Jaunākais izdevums

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Piemaksājām 6 miljonus

Procentuāli lielākais atbalsta saņēmējs caur OIK jau tradicionāli ir valsts kapitālsabiedrība a/s Latvenergo, kas 2013. gadā saņēma 37,8% no kopējā atbalsta apjoma jeb 79,2 milj. eiro virs tirgus cenas. Pārējās dabasgāzes stacijas radīja 56,7 milj. eiro izmaksas virs tirgus cenas jeb 27%, bet atjaunojamie energoresursi – 74 milj. eiro jeb 35,2%. Turklāt sakarā ar TEC-2 jaudu palielināšanu 2013. gada pēdējā ceturksnī, valsts atbalsts Latvenergo palielinājās par 3,8 milj. eiro, savukārt mainītā atbalsta mehānisma (MK 221. not.) piemērošanas dēļ Latvenergo saņēma vēl papildus 2,9 milj. eiro. Ja šos datus analizē kalendārā gada ietvaros, par pamatu ņemot TEC 2013. gadā faktiski saražoto elektroenerģiju, veidojas situācija, ka jaudu palielināšanas dēļ atbalsts Latvenergo pieaug par 15,2 milj. eiro, bet mainītā atbalsta mehānisma dēļ – vēl par 4,3 milj. eiro, kopā veidojot 19,6 milj. eiro. No šī nav saprotams, kur EM saskatīja 28 milj. eiro samazinājumu?

Īstas skaidrības nav

Pie skaidra situācijas izklāsta nenoved arī EM DB rakstiski sniegtā formālā atbilde. «Ar grozījumiem MK noteikumos nr. 221 2013. gadā tika mainīti atbalsta nosacījumi lielajām dabasgāzes stacijām, un, ņemot vērā arī prognozējamo dabasgāzes cenas pieaugumu nākotnē, OI maksājumi visām četrām lielajām koģenerācijas stacijām ar jaudu virs 4 MW 2014. gadā samazināsies līdz provizoriski aprēķinātajiem 107,85 milj. eiro, salīdzinot ar 136,03 milj. eiro pēc iepriekšējās atbalsta nosacījumu metodikas.

Papildus OI maksājumi var samazināties pie labvēlīgas situācijas tirgū (augsta elektroenerģijas tirgus cena), kad koģenerācijas staciju ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas pēc tirgus cenas pārsniedz to ražošanas mainīgās izmaksas. Ar izmaiņām pilnībā tika veikta atteikšanās no enerģijas komponentes atbalsta mehānisma, saglabājot atbalstu tikai MK noteikumos nr. 221 iekļautās jaudas komponentes formā.» Savukārt Latvenergo komunikāciju daļā uzsver – EM, izstrādājot mehānismu atbalsta izdevumu mazināšanai, bija veikusi aprēķinus, ka par 28 milj. eiro atbalsta izdevumi samazināsies, sākot no 2014. gada, turklāt šī prognoze attiecoties uz visām stacijām virs 4MW, ne tikai uz Latvenergo. «Saskaņā ar noteikumiem nr. 221, viens no atbalsta maiņas intensitātes mazināšanas risinājumiem (1200 stundu periods, pēc kura tiek samazināts jaudas komponentes atbalsta apmērs – pēc šī perioda pārsniegšanas atbalsts ražotājiem būtiski samazinās) sāka darboties no 2013. gada 1. novembra, līdz ar to arī šī risinājuma ietekmi uz atbalsta izdevumu mazināšanu precīzi varēsim pateikt tad, kad tiks rēķināta OIK par 2014. gadu,» norāda Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa. Viņa piebilst, lai arī 2013. gada septembra beigās ekspluatācijā tika nodota TEC-2 otrā kārta, 2013. gadā Latvenergo TEC stacijas, salīdzinot ar 2012. gadu, nesaņēma būtiski lielāku atbalstu. «2013. gadā Latvenergo TEC saņēma atbalstu 79,2 milj. eiro, bet 2012. gadā – 79,1 milj.eiro eiro, tātad pieaugums ir 0,12%,» tā S. Vējiņa.

Ar veco būtu lētāk

«Pagājušajā gadā prognozēju, ka, salīdzinot pilnus gadus (2012. gada regulējumu un 2014. gada regulējumu, jo 2013. g. bija miksēts), kopējais subsīdiju apjoms pieaugs, nevis samazināsies, kā to solīja Ekonomikas ministrija. Ir nepieciešams salīdzināt arī gāzes cenu un jauno iekārtu lietderību. Man tie dati ir, līdz ar to var droši apgalvot, ka pie veciem jaudas maksājumiem un ar jauno TEC–2 jaudu, atsakoties no mainīgās atbalsta komponentes, būtu lētāk,» DB saka G. Ābele. Viņš skaidro, ka absolūtos ciparos 2012. un 2013. gadā vidējā iepirkuma cena būtiski nemainās, lai gan EM sludināja samazinājumu, būtiski nemainās arī izmaksātais virs tirgus cenas.

«Ja salīdzinām gada vidējās temperatūras, tad 2013. gads ir bijis ievērojami siltāks, taču TEC ir ražojis vairāk elektrības. Normāli būtu bijis, ja ražotu mazāk. Tāpat subsīdijai virs tirgus cenas būtu bijis jāatspoguļo Latvijas un Lietuvas cenu zonas atšķirības ar pārējo NordPool tirgu (jo augstāka cena tirgū, jo mazāk būtu jāpiemaksā), taču arī šeit es neredzu subsīdiju samazinājumu, rēķinot pret tirgus cenu,» saka G. Ābele. «Vecā formula Latvenergo pietika, lai ražotu un neprasītu vairāk no OIK, bet Daniels Pavļuts varētu lielīties tikai tad, ja mēs būtu redzējuši patiešām kritumu naudas apjomā, kas tiek maksāts Latvenergo, salīdzinot ar 2012. gadu. Taču tādu kritumu var panākt, tikai vienojoties ar Latvenergo kreditoriem,» rezumē G. Ābele.

«Ir taisnība, ka palielinātie maksājumi par uzstādīto jaudu deva lielāko summāro atbalstu Latvenergo koģenerācijas stacijām. Man iznāk, ka atbalsts 79,2 milj. eiro 2013. gadā pieaugs uz 98 milj. eiro 2014. gadā. Jauns energobloks ir ieviests, jāsāk krāt naudiņu tā atmaksai. Rīgas siltuma un Juglas jaudas koģenerācijas stacijas gan ir apceltas, atbalsts no 10 miljoniem eiro sarucis uz 8 miljoniem eiro,» norāda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Zemo procentu brīvpusdienas: kā procentu izdevumu ietaupījums ietekmējis valsts budžetu?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai

LETA, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā kumulatīvā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai no 2014. līdz 2020.gadam, liecina valsts sekretāra sanāksmei pieteiktais plāna projekts.

Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (alternatīvie pasākumi), kas atbilstoši likumam ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014. līdz 2020.gadam.

Pēc EM paustā, Latvijai periodā līdz 2020.gadam aprēķināts obligātais ietaupījuma mērķis ir 9896 gigavatstundu (GWh) apmērā. 2014.gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums (68,7 GWh) 2020.gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 480,8 GWh apmērā (4,9% no obligātā mērķa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kas Tev jāzina 21. martā (atjaunota plkst. 18:00)

Dienas Bizness, 21.03.2014

Pasaulē.

Fotonedēļa: 15. marts - 21. marts

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā darbinieku mainība ir 14%. Rubrikā Kā top? šonedēļ skatiet, kā, izmantojot roku darbu, izgatavo kurpes Elegantā. Eiropa papildinājusi pret Krieviju vērsto sankciju sarakstu. Savukārt Dienas Biznesā šodien lasiet - grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu, tomēr rezultāts gan var izrādīties pretējs.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HansaMatrix 2020.gadā plāno sasniegt 30 miljonu eiro apgrozījumu

Žanete Hāka, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot uzņēmuma kotēšanu Nasdaq Baltic, kompānija HansaMatrix paziņoja investoriem un akcionāriem savu biznesa attīstības prognozi periodam līdz 2018. gadam, plānojot sasniegt apgrozījumu 20 miljonu eiro apmērā, un, tuvojoties 2018. gadam, prognoze tiek pārliecinoši apstiprināta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

HansaMatrix izteikusi jaunu prognozi – 2020.gadā plānots sasniegt 30 miljonu eiro apgrozījumu, bet prognozētā EBITDA rentabilitāte 2020. gadā ir 12 līdz 15%.2017. gada 2. ceturksnī sabiedrība sasniegusi pārdošanas apjomu 4,839 miljonus eiro, kas ir 19% pieaugums pret 2016. gada 2. ceturksni. Ziņotais rezultāts atbilst jau gaidītajam apgrozījuma pieaugumam. 2017. gada 2. ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 8% lielāki, salīdzinot ar 2017. 1. ceturksni, kas labi atbilst jau pierastai sezonalitātes attiecībai, skaidro uzņēmums.

2017. gada 6 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 9,335 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 26% pieaugumu pret 2016. gada pirmo 6 mēnešu periodu. Rezultāts ir tikai 2% zemāks par 2016. gada otrā pusgada pārdošanas rezultātu.2017. gada 2. ceturksnī ir sasniegts spēcīgs ceturkšņa EBITDA rezultāts – 0,778 miljoni eiro un tīrās peļņas rezultāts 0,249 miljoni eiro. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 36% palielinājumu pret iepriekšējā gada 2. ceturksni un 20% samazinājumu pret iepriekšējo rekord augsto – 2017. gada 1. ceturksni. 2017. gada 2. ceturkšņa tīrās peļņas rezultāti demonstrē būtisku 37% pieaugumu pret 2016. gada 2. ceturksni un 40% samazinājumu pret iepriekšējo - 2017. gada 1. ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpina kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

2018./2019.mācību gadā skolēni valsts pārbaudījumā matemātikā vidēji uzrādījuši 32,7% rezultātu, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā gadā. Vidējā rezultāta kritums turpinās jau piekto gadu pēc kārtas, noskaidrots Valsts izglītības satura centrā (VISC).

Pēdējos desmit gados augstākais vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā fiksēts 2015.gadā, togad sasniedzot 43,6% augstu rezultātu. Vidējā rezultāta krituma tendence vērojama jau kopš 2013.gada, dažus gadus pirms tam vidējam rezultātam nedaudz uzkāpjot.

Šogad 226 skolēniem eksāmenu matemātika nebija izdevies nokārtot.

Desmitgadē sliktākais vidējais rezultāts šogad sasniegts arī fizikas eksāmenā - skolēnu vidējais rezultāts ir 37,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ISO 50001 a priori jāsniedz finanšu ietaupījums

Sandris Točs, speciāli DB, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāras enerģijas pārvaldības procedūras un pakāpeniski ieviesti kaut nelieli pasākumi nesīs ekonomiju jau pirmajā gadā

Tā ekspresintervijā Dienas Biznesam saka SIA CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.

Ko ISO 50001 standarta ieviešana nozīmē reālajā biznesa praksē? Kādi uzņēmumiem ir ieguvumi no tā?

ISO 50001 ir energopārvaldības sistēmas standarts, kas pēc struktūras līdzinās ISO 14001, taču attiecas tikai uz uzņēmuma enerģijas pārvaldību. Ja uzņēmumā ir ieviesta un uzturēta kāda cita kvalitātes vai procesu pārvaldības sistēma, tad tam ISO 50001 ieviešanas struktūra nebūs sveša. Taču, ja iepriekš nav bijusi saskare ar ISO pārvaldības sistēmām, tad daudzas lietas būs jaunas. Praksē ISO 50001 energopārvaldības sistēmai nodalāmas trīs būtiskas stadijas – ieviešana, sertificēšana un uzturēšana. CMB palīdz uzņēmumiem sistēmas ieviešanā un sniedz atbalstu uzturēšanā, cik tas nepieciešams. Manuprāt, tieši ieviešanas process ir vissvarīgākais, jo tiek apzināta uzņēmuma enerģijas sadalījuma struktūra, būtiskie patērētāji, un veidota labas pārvaldības un monitoringa sistēma. Tā kā šai sistēmai a priori jāsniedz finanšu ietaupījums, tad tās darbā jāiesaista gan vadība – lēmumu pieņemšanā, gan darbinieki – izpildē. Mūsu praksē labākais rezultāts veidojas, ja sadarbojas tehniskais personāls, operatīvā vadība un finanšu vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī AS HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu 5,973 miljonu eiro apmērā, kas ir 15% pieaugums pret 2018. gada 2. ceturksni, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 2.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 1% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 1.ceturksni. 2019. gada 6 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 11,881 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 7% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 6 mēnešu periodu. 2019. gada 2. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,960 miljoni eiro un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,054 miljoni eiro apmērā. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 1% samazinājumu pret 2018. gada 2. ceturksni un 14% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 1. ceturksni. 2019.gada 2.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 16,07% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālā masveida darbinieku atlaišana ir Latvijas uzņēmumu iespēja

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 6,118 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 3.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 2% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 2.ceturksni.

2019. gada 9 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 17,999 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 12% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 9 mēnešu periodu.

2019. gada 3. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,942 miljoni EUR un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,028 miljoni EUR. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 21% palielinājumu pret 2018. gada 3. ceturksni un 2% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 2. ceturksni. 2019.gada 3.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 14,40% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām prasa ziņot par klientiem, kuri savos kontos iemaksā skaidru naudu

Dienas Bizness, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēlas, lai kredītiestādes ziņotu par klientiem, kuri savā kontā regulāri iemaksā skaidru naudu. Baņķieri brīdina, ka, mēģinot apkarot ēnu ekonomiku šādā veidā, drīzāk panāks pretēju efektu – pelēkās naudas aprite palielināsies, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lai iegrožotu darījumus pelēkajā zonā, VID izstrādājis un iesniedzis Finanšu ministrijai grozījumu projektu Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka kredītiestādei būs jāziņo VID par tām fiziskām personām, kuras gada laikā vismaz astoņas reizes būs iemaksājušas savā kontā skaidru naudu un šo iemaksu kopsumma pārsniegs 6000 eiro vai arī kuru kredīta un procentu maksājumi gada laikā pārsniedz € 3840. VID uzskata, ka, īstenojot šo ideju, dienesta rīcībā būs pieejama kredītiestāžu informācija par fizisko personu skaidras naudas iemaksām savā kontā vai lieliem skaidras naudas darījumiem, skaidro laikraksts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām, atzīst Kučinskis

LETA, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik neredz būtiskus draudus ekonomikas pārkaršanai, lai arī ir jūtams būtisks spiediens uz privātā sektora darba algām, šorīt LTV Rīta panorāmā vērtēja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Lūgts vērtēt, vai valdība pašlaik pārmērīgi nepaplašina fiskālo telpu, politiķis pauda neizpratni par šādu kritiku, jo budžeta iecerēm pašlaik esot visu koalīcijas partneru atbalsts un tas tiekot veidots tādās robežās, kādās bijis plānots. Katrā ziņā no nodokļu reformām valdība neatteiksies, piebilda valdības vadītājs.

Ministru prezidents solīja, ka valsts pārvalde iešot uz tēriņu samazināšanu. Kučinskis solīja, ka arī gada beigās pasekos līdzi valsts pārvaldes tēriņiem, kas šajā gada posmā parasti strauji aug.

Premjers domā, ka risinājumu gada nogalē augošajiem valsts pārvaldes izdevumiem varētu rast, ja tiktu noteikts, ka gada beigās ietaupītā nauda ministrijām paliek uz nākamo gadu, tādējādi nav jāiztērē gada pēdējos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS HansaMatrix 3. ceturksnī sasniegusi jaunu ceturkšņa rekordu - pārdošanas apjomu 5,22 miljonus eiro, kas ir 15% pieaugums pret 2016. gada 3. ceturksni, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Ziņotais rezultāts atbilst sagaidāmajam apgrozījuma pieaugumam. 2017. gada 3.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 8% lielāki salīdzinot ar 2017. Q2, kas labi atbilst jau pierastai sezonalitātes attiecībai.

2017. gada 9 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 14,557 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 22% pieaugumu pret 2016. gada 9 mēnešu periodu.

2017. gada 3. ceturksnī ir sasniegts rekordaugsts ceturkšņa EBITDA – 1,123 miljoni eiro un tīrās peļņas 0.533 miljoni EUR rezultāts. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 54% palielinājumu pret iepriekšējā gada 3. ceturksni un 44% samazinājumu pret iepriekšējo – 2017. gada 2. ceturksni. 2017. gada 3. ceturkšņa tīrās peļņas rezultāti demonstrē būtisku 73% pieaugumu pret 2016. gada 3. ceturksni un 114% pieaugumu pret iepriekšējo - 2017. gada 2. ceturksni. Rezultāti uzrāda ceturkšņa EBITDA 21.5% rentabilitāti un tīrās peļņas 10.2% rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā veikalu tīkla Lidl attīstītāju pārstāvji, meklējot kompromisu jautājumā par koku izciršanu Dzelzavas ielā 75 b, kur iecerēts izveidot Lidl lielveikalu, Purvciema iedzīvotājiem solīja saglabāt vairāk koku, iestādīt 33 dižstādus un izveidot dzīvžogu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Saskaņā ar pilsētas attīstības plānu Dzelzavas ielā 75 b ir pieļaujama pakalpojumu un tirdzniecības centra būvniecība. Teritorijā aug 48 dažādi koki un sākotnēji uzņēmēji solīja saglabāt tikai deviņus no tiem. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija nolēma rīkot sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā no aptuveni 1500 Purvciema iedzīvotājiem tika saņemts negatīvs viedoklis.

Pašvaldībā informē, ka projekta attīstītāji raduši iespēju saglabāt vēl deviņus kokus, un ceturtdien, tiekoties ar Purvciema iedzīvotāju pārstāvjiem solīja, ka projekta realizācijas gaitā tiks iestādīti 33 dižstādi un dzīvžogs, kā arī teritorija būs brīvi pieejama, apgaismota, izveidoti celiņi un tiks nodrošināta brīva gājēju plūsma uz sabiedriskā transporta pieturvietām un citiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015./2016. finanšu gada otrā ceturkšņa AS SAF Tehnika grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 3,45 miljoni eiro, kas ir par 6%, jeb 0,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2014./2015. finanšu gada otrajā ceturksnī, un par 3% mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Otro ceturksni grupa noslēdza ar 312 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 112 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada 2. ceturksnī. Konsolidētais neauditētais 2015./2016. finanšu gada 6 mēnešu rezultāts ir 605 tūkstošu eiro peļņa, kas ir par 119 tūkstošiem vairāk, salīdzinot ar 485 tūkstošu eiro peļņu, kas bija grupas iepriekšējā - 2014./2015. finanšu gada 6 mēnešu rezultāts.

Pārdošana Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģionā veidoja lielāko daļu no 2. ceturkšņa apgrozījuma (64%) jeb 2,2 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā gada 1.ceturksnī un, saistīts ar specifiskām klientu vajadzībām, pielāgotu datu pārraides risinājumu un produktu izstrādi. Reģiona rezultāts ir par 38% lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī. Atskaites ceturksnī Grupas produkti tika pārdoti 49 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru