Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības AS Severstaļlat vienīgais akcionārs ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju - uzņēmumam tiek piešķirts jauns nosaukums Severstal Europe un tas tiks pārveidots par sabiedrību ar ierobežoto atbildību (SIA), liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat pārstāve Olga Ņesterova biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jaunais nosaukums Severstal Europe labāk atspoguļo uzņēmuma darbības būtību, jo AS Severstaļlat pamata noieta tirgu veido desmit Eiropas Savienības dalībvalstis.

Severstaļlat ir uz eksportu orientēts uzņēmums, un pēdējo gadu laikā mēs aktīvi paplašinām metāla piegādes uz Skandināvijas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, un arī turpmāk attīstīsim šo virzienu. Severstaļlat ir AAS Severstaļ galvenais pārdošanas kanāls Eiropā, un jaunais nosaukums tikai izceļ mūsu pamatfunkciju. Mēs esam un būsim Latvijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, Latvijas nodokļu maksātājs un darba devējs, skaidro Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

A/s Severstaļlat 2012. gadā apgrozīja 120,7 miljonus latu, savukārt peļņa vedioja 677,9 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

Koncerna, kurā ietilpst Severstaļlat un tā meitas uzņēmumi a/s Latvijas metāls un Severstallat Silesia Sp.z.o.o. kopējais neto apgrozījums bijia 129,1 milj. Ls, bet peļņa – 1,8 milj. Ls. 2012. gadā koncerna uzņēmumu kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 299 tūkst. t tērauda produktu.

Koncerna cauruļu ražošanas rūpnīcu un tērauda apstrādes centru ražošanas apjoms pērn sasniedza 138 tūkst. t tērauda produktu. A/s Severstaļlat kopumā saražojis 43 tūkst. t slokšņu, 18 tūkst. t plāno sienu metināmo cauruļu un 30 tūkst. t lokšņu un lentu. Severstallat Silesia Sp.z.o.o. saražoja 47 tūkst. t cauruļu, informē Lursoft.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 19% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem, un uzņēmums saražojis rekordlielu produkcijas apjomu, informē uzņēmums.

Pārskata periodā uzņēmuma Severstaļlat konsolidētais pārdošanas apjoms Baltijas, Skandināvijas un Centrāleiropas valstīs ir palielinājies līdz 272 tūkstošiem tonnu jeb par 19%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgā perioda rezultātiem. Turklāt uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 13% līdz 206 miljoniem ASV dolāru, bet EBITDA (peļņa pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas atskaitījumiem) rādītājs ir sasniedzis 9,7 miljonus ASV dolāru, paaugstinoties par 22% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kad šis rādītājs sasniedza 7,9 miljonus ASV dolāru.

Šogad metālprodukcijas patēriņā Ziemeļeiropā un Austrumeiropā vērojama stagnācija, bet Polijas, Somijas, Igaunijas tirgos novērojams pat būtisks patēriņa samazinājums, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Eiropas tērauda tirgum pašlaik raksturīga nelabvēlīga tirgus konjunktūra - no janvāra līdz jūlijam tērauda produkcijas cenas turpināja kristies un tikai trešajā ceturksnī iestājās nosacīta stabilitāte. Neraugoties uz to, uzņēmums Severstaļlat paaugstināja pārdošanas apjomu un uzlaboja finanšu rādītājus. Rezultāti sasniegti, pakāpeniski un mērķtiecīgi realizējot stratēģiju, kas ir segmentēta pēc reģioniem – katrā ģeogrāfiskajā reģionā kompānija izmanto atšķirīgu pieeju tirgum, stāsta AS Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat padomē notikušas izmaiņas, to pametot tās līdzšinējiem locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju iecelts Dmitrijs Goroškovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Severstaļlat padomē atkārtoti iecelti Krievijas pilsoņi Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds. Turpmāk Severstaļlat padomē S. Kuzņecovs pildīs padomes locekļa amata pienākumus līdzšinējo padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu vietā, savukārt S. Likhopuds no padomes locekļa ticis paaugstināts par padomes priekšsēdētāja vietnieku, liecina Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām a/s Severstaļlat padomē veikts 29. martā.

Jau rakstīts, ka pērn a/s Severstaļlat ražošana pārsniedza pirmskrīzes apjomus. 2011. ražošanas apjomi palielinājās par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un divas reizes pārsniedza 2007. gada apjomus.

A/s Severstaļlat investēs aptuveni 2,5 milj. ASV dolāru tērauda lokšņu griešanas līnijā, kāpinot gan ražošanas, gan eksporta jaudu.

Tā, apmeklējot metāla tirdzniecības un produkcijas ražošanas a/s Severstaļlat ražotni Rīgā, atzina tās īpašnieka a/s Severstaļ ģenerāldirektors Aleksejs Mordašovs. Viņš norādīja, ka līdz šim Rīgā esošajos aktīvos kopš 2001. gada ir investēti aptuveni 50 milj. ASV dolāru.

«Uzskatu, ka efektīvai ražošanai vienmēr būs iespējas atrast tirgus nišas, un arī Severstaļlat rezultāti rāda tieši to pašu, tāpēc iespējama tālākā attīstība,» uzsvēra A. Mordašovs. A/s Severstaļlat patlaban jau strādā cauruļu ražošanas un ruļļu garengriešanas līnijas, kā arī viena ASV ražotā tērauda lokšņu griešanas līnija, kas ļauj veikt augstas precizitātes šķērsgriešanu un garengriešanu.

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdē notikušas izmaiņas – darbu tajā pametis līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Golubevs un viņa vietā stājies Oļegs Ņikitinskis, liecina informācija Lursoft.

Darbu uzņēmuma valdē turpina valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Dmitro Onopričuks un Timurs Judičevs.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī notika izmaiņas Severstaļlat padomē, to pametot tās locekļiem Krievijas Federācijas pilsonim Valērijam Borisovam un Valerijam Igaunim. Tāpat Severstaļlat padomē par tās priekšsēdētāju aprīlī tika iecelts Dmitrijs Goroškovs.

Tādējādi patlaban uzņēmuma padomē darbojas Krievijas pilsonis Dmitrijs Goroškovs, (padomes priekšsēdētājs), kā arī Krievijas valstspiederīgie Sergejs Kuzņecovs un Sergejs Likhopuds (padomes locekļi).

Šogad vismaz 14,184 milj. Ls valsts budžeta naudas plānots iztērēt, apmaksājot ārštata darbinieku pakalpojumus.

«Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā uz pilnu slodzi,» norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. februāra, Dienas Biznesā.

Severstaļlat plāno pārspēt rekordus

2011. gadā plānojam pārsnieggt pat vislabākajos gados iespēto, stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Enerģētika

Devām zaļo gaismu AES kaļiņingradā

Nomainot amatā līdzšinējo padomes locekli Sergeju Kuzņecovu (Sergey Kuznetsov), a/s Severstaļlat padomē iecelts Valērijs Valandins (Valeriy Valandin), kurš ir arī a/s Latvijas metāls padomes loceklis, informē Lursoft.

Izmaiņas uzņēmuma padomē reģistrētas 6. jūnijā.

Tādējādi patlaban a/s Severstaļlat padomē darbojas tās priekšsēdētājs Dmitrijs Goroškovs (Dmitry Goroshkov), padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Lihopuds (Sergey Likhopud) un V. Valandins. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Latvijas valstspiederīgais Andrejs Aleksejevs, kā arī valdes locekļi Timurs Judičevs (Timur Yudichev), Dmitro Onopričuks (Dmytro Onopriichuk) un Oļegs Nikitinkis (Oleg Nikitinskiy), liecina Lursoft dati.

Kādreizējam a/s Severstaļlat padomes loceklim S. Kuzņecovam pieder SIA Invest Capital Group, kas reģistrēta 2008. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbību. Tiesa gan, pēdējos gados uzņēmums pārskatus nav iesniedzis un pēdējais iesniegtais rāda, ka vismaz 2010. gadā tas saimniecisko darbību nav veicis, norāda Lursoft.

2,8 milj. eiro investīcijas metāla griešanas līnijas izveidē ļaus a/s Severstaļlat iegūt jaunus klientus Eiropā un elastīgāk reaģēt uz pasūtītāju vēlmēm, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgā uzstādītās ražošanas iekārtas, pēc Severstal Russian Steel divīzijas ģenerāldirektora Sergeja Toropova sacītā, paaugstina Severstaļlat konkurētspēju tirgū. Proti, tās vienlaikus ļauj realizēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kas komplektā ar servisu ļauj nodrošināt pat nelielu partiju ātru piegādi. Jaunās līnijas produkcijas potenciālie noieta tirgi ir Ziemeļeiropas, Centrāl- eiropas un Austrumeiropas valstis. Uzņēmums produkciju sekmīgi realizē Skandināvijas valstīs, pakāpeniski tiek palielināti apjomi Vācijā, skaidroja Severstal Russian Steel divīzijas mārketinga un pārdošanas direktors Dmitrijs Goroškovs.

Eiropas Komisija (EK) apņēmusies finansiāli atbalstīt viena sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Baltijā. Lietuva par savu prioritāro vietu paziņojusi Klaipēdu, Igaunija - Paldiskus. EK līdz šīs vasaras vidum gaidīs, lai Baltijas valstis pašas vienojas savā starpā par optimālo LNG termināļa būvniecības vietu, taču Latvija pašlaik nespēj skaidri formulēt pat savu iekšējo pozīciju.

Būvnieki stājas pretim skarbajai realitātei

Pagājušais gads arī lielās būvniecības kompānijas pietuvinājis skarbajai realitātei, ko mazāki uzņēmumi uz savas ādas izjuta jau iepriekš.

Intervija

Tūrismā Latvijai sevi jāpārdod vēl agresīvāk

Rīgā diemžēl nav piemērotas infrastruktūras, lai uzņemtu lielus, starptautiskus forumus, kas nopietni kavē iespēju pievilināt tūristus ārpus jau tradicionālās tūrisma sezonas - vasaras.

Investors

Piesardzīgi pret transportu

Aviopārvadājumu kompānijas šobrīd šķiet samērā dārgas.

Ražošana

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, industriālo rotoru ražotājs SIA Baltrotors tuvāko trīs - četru gadu laikā varētu investēt 7 līdz 10 miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Uzņēmuma ražošanas jaudas ir pilnībā noslogotas. Ir nepieciešamas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanai, jaunajām tehnoloģijām, jaunu produktu izstrādei ar augstu pievienoto vērtību, produktu patentēšanai, mārketingam, savu izstrādājumu pārdošanai un jaunu darbinieku apmācībai,» skaidro SIA Baltrotors valdes priekšsēdētājs Sergejs Bataļins.

Iespējamie finanšu avoti ir uzņēmuma nopelnītais, banku aizņēmumi un ES fondu finansējums. Arī pērn uzņēmums ir investējis ap vienu milj. Ls metālapstrādes iekārtu iegādē, jaunu produktu izstrādē un patentēšanā, testēšanas iekārtās, kā arī ražošanas un uzņēmuma vadības sistēmās. Savukārt šogad iecerēts pilnībā pabeigt 2008. gadā uzsākto un pērn precizēto investīciju programmu jaunu tehnoloģiju ieviešanai un produktu izstrādei teju viena milj. eiro apmērā, kurai ir ES struktūrfondu atbalsts.

Nozares līderi spējuši palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu.

Pēc valdības tuvredzīgajiem eksperimentiem ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) izdevējdarbībai, 2009. gadā nozares uzņēmumu darbības apjomi dramatiski samazinājās un apgrozījumu kritumu, līdztekus zaudējumiem vai nenozīmīgai peļņai, varēja mērīt pat 70% apmērā. Jāatgādina, ka nozarei kopš 2009. gada 1. janvāra PVN no 5% tika palielināts līdz 21%, savukārt no tā paša gada 1. augusta atkal samazināts līdz 10%. Turklāt arī 2010. gadā turpinājās spekulācijas par iespējamu PVN celšanu, tomēr lielākā TOP uzņēmumu pērn ir spējuši palielināt apgrozījumu vai saglabāt 2009. gadā iespēto.

«Pērn par labu nozarei nospēlēja vēlēšanu gads, un līdz ar to pirmsvēlēšanu klusums ļāva cilvēkiem justies stabilāk vismaz kādu laiku un mierīgi strādāt, tas, protams, atspēlējās pēc vēlēšanām, valdībai meklējot iespējas «konsolidēt» valsts budžetu 2011. gadam. Palielinoties nodokļiem, samazinājās iedzīvotāju pirktspēja,» secina SIA Egmont Latvija valdes loceklis Romāns Fiļipovs.

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls

To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc iesniegtajiem 2010. gada pārskatiem. Latvijas vidējā uzņēmuma parametriem pēc neto apgrozījuma un tīrās peļņas līmeņa atbilst aptuveni 20 kompāniju. Latvijas uzņēmumu situāciju labāk raksturo vidējie rādītāji nekā kopējie - (neskaitot bankas un apdrošināšanas kompānijas) kopējie neto apgrozījuma (25,1 miljards Ls, kas ir nedaudz, par 0,3 miljardiem Ls mazāk nekā 2009. gadā) un tīrās peļņas (117 milj. Ls, kas pēc 945 milj Ls lieliem zaudējumiem 2009. gadā) rādītāji.

