Eiropas Parlamenta direktīva, kas paredz ieviest dalībvalstīs reālu atbildību par odometru rādījumu viltošanu, daudziem jo daudziem autovadītājiem gan Latvijā, gan citur ES mazinātu risku mazlietota spēkrata vietā iegādāties krietni nobrauktu darba zirgu, kas prasa neplānotus ieguldījumus un apdraud satiksmes drošību. Mūsu valstī, kur auto vidējais vecums ir aptuveni 12 gadi, kas par 40% pārsniedz ES vidējo rādītāju, šis likumdošanas jauninājums varētu būt īpaši svarīgs, jo bez jau minētajiem riskiem mazāka būtu iespēja ievērojami pārmaksāt, pērkot spēkratu.
Domājams, Latvijā nav iespējams sastapt autovadītāju, kurš nebūtu dzirdējis par odometru «sagriešanu» jeb uzrādītā nobraukuma ļaunprātīgu samazināšanu ar mērķi piekrāpt nākamo pircēju. Tomēr no likumdošanas viedokļa līdz šim nav bijis iespējams vērsties pret ļaunprāšiem, jo nav normatīvā akta, kas atbildību paredzētu. Ja auto pārdod juridiska persona fiziskai personai, tad talkā var nākt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet, ja viens otram pārdod fiziskas personas, tad palīdzēt var tikai veselais saprāts un pieredze. Izrādās no likumdošanas viedokļa odometrs automašīnai ir tikpat vajadzīgs cik velokompjūters ritenim. Turklāt arī tehniskās apskates laikā secinot, ka gada laikā nobraukums ir samazinājies, piemēram, par 100 000 km, nekādas sankcijas nedraud, jo izmaiņas var pamatot ar gada laikā nomainītu paneli, kurā odometrs ir iestrādāts. Lietotam odometram, kurš remonta rezultātā uzstādīts, ir cits rādījums, un tas nav aizliegts.