreditēšanas līgumu slēgšanu laika posmā no plkst.23 līdz 7, varēs piemērot naudas sodu no 210 eiro līdz 4300 eiro.

Savukārt par tirdzniecību neatļautās vietās, piemēram, ielu tirdzniecībā vai tirgu darbības pārkāpumiem, varēs piemērot naudas sodu līdz 210 eiro.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Šodien Saeima ir paredzējusi skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām".

"Jebkurš uzlabojums ir progress," uzsvēra SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs Artūrs Kodoliņš. Par nodokļu sodu sistēmas reformu ir runāts vairākus gadus un tagad Saeimai ir jāsper pirmais solis, lai nodokļu sodi būtu atkarīgi no nodarījuma smaguma. Tāpēc arī, viņaprāt, sagatavotie grozījumi ir vērtējami vairāk pozitīvi nekā negatīvi, jo šobrīd soda nauda tika noteikta 100 % apmērā neatkarīgi no tā, kāds bija nodarījums, tā apmērs un kaitējums. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram ir dotas tiesības samazināt šo soda naudas apmēru līdz pat 70 %. Nākamajā solī, pēc A. Kodoliņa domām, būtu jāparedz, ka, nosakot sodu, tiek ņemts vērā, vai tas ir apzināts vai neapzināts pārkāpums, ko nevar šobrīd izdarīt, jo sodu nosaka nodokļu auditors, kura pienākums ir tikai fiksēt pārkāpumus, nevis izvērtēt to rašanās iemeslus. "Lai sodu noteiktu atbilstoši nodarījuma raksturam, ir jāmaina soda uzlikšanas kārtība," uzsver A. Kodoliņš.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Kopš pērnā gada obligātās civiltiesisktās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenas, atkarībā no automašīnas svara, palielinājušās par 2 – 22%, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv dati.

Cenu kritums fiksēts tikai gada polisēm, tajā pašā laikā 3 un 6 mēnešu polišu cenas pieaugušas visām automašīnu svara grupām. Apdrošināšanas uzņēmumi lēš, ka līdz gada beigām OCTA cenas pieaugs par 5-10%. Tomēr uzņēmēji uzskata, ka arī šis gads konkrētajā apdrošināšanas jomā būs ienesīgs.

Pēc pētījuma datiem, kas balstīis uz 22 tūkstošiem pieteikumu OCTA polises iegādei, ievērojamākais cenu kāpums gada laikā ir fiksēts polisēm, kas domātas automašīnām, kuru svars pārsniedz divas tonnas. 3 mēnešu polišu cenas šajā kategorijā pieaugušas no 16,1 līdz 18,8 latiem (2011.gadā šīs kategorijas 3 mēnešu OCTA polise maksāja 11,63 latus). Sešu mēnešu polises cena šajā kategorijā pieaugusi vidēji par 10,3% (no 32,1 līdz 35,4 latiem), gada polises – par 2,4% (no 61,3 līdz 62,8 latiem).

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

Tiesu administrācija un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs 2008. gada 14.martā noslēdza starpresoru vienošanos par elektronisku datu apmaiņu starp Tiesu informatīvo sistēmu (TIS) un Sodu reģistru. Turpmāk TIS datus par tiesu nolēmumiem centralizēti, elektroniskā formā iesniegs Sodu reģistram. Datu apmaiņu tiesās iecerēts ieviest divu mēnešu laikā pēc vienošanās noslēgšanas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim tiesu nolēmumu norakstus papīra formā tiesas pa pastu nosūtīja Iekšlietu ministrijas Informācijas centram datu reģistrēšanai Sodu reģistrā. Datu apmaiņa elektroniski būtiski uzlabos tiesu darba efektivitāti un samazinās tiesu personāla slodzi dokumentu un sūtījumu sagatavošanā. Paredzams, ka elektroniskā datu apmaiņa arī uzlabos abu reģistru – TIS un Sodu reģistra – datu kvalitāti, informēja Tiesu administrācija.

TIS tiešsaistes režīmā Sodu reģistrā iesniegs datus par krimināllietu izskatīšanas gaitu un rezultātiem, notiesātajiem piespriesto sodu, drošības līdzekļiem, kā arī par personām noteiktajiem administratīvajiem sodiem. Datu apjoms, kādu TIS iesniegs Sodu reģistram noteikts Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos Nr. 687 Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas.

Trešdien stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Valsts Darba inspekcijas (VDI) kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un nosakot šo sodu lielumus.

Kā informēja VDI, grozījumi paredz, ka turpmāk administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskai personai – 5000 līdz 10 tūkstošiem latu.

Ar 29. maiju samazinās naudas sodu lielums, ko Darba inspekcija piemēros gadījumos, kad darba devējs par darbinieku būs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, bet nebūs noslēdzis rakstveida darba līgumu. Pirmajā reizē fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – 500 līdz 2500 latiem. Ja gada laikā minētais pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, fiziskajai personai varēs piemērot naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai – no 2500 līdz 5000 latiem.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Pārmērīga košļājamo gumiju bez cukura lietošana uzturā var novest pie liela svara zuduma un caurejas, atsaucoties uz ārstu brīdinājumu, vēsta BBC.

Iemesls šādām sekām esot sorbitols - plaši izmantots saldinātājs košļājamajās gumijās un saldumos. Taču tas darbojas ne vien kā saldinātājs, bet arī kā caurejas līdzeklis.

Otrajā gadījumā slimnīcā tika ievietots vīrietis, kurš bija zaudējis 22 kilogramus no svara gada laikā un cieta no caurejas.

Abos šajos gadījumos pacienti bija patērējuši no 20 līdz 30 gramiem sorbitola ik dienas. Vienā košļājamās gumijas spilventiņā/plāksnītē esot aptuveni 1,25 grami šī saldinātāja. Tiklīdz šis ieradums tika pārtraukts, problēmas pazuda un šie cilvēki atkal sāka pieņemties svarā.

Latvijas Republikas Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ar kuriem paredzēts atcelt priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka ierobežojumu atcelšana nav pieļaujama, jo tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk - Satversme), kā arī vājina parlamentāro sistēmu un Latvijas konstitucionālo iekārtu kopumā. Savu viedokli Tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Saeimas frakcijām.

"Visām demokrātiskām, tiesiskām valstīm ir kopīgi vēlēšanu pamatprincipi, kas Latvijā konkretizēti Satversmē - Saeimu ievēlē brīvās, vispārīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Latvijas konstitūcija tiesības piedalīties vēlēšanās nosaka arī kā personas pamattiesības. Atceļot ierobežojumus tiktu pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, kā arī personu tiesības kandidēt vēlēšanās," teikts Tiesībsarga Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta paziņojumā medijiem.

"Brīvas vēlēšanas ietver gan vēlētāju gribas brīvu veidošanos pirmsvēlēšanu periodā, gan iespēju vēlētājiem brīvi paust savu gribu balsojot. Vēlētājiem ir jābūt iespējai formulēt savu viedokli neatkarīgi, bez piespiešanas vai jebkādas cita veida manipulējošas iejaukšanās. Bet ar lielu finanšu resursu palīdzību īstenotas masveidīgas un vienpusīgas partiju priekšvēlēšanu kampaņas šo brīvo izvēli var apgrūtināt.

Latvijas Gāze (LG) Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst par pamatotu Konkurences padomes (KP) uzlikto 2,2 miljonu eiro naudas sodu uzņēmumam, pārsūdzēs Augstākajā tiesā, informē uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Lai gan kopš Konkurences likuma spēkā stāšanās 2002. gadā Administratīvās tiesas ir atzinušas KP sodus par pareiziem vairāk nekā 97% lietu, Latvijas Gāze nešaubās, ka konkrētajā lietā KP lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā LG izmantos visas iespējas aizsargāt savas intereses arī starptautiski, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Advokāts Andris Rimša norāda, ka, pirmkārt, jau valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kas uzliek tiesai pienākumu «pilnvērtīgi pārbaudīt pušu izteiktos pamatus, argumentus un pierādījumus». Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir uzskatāmi labvēlīgs Konkurences padomei, ko citastarp apliecina tas, ka tuvu pie 60% no tiesas viedokļa veido teksts, kurš ir pārkopēts jeb absolūti precīzi atbilst Konkurences padomes lēmumam. Savukārt, gandrīz neviens no LG izvirzītajiem argumentiem nav vērtēts. Piemēram, tiesas vērtējums par to, kādēļ KP esot pamatoti konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sastāv no burtiski pārkopēta teksta no KP lēmuma sešu lapu garumā. Šāds plaģiātisms un tiesas patstāvīga viedokļa neesamība ir pilnībā sagrāvusi cerības, ka tiesai ir vēlme pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt valsts iestāžu patvaļu. Tas arī apdraud tiesu sistēmas reputāciju, jo īpaši centienus uzlabot Latvijas vietu Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksā reitingā par strīdu risināšanas efektivitāti, kurā Latvija šobrīd ierindota zemajā 116. vietā aiz tādām valstīm kā Kambodža, Ēģipte, Pakistāna, Etiopija un Zimbabve.

