Rīgā plānots nojaukt 18 pašvaldībai piederošus graustus, kā arī piespiedu kārtā nojaukt vai sakārtot sešus privātīpašumā esošus graustus. Šādu Rīgas domes lēmumu akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Pašvaldībai piederoši grausti ir dažādi angāri, noliktavas, darbnīcas, pagrabi, šķūņi, garāžas u.tml. Būves atrodas avārijas stāvoklī, ilgstoši netiek izmantotas, degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus.

Valmieras ielā 41 atrodas izdegusī dzīvojamā ēka, divi daļēji sabrukuši šķūņi un garāža, to apkārtne nav nožogota un ir brīvi pieejama. Ja divu mēnešu laikā netiks izstrādāta nojaukšanai nepieciešamā dokumentācija un uzsākti demontāžas darbi, tos paveiks par Rīgas pašvaldības līdzekļiem, piedzenot iztērēto naudu no īpašniekiem.

Pilsētas ainavu bojājot arī pamestā dzīvojamā ēka Skaistkalnes ielā 17, kas tāpat nav noslēgta un apdraud apkārtējos, turklāt atrodas pie ielas. Ja īpašnieki mēneša laikā nebūs vērsušies ar iesniegumu par būves nojaukšanas uzdevuma vai plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu ēkas renovācijai vai rekonstrukcijai, vai četru mēnešu laikā neveiks ēkas demontāžu vai konservāciju, Īpašuma departaments nodrošinās lēmuma piespiedu izpildi apjomā, kas nepieciešams, lai novērstu sabiedriskās drošības un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Līdzekļus tāpat piedzīs no īpašniekiem.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgā pašlaik ir vairāk nekā četri ar pusi simtu ēku, ko varētu raksturot kā graustus, kā ēkas, kas apdraud drošību un degradē pilsētvidi. Daļa šo ēku ir jaunbūves.

Pavisam Rīgas domes Īpašuma departaments, sadarbojoties ar citām pašvaldības struktūrām un iedzīvotājiem, apsekojis vairāk nekā 600 ēkas.

Teju puse no visiem īpašumiem ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, turklāt 25 objekti ir valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Savukārt 42 apsekotie objekti ir jaunbūves, kuru būvniecība ir pārtraukta dažādās stadijās.

Veicot apsekojumu, piedāvāta sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī ainavu bojājošo ēku klasifikācijas sistēma, ko pašvaldība turpmāk varētu izmantot. Tā ir saskaņota ar Rīgas pilsētas būvvaldi. Graustus piedāvāts iedalīt četrās kategorijās: A – sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošas būves (šobrīd Rīgā 109 šādas ēkas); B – grausti, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu (138 ēkas); C un D kategorijā ierindotas pilsētas ainavu bojājošas būves (40 un 165 ēkas).

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Pirmajā sanāksmē darba grupa, kas lemj par rīcību ar vidi degradējošām, sabrukušām un cilvēka drošību apdraudošām būvēm, izskatījusi pirmos 27 graustus, lielākā daļa no kuriem atrodas vecpilsētā, un lēma par to aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Likums nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos aplikt graustus ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ko arī ir izdarījusi Rīgas pašvaldība. Ar šo nodokļa likmi tiks aplikti A, B, un C kategorijas grausti.

Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzver, ka situācija ar graustiem pilsētā lēnām, bet uzlabojas. Kā labs piemērs pieminams privātais grausts Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā - Cēsu ielā 37. Tas RD Īpašuma departamenta graustu sarakstā bija B kategorijas grausts, bet īpašnieki to konservēja, kā arī nosedza ar dekoratīvo sietu. Rezultātā darba grupa šo graustu pārcēla no B kategorijas uz D, un tam netiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis.

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Pēc pašreizējā jautājuma par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu pasniegšanas veida tiesībsargam Jurim Jansonam šķiet, ka šī iniciatīva ir naidu kurinoša un lieki tracina sabiedrību.

