Finanses

Šogad varētu piešķirt papildu piecus miljonus eiro finanšu sistēmas sakārtošanai

LETA, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Šā gada valsts budžetā varētu piešķirt pildu piecus miljonus eiro vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanu, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopumā koalīcija ir vienojusies, ka šis būs «tehniskais budžets», tomēr tajā tikšot mainīta viena lieta salīdzinājumā ar sākotnējo plānu - tiks paredzēti vairāki pasākumi Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanai, klāstīja premjers.

Iecerēts stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) kapacitāti, tāpat paredzēts risināt jautājumu, kas saistīts ar ilgu laiku no izmeklēšanas sākumā līdz tiesas spriedumam, skaidroja Kariņš.

Tās būšot vienīgas atkāpes un papildinājumi salīdzinājumā ar sākotnēji iecerēto, piebilda premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019.-2021.gadā.

Prognozes tika izstrādātas 2018.gada septembrī, ņemot vērā gada pirmās puses iekšzemes kopprodukta (IKP) datus un līdz septembrim pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Šomēnes tiks izstrādātas atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanai, pamatojoties uz aktuālo informāciju par IKP ātro novērtējumu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

Tāpat Ministru kabineta sēdē plānots skatīt informatīvo ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, informatīvo ziņojumu par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumiem to izmantošanai valsts budžeta izstrādes procesā.

Ministru kabinets lems par FM priekšlikumu šim un turpmākajiem gadiem paredzēt fiskālās nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP, kas pēc iepriekšējām aplēsēm veido 31 miljonu eiro.

FM jau iepriekš vēstīja, ka šajā un nākamajos divos gados vispārējās valdības budžeta bilance pie nemainīgas politikas, pieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, ir mazāka nekā pieļaujamā bilance. Tas nozīmē, ka fiskālā telpa ir negatīva. 2019.gadā tās indikatīvais apmērs ir -34 miljoni eiro.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma noteikumiem valdībai ir jāpieņem lēmumi par atbilstošiem ieņēmumu vai izdevumu pasākumiem, lai šo iztrūkumu likvidētu.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto valsts budžeta izstrādes grafiku šā gada budžeta projektu valdība varētu apstiprināt 5.martā un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Šogad budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,4 miljardi eiro

LETA, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 9,4 miljardu eiro apmērā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Precizējot budžeta bāzes izdevumus, kā arī speciālā budžeta izdevumus un ņemot vērā uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņas, rasts nepieciešamais finansējums fiskālās telpas kompensēšanai, kas iepriekš tika aplēsta mīnus 44,5 miljonu eiro apmērā.

Budžetā iestrādāti iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi un jaunas prioritātes no ministriju rīcībā esošiem līdzekļiem. Tāpat finansējums piešķirts atsevišķiem nozīmīgiem pasākumiem, kuru sākšanu nav iespējams atlikt uz 2020.gadu, piemēram, 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai, kā arī 2,6 miljoni eiro Diasporas likuma normu īstenošanai un 168 077 eiro LPSR VDK dokumentu publicēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja šī gada valsts budžeta projektu un grozījumus 14 likumos, kas saistīti ar budžetu. Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām pildot līdz šim uzsāktos pasākumus, un tajā nav iekļautas jaunas iniciatīvas.

Konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi – 9,4 miljardu apmērā, par valsts budžeta projekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas deputātus iepriekš informēja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums prognozēts trīs procentu apmērā.

2019.gada budžeta projekts ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošinās stabilu finansējumu daudzām nozarēm. Neskatoties uz valdības apņemšanos šogad neīstenot jaunas politiskās iniciatīvas un pārskatot budžeta bāzes izdevumus, papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākiem neatliekamiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē neatbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 2019.gada budžetā, lai gan atbalstu guva atsevišķi tehniski precizējumi.

Piemēram, valdība atbalstīja priekšlikumu par iespēju ļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem piešķirt prēmijas par noziegumu atklāšanu, kā arī finansējuma pārdale no atsevišķām ministriju programmām. Saeima aizvadītajā trešdienā atbalstīja 2019.gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, bet ceturtdien noslēdzās priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi gandrīz 150 priekšlikumus - valsts budžeta likumprojektam iesniegti teju 60 priekšlikumi, bet ar budžetu saistītajiem likumprojektiem - tuvu 90 priekšlikumiem.

Tos iesniegušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Starp priekšlikumiem gan nav koalīcijas frakcijas un deputātu ierosinājumu, jo koalīcija iepriekš vienojās, ka tādi netiks iesniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekmīgākai AS Augstsprieguma tīkls (AST) darbībai nepieciešams pabeigt pārvades sistēmas operatora nodalīšanas reformu un sistēmas pamatlīdzekļus nodot AST īpašumā

To DB norāda AST valdes loceklis Mārcis Kauliņš, uzsverot, ka uzņēmums ir gatavs īstenot pārmaiņas, tiklīdz tiks pieņemti atbilstoši valsts pārvaldes lēmumi. M. Kauliņš skaidro, ka tas, kā tieši īstenot pārvades sistēmas aktīvu piederības reformu, ir atkarīgs no valsts, taču tehniski ir iespējami dažādi varianti – gan pirkuma darījums starp kapitālsabiedrībām, gan aktīvu pārvietošana ieguldījuma ceļā.

Nepieciešamas izmaiņas

2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāveic pārvades sistēmas operatoru nodalīšana no vēsturiskajiem energoapgādes monopoliem, tāpēc tika pieņems lēmums, ka pārvades sistēmas operatora funkcijas turpmāk veic AST, bet darbībai nepieciešamie aktīvi tiek nomāti no īpaši izveidotas Latvenergo meitas sabiedrības – AS Latvijas elektriskie tīkli (LET), informē M. Kauliņš. «Jau 2011. gadā, izveidojot šādu pārvades sistēmas operatora modeli, tika apzināts, ka tam piemīt trūkumi un tas būtu pārvērtējams. Šobrīd Latvija ir pēdējā no ES dalībvalstīm ar šādu sistēmas operatora nodalīšanas modeli, un AST ir vairākkārt iniciējis diskusiju par nepieciešamību veikt pilnīgu pārvades sistēmas operatora nodalīšanu, proti, aktīvu izvietošanu pie pārvades sistēmas operatora bez citu kapitālsabiedrību starpniecības,» stāsta AST pārstāvis, uzsverot, ka pastarpinātā aktīvu piederība rada papildu slogu elektroenerģijas sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gadā pašvaldību reformas īstenošanai būs nepieciešami 1,11 miljoni eiro

LETA, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriāli reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā un valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta anotācijas.

Šos līdzekļus ceļos plānots investēt laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam.

Savukārt 2020.gadā reformas īstenošanai būs nepieciešami 1,11 miljoni eiro, aplēsusi VARAM. No šīs summas 226 028 eiro tiktu tērēti reformas pabeigšanas organizēšanai, informatīvai kampaņai un komunikācijai, tai skaitā 160 000 eiro socioloģiskiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem, 25 000 eiro novadu izveides rokasgrāmatas izstrādei, 10 000 eiro informatīvai kampaņai un komunikācijai par reformu, bet vēl 30 528 eiro reformas koordinācijai un komunikācijai.

Pašvaldībām reformas īstenošanai 2020.gadā tiktu atvēlēti 892 500 eiro. No tiem dažādu darbu veikšanai saistībā ar reformu, piemēram, novadu apvienošanās projektu izstrādei, kopumā tiktu piešķirti 367 500 eiro, bet attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei - 525 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru