Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Aizvien biežāk, lasot ziņas, mēs uzduramies tēmām, kas saistītas ar velosipēdiem vai to pieaugošo lomu mūsu vai vismaz galvaspilsētas iedzīvotāju dzīvē. Pat, ja ikdienā nepārvietojamies ar velosipēdu, tad noteikti pazīstam kādu, kurš velosipēdu izvēlējies par diendienas transporta līdzekli. Pārvietojoties pa Rīgas ielām, ja arī neievērojam uz ielām un trotuāriem gadu no gada pieaugošo velosipēdistu skaitu, tad velojoslas un attiecīgi ar to saistītās neērtības autovadītājiem esam pamanījuši. Par šiem apgrūtinājumiem noteikti esam lasījuši, jo par tiem vismaz augustā ir rakstījis katrs no lielākajiem Latvijas medijiem.

Apdrošinātājs kā finanšu pakalpojumu sniedzējs parasti seko tirgus konjunktūrai. Apskatot to, kā velosipēda ienākšana rīdzinieku ikdienas dzīvē maina mūsu paradumus un dažādus praktiskus jautājumus, mēs varam iedalīt vairākas apspriežamās tēmas.

Vispirms, kādi ir velosipēdu veidi un kurš ar tiem brauc: 1. Pilsētas velosipēdi; 2. Kalnu MTB velosipēdi; 3. Jauniešu un bērnu velosipēdi (fiksīši un BMX); 4. Citi velosipēdi (velorikšas utml.). Gandrīz jebkuru no augstāk norādītajiem var izmantot atpūtai, biznesam, sportam un ikdienas pārvietošanās vajadzībām. Kā no apdrošinātāja viedokļa varētu grupēt šos klientus? Pēc izmantošanas mērķa, pārvietošanās biežuma vai vecuma? Jau ilgu laiku ar velosipēdiem nepārvietojas tikai tie, kas nevar iegādāties auto, tāpēc jādomā, kuri velobraucēji būtu gatavi pirkt apdrošināšanas produktus. Arī savās ikdienas gaitās dārgu biroju priekštelpās var pamanīt slavenos jaunos Erenpreiss velosipēdus, kuru cena ir lielāka nekā vidējā mēneša alga Latvijā . Lielākai daļai Pierīgas privātmāju īpašniekiem, jaunajām ģimenēm pieder kāds brīvdienu velosipēds. Jautājums ir, vai šie velosipēdi ir apdrošināti, piemēram, kā īpašums. Izrādās, ka ir, bieži vien īpašniekiem nemaz nezinot, jo parasti mājas vai dzīvokļa īpašuma apdrošināšanas polisē tiek ietverta arī iedzīve (sadzīves tehnika, mēbeles, zāles pļāvēji utml.), tajā skaitā velosipēdi. Ir arī tādi apdrošināšanas teritorijas paplašinājumi, kas sedz risku, ja kāds iedzīves priekšmets ir nozagts arī ārpus pašas apdrošinātās ēkas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem , 2014. gada jūnijā Rīgā nozagti 146 velosipēdi, Latvijā kopumā - 270 velosipēdi. Iespējams, ka daļai šo nozagto velosipēdu ir apdrošināšanas segums, pašiem īpašniekiem to nemaz nezinot. Privātie uzņēmēji un valsts piedāvā reģistrēt velosipēdus, lai zagļiem tie būtu mazāk iekārojami.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Pirmais un pagaidām vienīgais atjaunotās Latvijas velosipēdu zīmols Ērenpreiss, kurš sākotnēji pārsteidzis ne vien ar eleganci, bet arī latviešu maciņam augsto cenu, jaunus eksporta tirgus nemeklēs, bet paplašināsies jau esošajos. Tālākā nākotnē cerēts sākt velosipēdu detaļu ražošanu Rīgā.

Starpkaru perioda Latvijas laikā populārā velosipēdu zīmola Ērenpreiss atjaunošana sākās 2006. gadā, kad Toms Ērenpreiss, pirmās Ērenpreisa divriteņu ražotnes izveidotāja Gustava Ērenpreisa mazmazdēls, vēra vaļā velosipēdu restaurācijas darbnīcu. Līdz šim brīdim tajā restaurēti vairāk nekā simts seni pilsētas velosipēdi. Savukārt pirms aptuveni trīs gadiem sācies darbs pie jaunu velosipēdu ražošanas, un pirmie jaunie Ērenpreiss velosipēdi ielās izbrauca 2012. gadā.

Pagājušā gada jūlijā Ērenpreiss prezentēja otro divriteņu kolekciju, un kopumā trīs gadu laikā ir pārdoti vairāk nekā 800 velosipēdi. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar nelielu peļņu, ko paredzēts ieguldīt attīstībā. «Nulles periodu» plānots noslēgt trīs četru gadu laikā, cer T. Ērenpreiss.

Šosezon likumpārkāpēji kļuvuši viltīgāki, jo sava nozieguma pastrādāšanai vienā reizē aplaupa ģimenes ar vairākiem velosipēdiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Līdz ar pavasara iestāšanos sākas aktīvākais laiks, kad likumpārkāpēji velosipēdus zog ne tikai publiskās vietās, bet vislabprātāk dodas uz saimniecības telpām, kad vienā laupījuma reizē ir iespēja tikt pie vairākiem velosipēdiem. Šogad Balta ir saņēmusi jau trīs pieteikumus par velosipēdu dubultzādzību. Savukārt iepriekšējos gados zādzību antirekords bijis pat četri braucamrīki vienā reizē, kad garnadzis nozaga visas ģimenes velosipēdus.

Baltas dati liecina, ka ārpus dzīvesvietas populārākās velosipēdu zādzību vietas ir veikalu, bibliotēku un citu publisku objektu stāvvietas. Savukārt kopumā zādzību pastrādāšanai garnadži iecienījuši saimniecības telpas - pagrabus, garāžas, kāpņu telpas un šķūnīšus, kā arī māju pagalmus. Turklāt aptuveni 80 procenti no visiem velosipēdiem, kas tikuši nozagti, nav bijuši saslēgti - it sevišķi, ja tie atrodas telpā.

SIA Ērenpreiss Original Latvijā un ārvalstu tirgos sevi pozicionē kā augstas klases pilsētas dizaina velosipēdu ražotāju.

Pieprasījuma dinamika dod pārliecību nenovirzīties no iesāktā kursa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Velosipēdu dizaina izstrāde un prototipu veidošana notiek SIA Ērenpreiss Original darbnīcā, savukārt detaļas tiek meklētas ārpus Latvijas robežām. «80% no tām tiek veidotas pēc mūsu individuālā pasūtījuma un lielākoties tas notiek Taivānā. Šajā valstī esošās ražotnes velosipēdu industrijā atzītas par kvalitatīvākajām. Mūsu velosipēdu kvalitātes garants – komplektācija notiek šeit, Rīgā. Vērtējot velosipēda ražošanas izmaksas, puse ir mūsu ieguldītais darbs,» stāsta SIA Ērenpreiss Original valdes priekšsēdētājs Toms Ērenpreiss. Baltijas valstīs šo faktu, ka Ērenpreisa velosipēdu detaļas ražotas ārvalstīs, mēdzot uztvert saasināti, bet rietumos tas tiek pieņemts kā ierasta prakse. «Mūsu ambīcijas nākotnē ir ražot velosipēdu rāmjus tepat Latvijā. Tajā saskatu biznesa potenciālu, bet, lai būtu rentabli to darīt, ražošanas apjoms jāpalielina līdz četriem, pieciem tūkstošiem velosipēdu gadā. Līdz šādam ražošanas apjomam vēl jāattīstās,» viņš turpina.

Šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā. Vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa).

Bet rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu.

Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu «antirekords». Balta šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus.

Gada pirmajā ceturksnī parasti visstraujāk aug velosipēdu zādzību skaits, liecina Ergo dati.

To apstiprina arī Valsts policijas statistika, kas liecina, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos kopā nozagti jau 167 velosipēdi, un tas ir par 33% vairāk nekā šajā pašā laika periodā gadu iepriekš. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka šogad ziema bijusi neierasti silta un īsa, tāpēc velosipēdi lietoti aktīvāk un pieprasījums pēc tiem bijis lielāks. Taču arī apdrošināšanas sabiedrībā Ergo novērots, ka, kopš īpašumu apdrošināšanas polisē iekļauta velosipēdu apdrošināšana, ik gadu tieši pavasarī sāk pieteikt to zādzības.

Velosipēdu zādzības visaktīvāk tiek pastrādātas tieši sezonas sākumā — aprīlī un maijā, jo pēc tiem ir vislielākais pieprasījums un nozagto pārvietošanās līdzekli iespējams ātri realizēt. Valsts policijā atgādina, ka visbiežāk tiek zagti nepieslēgti velosipēdi vai tie, kas ir saslēgti ar nepietiekami kvalitatīvu saslēgu.

Pēdējo mēnešu laikā strauji audzis zagto velosipēdu skaits – šogad līdz aprīļa beigām nozagti jau 322 velosipēdi, brīdina Valsts policija. Tuvojoties gada siltākajiem mēnešiem, salīdzinājumā ar gada sākumu, kad tika zagti vidēji 10 divriteņi nedēļā, līdz aprīļa beigām velosipēdu zādzību skaits trīskāršojies.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk velosipēdu zādzības notiek Rīgas centrā. Pārsvarā tie tiek izzagti no iekštelpām – kāpņu telpām, garāžām, šķūņiem un balkoniem, kur visbiežāk nav pieslēgti. No kāpņu telpās nozagtajiem divriteņiem teju puse nav bijuši pieslēgti, taču no kopējā divriteņu skaita pieslēgti nav bijuši viena ceturtā daļa. Visbiežāk velosipēdu zādzības notiek dienas otrajā daļā, laikā no pulksten 15:00 līdz 20:00.

Lai pasargātu savu velosipēdu no garnadžiem, Valsts policija iesaka izmantot kvalitatīvu velopieslēgu, saslēdzot velosipēda rāmi un riteņus tādā veidā, lai tos nav iespējams atdalīt pa daļām. Tāpat būtiski novērtēt vietu, kur divriteni paredzēts pieslēgt.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A divkāršojis nomas velosipēdu skaitu uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās (DUS), kā arī palielinājis velo nomas punktu skaitu.

Šogad velosipēdu nomas punkti kopumā uzstādīti trijās Virši-A DUS – Smiltenē, Aizkrauklē un Aglonā. Uzņēmums norāda, ka lēmums par velo nomas piedāvājuma palielināšanu pieņemts lielā pieprasījuma dēļ.

Lielākais pieprasījums pēc Virši-A velosipēdu nomas esot brīvdienās, taču līdz ar jūlija sākumu, pieprasījumus pieaugot arī darba dienās. Velosipēdu nomas popularitāte skaidrojama ar to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod aktīvajam tūrismam, dodoties ceļā ar alternatīvu un ekonomiskāku pārvietošanās līdzekli – divriteni. Uzņēmuma DUS velosipēdi pērnās sezonas laikā kopumā iznomāti vairāk nekā 300 reizes.

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat ieguvis finansējumu Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens».

SIA «Transporent», kas uz franšīzes līguma pamata pārstāv zīmolu «Sixt» un līdz šim piedāvāja arī koplietošanas velosipēdu nomas pakalpojumus, turpinās piedāvāt dažāda veida auto transporta nomu, attīstot un pilnveidojot tieši šo pakalpojumu.

Līdzšinējais «Sixt» velosipēdu nomas struktūras vadītājs un jaunā zīmola «Nextbike Latvia», ko pārstāv uzņēmums SIA «Evlab», vadītājs Mārcis Blumbergs skaidro, ka, atdaloties no līdzšinējā uzņēmuma un veidojot jaunu pakalpojuma sniedzēju, uzsvars tiks likts uz koplietošanas velosipēdu infrastruktūras attīstību.

«Nextbike Latvia» pakalpojumi būs pieejami līdz ar jauno sezonu, paredzams, sākot ar 2020.gada aprīli. Uzņēmuma īpašumā šobrīd ir 150 velosipēdi, un par konkursā «Atspēriens» iegūtajiem līdzekļiem 23 960 eiro apmērā, tiks iegādāti apmēram 45-50 jauni velosipēdi. Jaunie velosipēdi «Smartbike v2.0» atbildīs visjaunākajiem standartiem, savukārt, esošie tiks restaurēti un to slēdzenes tiks nomainītas pret modernākām.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Šā gada aktīvajā velosezonā strauji augusi nomas velosipēdu popularitāte un kopējais ar tiem reģistrēto braucienu skaits ir trīskāršojies, sasniedzot nepilnus desmit tūkstošus. Visaktīvāk velo nomas pakalpojumus izmantojuši vietējie iedzīvotāji, kuri veikuši 70% no visiem braucieniem, liecina Sixt velo nomas apkopotie dati. Populārākajos nomas punktos Rīgas centrā velosipēdi būs pieejami visu ziemu.