«Latvijā dominē sīkbizness un mazie uzņēmumi, tāpēc arī vidējā Latvijas uzņēmuma neto apgrozījums nesasniedz pat 0,4 milj. Ls,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņu nepārsteidz, ka šī Latvijas vidējā uzņēmuma pērnā gada neto apgrozījums ir sarucis salīdzinājumā ar 2009. g. iespēto. «6 500 Ls liels apgrozījuma kritums ir loģisks, jo iekšējā tirgus pieprasījums gan iedzīvotāju pirktspējas krituma, gan paaugstināto nodokļu dēļ ir sarucis, bet pārorientācija uz ārējo tirgu ne visiem ir bijusi pa spēkam,» secina A. Brūvelis. Jārēķinās, ka vidējais neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2006. gadā, bet lielāks nekā 2005. gadā. «2010. g. vidējais apgrozījums vairs ir tikai 70% no tā, kāds tas bija 2008. gadā, kad Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums nedaudz pārsniedza 0,55 milj. Ls.» stāsta A. Brūvelis.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Eksporta apjomu pieaugumu veicinājusi savlaicīga biznesa pārstrukturizācija uz eksportu.

Tērauda produkcijas ražotājs un piegādātājs a/s Severstaļlat pēdējos gados veicis būtisku sava biznesa pārstrukturizāciju, lielāko daļu uzņēmuma potenciāla novirzot jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Vēl pirms dažiem gadiem eksporta un vietējā tirgus attiecība uzņēmuma apgrozījumā bija vidēji 30% un 70%, bet jau 2010. gadā aina ir krasi mainījusies - no kopējā pārdošanas apjoma eksports veido apmēram 90. 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu Severstaļlat eksporta apjoms ir pieaudzis par 77%.

Konkursā Eksporta un inovācijas balva 2011 a/s Severstaļlat startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Pērn a/s Severstaļlat palielinājis ražošanas apjomus par 13% un sasniedzis rekordu, kas ir divas reizes augstāks nekā 2007. gadā.

«Pērn cauruļu ražošanas apjomi pieaugši par 18%, speciāli piegrieztu metāla lokšņu ražošana - par 30%, jo sekmīgi startējām vairākos tirgos, kā arī piedāvājām produkciju ar augstāku pievienoto vērtību,» stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs. Viņš atzīst, ka ražošanas apjomu izdevies palielināt ne tikai Rīgā, bet arī meitaskompānijā Polijā. «No ražotnes Rīgā apkalpojam Skandināvijas, Vācijas, Nīderlandes un Baltijas valstu klientu pasūtījums, savukārt no Polijas - Centrāleiropas valstu klientus, kaut arī reizēm, kad konkrētā ražotne Polijā nevar palielināt savus apjomus, attiecīgie pasūtījumi tiek izpildīti Rīgā, un otrādi,» skaidro A. Aleksejevs. Viņš norāda, ka uzņēmums negatavojas apstāties pie sasniegtā.

Tuvākajā laikā noskaidrosies SIA Man-tess pircēji, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To laikrakstam atzina uzņēmuma īpašnieks Jūlijs Krūmiņš. Tiesa, viņš uz šo darījumu gaida jau vairāk nekā pusgadu, un kopš februāra situācija nav būtiski mainījusies. Savukāt labi informēti avoti DB informēja, ka darījums jau ir noticis. Tas, ka izmaiņas nav veiktas uzņēmumu reģistrā, varētu nozīmēt, ka vēl nav veikti visi maksājumi.

DB jau rakstīja (03.01.2001.), ka kā reālākais Rīgas ostas tranzīta kompānijas pircējs tika minēta viena no pasaules līderiem metāla ieguves un metalurģijas jomā Krievijas kompānijas Severstaļ Latvijas uzņēmums. Tikmēr Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs noliedza masu medijos izskanējušo informāciju, ka viņa vadītais uzņēmums plāno iegādāties Rīgas ostas tranzīta kompāniju Man-Tess. Kā viens no Man-Tess iespējamajiem pircējiem ir minēta arī SIA Holdinga Kompānija FELIX. Taču tās līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis DB atzina, ka nav lietas kursā par to, ka viņa vadītais uzņēmums pirktu Man-Tess.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Jau vairākus gadus var vērot tendenci, ka valsts amatpersonām ir lielas parādsaistības, tomēr šogad pieaugušas gan tās, gan izsniegto aizdevumu apmērs, liecina laikraksta Dienas bizness veiktā amatpersonu deklarāciju izpēte.

Lielas parādsaistības ir, piemēram, deputātam Valērijam Kravcovam – gandrīz 300 tūkstoši eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 410 tūkstošus latu, tāpat deputātam Imantam Parādniekam parādi pārsniedz 870 tūkstošus eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 420 tūkst.latu. Arī ministri nodarbojušies ar aizdošanu un aizņemšanos - izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam parāds ir vairāk nekā 93 tūkst.Ls, bet Artim Kamparam vairāk nekā 195 tūkstoši eiro. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis izsniedzis aizdevumus 178,8 tūkstošu eiro apmērā, bet tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs – dažādās valūtās vairāk nekā miljonu eiro.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.