«Manuprāt, ir slikti, ka ultralabēji nacionāli vai ultrakreisi nacionāli noskaņoti politiķi, spēlējoties ar sabiedrību, ar simboliem, mēģina vēl dziļāk iedzīt ķīli starp sabiedrības grupām. Manuprāt, vēsture un šī situācija ir jāskaidro, bet leģitīmais mērķis, kāpēc patlaban tas tiek virzīts, man nav skaidrs,» Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja tiesībsargs.

Viņš norāda, ka jau ilgu laiku šis piemineklis stāv, ir bijuši kādi mēģinājumi to uzspridzināt, bet tas nebija politisks lēmums, taču tagad ar politisku lēmumu mēģinās to nojaukt. «Manuprāt, tas tikai lieki tracinās tautu,» piebilda Jansons.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

Šodien plānots sākt vienus no vērienīgākajiem šī gada ielu būvniecības darbiem Ventspils ostā - Ostas ielas izbūvi posmā no Ventas ielas līdz K.Valdemāra ielai 14, kas izmaksās teju 3,2 miljonus eiro.

Aptuveni 580 metru garumā gar Ventas krastu tiks izbūvēts jauns ielas posms, kas ietver jaunu ielas seguma konstrukcijas izbūvi, lietusūdens kanalizācijas, apgaismojuma un gājēju ietves izbūvi. Līdz ar ielas izbūvi plānots īstenot arī vēsturisko ostas darbnīcu teritorijas labiekārtošanas 1.kārtu. Plānots nojaukt teritorijā esošos graustus, izbūvēt jaunu segumu, kā arī izvietot vairākus vides objektus.

Objekti, kas šajā vietā tiks uzstādīti jau 1.darbu kārtā, noteikti būs Mīlestības bāka, kur savā īpašajā dienā varēs doties jaunlaulātie, un loču kuģis «Rota», kas ilgus gadus godam kalpojis Ventspils ostā.

Atklātajā konkursā par tiesībām veikt būvdarbus šajā teritorijā uzvarēja pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu – SIA «Ostas celtnieks». Būvdarbu līgums noslēgts par gandrīz 3,2 miljoniem eiro.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu, informē pašvaldībā.

1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.

Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.

Rīgas pilsētas būvvalde ir apturējusi kādreizējās fabrikas Aurora korpusa nojaukšanu Cieceres ielā, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītāja Inguss Vircavs.

Viņš informēja, ka bija sākti ēkas nojaukšanas darbi, bet tad secināts, ka pasūtītājs būvvaldi ir maldinājis, jo nebija pievienots atzinums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par to, ka tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka.

Ja ir šāds atzinums, tad nojaukšana tik vienkārši nav iespējama. Ir veicama papildu izpēte un nav zināms, vai vispār pēc tam ēkas varēs nojaukt, pauda Vircavs.

Pašreiz darbi ir apturēti līdz apstākļu noskaidrošanai. Rīgas pilsētas būvvaldei ir jāprecizē, vai pietiek ar vēsturisko vērtību inventarizāciju un uzskaiti, vai ir kāda būves daļa, kas noteikti jāsaglabā, vai arī saglabājama ir visa ēka. Būvvalde tuvākajā laikā to noskaidros un tad tiks lemts par tālāko rīcību.

Ar dēļiem aizsisti logi un durvis, kuru priekšā apdrupušās strūklakas zivīm kāds asprātis uzzīmējis sarkanu muti. Tāda aina šobrīd paveras pie Baldones sanatorijas vēsturiskās ēkas. Kopš pagājušā gada novārtā pamestais sanatorijas komplekss grausta stāvoklī pieder Baltkrievijas pilsonim Dmitrijam Astašenko. Tieši viņa plāni, visticamāk, veco ēku nojaukt un vietā uzbūvēt citu radījuši novada iedzīvotāju satraukumu un pretdarbību - tiek vākti paraksti. Tiesa, klātesoša ir arī vietējā politiskās konkurences «elpa», vēsta laikraksts Diena.

