Zīmola "ProudBe" radītāja Dace Vintere izveidojusi savu perfekto somu un piedāvā tādu arī citiem.

"Ceļojumos teju vienmēr dodos ar mugursomu plecos. Līdz šim esmu iegādājusies piecas dažādas somas. Bet diemžēl neviena man nešķiet perfekta. Vienā trūkst kāda man ļoti nepieciešama kabata, citā tieku iekšā tikai no augšas, vēl kādai ir neērta muguras daļa u.tml. Reiz, kāda 2018.gada ceļojuma laikā, stāvēju autobusa pieturā un vēroju cilvēkus. Pie autobusa pienāca trīs savā starpā nepazīstamas meitenes, visas ar mugursomām plecos un centās noskaidrot, ar kuru autobusu viņām jādodas tālāk savos piedzīvojumos. Sapratušas, ka kādu laiku ceļojumu turpinās kopā, meitenes uzsāka sarunu. Interesanti, ka, iepazīstoties, pirmais jautājums nebija, kā kuru sauc. Tas bija – no kurienes tu esi? Visas šīs meitenes vienojošais elements bija ceļojuma mugursoma. Viņas visas lepojās ar piederību valstij, no kuras nāk. Un tā dzima ideja par somu. Ļoti īpašu somu. Par somu, kas jau savā būtībā atbild uz šo galveno jautājumu – no kurienes tu esi," stāsta zīmola "ProudBe" izveidotāja D.Vintere.

Igauņi somu tūristus uzskata par alkoholiķiem un lošiem, krievu – par brutāliem Ivaniem, bet latviešus – vienkārši par muļķiem..

Par to liecina The Baltic rīkotajā tūrisma seminārā sniegtā informācija. Tuglasa vārdā nosauktās igauņu biedrības Somijā kultūras sekretārs Tapio Makelainens, kurš atvedis uz Igauniju simtiem tūkstošus tūristu, uzskata, ka arvien mazāk tiek domāts, kā palielināt tūristu, īpaši somu, skaitu.

Makelainens arī norāda, ka nav noslēpums – somu tūristus uzskata par alkoholiķiem un lošiem, krievu – par brutāliem Ivaniem, bet latviešus – vienkārši par muļķiem. Un klients, kurš ieradies no tālienes esot vislabākais. Neskatoties uz to, ka somi Igaunijā atstāj visvairāk naudas nekā vācu tūristi, viņus šeit nemīl, jo uzskata par šņabja tūristiem un šo stereotipu esot grūti lauzt. Lai situāciju mainītu, pēc Mjakelainena domām, esot jālikvidē taksometru mafija un jāveic apkalpojošā personāla apmācība ar uzsvaru, ka klients ir karalis un viņam vienmēr taisnība.

Lai gan veikali ir pilni ar visdažādākajām somām, atrast tieši tādu, kā cilvēks vēlas, ir visai sarežģīti

Tā novērojusi Ilona Čigirova, somu zīmola Dreambag autore. Tāpēc viņa strādā pie biznesa idejas piedāvāt cilvēkiem tieši tādu somu, kādu tie vēlas. «Es pati mācos Rīgas Tehniskajā universitātē un esmu apģērbu konstruktore, un man patīk viss, kas saistīts ar modi, šūšanu, mākslu. Man tas patīk jau no bērnības. Pie idejas par somām nonācu tā, ka man pašai gribējās sev jaunu somu, bet neviena no veikalā pieejamajām man nepatika. Tā kā pati esmu konstruktore, izveidoju sev somu, kas man patika un bija tieši tādā izmērā, kā man vajag,» viņa stāsta.

Ilona piedāvā dažādus modeļus, no kuriem interesents var izvēlēties sev piemērotāko, un īstenot to no tāda auduma, kas cilvēkam labāk patīk. Viņa piedāvā uzšūt somu arī pēc individuāla pasūtījuma, taču ne visi var izdomāt, ko tieši viņi vēlas, tāpēc visbiežāk cilvēki izvēlas kādu no jau gatavajiem modeļiem. Somas radīšana notiek ar e-pasta starpniecību vai tiekoties klātienē. «Pārsvarā cilvēks pasaka, ko grib, un es e-pastā aizsūtu variantus vai arī satiekamies klātienē,» skaidro Ilona. Nākotnē viņa cer piedāvāt somas konstruktoru internetā. Tas ir tehniski sarežģīti un viņa vēl nav atradusi palīgus, kas ko tādu varētu īstenot.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Satiksmes ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nosūtījusi noteikumu projektu, kurā noteiktas prasības ceļu malās izvietotajiem reklāmas un informācijas objektiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt objektu pieļaujamo gaismas spožumu, lai novērstu satiksmes bīstamību, ko rada gaismu izstarojošie reklāmas un informācijas objekti, tostarp digitālie ekrāni, kas izvietoti ceļu malās.

“Satiksmes drošības uzlabošana ir mūsu kopīgs mērķis, kas risināms pilnveidojot tiesisko regulējumu un vienlaikus autovadītājiem kļūstot atbildīgākiem. Ministrijas ekspertu izstrādātie noteikumi dos iespēju samazināt dažādu gaismas objektu, galvenokārt reklāmu, kas atrodas pie ceļiem, negatīvo ietekmi uz satiksmes drošību, apgrūtinot autovadītāju koncentrēšanos uz braukšanu. Vienlaikus jaunie noteikumi uzlabos iedzīvotāju, kas dzīvo ceļu tuvumā labbūtību, novēršot gaismas piesārņojumu vidē,” norāda ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Somas galvenais uzdevums ir funkcionalitāte, un lieka dekorativitāte tai nav nepieciešama, uzskata Liene Bukovska, somu zīmola Kumma radītāja, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lienes somu priekštecis ir mobilo telefonu maciņi. Pirms vairākiem gadiem viņas rīcībā nonāca prāvs maiss ar ādas atgriezumiem, kurus viņa pārvērta telefona maciņos. Pamazām par tiem sāka interesēties ne vien draugi un radi, bet arī cilvēki ārpus tuvinieku loka.

Izglītības faktors

«Sapratu, ka man patīk šis materiāls – āda. Modes vilkme man jau ir ilgāku laiku, un es pamazām sāku šūt somas,» saka Liene. Somu izgatavošanai viņa pievērsās arī tāpēc, ka Latvijas tirgū viņai pašai bija grūti atrast tādu somu, kas patiktu, turklāt bieži vien ādas nepilnības ražotāji cenšas noslēpt ar furnitūru. «Lakonisku, pamatīga dizaina somu, kur var sajust ādas patieso būtību, nav daudz. Tomēr somai primārā funkcija ir pārnēsāt lietas, un dekorativitāte ir sekundāra, taču daudziem tā ir kā aksesuārs, nevis funkcionāla manta,» saka Liene.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Ražošana un tirdzniecība ir dažādas lietas, tāpēc labāk darīt to, kas padodas vislabāk. Tā uzskata ādas somu zīmola Adamante (SIA Takada) īpašniece Juliana Riekstiņa. Viņas uzņēmums šuj somiņas no ādas ar lina vai kokvilnas oderi.

«Pamatdoma – izvēlēties, cik vien iespējams, dabīgus materiālus, tā nav vienas sezonas somiņa, kas nonēsājas un jāmet ārā,» skaidro Juliana. Viņai pašai ļoti patīk somas. Tie ir aksesuāri, kuru nekad nevar būt par daudz un vienmēr gribas vēl kādu, tāpēc reiz nolēmusi pati sev radīt somu.

«Izstrādāju vienu modeli, un dzīvesbiedrs iedrošināja, ka nevajag to paturēt tikai sev, bet jāpiedāvā arī citiem,» stāsta Juliana. Viņa jau desmit gadus strādā par apģērbu konstruktori, tāpēc lekālu veidošana nav nekas svešs. Papildus nācās vien apgūt tehnoloģiskās nianses, kas saistītas ar ādas apstrādi. Pamazām tapa pirmie maketi, un Juliana atrada meistaru, kas realizētu viņas vēlmes.

Tuvotjoties Mārtiņdienai un Latvijas Valsts svētkiem, Latvijas dizaina somu ražotājs ArtBag radījis somu kolekciju, kurā izmantoti Latvijas novadu tautastērpu vilnas audumi.

«Latvisko rakstu somu kolekcija izveidota ar mērķi iedzīvināt tautas vērtības mūsdienu aktuālajā dizianā. Krāšņajos svārku audumos ieaustie vēsturiski spēcīgie simboli un košās krāsas nes lielu spēku. Šo spēku mēs iedzīvinām mūsdienu dizaina produktos, lai tie tiktu izmantoti arī ikdienas gaitās,» stāsta ArtBag vadītāja Zane Lase-Lasmane.

Jaunās kolekcijas prezentācija sestdien notiks arī Latviešu biedrībā Sietlā, ASV. Divas no šīs kolekcijas somām Sietlas rudens gadatirgus ietvaros tiks izsolītas, iegūtos līdzekļus novirzot biedrības darbībai.

Trīs dažādu somu modeļu dekoratīvie elementi veidoti no Latgales, Vidzemes un Kurzemes svārku audumiem. Kopumā ArtBag piedāvās deviņus dažādus tautiko somu modeļus.

Vairumā gadījumu tūrists Latvijā saņem vairāk, nekā viņš ir cerējis saņemt.

Tā apgalvo Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs intervijā mārketinga komunikāciju un sabiedrisko attiecību vortālam www.7guru.lv .

Atbildot uz jautājumu, kādas emocijas tūristi saņem Latvijā, Armands Slokenbergs skaidro: «Pētījumi, kas ir mūsu rīcībā, parāda, ka vairumā gadījumu tūrists ir saņēmis vairāk, nekā viņš ir cerējis saņemt. Tajā pašā laikā mārketinga izpratnē viss ir relatīvs. Jo tu soli mazāk, jo tev mazāk arī vajag iedot, lai cilvēks būtu apmierināts. Manuprāt, ir jārēķinās ar to, ka, lai mēs būtu sekmīgi tūrismā, mums nāksies solīt aizvien vairāk un vairāk, lai šo tūristu piesaistītu. Tas nozīmē arī to, ka piegādāt vajadzēs vairāk un vairāk. Ja tu esi atbraucis ar lielām cerībām kaut ko sagaidīt, un esi ieraudzījis kaut ko foršu, tad tā ir viena lieta. Bet otra lieta ir nonākt citā konkurences līmenī un piesaistīt kvalitatīvākus tūristus.»

Nedevalvēt valūtu, jo tas nogalinās daudzus perspektīvus uzņēmumus, un nepieļaut augstu bezdarbu, jo tas vēl gadiem bremzēs vietējo patēriņu. Tādas ir mācības, ko Latvijai ņemt vērā no Somijas krīzes apkarošanas pieredzes, šodien, 16.maijā, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts, aptaujājot ekspertus, pētījis, kā krīzi pārvarēja Somija un ko no tā varētu mācīties Latvija.

Diena atgādina, ka Somija savu dziļāko ekonomisko depresiju piedzīvoja 90.gadu sākumā. Nespējot pietiekami samazināt valsts izdevumus, Somijas valdība 1993.gadā lēma par Somijas markas devalvāciju - tā zaudēja ap 30% no vērtības. Tas nogalināja ļoti daudzus labus uzņēmumus - laikrakstam atzinuši eksperti. Kompānijas devalvācijas dēļ nespēja atdot ārvalstu valūtās (lielākoties vācu markās un ASV dolāros) ņemtos kredītus un bankrotēja. «Mēs zaudējām ļoti lielu daļu no sava eksporta potenciāla,» Dienai stāstījis Aktia bankas galvenais ekonomists Timo Tirvainens.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Vēloties izveidot modes zīmolu, kas piedāvātu gan apģērbu, gan aksesuārus, dizaineres Ērika Rudika un Jekaterina Kolanska nolemj sākt ar vienu virzienu – ādas somu izgatavošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Somas kā roku darbu piedāvā maz uzņēmumu gan Latvijā gan pasaulē, stāsta Ērika Rudika, SIA Vaskala īpašniece. Lai gan Latvija ir maza, viņa šajā jomā redz izaugsmes iespējas. Tāpēc uzņēmējai žēl, ka te apgūt ādas apstrādi ir visai ierobežotas iespējas. «Pagaidām tas ir kā hobijs, vēl ar to nopelnīt diemžēl nesanāk, somu izgatavošana prasa tikai ieguldījumus, bet ceru, ka nākotnē tas atmaksāsies,» teic Ērika.

Praktiski apsvērumi

Zīmolu Ērika izveidojusi kopā ar savu kolēģi Jekaterinu Kolansku, ar ko kopā mācījās apģērbu dizainu Rīgas amatniecības vidusskolā (RAV). Sākotnēji viņas plānoja izgatavot apģērbus, kolekciju, piedalīties Fashion Mood. «Sākumā sapņojām par savu apģērbu zīmolu, kas iekļautu gan apģērbus, gan apavus, gan somas. Apģērbu dizainu esam izmācījušās, tas mums patīk, bet somas ir kaut kas jauns. Pie apģērba vajag aksesuārus, tāpēc ideja sākt ar somām radās dabiski. Liekas pareizi sākt ar kaut ko vienu. Kopš tā brīža ir pagājis neilgs laiks, bet cilvēku interese ir liela, daudzi raksta, zvana, piedāvā tirgot somas savā veikalā,» stāsta Ērika. Šobrīd somas nopērkamas veikalā Paviljons un La Scarpa.

Pompidoo šobrīd piedāvā jau piecus fotosomu modeļus, un drīzumā uzņēmums iecerējis tirgū startēt arī ar datorsomām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Fotosoma mums ir galvenais produkts, bet, ja cilvēks izmanto mūsu produktu un grib nopirkt vēl kādu somu citām vajadzībām, varēsim to nodrošināt. Diezgan daudz klientu atgriežas un nopērk arī otru un pat trešo somu,» saka Irina Kuzmina, fotosomu uzņēmuma SIA Pompidoo līdzīpašniece. Šīs fotosomas var izmantot arī kā ikdienas somas, bet to esot diezgan grūti izskaidrot klientiem. «Strādājam pie izmaiņām mājaslapā, lai šī ziņa būtu skaidrāka. Saprotot, ka somai ir vairāki pielietojuma veidi, ir vieglāk ieguldīt naudu. Taču mēs neesam gatavi konkurēt parasto somu tirgū, tam būtu nepieciešamas milzīgas investīcijas.

«Ja es būtu jaunāka, tad mācītos somu valodu un brauktu tur strādāt,» pēc tikšanās ar Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem sacījusi Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Renāte Neilande. Somijas izglītības sistēma ir piemērs, uz ko joprojām ilgstoši tiecas daudzas citas valstis, tomēr šobrīd problēmas sāk uzglūnēt arī tai, raksta Diena.

Somu Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Olli Lukainens uzskatot, ka Somija pārāk ilgu laiku ar savu izglītību ir bijusi pašapmierināta. Ja valsts vēlas saglabāt līdzšinējo izglītības līmeni, tad ir pienācis laiks tajā investēt.

Latvijas pedagogiem saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi likusi nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem. Dienas aptaujātie skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. «Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,» sacījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve no Tukuma Tatjana Marhileviča. Viņai piekrītot arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja R. Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Būvuzņēmums Re&Re neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, piektdien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā pauda būvuzņēmuma Re&Re pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.

Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka Re&Re īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.

Tāpat Re&Re uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā jeb "Stūra mājā" Brīvības ielā Rīgā, ar kuru atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums.

Grozījumi veikti pamatojoties uz pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Iepriekš jau publiski izskanējis, ka Kultūras ministrija izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

Savukārt VNĪ vēl februārī vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un Kultūras ministrijas pausto informāciju. Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022.gadā īstenotā bīstamo teritoriju – iekšpagalmu un caurbrauktuvi – norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.

Šodien stājas spēkā jaunie Īrijas aviokompānijas «Ryanair» un Ungārijas aviokompānijas «Wizz Air» bagāžas nosacījumi, kas paredz, ka pasažieriem par brīvu salonā atļauts ņemt tikai vienu mazu rokas bagāžas somu.

«Wizz Air» sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Agnija Jankovska aģentūru LETA informēja, ka aviokompānija atļaus katram pasažierim par brīvu ņemt salonā vienu rokas bagāžas somu, kuras izmērs nepārsniedz 40 x 30 x 20 centimetrus, savukārt pasažieriem, kuri iegādājušies pakalpojumu «Wizz Priority», būs atļauts ņemt līdzi arī ratiņsomu, kuras izmērs nepārsniedz 55 x 40 x 23 centimetrus. «Wizz Air» ir ieviesusi 10 kilogramu reģistrējamo somu, par kuras reģistrēšanu būs jāmaksā septiņi eiro.

Lidsabiedrībā norādīja, ka bagāžas politikas maiņas mērķis ir atvieglot iekāpšanu pasažieriem un samazināt ar bagāžu saistīto kavēšanos visos «Wizz Air» lidojumos. Jaunā bagāžas politika ļaus pasažieriem izvēlēties no vairāk nekā 50 rokas un reģistrējamās bagāžas pārvadāšanas variantiem.

Iveta Piternika ādas somas šuva jau pirms 20 gadiem; tagad viņa šai nodarbei ir pievērsusies ar jaunu sparu.

«Visas sievietes manā ģimenē ir nodarbojušās ar šūšanu. Arī mani agrā bērnībā vecmāmiņa iemācīja šūt ar veco Singer šujmašīnu. Es joprojām ar to strādāju,» stāsta Iveta Piternika, ādas somiņu Mint somas radītāja. Pirms 20 gadiem viņa pirmo reizi pamēģināja šūt ādas izstrādājumus un toreiz somiņas pamanīja kāda paziņa, kura dzīvoja Zviedrijā. Ar viņas iesaistīšanos somu šūšana izveidojās par biznesu. «Es šuvu, viņa pārdeva. Ar Zviedrijas cenām un Latvijas izmaksām tas mums abām bija veiksmīgs bizness. Tā es kādus trīs gadus nostrādāju tikai Zviedrijas tirgum, jo tur bija pieprasījums,» teic Iveta. No šī laika viņai «pielipis» skandināvu atturīgais stils, jo, ja nebūtu šī perioda, viņas somas būtu stipri kruzuļainākas – romantiskais stils vairāk atbilst Ivetas būtībai. Tagad viņa stilus kombinē.