Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu un e-komerciju komersantu vidū rezultāti liecina, ka 2007. gada janvārī Latvijā 93% komersantu ar darbinieku skaitu 10 un vairāk savā uzņēmējdarbībā lietoja datoru, bet internetu - 84% komersantu.

Savukārt komersantu grupā ar 50 un vairāk darbiniekiem datorus savā darbā izmantoja 99%, bet internetu - 97% šīs grupas komersantu.

Viens no nozīmīgākajiem komunikācijas līdzekļiem saziņai ar klientiem ir uzņēmuma mājas lapa. 2007. gada janvārī komersantu īpatsvars, kuriem bija mājas lapa, sasniedza 38%, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2006.gada janvārī.

Visbiežāk komersanti Internetā lietoja banku un finanšu pakalpojumus – 76%, veica tirgus izpēti un analīzi – 47%, kā arī to lietoja apmācībai un izglītībai – 32%.

Viens no Interneta pielietojuma veidiem ir preču un pakalpojumu pirkšana vai pārdošana tiešsaistē jeb elektroniskā tirdzniecība (e-komercija). 2006. gada laikā 13% komersantu iegādājās preces vai pakalpojumus Internetā, bet tikai 3% komersantu Internetu izmantoja preču vai pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē.

Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

2008. gada janvārī 93% komersantu savā uzņēmējdarbībā lietoja datoru, bet internetu - 86% komersantu, liecina apsekojums par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos, kuru darbinieku skaits ir 10 vai vairāk nodarbinātie.

Platjoslas pieslēgums nodrošina lielāku datu pārraides ātrumu un piekļuvi internetam tiešsaistes režīmā. 2008. gada janvārī 60% komersantu lietoja platjoslas pieslēgumu, tai skaitā grupā ar 250 un vairāk strādājošajiem šo pieslēgumu lietoja 87% komersantu.

2007. gadā 54% komersantu ir lietojuši internetu saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tas ir par 10 procentpunktiem vairāk, nekā 2006.gadā.

Viens no interneta pielietojuma veidiem ir preču un pakalpojumu pirkšana vai pārdošana tiešsaistē jeb elektroniskā tirdzniecība (e-komercija). 2007. gada laikā 17% komersantu iegādājās preces vai pakalpojumus internetā. Tikai 7% komersantu izmantoja internetu preču vai pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Pirmdien, 1.martā, likvidētas 242 ārvalstu komersantu filiāles, liecina "Lursoft" dati.

Neviena no tām nebija sniegusi informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

"Lursoft" izpētījis, ka visa februāra laikā likvidēts ievērojami mazāks skaits ārvalstu komersantu filiāļu nekā 1.martā vienas dienas laikā. Proti, šā gada februārī likvidētas vien piecas ārvalstu komersantu filiāles.

Starp 1.martā likvidētajām ārvalstu komersantu filiālēm ir tādu ārvalstu uzņēmumu Latvijas filiāles, kā "Headex", "Velvet Finance", "Munich Wealth" un citas filiāles no dažādām nozarēm.

"Lursoft" pārstāvji atgādināja, ka līdz šā gada 1.janvārim Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām ir jāatklāj savi patiesie labuma guvēji, pretējā gadījumā tās var tikt izslēgtas no reģistra. "Lursoft" apkopotie dati parādīja, ka mēnesi līdz dienai, kad visām ārvalstu komersantu filiālēm bija jāatklāj savus patiesos labuma guvējus, to bija izdarījuši tikai 10%.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards nākamnedēļ, 8.janvārī, piedalīsies Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes sēdē, lai pirmo reizi, esot ministra amatā, tiktos ar uzņēmējiem un pārrunātu turpmāko sadarbību un prioritātes mazo un vidējo komersantu attīstībā, Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padome pirmajā šī gada sēdē atskatīsies uz padomes darbu iepriekšējos gados (2004. - 2007.g.), pārrunās padomes turpmākās darbības prioritātes un darba grafiku, kā arī ievēlēs padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Ekonomikas ministrija 2007.gada nogalē aktualizēja Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes sastāvu, paplašinot tajā pārstāvētās institūcijas un papildinot to ar ražotāju asociāciju un reģionālās attīstības aģentūru pārstāvjiem. Padomes darbības mērķis ir mazo un vidējo komersantu un amatnieku attīstības veicināšana un MVK labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana Latvijā.

Lai noteiktu stingrāku reģistrācijas kārtību pasta komersantiem, Saeima ceturtdien, 27.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pasta likumā.

Grozījumi nepieciešami, jo praksē nereti pasta komersanti negodprātīgi izmanto savu īpašo statusu un nodarbojas ar kaut ko citu, nevis sniedz attiecīgos pasta pakalpojumus, iepriekš norādījuši likumprojekta autori no Satiksmes ministrijas (SM). Tādējādi līdz ar likuma grozījumiem ieviesta komersanta reputācijas pārbaude.

Likuma grozījumi noteic, ka pasta komersantu regulators nereģistrēs, ja tam nodokļu parādi būs lielāki par 150 eiro, ja būs apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai arī sākts tā maksātnespējas vai likvidācijas process. Tāpat komersantu nereģistrēs, ja tam būs atņemtas tiesības sniegt pasta pakalpojumus vai arī nebūs beidzies pakalpojuma sniegšanas aizlieguma termiņš.

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai šodien, 15.martā, tika nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par komersantu deklarēšanos atbilstoši mikro, mazo un vidējo komersantu definīcijai, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētie komersanti deklarē savu atbilstību mikro, mazo un vidējo komersantu definīcijai atbilstoši Eiropas Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulas Nr.364/2004.

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas un valsts atbalsta programmas paredz atšķirīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus atkarībā no komersanta statusa (mikro, mazā, vidējā vai lielā). Katra atbalsta programma paredz atsevišķu kārtību, kādā komersants deklarē savu statusu. Lai izvairītos no situācijas, kad viens un tas pats komersants dažādās atbalsta programmās tiek klasificēts atšķirīgi, EM izstrādāja šādu MK noteikumu projektu.

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai šodien, 15.martā, tika nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par komersantu deklarēšanos atbilstoši mikro, mazo un vidējo komersantu definīcijai".

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētie komersanti deklarē savu atbilstību mikro, mazo un vidējo komersantu definīcijai atbilstoši Eiropas Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulas Nr.364/2004.

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas un valsts atbalsta programmas paredz atšķirīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus atkarībā no komersanta statusa (mikro, mazā, vidējā vai lielā). Katra atbalsta programma paredz atsevišķu kārtību, kādā komersants deklarē savu statusu. Lai izvairītos no situācijas, kad viens un tas pats komersants dažādās atbalsta programmās tiek klasificēts atšķirīgi, EM izstrādāja šādu MK noteikumu projektu.

Lai noteiktu stingrāku reģistrācijas kārtību pasta komersantiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 19.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pasta likumā.

Grozījumi nepieciešami, jo praksē nereti pasta komersanti negodprātīgi izmanto savu īpašo statusu un nodarbojas ar kaut ko citu, nevis sniedz attiecīgos pasta pakalpojumus, iepriekš norādījuši likumprojekta autori no Satiksmes ministrijas (SM). Tādējādi līdz ar likuma grozījumiem ieviesīs komersanta reputācijas pārbaudi.

Likuma grozījumi noteic, ka pasta komersantu regulators nereģistrēs, ja tam nodokļu parādi būs lielāki par 150 eiro, ja būs apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai arī sākts tā maksātnespējas vai likvidācijas process. Tāpat komersantu nereģistrēs, ja tam būs atņemtas tiesības sniegt pasta pakalpojumus vai arī nebūs beidzies pakalpojuma sniegšanas aizlieguma termiņš.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.