Augusta inflācija sasniegusi 10.1 %, lielāko lomu pieaugumā spēlējušas pārtikas cenas, kas paliks inflācijas dzinējspēks arī tuvākā nākotnē.
Šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar pērnā gada augustu, palielinājies par 10.1%, t.sk. precēm par 8,7%, bet pakalpojumiem - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija to raksturo kā «strauju cenu pieaugumu šim mēnesim». Latvijas Banka uzskata, ka ne tikai nepieciešams pārskatīt un, iespējams, ieviest jaunus pretinflācijas pasākumus, bet arī mudina valdību strādāt pie budžeta ar pārpalikumu 1% no IKP apmēra jau šogad, un, būtiski lielāku, nekā patlaban plānots, pārpalikumu nākamā gada budžetā - 2% no IKP.
Nesagaidījām...
Tradicionāli augustā, tirgū ar pilnu sparu ienākot jaunajai ražai un pateicoties vasaras preču atlaidēm, vērojams inflācijas skrējiena pierimums vai pat deflācija, bet šogad šie apstākļi inflācijas skrējienu ievērojami mazināt nespēja. CSP dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada augustā, salīdzinot ar 2007.gada jūliju, palielinājās par 0,4%, lai gan pērngad augustā cenas, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.2 %. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību, uzskata Latvijas Banka. «Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas pozitīvi, taču nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā kāpis par 14%, t.sk. ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā,» norādīts Latvijas Bankas paziņojumā. «Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātājām,» uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Db jau ziņoja (22.08.), ka, pasaules pārtikas tirgus situācijas un augošo ražotāju izmaksu dēļ, līdz šā gada beigām pārtikas cenu kāpums varētu uzņemt sen neredzētus apgriezienus, dažādās pārtikas preču grupās paaugstinoties no 10 % līdz 50%.
Spirāle strādā
«Pakalpojumu cenu kāpumā, kas bijis lielāks nekā preču cenu kāpums, jau pilnībā izpaužas inflācijas spirāles darbība un iepriekš piedzīvotais straujais darba algu pieaugums, un tas, atšķirībā no nodokļu izmaiņām, ir daudz ilgākas ietekmes faktors,» skaidro Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe. Viņasprāt, uzskatāmi to varot redzēt transporta grupā, kur transporta pakalpojumiem cenas aug, neskatoties uz nozīmīgākās izmaksu pozīcijas - degvielas - cenu samazināšanos. «Ja degvielas cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu ir kritušās par 1,7%, transporta pakalpojumu cenas augušas par 18%,» skaidro DnB NORD analītiķe. «Patēriņa cenu pieauguma tempu palielinājums šī gada augustā norāda uz to, ka inflācijas otrās kārtas efekts (algu pieaugums, ražotāju cenu kāpums u.c.) un inflācijas gaidas vēl arvien ir ļoti spēcīgi faktori, kas ietekmē patēriņa cenu kāpumu,» atzīst arī Ekonomikas ministrija.
Divciparu - neprognozē
«Lai gan 12 mēnešu inflācija sasniegusi divciparu skaitli, tomēr gada vidējā inflācija līdz gada beigām, visdrīzāk nesasniegs divciparu skaitli,» domā A. Vilks. Līdzīgi domā Ekonomikas ministrija, kura uzskata, ka līdz gada beigām inflācijas tempi būtiski neizmainīsies un acīmredzot ministrijas prognozes par 8 % inflāciju 2007. gadā paliek spēkā. Tajā pašā laikā eksperti kritiski vērtē valdības pretinflācijas plāna darbību, kas «pozitīvi vērtējams atsevišķu nozaru sakārtošanas aspektā, patēriņa pieauguma un inflācijas samazināšanas jomā ietekmi vēl nav devis,» klāsta I. Vēja.
Inflācijas gaidas
Gada griezumā lielāko ietekmi - 1.02 %punktus - uz inflācijas rādītājiem atstājuši ēdināšanas pakalpojumu un tabakas izstrādājumu cenas, inflāciju par 0.92 %punktiem palielinājušas maizes un graudaugu izstrādājumu cenas, bet gaļas un tās izstrādājumu cenas - par 0.86 %punktiem, informē CSP. «Nākamā gada sākumā nodokļa likmes atkal tiks paceltas, un tas turpinās ietekmēt inflācijas rādītājus,» par tabakas izstrādājumu ietekmi uz inflācijas rādītajiem saka I. Vēja. «Inflāciju veicināja gan valdošais patēriņa bums un izmaksu kāpums, kā arī vairāku regulēto cenu ietekme,» uzskata A. Vilks, uzsverot, ka «visam tam caurvijas noturīgas inflācijas gaidas».
Deldē konkurētspēju
Inflācijas straujais kāpums netīk vairumam uzņēmēju, īpaši eksportpreču ražotājiem, kas deldē to konkurētspēju un spiež meklēt risinājumus.
«Šitāda inflācija ir katastrofa,» atzīst SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Savu teikto viņš pamato ar to, ka algas strādājošajiem nāksies palielināt, bet ārvalstu pircēji nelabprāt palielina iepirkumu cenas par dažiem procentiem vai to desmitdaļām. «Visas diskusijas ar ārvalstu pircējiem šobrīd notiek tikai par cenām, jo esam sasnieguši līmeni, kad esam teju vai dārgāki par konkurentiem - Lietuvā un Polijā strādājošajiem uzņēmumiem,» situāciju raksturo A. Jansons. Arī Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds atzīst, ka eksporta precēm cenas, pamatojoties ar inflāciju, nepacelsi. Tas reāli nozīmējot, ka ražotāju izmaksās inflācijas ietekme ir jūtama, bet paaugstināt saražotā cenas, lai to kompensētu, nevar. Vislielākā ietekme tekstila nozarē esot tieši darba algu pieaugumam.
Skar tāpat kā citus
«Inflācija uz degvielas tirgu kopumā tiešu iespaidu neatstāj, taču degvielas tirgotāju tā ietekmē tāpat kā jebkuru citu uzņēmēju, kurš izjūt darba algas kāpumu un izmaksu pieaugumu,» skaidro SIA Alexela Oil Latvia valdes loceklis Jānis Blūms. «Tā kā neviens uzņēmējs nevar atļauties strādāt ar zaudējumiem, nereti esam spiesti paaugstināt cenas, lai segtu pieaugošo pašizmaksu,» norāda a/s Virši-A valdes loceklis Andris Priedītis. Protams, var teikt, ka tas ir kā apburtais loks - paaugstinoties degvielas cenām, nesnauž attiecīgi citas nozares. Inflācija neietekmē degvielas cenu, jo, pat ņemot vērā akcīzes likmes pieaugumu, benzīna un dīzeļdegvielas cenas šobrīd ir tādā pašā līmenī, kā bija pērn augustā, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents, SIA Astarte nafta direktors Ojārs Karčevskis.
Apdraud atdevi
«Telekomunikāciju nozare ir starp tiem tautsaimniecības virzieniem, kas patlaban piedzīvo visstraujāko izaugsmi un ir apjomīgu investīciju objekts. Kritiski augstas inflācijas apstākļos investīciju atdeve tiek apdraudēta, kas savukārt pasliktina mūsu valsts investīciju vidi,» norāda Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš, piebilstot, ka uzņēmums, plānojot nākamā gada budžetu, seko valsts attīstības ekonomiskajiem indikatoriem un pieaugošais inflācijas procents liek vēl rūpīgāk izsvērt nākamā finanšu perioda investīciju objektus. Mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir viens no retajiem faktoriem, kas samazina inflācijas pieaugumu Latvijā. «Tele2 pieeja ir veicinājusi cenu pazemināšanos gan priekšapmaksas, gan pēcapmaksas un biznesa klientu segmentos,» norāda Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.
Nesteidzas ar budžetu
Ir skaidrs, ka izmaksu pieaugumu nākamā gada budžetā plānosim noteikti, taču konkrētu skaitli šobrīd ir grūti nosaukt, tas varētu būt ap 7 %, jo ir jāzina, kādi būs inflācijas apkarošanas plāna rezultāti, proti, kā tas būs ietekmējis inflācijas rādītājus septembrī un oktobrī skaidro J. Blūms. A/s Virši-A, plānojot budžetu 2008. gadam, veic rūpīgu risku izvērtēšanu, tomēr inflācijas koeficienta un tā ietekmes analīzes metodiku, pēc A. Priedīša teiktā, neesot ieviesuši. Tomēr viņš nenoliedz, ka budžeta plānošanā tiek paredzētas rezerves, lai inflācija neradītu pārāk lielus robus kompānijas budžetā.
