Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana pienam līdz 12% situāciju nozarē un piena cenu būtiski neietekmēs, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, komentējot priekšlikumu no 2026.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 30.jūnijam samazināt PVN līdz 12% pienam, vistas gaļai, olām un maizei.

Tomēr viņš uzsvēra, ka tas ir solis pareizajā virzienā un izteica cerību, ka nākotnē Latvijā turpinās samazināt PVN šiem produktiem, jo visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Baltijas valstis un Dāniju, samazinātais PVN esot piemērots. Tāpat dažās Eiropas valstīs PVN šiem produktiem netiek piemērots vispār.

"Es to uztveru kā pirmo soli pareizajā virzienā," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs.

Šolks akcentēja, ka Latvijā vidēji dienā realizē aptuveni 200 tonnas pasterizēta piena, no kurām vietējie ražotāji saražo aptuveni 100 tonnas, bet pārējo apmēru tirgotāji iegūst no ārzemju, tostarp Lietuvas un Igaunijas, ražotājiem, kas samazina Latvijas ražotāju konkurētspēju.

Ar mērķi stiprināt savu konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” 2026.gada 30.janvārī parakstīja akciju pirkuma līgumu par AS “Cesvaines piens” vairākuma akciju iegādi, informē AS “Smiltenes piens”.

AS “Cesvaines Piens’’ akcionāru pārstāvji norāda, ka lēmums par uzņēmuma akciju pārdošanu pieņemts pēc rūpīgas stratēģiskas izvērtēšanas un dialoga ar potenciālajiem partneriem:

“Pēdējos gados jūtami pieaugusi konkurence Latvijā un eksporta tirgos, tāpēc piena pārstrādes uzņēmumu konsolidācija Latvijā ir būtisks priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai. Šādos apstākļos mums bija svarīgi atrast partneri, kurš spēj nodrošināt AS “Cesvaines Piens’’ ilgtermiņa stabilitāti, turpmāku attīstību un investīcijas ražošanā, vienlaikus saglabājot uzņēmuma identitāti, zīmolu vērtības un uzkrātās piena pārstrādes tradīcijas. Mēs augstu vērtējam AS “Smiltenes piens’’ pieredzi, vērtības un ilgtermiņa redzējumu piena nozares attīstībā Latvijā un eksporta tirgos. Esam pārliecināti, ka šis darījums nāks par labu gan darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, gan nozares attīstībai kopumā.’’

Noslēdzies nozīmīgs stratēģiskās izaugsmes posms AS “Smiltenes piens” attīstībā. Ar mērķi stiprināt konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” iegādājusies 99.949% AS “Cesvaines piens” akciju, informē “Smiltenes piens”.

Darījuma summa ir konfidenciāla informācija, ko puses ir vienojušās neizpaust.

Pirkums ietver preču zīmju CESVAINE, SIERA NAMS un CIBA iegādi. Visi zīmoli un sortiments tiks saglabāts. AS “Cesvaines piens” turpinās ražot sierus, attīstīt sortimentu un modernizēt ražošanas tehnoloģijas.

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis vēsturiskais darījums būtiski nostiprinās AS “Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijas reģionā un pavērs plašāk durvis uz jauniem eksporta tirgiem Eiropā un visā pasaulē. Apvienojot divu spēcīgu piena pārstrādes uzņēmumu pieredzi, mēs radām jaudīgu sinerģiju. Tā ļaus mums vēl vairāk stiprināt abu uzņēmumu zīmolus, paplašināt produktu klāstu un daudz dinamiskāk reaģēt uz globālā tirgus izaicinājumiem, vienlaikus kāpinot ražošanas efektivitāti un optimizējot piegādes ķēdes. Pateicamies pilna servisa advokātu birojam WIDEN un IJ Birojs - M&A darījumu un finanšu konsultāciju profesionāļiem par sniegto atbalstu un ieguldījumu AS “Cesvaines piens” pirkuma procesa veiksmīgā īstenošanā. Īpašs paldies mūsu stratēģiskajiem finanšu partneriem Luminor Bank, ALTUM un FlyCap. Šo finanšu institūciju reālā iesaiste un vēlme atbalstīt vietējo biznesu ir spēcīgs un pozitīvs signāls visai Latvijas tautsaimniecībai.”

Konkurences padome (KP) atļāvusi piena pārstrādes uzņēmumam AS "Smiltenes piens" iegūt tiešu izšķirošu ietekmi pār AS "Cesvaines piens", informēja KP.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts svaigpiena iepirkuma tirgus Latvijā, precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju atstājot atvērtu.

