Ieguldījumu fondi

Šogad tikai ap trīs tūkstošiem cilvēki sākuši krāt privāto pensiju

Ieva Mārtiņa, 21.12.2010

Jaunākais izdevums

Šogad novembra beigās Latvijas privātajos pensiju plānos kopumā uzkrājumus veidoja 192,62 tūkstoši dalībnieku, kas ir par 3118 cilvēkiem vairāk nekā 2009.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plānos uzkrāti vairāk nekā 2,5 miljardi eiro

Žanete Hāka, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo: Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi miera osta un pīļu dīķis

LETA, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo darbosies arī privāto pensiju fondu tirgū

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" plāno sākt darbību arī privāto pensiju fondu tirgū, pavēstīja kompānijā.

"Pēc veiksmīgas nostiprināšanās otrā pensiju līmeņa tirgū gatavojamies jaunu produktu ieviešanai, tostarp trešajā pensiju līmenī," sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Savukārt kompānijas jaunieceltais izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs norādīja, ka piedāvājumu privāto peniju fondu tirgū "Indexo" plāno pieteikt tuvākā gada laikā.

Viņš atzīmēja, ka pensiju trešā līmeņa uzkrājumi Latvijā ļoti strauji aug un jau šobrīd pārsniedz pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā pensiju trešajā līmenī ir iesaistījusies tikai trešā daļa no ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī darba samaksa turpina augt.

"Tādēļ (trešajā pensiju līmenī) izaugsmes iespējas vēl ir milzīgas atšķirībā no otrā līmeņa, kas jau sasniedzis brieduma pakāpi ar vairāk nekā miljonu dalībnieku," teica Arefjevs, prognozējot, ka tuvākajos gados pensiju trešais līmenis Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju fondi saglabājuši pozitīvu ienesīgumu

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. «Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100 metru sprintu,» norāda LKA Pensiju fondu apskata autori.

Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu – 0,13%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi auguši par 4,7 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 19.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada pirmajos četros mēnešos pieauguši par 4,7 miljoniem eiro jeb 1,4%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 335 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati.

Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 0,12% ienesīgumu. Labāk veicies sabalansētajiem pensiju plāniem, kas piedāvā konservatīvāku ieguldījumu politiku (ienesīgums kopš gada sākuma 0,78%). Taču ilgākā termiņā pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts samērīgs ienesīgums – vidējais visu privāto pensiju fondu trīs gadu ienesīgums aprīļa beigās bija 2,79%, vidējais piecu gadu ienesīgums – 3,39%, vidējais desmit gadu ienesīgums – 3,19%.

Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 259 863 cilvēki. Pirmajos četros šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 4851 cilvēku, kas ir 1,9% pieaugums par pret pērnā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Noteiks minimālo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) noteiks minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās strādājošie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas, informē LM.

Minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā būs vismaz 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām (Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem Nr.47) kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privātās pensijas Latvijā krāj nepilni 259 tūkstoši cilvēku

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā privātos uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī veido 258,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa – 79% – ir individuālie dalībnieki, savukārt par 21% iemaksas pensiju fondā veic darba devēji, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Dalībnieku skaits 2016. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 3663 personām jeb 1%. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2016. gada 1. ceturksni, privātos papildu uzkrājumus veido tikai piektā daļa no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

3. līmeņa jeb privātajos pensiju fondos uz marta beigām bija uzkrāti 331,8 miljoni eiro. Kopējās iemaksas 1. ceturksnī bija 12,7 miljoni eiro, kas ir par 16% zemāks rādītājs nekā 2015. gada 1. ceturksnī, kaut arī pensiju plānos dalībnieku skaits ir palielinājies vairāk par 18 tūkstošiem personu. Kaut arī pieauga pensiju plānu dalībnieku skaits, individuālās iemaksas ir būtiski samazinājušās – vai nu dalībnieku finansiālā situācija ir pasliktinājusies, vai nu zemie ienesīguma rādītāji ir bijuši par pamatu tam, lai dalībnieki samazinātu savu iemaksu apjomus pensiju plānos, norādīts LKA Pensiju fondu apskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildinās profesiju sarakstu, kuri 3. līmeņa pensiju varēs izņemt ātrāk

Žanete Hāka, 07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Profesiju sarakstā paredzēts iekļaut aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, kultūras, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātos, vides inspektorus, sportistus, elektrostaciju operatorus, inženiermehānikas speciālistus, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatorus, mehānikas inženierus, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs nodarbinātās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

LM uzsver, ka attiecīgo profesiju darbinieki ir pakļauti paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiskam veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Plāno noteikt minimālo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās strādājošie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas, informē LM.

Paredzēts, ka minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā nevarēs būt mazāks nekā 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas.

Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt komisijas

Žanete Hāka, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi un pensiju pārvaldītāji 2017. gada pirmajā pusgadā nodrošinājuši stabilu, pozitīvu ienesīgumu – pensiju 2. un 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis attiecīgi 3.5% un 1.75%, bet piecu gadu griezumā - 3.56% un 4.36%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskata dati.

Savukārt pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pārsniedzis zīmīgo 3 miljardu eiro atzīmi. No tiem gandrīz 500 miljoni eiro ir pensiju plānu pārvaldītāju gūtā atdeve no ieguldījumiem.

«Pensiju 2. līmenī sasniegtais uzkrājums ir nozīmīgs atskaites punkts, kas apliecina Latvijas pensiju sistēmas brieduma pakāpi. Aktīvu pieaugumu veicinājusi gan stabili pieaugošā iemaksu likme, gan arī atdeve no pensiju plānu pārvaldnieku veiktajām investīcijām. Sasniegtais pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt pārvaldīšanas komisijas,» uzsver LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

«Lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondēto pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu ievērošanu, Labklājības ministrija izstrādā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt ieguldījumus kapitāla tirgū, pārskatīt pensiju fondu ieguldījumu limitus, plānu maiņas termiņus, pārvaldnieku komisijas maksas, nodrošināt statistikas datu saņemšanu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī veikt tehniskus precizējumus likumā,» informē labklājības ministrs Jānis Reirs saistībā ar gaidāmajām izmaiņām valsts fondēto pensiju jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ieguldījumu fondi

Eksperts: Šodien strādājošo pensijai nākotnē var pietrūkt naudas

Žanete Hāka, 17.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd strādājošajiem var nākties piedzīvot situāciju, ka valstij nebūs pietiekami daudz līdzekļu, ko izmaksāt pensijās, jo nauda, kas būtu paredzēta šo pensiju izmaksai, tiktu tērēta jau šodien, norāda IPS LKB Krājfondi valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.

Ņemot vērā to, ka valsts budžetā pietrūkst naudas līdzekļu sociālo jautājumu apmierināšanai, pagaidu atskaitījumu samazināšana pensiju 2. līmenim bija loģiska 2009. gadā. Tomēr samazinājums jau ir bijis pietiekams – saskaņā ar kārtību, kas bija noteikta Valsts fondēto pensiju likumā, šogad pensiju 2. līmenim bija plānots novirzīt 10% no strādājošo bruto algas – faktiski šobrīd tiek novirzīti tikai 2%, tātad samazinājums sasniedzis jau 80%. Ja likme tiks samazināta līdz 0%, tas nozīmēs, ka valsts pilnībā atsakās no izveidotās pensiju sistēmas pamatprincipiem, norāda kompānijas pārstāvis.

Eiropas prakse liecina, ka iemaksas 2. līmenī netiek apturētas. Piemēram, Lietuvā likme šobrīd ir 2% un to samazināt netiek plānots. Igaunijā cilvēkam, turpinot iemaksas 2. līmenī, likme šobrīd ir 2% un no nākamā gada to paaugstinās līdz pat 4%. Rumānijā pensiju 2. līmenim šogad novirza 2,5% no algas un 2011. gadā to palielinās līdz 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pērn būtiski augušas iemaksas privātajos pensiju plānos

Žanete Hāka, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 23,1 miljonu latu jeb 16% un sasniedza 166,6 miljonus latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pensiju plānu aktīvu pieaugumu galvenokārt ietekmēja rekordaugstas dalībnieku iemaksas 30 miljonu latu apjomā, dalībniekiem izmaksātais kapitāls 9,1 miljona latu apjomā, kā arī investīciju rezultāts 2,2 miljonu latu apmērā.

2013. gadā ir palielinājies privātpersonu individuālo iemaksu īpatsvars līdz 78% (23,4 miljoni latu) no kopējā iemaksu apjoma privātajos pensiju fondos, savukārt darba devēju iemaksas veiktas 6,7 miljonu latu apjomā. Salīdzinot ar 2012. gadu, kopējās iemaksas ir būtiski pieaugušas – par 41%, tai skaitā individuālās iemaksas par 58%, bet darba devēju iemaksas tikai par 2%.

Kopumā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus veido 220 480 dalībnieku (75% individuālie dalībnieki, 25% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji) jeb 18% no pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajā ceturksnī ir nodrošinājuši rekordaugstu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem – visu pensiju plānu vidējais gada ienesīgums ir bijis 9-10% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats par 2015. gada 1. ceturksni.

Pensiju plānu augstu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, pateicoties pozitīvām norisēm finanšu tirgos, īpaši akciju tirgos, tādēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās.

Valsts fondēto pensiju fondu pārvaldnieki gada sākumā nodrošinājuši īpaši veiksmīgus rezultātus aktīvajiem plāniem – ienesīgums 11% apmērā, tiem seko sabalansētie plāni ar 9,2%, un arī konservatīvie plāni sasnieguši vērā ņemamu rezultātu — 5,9% gada ienesīgumu.

Atzīstamus rezultātus pensiju plāni uzrāda arī vidējā termiņā, tādējādi kopumā 2003. gada sākumā pensiju 2. līmenī ieguldītais lats 2015. gada 1. ceturkšņa beigās ir nopelnījis 66 santīmus jeb nepilnus 94 eiro centus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Kopš darbības sākuma pensiju 2. līmeņa plānu vidējais ienesīgums bijis 4,14%.

Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam pērnā gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt vairāk nekā 50 latus no šī pieauguma nodrošinājuši pārvaldītāji jeb nopelnījuši ar veiktajiem ieguldījumiem. Otru pusi veido VSAA iemaksas par pensiju 2.līmeņa sistēmas dalībniekiem.

Tādējādi kopējais pensiju 2.līmeni uzkrātais līdzekļu apjoms 2012. gadā ir pārsniedzis zīmīgu robežu – 1 miljardu latu. Uz gada beigām shēmā kopumā bija uzkrāti 1,028 miljardi latu, no tiem 860 miljoni latu ir VSAA iemaksas, savukārt 168 miljoni latu jeb 16,3% ir pārvaldītāju nodrošinātā peļņa. Pērnā gada laikā 2.pensiju līmeņa aktīvi ir pieauguši par aptuveni 152 miljoniem latu, un vairāk nekā pusi no šī pieauguma jeb aptuveni 77 miljonus latu veido pensiju plānu investīciju peļņa. Jāuzsver, ka minētie rādītāji ir dalībnieku tīrā peļņa, jau ņemot vērā atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem, turētājbankām, kā arī citas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta un finanšu komisijā Saeimā tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās.

Par likumprojekta ietekmi, kas šobrīd ir ceļā uz pēdējo balsojumu Saeimā un tūdaļ pēc apstiprināšanas stāsies spēkā, Dienas Bizness izjautāja labklājības ministru Gati Eglīti.

Fragments no intervijas

Jau iepriekš nācāt klajā ar piedāvājumu palielināt pensiju fondu ienesīgumu un samazināt pārvaldītāju komisiju maksas. Pašreiz varam runāt par konkrētu likumprojektu, kas paver lielākas fondu peļņas iespējas. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kāda ir tā jēga!

Šī likumprojekta galvenā jēga ir panākt to, lai Latvijas pensiju fondu nauda tiktu vairāk ieguldīta nekustamajā īpašumā, proti, mežos, lauksaimniecības zemē, komercīpašumos. To jau dara skandināvu pensiju fondi, lietuvieši, igauņi. Viņu pensiju fondu nauda vairāk tiek novirzīta ekonomikai, un tam ir acīmredzami rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gada laikā trešajam pensiju līmenim pievienojušies 5798 dalībnieki

Nozare.lv, 26.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā kopš 2011.gada 30.jūnija trešajā pensiju līmenī jeb privātajos pensiju fondu plānos iesaistījušies 5798 jauni dalībnieki, informēja Latvijas Komercbanku asociācijā.

Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība šā gada 30.jūnijā bija 126,698 miljoni latu, kas uzkrāti 201 650 plānu dalībnieku individuālajos kontos, liecina Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati.

Vidēji katra dalībnieka kontā uzkrāti 628 lati, un tas ir pie nosacījuma, ka vairāk nekā viena trešdaļa jeb 34,4% plānu dalībnieku piedalās šajā shēmā mazāk nekā piecus gadus. Dalībniekiem ar dalības stāžu desmit un vairāk gadi vidējais uzkrājums ir ap 3000 latu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā jaunie plānu dalībnieki izvēlas pensiju plānus ar sabalansētu ieguldījumu politiku, tas ir, dalībnieku kontos uzkrātie pensiju līdzekļi tiek ieguldīti finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību. Šādos plānos ieguldījumi akcijās nepārsniedz 25% no plāna aktīvu vērtības. Vidēji šo plānu ienesīgums ir robežās no 2% līdz 4%, kas ir lielāks par banku maksātajiem depozītnoguldījumu procentiem. Šajos plānos, kopskaitā četros, dalībnieku skaits gada laikā ir palielinājies par 4505 jauniem dalībniekiem, no tiem vairāk nekā 25% ir dalībnieki, kas privāto pensiju shēmā iesaistījās 2012.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru