Pagājušajā gadā pirātu uzbrukumu apjoms palielinājies par 38.5 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Par vairāk nekā pusi no reģistrētajiem 406 uzbrukumiem ir atbildīgi bijuši Somālijas pirāti, raksta Reuters. Kopumā Somālijas pirāti pagājušajā gadā bijuši atbildīgi par 217 pirātisma gadījumiem. Turklāt pagājušajā gadā Somālijas pirāti esot veikuši savus uzbrukumus aizvien tālāk no krasta.

«Pirāti arvien izmisīgāk vēlas nolaupīt kuģus. Nesenie uzbrukumu pierāda, ka Somālijas pirāti savus uzbrukumus veikuši pat vairāk nekā 1000 jūras jūdzes (1 jūras jūdze = 1852 metri) no krasta. Pagājušā gada beigām Somālijas pirātu gūstā atradušies 12 kuģi un 263 ķīlnieki,» teikts Starptautiskais Piejūras biroja atskaitē.

Pagaidām pasaules valdības neveiksmīgi cīnās ar Somālijas pirātiem patvaļīgās Somālijas likumdošanas dēļ, norāda Reuters.

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Amerikāņi apsvēruši iespēju bruņoti ieņemt Somālijā nolaupīto Ukrainas kuģi, uz kura klāja bija arī Latvijas iedzīvotājs.

Kamēr 2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā pie Āfrikas krastiem Somālijas pirātu gūstā tika turēts Ukrainas kuģis Faina ar militāru kravu un tā apkalpe – 17 Ukrainas, trīs Krievijas un viens Latvijas iedzīvotājs, ASV valdība norūpējusies par ieroču nonākšanu Somālijas nemiernieku grupējuma rokās apsvēra kuģa bruņotu sagrābšanu.

Tā brīža ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa telegrammā ASV vēstniecībām Rīgā, Kijevā un Maskavā lika noskaidrot vietējo valstsvīru domas par šādu ASV rīcību, ja sarunas par kuģa atgūšanu ar izpirkuma maksu nonāktu strupceļā. Šī telegramma ir starp tām, ko publiskojusi organizācija WikiLeaks.

Pirāti uzbrukuši arī Itālijas kruīza kuģim netālu no Somālijas krasta, vēsta BBC.

Kuģa kapteinis Siro Pinto (Ciro Pinto) stāstījis, ka seši pirāti ātrlaivā panākuši viņa kuģi ar nosaukumu Melody un atklājuši uguni.

Kuģa apsargs esot raidījis gaisā šāviņus, pēc kuriem pirāti atkāpušies. Kuģa apkalpe arī esot lējusi virsū ūdeni uzbrucējiem, kuri pa trepēm centušies nokļūt uz kuģa klāja.

NKuģis Melody (Foto: REUTERS/SCANPIX)eviens uzbrukuma laikā ievainojumus nav guvis. Uz kuģa atradušies 1500 cilvēki.

Kuģis devies no Dienvidāfrikas uz Itāliju.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

ANO Drošības padome šodien paredzējusi apspriest situāciju Somālijā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta cīņai ar pirātismu pie šīs valsts krastiem. Par to raksta Newsru.

Kopš šī gada janvāra pie Somālijas krastiem pirāti sagrābuši aptuveni 65 kuģus. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopš šī gada sākuma pirātiem izpirkuma naudā samaksāti no 25 līdz 30 miljoniem dolāru, teikts dokumentā, kas sagatavots pirms padomes sēdes.

Lai cīnītos ar pirātismu jau vairākas valstis, piemēram, Krievija, ASV, Francija, izsūtījušas savus karakuģus.

ANO Drošības padome paredzējusi arī lemt par jaunas rezolūcijas projektu, kas ieviestu stingrākas sankcijas pret Somālijas pirātiem.

Adenas līcis, kas savieno Sarkano jūru un Indijas okeānu, skaitās viena no bīstamākajām vietām kuģošanai. Pirāti par sagrābtajiem kuģiem pieprasa izpirkumu. Iegūtos līdzekļus tie izmanto ieroču iepirkšanai islāmistiem, kas veic uzbrukumus pret Somālijas valdību.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Dānijas specvienība triecienuzbrukumā ieņēmusi Somālijas pirātu sagūstīto kuģi un atbrīvojusi visu kuģa komandu, atsaucoties uz ES flotes preses sekretāra Džona Harbora (John Harbour) paziņojumu, ziņo BBC.

Viņš norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad kuģa atbrīvošanā no pirātiem piedalījies karaguģis.

BBC ziņo, ka pagaidām nav zināms vai pirāti ir pametuši kuģi, taču Dānijas specvienība turpina to meklējumus.

Kuģa apkalpe tika atrasta kajītē, kur tā bija ieslēgusies, tādējādi visa kuģa apkalpe ir nogādāta drošībā.

Pašreiz Somālijas pirātu gūstā atrodas vairāki desmiti kuģu un aptuveni 250 apkalpes locekļu. Pēc aptuvenām aplēsēm, pērn noziedznieki izpirkuma naudā saņēmuši 60 miljonus dolāru (30,12 miljonus latu).

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Dānijas tankkuģim MV Torm Ragnhild izdevies izmukt no Somālijas pirātu uzbrukuma Adenas līcī pēc tam, kad notikuma vietā ieradusies kāda patrulējoša Francijas lidmašīna, kas aizbaidījusi pirātus, ziņo Swedish Wire.

Sākoties pirātu uzbrukumam, Dānijas tankkuģa apkalpe par to nekavējoties ziņoja, un notikuma vietā ieradās tobrīd netālu esoša Francijas lidmašīna. Ieraugot lidmašīnu, pirāti pārtrauca uzbrukumu un aizbēga.

Veiksmīgi izmukt no pirātu uzbrukuma gan neizdevās kādam Dienvidkorejas naftas tankkuģim, kurš 4. aprīlī devās no Irākas uz ASV. Šķērsojot jau minēto Adenas līci, kuģi ar visu 24 cilvēku apkalpi sagūstīja pirāti.

Lai arī Somālijas piekrastē pastiprināti patrulē starptautiskie militārie spēki, šī reģiona pirātiem katru gadu izdodas nolaupīt mantu aptuveni 60 miljonu dolāru apmērā.

Tankkuģu īpašnieku grupa mudinājusi valdības darīt vairāk, lai apkarotu pirātismu Indijas okeānā, norādot, ka nolaupīšanas var traucēt naftas piegādēm visā pasaulē, ziņo BBC.

Tā informē, ka Somālijas pirāti tagad izmanto vismaz 20 sagrābtos kuģus kā bāzes kuģus, lai veiktu uzbrukumus reģionā.

Šis brīdinājums seko jaunākajam uzbrukumam pie Omānas krasta tankerim, kas veda aptuveni 200 miljonus ASV dolāru vērtu jēlnaftu.

Irene SL bija ceļā no Persijas līča uz ASV.

Džo Angelo (Joe Angelo), Starptautiskās neatkarīgo tankkuģu īpašnieku asociācijas vadītājs, sacījis, ka tankkuģa krava veidojusi aptuveni 20% no vienas dienas ASV jēlnaftas importa.

«Pirātisma situācija iziet no kontroles visā Indijas okeānā,» viņš akcentējis.

Ķīnas kuģa Anczeczjan jūrniekiem izdevies atkauties no pirātiem, apmētājot viņus ar tukšām alus pudelēm un atkritumiem.

Pirāti kuģim uzbrukuši pie Nigērijas krastiem, īsi pirms kuģa ienākšanas ostā. Pēdējā laikā šāda pirātu taktika ir populāra, uzsver interneta portāls k2kapital.com. Pirāti kuģim pietuvojušies ar divām ātrgaitas motorlaivām un ar paštaisītām kāpnēm pūlējušies uzkāpt uz Ķīnas kuģa borta. Lai kā pirāti centušies, viņiem tas nav izdevies, jo jūrnieku krājumos bijis ļoti daudz tukšu alus pudeļu. Pirmo uzbrukumu veiksmīgi izdevies atvairīt. Otrajā mēģinājumā ieņemt kuģi pirāti lietojuši automātus, atklājot uguni. Tomēr komanda turpinājusi cīnīties pretī iebrucējiem. Galu galā korsāri atkāpušies. Kuģa komandā ir četri ievainotie, ieskaitot kapteini. Visi ievietoti Lagosas slimnīcā.

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Latviešu uzņēmēji saistīti ar vērienīgiem ieprikumu darījumiem Ukrainā un jau kopš 2008. gada, kad somāliešu pirāti uzbruka kravas kuģim Faina, ir nonākuši starptautisku izmeklētāju redzeslokā, vēsta bne.eu.

Kad 2008. gadā somāliešu pirāti nolaupīja tirdzniecības kuģi Faina, bažas sagādāja ne tikai kuģa apkalpes nozušana, bet arī uz kuģa atrastā krava – smagā munīcija un ieroči. Par kuģa galamērķi tika norādīta Mombasa, tomēr somāliešu pirāti, kā arī ASV amatpersonas norādīja, ka patiesais kravas kuģa galamērķis bija Dienvidsudāna.

Kravas kuģis Faina piederēja anonīmai Panamas kompānijai Waterlux AG, kam ir saistība ar diviem citiem Panamā reģistrētiem uzņēmumiem – Systemo AG un Cascado AG. Divi minētie uzņēmumi pieder latviešiem Ērikam Vanaģelim un Stenam Gorinam.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Zviedrijas mēbeļu ražotājs IKEA ir paziņojis, ka piešķirs 62 miljonus ASV dolāru Apvienoto Nāciju Bēgļu komisijai (UNHCR). Finansiālā palīdzība būs paredzēta ģimenēm, kuras bēg no sausuma, bada un pilsoņkara pārņemtās Somālijas, vēsta The Local.

IKEA ziedojums jau ir nosaukts par lielāko, ko UNHCR ir saņēmusi savā sešdesmit gadus ilgajā vēsturē. «IKEA piešķirtie finanšu līdzekļi ir tieši laikā,» uzsver UNHCR Augstais komisārs Antonio Guteress. Somālija pašlaik piedzīvojusi pamatīgu sausumu, tiek lēsts, ka apdraudēti varētu būt aptuveni 12 miljoni cilvēku visā Somālijas pussalā.

Mēbeļu ražotāja piešķirtie finanšu līdzekļi tiks paredzēti, lai palīdzētu tūkstošiem bēgļu, kas apmetušies ziemeļaustrumu Kenijā. Plānots, ka to pietiks, lai palīdzētu aptuveni 120 tūkstošiem somāliešu, kas izvietoti Dadābas bēgļu nometnē. Paredzēts, ka IKEA tos izmaksās tuvāko trīs gadu laikā.

Arvien vairāk attīstoties zvejošanai un zivju tirdzniecībai, par vienu no Somālijas galvaspilsētas Mogadīšo, kas nereti tiek dēvēta par pasaulē bīstamāko pilsētu, simbolu kopš gadiem ilgušiem konfliktiem kļuvis zivju tirgus.

Ziņu aģentūra Reuters iemūžinājusi fotoattēlos, kā lielās zivis tiek nestas uz Somālijas galvaspilsētas tirgu.

Indijas okeānā, kas apskalo Mogadīšo, atrodama dažādu zivju sugu dažādībā, tādēļ arī pilsētas tirgū nonāk dažādas zivis, sākot no sardīnēm un tunčiem, turpinot ar haizivīm un zobenzivīm.

Viens kilograms zivju maksā aptuveni 150 Somālijas šiliņus jeb apmēram četrus ASV dolārus, informē Somalia Report.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.