Cilvēks, kurš atzīst sevi par vainīgu un administratīco pārkāpumu sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk – šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko konceptuāli atbalstījusi Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne norāda, ka komisija lēmusi likumprojektu virzīt tālāk Saeimā, taču, iepazīstoties ar piedāvāto risinājumu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc likumprojekta otrajam lasījumam tiks rosināts noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespēja diskutēt par visām neskaidrībām. Piemēram, vai iespēju maksāt mazāku sodu plānots attiecināt uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, vai nepastāv korupcijas risks, kas un kā pieņems lēmumu par soda naudas samazināšanu un vai sodu piemērotāju kvalifikācija ļaus objektīvi izvērtēt katru pārkāpumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) varēs noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, paredz šodien valdības komitejā atbalstītie grozījumi vairākos likumprojektos.

Attiecīgie grozījumi plānoti Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Paredzēts, ka no 2013.gada 1.aprīļa IUB kompetencē būs likumā noteiktajos gadījumos noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma ietvaros IUB juridisko statusu, tiesības un pienākumus nosaka Publisko iepirkumu likums, līdz ar to IUB funkciju papildinājums no minētajiem likumiem ir veicams tikai Publisko iepirkumu likumā.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunus ceļus jau pēc dažiem gadiem atkal jāsāk remontēt vai pat pārbūvēt, ir fakts, ka kravas automašīnas bieži pārkāpj atļautās smaguma normas. Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vadītājs Arvis Romanovs atzīst, ka policija nespēj pienācīgi izkontrolēt kravas mašīnas svaru, jo tam pietrūkst resursu. No janvāra Autopārvadājumu uzraudzības nodaļā darbā pieņemti vēl deviņi cilvēki, trešdien raksta laikraksts Diena.

2014. gadā Valsts policija konstatēja svara pārkāpumus 47 kravas mašīnām, bet 2015. gadā, kaut gan tas ir tikai pusē, protokoli izrakstīti 60 pārkāpējiem. Pārslogotās kravas nav vienīgais pārkāpums. Policisti kontrolē arī to, vai šoferi ievēro atļauto stundu skaitu pie stūres, vai gabarītu lielumi ir atbilstoši. Pieaugošais protokolu skaits lielā mērā ir saistīts ar kontroļu palielināšanos, kaut gan līdz pilnībai vēl ir ejams tāls ceļš.

Patiesībā situācija ir kritiska. Svaru visvairāk pārkāpj pārvadātāji no Lietuvas, lielākoties tie ir baļķvedēji. «Visticamāk, tas ir vājo kontroļu dēļ. Visā Latvijā strādā vien 25 kontrolieri. Lietuvā kontrolieru skaits tuvojas simtam un šoferi baidās pārvadāt neatļauta svara kravas. Tāpēc arī ceļi viņiem tik labi. No pārvadātājiem esmu dzirdējis, ka lietuvieši līdz Latvijas robežai atbrauc ar divām kravas mašīnām, tad visus baļķus pārkrauj vienā un iebrauc Latvijā. Tas nozīmē, ka pa mūsu ceļiem brauc viena kravas mašīna ar smagumu, ko Lietuvā likums atļauj vest tikai diviem baļķvedējiem,» atklāj A. Romanovs.