Šovasar situācija ap sanatorijas kompleksu saasinājās. Jūlijā trīs Baldones domes opozīcijas deputāti, kas pārstāv Vienotību, bija vērsušies pie domes vadītājas Karīnas Putniņas (Reģionu apvienība) pēc informācijas, atsaucoties uz baumām, ka sanatorijas vēsturisko ēku varētu nojaukt. Par kulminācijas punktu briestošajā konfliktā var nosaukt 22. augustu, kad paziņojumus presei izsūtīja gan Vienotības deputāti, virsrakstā apgalvojot, ka dome ir ļāvusi nojaukt vēsturisko ēku, gan īpašnieks Dmitrijs Astašenko.

«Pēc aculiecinieku teiktā, Baldones sanatorijas kompleksā notiek darbi, un strādnieki stāsta, ka «vecais vannu korpuss tikšot nojaukts». Izskatās, ka viss tiek gatavots, lai vēsturisko kūrmājas ēku iznīcinātu, tā vietā, lai iedzīvotājiem darītu zināmu šo darbību pamatotību. Šobrīd informācija par ēku tehnisko stāvokli ir ļoti pretrunīga un pamatojums nav pieejams sabiedrībai,» bija teikts Vienotības paziņojumā. Kad Diena piezvanīja uz norādīto numuru, kur tika solīta papildu informācija, domes deputāts Jānis Mugurevičs (Vienotība) nebija diez cik runīgs, atzīstot, ka dome atļauju nojaukšanai tomēr nav devusi.

Turpmāk galvaspilsētas graustus, kas tiks atzīti par bīstamiem, varēs nojaukt arī bez būvatļaujas. To paredz Rīgas domes apstiprinātā kārtībā, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas Rīgā.

Noteikumi paredz, ja grausts ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var sabrukt, būvdarbus var sākt vēl pirms būvatļaujas saņemšanas. Proti, sertificētam būvinženierim pēc grausta tehniskās apsekošanas jānosaka neatliekami veicamie būvdarbi sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Noteikumos arī paredzēta kārtība, kādā grausti tiek apzināti un uzskaitīti, sakārtoti vai nojaukti, noteikta sadarbība starp pašvaldības struktūrvienībām graustu sakārtošanas procesā un iesaistīto institūciju – pašvaldības izpilddirekciju, Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes – kompetence.

Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.

Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.

Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien atbalstīja lēmumprojektus, ar kuriem tiek uzdots īpašniekiem sakārtot graustus Katrīnas ielā 1 un Mūkusalas ielā 44.

Būves Katrīnas ielā 1 un 1a ir sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, ēkas un teritorija nav norobežotas ir brīvi pieejamas, tādējādi tiek radīti riski drošībai. Īpašumam ir piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, tomēr tas sakārtošanas darbus nav veicinājis.

Lēmumprojekts paredz uzdot ēku īpašniecei ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas veikt būvju norobežošanu, četru mēnešu laikā izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju būvju sakārtošanai, saskaņot ar būvvaldi un sākt sakārtošanas darbus, kas pabeidzami ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja noteiktajā termiņā darbi netiks veikti, Rīgas domes Īpašuma departaments ēkas nojauks un izlietotos līdzekļus piedzīs no īpašnieces.

Rīgas dome apstiprinājusi projektu, kas paredz sākt atbrīvoties no Rīgas graustiem. Pašreiz plānots nojaukt divpadsmit graustus, kā arī deputāti pieņēma lēmumu par nepabeigtā celtniecības objekta - grausta Gunāra Astras ielā piespiedu demontāžu.

Pēc sagatavoto un jau pieņemto Rīgas domes lēmumu izpildes par būvju nojaukšanu Rīgas domes Īpašuma departamenta apzināto būvju uzskaitē paliks 32 pašvaldībai piederoši vai piekrītoši objekti un 13 objekti, kuriem piederība nav zināma.

Savukārt nepabeigtās celtniecības objekts G.Astras ielā 4 ir viens no Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem visbīstamākajiem A kategorijas graustiem, tas atrodas dzīvojamo un publisko ēku kvartālā.

Dzelzsbetona karkasa būves celtniecība uzsākta 20. gs 90. gadu sākumā. Savulaik tajā bija plānots izvietot viesnīcu, taču ēkas būvniecība visu šo gadu laikā tā arī nav tikusi pabeigta.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Gada nogalē Liepājas būvvaldē iesniegts jaunbūves būvprojekts, kas tiks attīstīts vietā, kur Lidl Latvija pirms vairāk nekā desmit gadiem plānoja būvēt veikalu.

Pagājušā gada 22. decembrī pasūtītājs - firma SIA TKM Latvija būvvaldē ir iesniegusi tirdzniecības ēkas jaunbūves būvprojektu minimālā sastāvā Ganību ielā 182, Db.lv apstiprināja Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Viņš arī informēja,, ka pašvaldība atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz minēto zemesgabalu. Zemesgabala pircējs ir SIA MMS Property Solutions, bet būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs SIA Arhitekta G. Vīksna birojs. Arhitekts Gundars Vīksna apliecināja, ka Ganību ielā 182 taps pārtikas veikals un autosstāvvietas, bet to, kas ir operators, viņš saskaņā ar līgumu nedrīkst izpaust.

Centrālajā vēlēšanu komisijā uz 12. Saeimas vēlēšanām iesniegti 13 deputātu kandidātu saraksti, kuriem pievienota arī konkrētā politiskā spēka 4000 zīmju programma jeb labo apņemšanos un solījumu apkopojums. Atmetot biznesam mazāk svarīgo liriku un tukšmuldēšanu pozitīvisma saukļu stilā, bez kā neiztiek praktiski neviena priekšvēlēšanu programma, savu uzmanību vērsu uz deputātu kandidātu solījumiem ekonomikas, lielākoties nodokļu, jomā.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa sola ieviest biznesa ilgi sapņoto uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nulles likmi nesadalītai vai reinvestētai peļņai. Pēc būtības tas ir Igaunijas modelis, vienlaikus solot palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) dividendēm. Kā apliecina DB publicētais BDO Tax pētījums, šāds regulējums atbilst vispārējai Eiropas tendencei. Vēl šī partija apliecina vēlmi veicināt pašvaldību ieinteresētību darba vietu radīšanā, novirzot tām daļu UIN. Ņemot vērā, ka Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai ir pie varas Latvijas galvaspilsētā, Rīga tādējādi varētu cerēt uz papildu ienākumiem. Tomēr nevajag aizmirst – lai arī daudziem vadošiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir reģistrēta Rīgā, piemēram, a/s Latvenergo, ievērojama to ienākumu daļa tiek gūta citos Latvijas reģionos, piemēram, tur, kur atrodas Latvenergo piederošās HES. Saskaņa apsola arī diferencēt IIN, gan neminot konkrētas likmes. Interesants ir arī nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums minimālai deklarētās dzīvesvietas platībai, kā arī nodoklis luksusa precēm un mantojuma nodoklis lieliem mantojumiem, taču arī šajos gadījumos trūkst detalizēta atskaites punkta. Toties ir konkrēta apņemšanās samazināt PVN veselīgajai pārtikai līdz 5%. Kaut ko līdzīgu, lai arī ar mazāku konkrētību sola arī No sirds Latvijai, toties tā sauktajai Sudrabas partijai ir pāris piedāvājumu, kas varētu uzrunāt plašas tautas masas, piemēram, tautas vēlēta prezidenta institūta izveide, kā arī personiskas politiķu un valsts ierēdņu atbildības ieviešana. Salīdzinājumam Vienoti Latvijai, kas pulcējusi vairākus vairāk vai mazāk populārus ekspolitiķus, rosina pārtikai noteikt 12% PVN likmi, necelt mikronodokļa likmi, ieviest kapitāla nodokli 20% apmērā, bet likvidēt UIN reinvestētai peļņai. Turpretim Latvijas attīstībai, kas tautā pazīstama arī kā Repšes partija, sola necelt nodokļus tuvākos četrus gadus un reinvestētai peļņai ieviest 0% likmi, kā arī samazināt darbaspēka nodokļus par 9%. Līdzīgi arī Reģionu apvienība sola samazinātu PVN pārtikai, nemainīgu mikronodokļa likmi 9% apmērā, kā arī interesantu jauninājumu – ikgadējo transporta līdzekļa nodevu, kuru transporta līdzekļa vadītājs maksātu tikai par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.