Šogad vērojama strauja un augšupejoša fintech nozares attīstība

2016. gada 30. decembris plkst. 13:55
Autors: Žanete Hāka
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

2016. gadā bija vērojama strauja un augšupejoša FinTech nozares attīstība, stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Virknei Latvijas FinTech uzņēmumu darbības mērogs jau krietni pārsniedz Latvijas robežas. Piemēram, Latvijā radītā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos šobrīd ieņem jau trešo vietu kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma platformā izvietotajos kredītos mēneša griezumā, 4finance savu darbību ir izvērsis 17 pasaules valstīs, kas skaidri parāda FinTech nozares augsto nozares eksportspējas potenciālu. 2016. gadā ārpus Latvijas savu darbību izvērsa arī nebanku hipotekāro aizdevumu izsniedzēji West Kredit un Hipocredit. Pozitīvi šajā gadā vērtējams fakts, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam ir iestrādāts atsevišķs finanšu sektora attīstības virziens - FinTech nozares attīstība.

Runājot par tiešsaistes patēriņa kredītu nozari, 2016. gada pirmajā pusgadā turpinājās 2015. gada nogalē novērotā pozitīvā tendence - kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās, kas parāda, ka likuma grozījumi kopā ar nozares pašregulācijas pasākumiem dod pozitīvu efektu. Nozares uzņēmumi ir nopietni strādājuši pie maksātspējas izvērtēšanas uzlabošanas. Palielinājies atteikto aizdevumu skaits – pirmajā pusgadā tika atteikti 64% jauno klientu aizdevumu pieteikumi (2015. gada pirmajā pusgadā šis rādītājs bija 52%). Kredītportfeļa kvalitāte pirmajā pusgadā, ņemot vērā pārskata periodā bez kavējuma atmaksātos aizdevumus, bija 85,1%, kas ir pielīdzināma un salīdzināma ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Kopumā situācija tiešsaistes patēriņa kreditēšanas tirgū arvien vairāk ir pielīdzināma citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Pētījumi liecina, ka cilvēki pasaulē arvien vairāk izmanto finanšu tehnoloģiju risinājumus. Pakalpojumi arvien vairāk sāk līdzināties bankām – tikai interneta vidē un attālināti. Nebanku tirgū sāk parādīties arī kredītlīnijas klasiskā izpratnē, piemēram, klientiem tiek piešķirti 500 eiro un tos izmanto, kad ir nepieciešamība.

Spēkā esošais regulējums kopā ar nozares pašregulācijas pasākumiem ir devis pozitīvu efektu, un šobrīd tiešsaistes kreditēšanas tirgus ir nostabilizējies, sabalansējot patērētāju un uzņēmumu vajadzības. Pēdējo 3 gadu laikā bijušas vairāk nekā desmit ar nozari saistītas izmaiņas, turklāt pēdējās ļoti būtiskās izmaiņas stājās spēkā tikai 2016. gada 1. janvārī. Šī iemesla dēļ šobrīd ir ļoti svarīgi nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, lai nozares uzņēmumi spētu plānot savu darbību vidējā termiņā. Būtiski ir novērtēt esošo grozījumu ietekmi uz nozari, veicot kvalitatīvu un vispusīgu analīzi, un tikai pēc tam diskutēt un lemt, vai ir nepieciešami vēl kādi grozījumi. Galējos secinājumus par 2016. gada sākumā veiktajiem normatīvo aktu grozījumiem, kuros tika ierobežota procentu likme un nokavējuma procenti, varēs izdarīt tikai 2017. gada pirmajā pusgadā.

Nozares regulācijai būtu jāveicina FinTech nozares attīstība. 2016. gadā no valsts puses vairāk gan tika domāts par nozares uzraudzību un ierobežošanu, turklāt pietrūka attīstības un veicināšanas vīzija no ministriju puses. Kopš Brexit FinTech pasaules līderes Lielbritānijas pozīcijas ir sašķobījušās, un ir pavērusies iespēja kādai citai valstij attīstīt šo nozari. Uz to jau pieteikusies Vācija un Spānija, taču arī Latvijai ir liels potenciāls. Nozares regulējumam ir jābūt prognozējamam un uz attīstību vērstam, jāizvairās, ka tiek virzīti jauni pēc būtības līdzīgi grozījumi, neizvērtējot jau esošā regulējuma ietekmi uz nozari. Tiesiskās vides stabilitāte un prognozējamība ir svarīgs priekšnoteikums nozares sekmīgai attīstībai un investīciju piesaistei.

Nozares uzņēmumi aktīvi meklēs iespējas savu darbību paplašināt ārpus Latvijas un apgūt jaunus tirgus, tiks strādāts pie pakalpojuma klāsta dažādošanas.

Liels izaicinājums būs stabilas vides nodrošināšana uzņēmumu izaugsmei Latvijā. Līdz šim novērotā prakse katru gadu mainīt nozari regulējošos normatīvos aktus nav bijusi saprātīga. Turpmākos divus gadus būtu nepieciešams novērot esošo aktu ietekmi uz ikdienas darbību un tikai tad spriest par to, vai ir vajadzība pēc izmaiņām.

Savstarpējo aizdevumu platformas 2017. gadā turpinās izvērst savu darbību, aptverot arvien jaunas valstis un valūtas. Tas reducēs dažādas barjeras, radot iespēju finansējumam brīvi pārvietoties starp pasaules iedzīvotājiem. Beigu beigās tas ir labāk gan aizdevumu ņēmējiem, gan ieguldītājiem, jo ir vieta kur satikties. Jaunajā gadā mums ir iespēja pieņemt konkurētspējīgu savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likumu, kas ir pamatnosacījums iepriekš minētajiem izaugsmes virzieniem.

Kopumā tādi pakalpojumi kā maksājumu kartes bez piesaistes bankas kontam, savstarpējo aizdevumu un patēriņa kredītu iespējas tiešsaistē, nelielu naudas summu pārskaitījumi vienā acumirklī arvien vairāk atvieglos mūsu iedzīvotāju ikdienu, pietuvinot Latviju Baltijas FinTech līderes titulam. 

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds