"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

«Ja es būtu jaunāka, tad mācītos somu valodu un brauktu tur strādāt,» pēc tikšanās ar Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem sacījusi Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Renāte Neilande. Somijas izglītības sistēma ir piemērs, uz ko joprojām ilgstoši tiecas daudzas citas valstis, tomēr šobrīd problēmas sāk uzglūnēt arī tai, raksta Diena.

Somu Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Olli Lukainens uzskatot, ka Somija pārāk ilgu laiku ar savu izglītību ir bijusi pašapmierināta. Ja valsts vēlas saglabāt līdzšinējo izglītības līmeni, tad ir pienācis laiks tajā investēt.

Latvijas pedagogiem saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi likusi nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem. Dienas aptaujātie skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. «Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,» sacījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve no Tukuma Tatjana Marhileviča. Viņai piekrītot arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja R. Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) arī šogad saņemtas vairākas sūdzības no patērētājiem par mājaslapu happyfly.lv, kurā piedāvā iegādāties aviobiļetes par izdevīgām cenām, informē PTAC.

Jau 2013.gada janvārī tika izplatīts brīdinājums par interneta vietni happyfly.lv, kurā komersants patērētājiem pēc pirkuma vietnē lūdzis veikt papildu iemaksas, norādot uz biļetes cenas pieaugumu. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad iegādātā aviobiļete bijusi nederīga lidojumam. Savukārt jaunākās patērētāju sūdzības liecina, ka komersants problēmu gadījumā nereaģē uz klientu sūdzībām. PTAC atkārtoti aicina patērētājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt pastāvošos riskus, iegādājoties aviobiļetes minētajā interneta vietnē.

2014.gada sākumā PTAC atsācis saņemt iedzīvotāju sūdzības par problēmām pēc tam, kad interneta vietnē happyfly.lv iegādātas aviobiļetes. Patērētāju sūdzībās sniegtās ziņas liecina, ka komersants mēdz neizpildīt pasūtījumu un neatmaksā patērētājiem par iegādātajām aviobiļetēm iemaksāto naudas summu. Uz interneta vietnē norādīto tālruni komersantu nav iespējams sasniegt, kā arī nav reakcijas uz cita veida informācijas pieprasījumiem un sūdzībām.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Jelgavas tipogrāfija 19. un 20. augustā organizējusi lietišķu atpūtas braucienu Somijas 11 vadošajiem izdevējiem, kuriem jau ir sadarbības pieredze ar konkrēto tipogrāfiju. «Somijas tirgus mums šobrīd ir ļoti būtisks. Jau šobrīd 14% no mūsu apgrozījuma veido pasūtījumi no Somijas,» norāda SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis.

Jelgavas tipogrāfijā tikai 48% pasūtījumu ir vietējie. Gandrīz katrs ceturtais pasūtījums ir no Vācijas, bet trešajā vietā ar 14% ir pasūtījumi no Somijas. Būtisks ir arī Krievijas tirgus. Jelgavas tipogrāfijas pakalpojumus izmanto arī pasūtītāji no Norvēģijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Francijas, Lietuvas, Dānijas, Spānijas un Igaunijas.

«Somijā mēs konkurējam ar servisu, kvalitāti un, protams, arī cenu. Taču šobrīd cenas faktors vairs nav noteicošais. Mums arī jārēķinās, ka Somijā, ņemot vērā, ka visi esam globālajā Eiropas tirgū, mēs konkurējām ne tikai ar Somijas pašmāju tipogrāfijām, bet arī ar citu Austrumeiropas valstu tipogrāfijām, kuru cenas ir vēl zemākas par mūsējām,» stāsta J. Sīlis.

Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.

Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.

«Mūsu franšīzes sistēma ir tāda, ka mums pieder iekārtas, tie ir mūsu telpu nomas līgumi, mūsu kases uzskaites sistēmas, kā arī preču krājumi. Franšīzes ņēmējs savukārt tālāk darbojas ar šīm komponentēm un vada veikalu vai kiosku. Līdz ar to mēs atrodam tirdzniecības vietu, to iekārtojam un tad uzaicinām franšīzes ņēmēju. Savukārt peļņa pēc tam tiek dalīta starp Narvesen un veikala apsaimniekotāju. Ir arī vietas, kur mēs gandrīz visu peļņu atstājam franšīzes ņēmējam, lai viņam tur vispār būtu iespēja izdzīvot,» pastāstīja Razums.

Pērn vidēji statistiski katru darbadienu uz Briseli devušies aptuveni deviņi ministriju ierēdņi, piedaloties aptuveni 1 700 sanāksmēs un pavadot tur vairāk nekā 3 000 dienu. Visplašāk Briselē bijusi pārstāvēta Ārlietu, Vides, Finanšu un Ekonomikas ministrija, raksta laikraksts Diena.

Vidēji viena aviobiļete turp atpakaļ maksājusi ap 300 latiem, kas nozīmē, ka vairāk nekā 2 300 ierēdņu braucieni uz Briseli pērn izmaksājuši aptuveni 700 tūkstošus latu.

Dodotie uz Briseli, katram ierēdnim pienākas dienas nauda 28 latu apmērā, viesnīcas izmaksas nedrīkst pārsniegt 200 eiro (140 latus). Aviobiļetes izmaksā aptuveni 300 latus. Apmēram pusē gadījumu izmaksas sedz Eiropas Komisija vai ES Padome, dažādās ministrijās šī proporcija atšķiras.

Kā norāda ministriju pārstāvji, lielākoties braucienu mērķi ir līdzdalība likumdošanas izstrādes darba grupās, kurās nepārvērtējama nozīme esot neformālajiem kontaktiem ar citu valstu pārstāvjiem, saskaņojot intereses un «tirgojoties» par atbalstu. Otrs biežākais iemesls - semināri. Notiekot arī darbs Eiropas Komisijas organizētajos pasākumos. Parasti ministriju pārstāv viens cilvēks, retāk divi, bet trīs jau ir uztverams kā izņēmums.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Arī pēc Nokia norieta Somijai aizvien ir labas pozīcijas ekonomikas izrāvienam; izaicinājums ir iemācīt uzņēmību

Divpusējām ekonomikas un biznesa attiecībām ar Latviju ir labas iestrādes, ieskaitot izglītību un tehnoloģiju sākumuzņēmumus, intervijā Dienas Biznesam saka Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.

Pirms pārrunājam Somijas jauno valdību un ekonomikas politiku, svarīgi būtu ieskicēt pašreizējo situāciju. No negatīvās puses tā acīmredzot ir divkāršs digitālais satricinājums – digitālās tehnoloģijas vispirms negatīvi ietekmējušas jums svarīgo papīrrūpniecību, un tad jau Apple nogremdējusi jūsu ekonomikai tik svarīgo Nokia.

Daļēji jums taisnība, bet tikai daļēji. Ja raugāmies uz Somijas ekonomikas attīstību XX gadsimtā, tad pirms 100 gadiem tā bija trūcīga agrārā ekonomika, bet tagad tā ir veiksmes stāsts pēc visiem parametriem, kā tas aprakstīts daudzos globālos akadēmiskos pētījumos. Kopš 90. gadiem tas tiešām ir bijis Nokia brīnuma laikmets, kad somu kompānijas izrādījās īstajā laikā un īstajā vietā, lai kļūtu par globālajiem līderiem.

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Forbes drukātais izdevums Somijā pabīdās līdz nākamajam zīmīgajam datumam; aizgājusī redaktore piesauc ētiku

Somijā mediju uzmanības lokā nonākušas kolēģu nedienas – Latvijas izdevniecības SK Media jau ilgi plānotā biznesa žurnāla Forbes somu valodas izdevuma iznākšana tiek kārtējo reizi atlikta. Iemesls tam ir žurnāla galvenās redaktores Ninas Brostremas un vēl divu žurnālistu aiziešana. Somijas laikrakstam Maaseudun Tulevaisuus šie darbinieki saka, ka aiziešanas iemesls ir žurnālistikas ētikas principu pārkāpšana, un ko tos ir spiedis īpašnieks.

Ar N. Brostremu db.lv sazināties neizdevās, bet Forbes Suomi un SK Media Finland Oy komercdirektors Fredriks Narss portālam komentē, ka atbrīvošanas no darba iemesls ir attiecīgās redakcijas daļas nespēja radīt Forbes atbilstīgu saturu. Viņš atzīst, ka pašu darbinieku interpretācijā iemesls ir īpašnieku uzstādījums par satura mārketinga veidošanu, ko aizgājušie uzskata par profesionāli nepieņemamu.

Somijas prezidenta vēlēšanās uzvaru ieguvis bijušais finanšu ministrs Sauli Nīniste (Sauli Niinisto), kurš kļūs par pirmo konservatīvo valsts vadītāju pēdējo 50 gadu laikā.

S. Nīniste ieguva 63% vēlētāju atbalstu, bet viņa tuvākais sekotājs – Zaļo līgas kandidāts Peka Hāvisto (Pekka Haavisto) ieguvis 37% balsu.

Jaunais Somijas prezidents pārstāv konservatīvo Nacionālās koalīcijas partiju. Viņš ir pirmais šo politisko spēku pārstāvošais prezidents kopš 1956. gada. S. Nīniste amatā nomainīs pašreizējo Somijas prezidenti Tarju Haloneni. Pēdējos 30 gadus Somijas prezidenti pārstāvēja Sociāldemokrātisko partiju.

«Somijas prezidentam ir jāsaprot, ka ir daudz viedokļu un domu, un ar tām ir jārēķinās, lai būtu visas nācijas prezidents,» uzrunā pēc vēlēšanu rezultātu izziņošanas sacīja jaunais Somijas prezidents.

Cilvēki ir pieraduši, ka mazumtirdzniecības tīkla Narvesen kioskos allaž var iegādāties jaunāko presi un kādu uzkodu. Pircēji Aizkrauklē un Skrīveros ievērojuši aiz letes atsaucīgu jaunu vīrieti — Eināru Kviesi. Izrādās, viņš nav tikai pārdevējs, bet arī triju tirdzniecības vietu vadītājs, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Einārs Kviesis ar sievu Lauru šajā biznesā ir vairāk nekā divus gadus.

«Bija vēlme veidot kaut ko savu, un šī izrādījās laba iespēja. Esam Narvesen uzņēmums, bet šo tirdzniecības vietu vadība ir mūsu pārziņā. Visos kioskos piedāvājums pamatā ir līdzīgs, lai gan katrā vietā pieprasījums tomēr mēdz atšķirties,» saka Einārs Kviesis.

Šajā darbā jāspēj pielāgoties pircēju vēlmēm — kādā laikā cilvēki vairāk iepērkas, kas vairāk pieprasīts, lai izvēlētos kiosku darba laiku un preces. Tā kā Narvesen kioski lielākoties ir dzelzceļa un autobusu staciju tuvumā, tad jāņem vērā arī sabiedriskā transporta kustības saraksts. Aktīvākais laiks noteikti ir rītos un pēcpusdienās, bet dienas vidus «tukšāks». Einārs atzīst, ka noteikti jāstrādā arī pašam, jo tādējādi vislabāk var saprast, kas tirdzniecībā vajadzīgs. Tāpēc viņš lielākoties ir kustībā, un arī sava biroja uzņēmējam nav.

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) uzskata, ka vairāku Saeimas deputātu un Latvijas Ārstu biedrības ierosinājumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu var radīt reālas bažas preses apjoma tirdzniecības samazināšanai.

Priekšlikumi likuma grozījumos nosaka aizliegt tabakas tirdzniecību kioskos, degvielas uzpildes stacijās, kā arī tirdzniecības vietās, kur zāles platība ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Ja grozījumi tiktu pieņemti, tad 7. panta 2. daļa noteiktu arī to, ka tabakas tirdzniecība jāaizliedz visās tirdzniecības vietās, kurās tabakas izstrādājumi nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā.

Latvijas Preses izdevēju asociācija norāda, ka nenoliedzami lielai daļai kiosku un mazo veikalu tabakas apgrozījums ir ļoti būtisks. Latvijā šobrīd ir aptuveni 300 kiosku, kuros tiek pārdoti preses izdevumi un citas lietas.

Tabakas tirdzniecība aizņem aptuveni 30-40 procentus no visa apgrozījuma. Šī apgrozījuma zaudēšana, var radīt situāciju, ka tiek slēgtas daudzas tirdzniecības vietas, kur līdz šim tika tirgoti laikraksti, žurnāli un citi preses izdevumi. Tas savukārt samazinātu patērētāju piekļuvi preses izdevumiem un līdz ar to arī radītu tirāžu samazinājumu.

Rimi Latvijā ieviesīs personalizētās iepirkšanās sistēmu Baltijā – Mans Rimi kioskus, kuros tiks sniegta informācija par Mans Rimi kartes īpašniekam sagatavotajiem piedāvājumiem, kas tiks radīti, balstoties uz pircēja paradumiem. Jaunās sistēmas ietvaros Mans Rimi kartes īpašnieki varēs apskatīt kartēs uzkrātos punktus un citu lojalitātes partneru īpašos piedāvājumus.

Mans Rimi kartes piedāvājumus varēs aplūkot Mans Rimi kioskos, kas, sākot no 16. oktobra, atradīsies pie ieejas tirdzniecības vietās. Šajos kioskos uz ekrāna pircēji varēs aplūkot un uz vietas izdrukāt «tieši viņam sagatavotos aktuālos piedāvājumus un atlaides».

«Katra Mans Rimi klientu kartes īpašnieka speciālie cenu piedāvājumi tiks sagatavoti, balstoties uz sistēmā esošajiem datiem par klienta pirkumu statistiku, iepirkšanās paradumiem,» norāda Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Oktobra sākumā Mans Rimi kioski jau tika ieviesti Rimi tīkla veikalos Igaunijā un Lietuvā. Rimi pārstāvji apgalvo, ka jau pirmajās dienās šī sistēma guvusi lielu atsaucību.

Saktas puķu tirdziņā sākta veco kiosku nojaukšana. Puķu tirgotāji jau otrdien pārcēlās uz pagaidu tirdzniecības vietām Tērbatas ielas sākumā, kur turpinās pārdot ziedus, kamēr tiks pabeigti jaunie ziedu paviljoni.

Ap vecajiem kioskiem tiek uzstādīts nožogojums, un šodien sākas būvdarbi, kurus plānots pabeigt četru mēnešu laikā līdz Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkiem 18.novembrī. Savukārt tirgotāji visu vasaru puķes turpinās pārdot turpat līdzās Tērbatas ielas sākumā, kur uzstādītas pagaidu teltis ar caurspīdīgas plēves sienām.

SIA Rīgas nami konkursā par jauno ziedu paviljonu būvniecību uzvarēja SIA Skonto būve, kas tos piedāvāja uzbūvēt par aptuveni 700 000 latu. Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs atzina, ka šādu kiosku būvniecībai tā ir liela summa, taču jāņem vērā, ka kioskiem tiks izbūvētas arī komunikācijas, kanalizācija, ziemā paviljoni būs apsildāmi, bet vasarā darbosies gaisa kondicionēšanas iekārtas.

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklējot jaunu piegādes ceļu uz Krieviju - vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugšot vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, norādīja raidījuma veidotāji.

«Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, decembrī laikrakstam Dienas bizness sacīja DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš. Dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Latvijas gaisa telpa lidojumiem netiks atvērta vismaz līdz pulksten 9 sestdienas rītā. Par šo lēmumu atbildīgās Civilās Aviācijas aģentūras (CAA) speciālisti iesaka lidot gribētājiem rēķināties ar iespēju, ka gaisa satiksme paliks paralizēta vēl arī visu nedēļas nogali.

«Visi vēji iegriezā tā, ka Latvija pilnīgi atrodas pelnu mākoņa jūgā, lai gan mēs to neredzam,» DB neilgi pirms pulksten 16 piektdienas pievakarē atzina CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks. Lai gan oficiāls lēmums neatvērt gaisa telpu līdz pulksten 9 sestdienas rītā tobrīd vēl nebija pieņemts un turpinājās konsultācijas, viņš lidot gribētājus aicināja rēķināties ar ļaunāko scenāriju. «Labāk, lai cilvēki ir informēti, nevis nīkst lidostā un pie viesnīcu reģistratūras,» atzina M. Čerņonoks. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši pārklājuši visu Latvijas teritoriju, tādēļ lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Civilās Aviācijas aģentūra (CAA) plāno neatvērt Latvijas gaisa telpu arī pēc plkst.18. Ierobežojumi tiks pagarināti vismaz līdz plkst.19 vai ilgāk. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši joprojām atrodas virs Kurzemes, pretēji iepriekšējām prognozēm samazinās tā pārvietošanās ātrums.

CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks informē, ka jaunākās prognozes un novērojumi tiks saņemti ap plkst.15, kad aģentūra izlems par nākamo ierobežojumu termiņu.

Pašlaik ir zināms, ka pēcpusdienā vulkāniskie izmeši pārklās visu Latvijas teritoriju, tādēļ iespējams, ka lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Viņš skaidro, ka Igaunija lēmusi saglabāt ierobežojumus savā gaisa telpā līdz pusnaktij.

Kā ziņo ārvalstu mediji, piektdien pusdienlaikā atcelti ierobežojumi lielākajā daļā Īrijas gaisa telpas, bet pelnu mākonim pārvietojoties uz Austrumiem, tā slēgta Austrijā.

Parīzes Šarla de Golla lidosta paliks slēgta vismaz līdz plkst. 18 pēc vietējā laika, ziņo ārvalstu mediji.

Rīgas ostā piestājis 12 klāju pasažieru kuģis “Viking Cinderella”, kas kompānijas “Viking Line” organizēto ziemas kruīzu Stokholma-Rīga-Stokholma ietvaros uz Rīgu atvedis 1122 tūristus no Skandināvijas, visvairāk no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas, bet arī no Vācijas, Polijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Šomēnes Rīgas ostā ir pieteikti divi “Viking Cinderella” apmeklējumi, otrais gaidāms pēc nedēļas, 18.decembrī.

Šī nav pirmā kuģa “Viking Cinderella” viesošanās Rīgas ostā, bet vēl nekad tas Rīgu nav apmeklējis ziemā. Trīs dienu kruīza laikā kuģa pasažieriem tiek piedāvāts izbaudīt maģisku Ziemassvētku atmosfēru un apmeklēt “vienu no vismājīgākajiem Eiropas Ziemassvētku tirdziņiem UNESCO pasaules mantojuma pilsētā Rīgā”.

Pateicoties Rīgas ostas un tās partneru aktīvam darbam, reklamējot Rīgu kā izcilu kruīza galamērķi nišas un ārpussezonas kruīziem, Rīgas pilsētas piedāvājums ziemas sezonā kļūst arvien atpazīstamāks starptautisko kruīza kompāniju vidū. Nozares žurnāla “Seatrade Cruise Review” decembra izdevumā par Rīgu tiek rakstīts: “Ar tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem un izgaismojumu Rīga spēj radīt īpaši pievilcīgu maģisku noskaņu un ir atzīta par vienu no labākajiem ziemas galamērķiem Eiropā. Pilsētas svētku rotājumi un Ziemassvētku tirdziņa priekpilnā rosība, kas pārsteidz ar brīnišķīgām garšām, smaržām un skaistiem dāvanu piedāvājumiem, atdzīvina pilsētas ielas un rada īstu Ziemassvētku sapņa noskaņu. Kā rāda kruīza kuģu pasažieru aptaujas, Rīga kopumā tiek atzīta par lielisku kruīza galamērķi, galvenokārt pateicoties ostas atrašanās vietai, kas ir ļoti tuvu Vecpilsētai, plašajam ekskursiju klāstam un pilsētas daudzveidīgajam piedāvājumam.”