Tāpat KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts cietā un puscietā siera vairumtirdzniecības tirgus, svaigā siera vairumtirdzniecības tirgus, mocarella siera vairumtirdzniecības tirgus, kausētā siera vairumtirdzniecības tirgus, sviesta vairumtirdzniecības tirgus, līdz 500 gramiem porcijās iepakotu piena desertu vairumtirdzniecības tirgus un saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgus, visus iepriekš minētos tirgus tālāk segmentējot modernās tirdzniecības kanālā un izplatīšanai ārpus mājas patēriņam.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

SIA "Zemturu piens", kurā govij konstatēts Q drudzis, svaigpiena ražošanu un izplatīšanu varēs atsākt, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) būs pilnībā pārliecinājies par svaigpiena nekaitīgumu patērētājiem, aģentūru LETA norādīja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Komentējot, kad "Zemturu piens" pēc saimniecībā govij konstatētā Q drudža varēs atsākt svaigpiena ražošanu un izplatīšanu, Ulmanis norādīja, ka tas būs iespējams, kad PVD būs pilnībā pārliecināts, ka svaigpiens ir nekaitīgs patērētājam, tas atbilst svaigpienam noteiktajām nekaitīguma prasībām un nesatur patogēnus, tostarp Q drudža ierosinātāju.

Svaigpiena laboratorisko izmeklējumu rezultātus PVD saņēmis šogad 5. martā. Tādējādi no 6. marta PVD ir apturējis "Zemturu piena" svaigpiena fasēšanu un noteicis pagaidu aizliegumu svaigpiena realizācijai saistībā ar saimniecībā konstatētu Q drudzi. Tāpat PVD uzdeva atsaukt no tirdzniecības svaigpiena produktu partijas ar derīguma termiņiem 7. marts, 8. marts, 9. marts, 10. marts un 11. marts.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst piena pārstrādes koncernā "Food Union", izveidojis meitaskompāniju SIA "Rīgas saldējuma fabrika", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un "Rīgas piena kombināts" ir tās vienīgā īpašniece.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Kārlis Putriņš.

"Rīgas saldējuma fabrika" dibināta 2026. gada 15. janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 19. janvārī.

"Food Union" pārstāvji pavēstīja, ka "Rīgas saldējuma fabrikas" izveides mērķis ir saldējuma biznesa virziena atdalīšana no piena produktu biznesa.

"Rīgas saldējuma fabrika" darbosies kā "Rīgas piena kombināta" meitasuzņēmums līdz brīdim, kad tas pāries starptautiskā saldējuma ražotāja "Froneri" īpašumā.

Plānots, ka atdalītais piena produktu bizness turpinās darbību kā "Rīgas piena kombināts" ar esošo īpašnieku struktūru, norāda "Food Union" pārstāvji.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Konkurences padome (KP) atļāvusi starptautiskajam saldējuma ražotājam "Froneri" iegādāties piena pārstrādes koncerna "Food Union" saldējuma biznesu, informē KP.

KP atļāvusi "Froneri International Limited" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār "Food Union Luxembourg Group".

"Froneri" ražo tādu zīmolu saldējumus kā "Extreme", "Drumstick", "Oreo", "Milka", "Cadbury", "Pirulo", "Nuii" un citus, kā arī darbojas saldētu pārtikas produktu jomā, tas ir, ražo saldētas kūkas.

"Froneri" saldējuma un saldētu kūku vairumtirdzniecību galvenokārt nodrošina ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Austrālijas teritorijās, tomēr atsevišķus produktus uzņēmums eksportē arī uz Baltijas valstīm ar vietējo izplatītāju un mazumtirgotāju starpniecību.

"Food Union Luxembourg Group" ir holdingkompānija, kuras meitasuzņēmumi nodarbojas ar saldējuma, piena produktu, kā arī saldētu pārtikas produktu, tostarp zivju, jūras velšu, gaļas, dārzeņu, pelmeņu un panētu ēdienu, konditorejas izstrādājumu un biezpiena batoniņu ražošanu un pārdošanu galvenokārt Baltijas, Norvēģijas, Dānijas un Rumānijas teritorijās.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu pieaugt ābolu cena, aģentūrai LETA pastāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Viņš norādīja, ka šogad daļai komercaudzētāju ir ļoti sliktas ābolu ražas. Tās negatīvi ietekmēja pavasara salnas, kā arī mitrie laikapstākļi visas sezonas garumā, kas atviegloja slimību izplatību un ietekmēja ābolu kvalitāti, izmērus un ražas apmērus.

LLKC eksperts skaidroja, ka, ābolu piedāvājumam samazinoties, varētu palielināties arī to cena. Rudenī ābolu cena varētu saglabāties stabila, kamēr cilvēkiem joprojām ir pieejami āboli piemājas dārzos, bet gada beigās un nākamā gada sākumā tā varētu palielināties.

Vietējie āboli pamatā varētu būt pieejami līdz jaunajam gadam, teica Narvils.

"Pēc jaunā gada tikai atsevišķiem audzētājiem būs ko piedāvāt, bet vienai daļai, labi, ja pietiks kādām programmām, piemēram, "Piens un augļi skolai"," prognozēja LLKC eksperts, piebilstot, ka līdz pavasarim tikai dažiem vietējiem audzētājiem vēl būs pieejami āboli.

Sekojot pasaules saldējuma tirgus tendencēm, kur multipaku formāti kļuvuši par vienu no straujāk augošajām saldējuma kategorijām, Latvijā lielākais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro trīs jaunu saldējuma multipaku izstrādē.

Šis solis ir gan atbilde uz globālo patērētāju paradumu maiņu, jo cilvēki arvien biežāk izvēlas mazāku porciju desertus ikdienas baudīšanai, gan arī pielāgošanās rudens–ziemas sezonai, kad saldējums visbiežāk tiek baudīts mājās. Jaunajās multipakās ir zīmolu “Pols” un “Karlsons” saldējumi, katrā iepakojumā ir seši miniatūra izmēra saldējumi.

Zīmols “Pols” jaunajās multipakās piedāvā “Pols Plombīrs” kakao glazūrā, gan “Pols Gotiņas” jauno versiju ar lazdu riekstu gabaliņiem karameļu glazūrā. “Karlsona” multipakā pieejams kārtainais plombīrs un šokolādes saldējums ar upeņu-ābolu ievārījumu kakao glazūrā.

Visi trīs jaunie saldējuma veidi ir izstrādāti “Food Union” saldējuma kompetenču centrā. Jaunie produkti jau ir pakāpeniski pieejami lielveikalos visā Latvijā sākot ar novembra sākumu, un nākotnē plānots tos arī eksportēt.

Tiešsaistes pārtikas piegādes serviss Wolt Market būtiski paplašina tā klātbūtni Wolt platformā Latvijā, papildinot savu piedāvājumu ar vairāk nekā 400 jaunām produktu vienībām, tostarp vietējo produktu klāstu, Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem, piena produktiem, maizi, ekoloģisku liellopu gaļu, svaigu lasi un citiem.

Līdztekus Wolt Market platformai pievienojas tādi Latvijā iecienīti vietējie ražotāji kā Lido, Melnā Govs, Grant’s Bakery, Zamelsons, Kaltenes Zivis, Avenei, I Love Coffee, Kumelītes, Sage, Dzīvības Dzēriens, Latgales piens, Valdo un citi.

“Wolt Market Latvijā izceļas ar izteiktu fokusu uz vietējām vēlmēm un elastību. Mēs aktīvi sadarbojamies ar mazākiem vietējiem ražotājiem, kuriem ierobežotu ražošanas apjomu dēļ var būt grūtāk iekļūt lielo lielveikalu ķēdēs. Tas ļauj mums piedāvāt klientiem unikālus, vietēji ražotus produktus, kurus citviet bieži vien ir grūti atrast,” saka Wolt Market vadītājs Latvijā Mikels Freislēbens (Mikkel Freisleben).

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Viens no lielākajiem svaigpiena ražotājiem Latvijā uzņēmums "Zemturi" no veikalu plauktiem atsaucis savu produkciju, jo saimniecībā vienai govij konstatēts Q drudzis, ziņo Latvijas Televīzija (LTV).

Tā vēsta, ka no tirdzniecības piesardzības nolūkos "Zemturi" atsaukuši vairāk nekā piecas tonnas svaigpiena. Baktērija saimniecībā konstatēta pēc tam, kad vienai govij analīzēs atklāts Q drudža ierosinātājs.

Saimniecības tirdzniecības direktore Lelde Višņevska LTV skaidro, ka iemesls, kāpēc šī baktērija varētu būt nonākusi "Zemturos", ir tas, ka tā mīt visā Latvijā.

"To mēs esam šajās dienās pētījuši un meklējuši informāciju, jo šī baktērija pie mums pirmoreiz ir "atceļojusi", bet kopumā tā cirkulē pa visu Latviju. Apmēram 17% Latvijas saimniecību šī baktērija ir sastopama, un mēs redzeslokā esam nonākuši tāpēc, ka tirgojam svaigpienu," skaidroja Višņevska.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro divu jaunu raudzēta piena produktu radīšanā – “Lakto” un “Lakto Imuno”.

Jauno produktu receptes izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā, kas atrodas uzņēmuma galvenajā ražotnē “Rīgas piena kombinātā”.

Kopumā zīmola “Lakto” klāstā šobrīd jau ir 24 funkcionāli raudzēti piena produkti – 21 produkts pieejams dzeramos formātos un 3 produkti ir ar karoti ēdamie “Lakto” 200 g glāzītēs, kas tiek gatavoti pēc unikālās termostata tehnoloģijas - tieši ar šo metodi aizsākās zīmola “Lakto” zīmola stāsts, kura recepti radīja Latvijas zinātnieki, un šobrīd to turpina ražot abas “Food Union” rūpnīcas Latvijā – “Valmieras piens” un “Rīgas piena kombināts”.

Šāda ir SIA Forevers, kas ir viens no Latvijas pārtikas uzņēmumu veiksmes stāstiem, dibinātāja un īpašnieka Andreja Ždana reakcija intervijā Dienas Biznesam uz pēdējā laika notikumiem.

SIA Forevers īpašnieka sašutumu ir vērts izskatīt ne tikai tādēļ, ka runa ir par vienu no lielākajiem vietējiem pārtikas ražotājiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, bet arī tāpēc, ka viņš nav pakļāvies ārvalstu investoru kārdinājumam un izaugsmi nodrošina ar paša kapitālu. Tas ir risks, ja valsts vairāk aizstāv ārvalstu kapitāla uzņēmumus, bet vietējie vairāk ir pakļauti uzbrukumiem un reiderisma riskiem, bet par visu pēc kārtas jautājumos Andrejam Ždanam.

29 gadi nozarē – tāds pamatīgs laika sprīdis atspērienam. Pastāstiet īsumā - kā redzat šo laiku?

SIA Forevers tika izveidots laikā, kad uzņēmējdarbības vide nebija sakārtota un labvēlīga, valdīja džungļu un dažādu grupējumu likumi. Deviņdesmitos gadus nomainīja iestāšanās Eiropas Savienībā ar pilnīgi jauniem nosacījumiem attīstībai – nebijušu birokrātijas slogu, ierobežojumiem, pielāgošanos jaunajām direktīvām, kas, piemēram, mūsu nozarē prasīja lielus ieguldījumus ražotnēs. Daudzi uzņēmēji nespēja attīstīties jaunajos apstākļos - vai nu pārdeva uzņēmumus, vai arī saskārās ar maksātnespēju. Savukārt mūsdienās lielākie izaicinājumi ir globālās norises, kas ietekmē visu, sākot no izejvielām līdz pat domāšanas veidam, kā vadīt konkurētspējīgu uzņēmumu.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" trīs jaunu "Lakto Protein" jogurtu ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu izstrādē investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Koncernā norāda, ka jaunajā līnijā pieejams mango-marakujas jogurts ar čia sēklām un 18 gramiem proteīna, aveņu jogurts ar linsēklām un saulespuķu sēklām un 18 gramiem proteīna, kā arī ķiršu jogurts ar 17 gramiem proteīna.

"Food Union" norāda, ka turpina pieaugt pieprasījums pēc ar olbaltumvielām bagātinātiem produktiem.

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens", apgrozījums 2024. gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

“2025. gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) bijis izrāviena gads – ārvalstu investīciju piesaistes jomā pirmo reizi tiks pārsniegta miljarda atzīme, atgriežas izaugsme eksport rādītājos, īpaši pakalpojumos, bet ārvalstu tūristu piesaistes jomā pietuvosimies 2019. gada rādītājiem,” tā 14.novembrī preses konferencē uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Turpinot, LIAA direktore uzsvēra, ka šogad LIAA apliecināja, ka Latvija spēj konkurēt par lielajiem starptautiskajiem projektiem un uzvarēt. “Investori novērtē mūsu profesionālo pieeju, pārskatāmo procesu un valsts gatavību sadarboties,” tā LIAA I.Jāgere, piebilstot, ka reorganizācija, kas īstenota pēdējā gada laikā, ir ļāvusi pārvērst aģentūru par uzņēmējiem pieejamu un atsaucīgu partneri, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām globālajā ekonomikā.

Šogad LIAA investīciju projektu portfelis sasniedzis 17,5 miljardus eiro, aptverot 184 projektu, kuros potenciāli tiks izveidotas 7396 jaunas darba vietas.

Kopumā šogad uzsākta 20 jaunu investīciju projektu īstenošana, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot investīciju fonda “Ingka investment” mežu iegādes darījumu par 720 miljoniem eiro.