Vidējais nomas velosipēda lietošanas ilgums ir 3,2 stundas - vietējie iedzīvotāji parasti nomājuši velosipēdu īsākam laika posmam, kamēr ārvalstu viesi bieži vien mēdz iznomāt velosipēdu līdz pat nedēļu ilgam periodam, aktīvi iepazīstot Rīgu, Jūrmalu un pilsētu tuvāko apkārtni. Vairāk nekā 200 velobraucēji šovasar izmantojuši arī iespēju iegādāties velo nomas abonementus, lai visu sezonu regulāri pārvietotos ar velosipēdu.

«Velobraukšanas kultūra Rīgā ir sākusi attīstīties. To veicina gan infrastruktūras pakāpeniska izveide, gan arī pēdējos gados labvēlīgie laika apstākļi, kas ļauj ar velosipēdu brīvi pārvietoties arī gada aukstākajos mēnešos. Šogad pagarināsim velo sezonu, piedāvājot nomas velosipēdus arī ziemas sezonā. Skandināvijas valstu pieredze rāda, ka velobraukšanai vēsāks laiks nav šķērslis,» stāsta Arnis Jaudzems, Sixt vadītājs Baltijas valstīs.

Zagto automašīnu skaita palielinājums, iespējams, varētu būt saistīts ar reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir samazinājies, tomēr pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, vērojams neliels pieaugums. Proti, 2014. gadā kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie. Savukārt šī gada astoņos mēnešos Latvijā ir nozagti jau 717 spēkrati, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tādējādi var secināt, ka, iespējams, līdz gada beigām varētu arī tikt pārspēts 2014. gadā nozagto transportlīdzekļu skaits. Eksperti norāda, ka līdz ar rudens iestāšanos palielinās arī nozagto automašīnu skaits, jo zagļi steidz izmantot to, ka tumsa aiz loga iestājas ātrāk. Savukārt ziemā, ja tā bagāta ar sniegu, transporta zādzību skaitam ir tendence samazināties, jo ir apgrūtināta izkļūšana no, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmiem.

Jaunie velosipēdi veidoti pēc labākajām Ērenpreisa markas tradīcijām – formās klasiski eleganti, bet vienlaikus – arī vienkārši un izturīgi, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc vairāk nekā 70 gadu pārtraukuma Rīgā atdzimusi leģendāro Ērenpreisa divriteņu ražošana. Vakar pirmie velosipēdi izbrauca Rīgas ielās. Kādreiz slavenās velosipēdu fabrikas dibinātāja Gustava Ērenpreisa pēdās pirmos soļus ir spēris viņa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss.

Ērenpreisa velosipēdu jaunā paaudze ceļu pie saviem nākamajiem entuziastiem aizsāk ar četriem modeļiem – Gustav, Tom, Greta un Paula. Diviem kungu velosipēdiem piešķirtie Gustava un Toma vārdi komentārus neprasa – te ir atpazīstams Gustavs Ērenpreiss un šā stāsta galvenais varonis Toms Ērenpreiss. Arī dāmu velosipēdam Grēta vārds piešķirts ar vēsturisku atskaņu – Grēta Garbo 30. gados esot bijusi Gustava Ērenpreisa mīļākā aktrise. «Paula - tas ir vienkārši skaists meitenes vārds. Tas ir stāsts, kas vēl jāpiepilda,» teic Toms.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, Martins Zemītis biznesā pārvērtis koka velosipēdu ideju.

Šobrīd uzņēmumam jau izdevies pārdot 35 divriteņus, neraugoties uz iespaidīgo cenu – ap trim tūkst. eiro.

Koka velosipēdu ideju komentē Toms Ērenpreiss, velosipēdu darbnīcas Ērenpreiss dibinātājs un vadītājs:

«Biznesa ideju uztveru diezgan pozitīvi. Viņiem ir sava niša pietiekami ekskluzīvā līmenī. Pētot pasaules tirgu, redzams diezgan liels potenciāls. Zinu arī to, ka šim uzņēmumam ir ļoti profesionāla pieeja pārdošanā, līdz ar to uzskatu, ka tas dos rezultātu. Runājot par velosipēda cenu, atbilde ir tieši luksus, premium produktu segmentā. Ja cilvēki ir gatavi maksāt astronomiskas summas par lidojošiem, peldošiem un braucošiem spēkratiem, tad kādēļ gan ne par velosipēdiem? Pašam arī, izbraucot ar koka velosipēdu, bija līdzīgas sajūtas, kā braucot ar karbona divriteni. Karbona velosipēdi nereti maksā desmitiem tūkstošus eiro. Viņu darbībā ir liels fokuss uz individuālo pircēju. Reakcija uz produktu bieži vien ir līdzīga tai, kādu raisa Ērenpreiss velosipēdi – ir cilvēki, kuri apgalvo, ka ir ļoti dārgi, tomēr pārdošanas rādītāji liecina par pretējo.»

Otrdien, 2. jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kas uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Noteikumu projektā iekļauts plašs regulējums attiecībā uz velosipēdu vadītājiem nepieciešamo infrastruktūru, ieviesta un definēta ceļa infrastruktūras sastāvdaļa - velojosla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu.

Precīzāk noteikta arī velosipēdu atrašanās vieta uz ceļa – velosipēda vadītājiem jābrauc pa tiem paredzēto infrastruktūru, taču, ja šīs infrastruktūras nav vai tā ir attālināta no ceļa, velosipēda vadītājiem atļauts braukt pa brauktuvi.

Braukšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums - ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un to pavadītājiem.

Eiropas Parlaments (EP) ierosina veicināt riteņbraukšanu un Eiropas Savienības (ES) pāreju uz zaļo ekonomiku, veidojot vairāk velosipēdistiem paredzētu joslu un velosipēdu novietņu, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) velosipēdu iegādei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ceturtdien pieņemtajā EP rezolūcijā par ES velosatiksmes stratēģijas izstrādi deputāti iestājas par to, lai velotransports tiktu atzīts par pilntiesīgu transporta veidu.

Viņi uzsver riteņbraukšanas sniegto ieguldījumu pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku: tā var palīdzēt uzlabot veselību, mazināt sastrēgumus, trokšņa piesārņojumu, veicināt labāku gaisa kvalitāti un ekonomikas izaugsmi.

EP deputāti mudina Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt Eiropas velotransporta stratēģiju ar mērķi līdz 2030.gadam divkāršot ar velosipēdu nobraukto kilometru skaitu Eiropā.

Daži no šķēršļiem, kas kavē velosipēdu lietotāju skaita pieaugumu pilsētās, ir drošu velostāvvietu un velobraukšanas joslu trūkums, kā arī nepietiekami zādzību novēršanas pasākumi, norāda EP deputāti.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes policisti aizdomās par velosipēdu uzpirkšanu, apzinoties, ka tie ir zagti, aizturējuši kāda Rīgas lombarda darbinieku. Likumsargi izņēmuši 26 divriteņus.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā bija nonākusi informācija par kādu lombardu Rīgā, Brīvības gatvē, kur, iespējams, tiek uzpirkti zagti velosipēdi.

5.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes policisti sadarbībā ar velosipēdu zādzību atklāšanas grupu aizturēja 1989. gadā dzimušu lombarda darbinieku. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vīrietis uzpircis velosipēdus no vairākiem klientiem, zinot, ka tie ir zagti.

Aizturētais vīrietis iepriekš sodīts par narkotiku lietošanu un sveša finanšu instrumenta izmantošanu.

Kriminālprocesa ietvaros kratīšanas laikā lombardā izņemti 26 velosipēdi. Valsts policija jau ir noskaidrojusi septiņu velosipēdu īpašniekus un cenšas noskaidrot, kam pieder pārējie 19 velosipēdi.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot datus par saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem, secinājusi, ka šogad desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, par 17 % pieaudzis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par klientiem nozagtiem transportlīdzekļiem. Būtiski – par 60 % - pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par transportlīdzekļu zādzībām tieši šā gada oktobrī. BTA novērojusi tendenci – palielinās zādzību skaits Rīgas tuvumā esošajos novados, sevišķi Mārupes un Babītes novados.

Kopumā BTA šā gada 10 mēnešos saņēmusi 49 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 17 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar BTA datiem autozagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Šogad oktobrī BTA saņēmusi astoņus KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 60 % vairāk nekā šā gada septembrī un arī par 60 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Par līdzīgu tendenci attiecībā uz zādzību skaita pieaugumu tieši oktobrī liecina Valsts policijas dati. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada oktobrī nozagti 98 transportlīdzekļi, kas ir par 51 % vairāk nekā šā gada septembrī un par 13 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kopumā Latvijā šā gada 10 mēnešos nozagti 779 transportlīdzekļi.

Mitri laikapstākļi daudziem no mums var sabojāt dienu un neļaut mums izbaudīt iecienītās aktivitātes. Īpaši, ja šī aktivitāte ir riteņbraukšana. Atzīsim, ka lietus vai brāzmaina vēja laikā braukšana ar velosipēdu pat skaistākajās pasaules vietās nav tas lielākais prieks. Taču tas joprojām ir lielisks veids, kā izvingrināt kājas un iegūt enerģiju visai dienai. Lai sliktie laikapstākļi netraucētu jūsu hobijiem, parasto velosipēdu varat nomainīt pret velotrenažieri. Treniņu velosipēda priekšrocības būs tikpat labas kā pedāļu minšana ar parastu velosipēdu, un slikti laikapstākļi vairs nebūs biedējoši.

Izmantojot labākos trenažierus, jūs jutīsieties tā, it kā brauktu ar īstu velosipēdu.

Tie, kas meklē velotrenažierus, kas pēc iespējas precīzāk imitē parastu braukšanu ar velosipēdu, parasti iemīlēs spin velosipēdus. Pēdējie nodrošina precīzāku pretestības kontroli, un tiem ir pastiprināti pedāļi, kas ļauj ērti stāvēt, it kā brauktu ar parastu velosipēdu. Labāko spinbaika velosipēdu sarakstā vienmēr ir vieta tādiem inSPORTline modeļiem kā: Alfan, Agneto vai Drakkaris.

Labākie mini un saliekamie velosipēdi vietas taupīšanai fitnesā

Ja velotrenažieri izmantojat reti, nav nepieciešams piepildīt istabu ar lielu trenažieri. Īpaši tāpēc, ka profesionālo velotrenažieru cena ir daudz augstāka nekā to vienkāršākām alternatīvām. Protams, populārākajiem mini velosipēdiem, piemēram, Spartan Mini Bike, nav pievienotas papildu programmas. Taču jums tās nav nepieciešamas, ja pedāļu minšana ir tikai neregulāra aktivitāte, ko atceraties. Saliekamie trenažieri, lai gan tie ir pietiekami mazi, lai tos varētu novietot zem gultas vai skapī, ir labāki par mini velosipēdiem, jo tiem ir ērti rokturi un sēdeklis. Iespēja mērīt laiku, attālumu, sirdsdarbības ritmu, sadedzinātās kalorijas, kā arī stūres un sēdekļa ērtums padara inSPORTline Xbike par saliekamo velotrenažieru mīluli.

Velosipēdu koplietošanas tīkls “nextbike LV”, sadarbojoties ar Latvijas Neredzīgo biedrību un mazumtirdzniecības veikalu tīklu LIDL, piedāvās visiem Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem jaunus, speciālus tandēma velosipēdus.

Tie būs pieejami jebkuram “nextbike LV” klientam, kā arī ļaus cilvēkiem ar redzes traucējumiem piedzīvot unikālu pieredzi – braukt ar velosipēdu. Šie tandēmi ir arī labs aprites ekonomikas paraugs, jo radīti no bojātiem “nextbike LV” velosipēdiem, kas savu mūžu bija nokalpojuši.

“Šis ir labs piemērs sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai. “nextbike LV” tandēmi, proti, velosipēdi, kas ir paredzēti braukšanai diviem cilvēkiem, Latvijā pirmo reizi tiks piedāvāti nomai, tādējādi radot iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem izbaudīt braukšanu ar velosipēdu,” stāsta Svetlana Sproģe, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja. “Tandēmi, protams, nav jauns izgudrojums, taču “nextbike LV” šos un citus velosipēdus veido paši un tagad tie būs arī daudz pieejamāki cilvēkiem ar redzes traucējumiem”.