Kultūras ministrija plāno reģionos būvēt četras koncertzāles, kopumā tām tērējot 17.5 miljonus latu.

Kultūras ministrija (KM) līdz 30. aprīlim gaida četru pašvaldību pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados. Gandrīz 15 miljonus latu to būvniecībai varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bet Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus nav atvēlējusi, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos ir būtiski jāizvērtē katra projekta lietderība un par to pat vajadzētu diskutēt valdībā.

Pērn 2. septembrī tā laika valdība uzklausīja kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) stāstījumu, ka par Eiropas un, protams, arī valsts naudu reģionos varētu būvēt koncertzāles, kas kalpotu dažādiem mērķiem. Visos oficiālajos dokumentos figurē cits vārdu savienojums – reģionālie daudzfunkcionālie centri, taču ar to projektu vadītāji Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī domā vienu – jaunas koncertzāles. Lai tādas izbūvētu, jātop objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuvei, kur varētu uzstāties gan orķestri, gan baleta un teātra trupas, gan deju kopas un kori un kuras ir piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Lielāko līdzekļu daļu paredzēts saņemt no ERAF. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 17. 5 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14.9 miljoni latu un nacionālais publiskais – ne mazāk kā 2. 6 miljoni, ko nodrošina finansējuma saņēmējs, teikts H. Demakovas parakstītajā ziņojumā.

Rēzeknes, Liepājas un Cēsu pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā kultūras ministrei Žanetei Junzemei - Grendei pieprasījuši ilgtermiņa atbalsta programmu reģionālo kultūras centru atbalstam.

«Valstij ir finansiāli jāatbalsta topošo koncertzāļu darbība nākotnē. Tie būs visa reģiona, ne tikai Liepājas, Cēsu un Rēzeknes, nozīmīgi kultūras centri. Kvalitatīvi kultūras procesi un profesionālās mākslas pieejamība ir jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī cilvēkiem reģionos. Ar šādu mērķi reģionālo koncertzāļu programma valstī tiek īstenota,» sarunā ar kultūras ministri uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Sarunu mērķis ir panākt, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta un apstiprināta skaidra ilgtermiņa programma reģionālo koncertzāļu atbalstam, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, skaidro S. Golde. «Tas būtu taisnīgi, jo Rīgā gandrīz visas profesionālās mākslas institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta – Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, muzeji, savukārt reģionu pašvaldībām pašām jāatrod līdzekļi kultūras iestāžu uzturēšanai un attīstībai,» tā Silva Golde.

Otrdien, 9. februārī, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 21. janvārī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, informē Satiksmes ministrijā.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa (SAM) Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti ietvaros plānots uzlabot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicot valsts reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumus, t.sk. autoceļu pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

SAM ietvaros sakārtojamo reģionālo autoceļu posmi tika izvēlēti atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam. Tie atlasīti, ņemot vērā vairākus kritērijus - autoceļu segas stāvokli, satiksmes parametrus - intensitāti un slodzi, tādejādi nodrošinot sasniedzamību un ceļu kvalitāti.

Satiksmes ministrijas organizētajā domnīcā uzsākta diskusija ar sabiedrības pārstāvjiem par valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027. gadam, informē Satiksmes ministrija.

"Šonedēļ valdībā tika apstiprināta valsts galveno autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tikpat svarīgi ir rūpēties par reģionālo un vietējo autoceļu attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti pārvietoties starp novadu centriem. Labi autoceļi ir arī stimuls teritoriju attīstībai, lai saglabātu un veidotu darbavietas un piesaistītu iedzīvotājus. Tāpēc ir būtiski veidot redzējumu, kā nākamo gadu laikā mērķtiecīgi uzlabot reģionālo autoceļu tīkla stāvokli," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) eksperti kopīgi strādā pie valsts reģionālo autoceļu būvniecības plāna nākamajiem septiņiem gadiem, lai veidotu kvalitatīvu un drošu valsts reģionālo autoceļu tīklu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Notikušas sarunas ar ASV miljardieri Donaldu Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā, šodien preses konferencē sacīja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju,» apgalvoja Šlesers.

Šlesera teikto preses konferencē apstiprināja arī konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists Igors Krutojs. «Tikāmies ar Trampu, un viņu ieinteresēja Jaunais vilnis, kas postpadomju telpā spēj sapulcināt tik milzīgu televīzijas auditoriju. Patlaban Jaunais vilnis galvenokārt ir orientēts uz Krievijas auditoriju, taču, piesaistot tik nopietnu investoru kā Tramps, varētu domāt par konkursa orientēšanu uz Rietumeiropas auditoriju,» uzsvēra Krutojs.

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Trīs lielākās reģionālās partijas - Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija ir konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgu startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.

Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību Reģionu apvienība ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence (Reģionu alianse), Aldis Adamovičs (Latgales partija) un Guntis Gladkins (Vidzemes partija), tiekoties Rīgā, 21.augustā.

Trīs partiju līderi uzskata, ka kopīgi veidojamās Reģionu apvienības svarīgākais uzdevums ir kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi LR Saeimā un valdībā, izveidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.

«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug,»” jau komentējot Reģionu Alianse rezultātus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, teica partijas Reģionu Alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. «Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» sacīja A. Ence.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu VAS Latvijas Valsts ceļi sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai, lai uzlabotu valsts reģionālo autoceļu pieejamību un to kvalitāti, informē CFLA.

Autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumiem, tai skaitā reģionālo autoceļu pārbūvei un virsmas nestspējas stiprināšanai, vienlaikus uzlabojot ceļu satiksmes drošību, no ERAF kopumā paredzēti vairāk nekā 235 miljoni eiro.

Līdz 2023. gada nogalei paredzēts pārbūvēt vai modernizēt valsts reģionālos autoceļus 574 km garumā, samazinot sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu īpatsvaru no 53,7% līdz 26%.

Specifiskā atbalsta mērķim plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 277 032 428 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 235 477 563 eiro un valsts budžeta finansējums – 41 554 865 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šonedēļ veicis procesuālas darbības skaistumkopšanas uzņēmumā «Kolonna», kura pārvaldītājs ir Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA «Reho», liecina neoficiāla informācija.

VID pārstāvis Andrejs Vaivars apstiprināja, ka VID šonedēļ veicis procesuālas darbības vienā no lielākajiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem Latvijā.

Vaivars neatklāja skaistumkopšanas uzņēmuma nosaukumu, jo to VID liedz likums. Vaivars vienīgi norādīja, ka procesuālās darbības bija saistītas ar aizdomām par nedeklarētu naudu uzņēmumā.

Tāpat Vaivars nevarēja teikt, vai pēc veiktajām procesuālajām darbībām skaistumkopšanas uzņēmumam ir piemēroti kādi aizliegumi vai darbības ierobežojumi.

«TV3 Ziņām» Vaivars norādīja, ka VID ir aizdomas, ka uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem fiktīvi izmaksāta komandējumu nauda, kas nav jāapliek ar nodokļiem, taču faktiski darbinieki komandējumos nemaz nav sūtīti. Šajā lietā neviens pagaidām neesot aizturēts.

Liepājas domes Finanšu komiteja atbalstījusi līguma slēgšanu ar ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības finansējuma pieņemšanu projektam Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais Dzintars izveide.

Līgums nozīmē, ka Liepāja apņemas līdz 2015.gada beigām uzbūvēt daudzfunkcionālo kultūras centru jeb reģionālo koncertzāli, un šim nolūkam tā saņems sešus miljonus latu no iepriekš rezervētajiem Eiropas Savienības fonu līdzekļiem. Pret lēmumu iebilda Liepājas domes deputāts Sergejs Dikterjovs (SC), norādot, ka neskaidrības līdz šim ap finanšu izlietojumu saistībā ar koncertzāli, kā arī problēmas ar tehnisko projektu, liedzot viņam balsot par šādu lēmumu, kas prasīšot vēl sešus miljonus no pilsētas budžeta. Lai gan Liepājas mērs Uldis Sesks norādīja, ka balsojums ir par to, vai pieņemt ES finansējumu, savukārt mēra vietnieks Gunārs Ansiņš piebilda, ka līgums neuzliek saistības, kamēr nauda nav sākta tērēt, tātad ir atkāpšanās ceļš, Saskaņas centra deputāts palika pie sava, ka koncertzāles projektu neatbalsta.

Februāra sākumā valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) rast risinājumu tam, „kā novērst atsevišķu veikalu ķēžu dominēšanu pārtikas mazumtirdzniecībā”. Publiski tika pausts, ka vairāki ministri nonākuši pie secinājuma, ka pie vietējo pārtikas ražotāju nedienām vainojami arī lielie mazumtirgotāji, kuri savos plauktos vietējo produkciju aizstāj ar lētiem importa produktiem.

EM ir publiskojusi projektus grozījumiem divos likumos - Konkurences likumā un Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Abus likumprojektus un to tapšanas fonu vieno vadmotīvs: noteikti ir jābūt kādam, kuru mēs varētu vainot Latvijas ražotāju un visas ekonomikas nedienās.

Likumprojekti ir kritisku komentāru vērti, bet šoreiz vairāk par Pārtikas aprites uzraudzības likuma grozījumiem, kura anotācijā vairākkārt uzsvērts, ka grozījumu mērķis ir konkurences veicināšana gan starp ražotājiem, gan mazumtirgotājiem.

Grozījumu projekts paredz, ka mazumtirgotājam, kura izmantojamās tirdzniecības vietas platība pārsniedz 300 m², ir pienākums tirdzniecības vietās realizēt arī reģionālo ražotāju pārtikas preces, nodrošinot to piegādātājiem iespēju piegādāt preces tieši attiecīgajai tirdzniecības vietai. Tiks aizliegts nepamatoti atteikt, ierobežot, kavēt vai pārtraukt pārtikas preču piegādi no reģionālo pārtikas preču piegādātājiem.

2015.gadā reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu autobusos tika pārvadāti 31,63 miljoni pasažieru, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2014.gadā, informē Autotransporta direkcija.

bet, neskatoties uz pasažieru skaita samazinājumu, reģionālā maršrutu tīkla apjoms ir pieaudzis par 0,51%, sasniedzot gandrīz 78,74 miljonus kilometru. Turklāt pērn pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma ir izdevies iekļauties piešķirtā valsts budžeta finansējuma 77,59 miljonu eiro apmērā ietvaros, lai kompensētu zaudējumus, kas pasažieru pārvadātājiem rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ar autobusiem. Autotransporta direkcija plāno īstenot vairākus pasākumus, lai piesaistītu pasažierus sabiedriskajam transportam.

Pasažieru skaita kritums reģionālo maršrutu autobusos ik gadu ir aptuveni 3-4%, un attiecīgā tendence ir saglabājusies arī 2015.gadā, pasažieru skaitam samazinoties par 4,3%, salīdzinot ar 2014.gadu. Minētās izmaiņas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu, ar iedzīvotāju pārcelšanos uz pilsētām, kur tiek nodrošinātas darbavietas, un to, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlas ikdienā pārvietoties ar privāto automašīnu.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) aicina Rēzeknes domi noteikt kaut vai pagaidu risinājumu konfliktā starp pasažieru pārvadātājiem un privāto autoostas apsaimniekotāju.

Asociācija aicina Rēzeknes domi sakārtot šo jautājumu, atrodot visām pusēm – reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadātājiem, novada iedzīvotājiem, pašvaldībai un valstij kopumā - pieņemamu risinājumu. Iespējams, tas var būt pagaidu risinājums, nosakot citu pieturu pilsētā kā maršruta galapunktu, piemēram, Rēzeknes dzelzceļa staciju, kas jau līdz šim ar domes atļauju neformāli pilda autoostas funkcijas atsevišķos maršrutos, norāda asociācija. Nav pieņemami, ka pilsētā ir autoosta, bet nav licencēta autoostas operatora, kas nozīmē, ka jau vairākus mēnešus Rēzeknē nav autoostas un netiek atbilstoši organizēta reģionālo pasažieru pārvadājumu satiksme, teikts LARPA izplatītajā paziņojumā.

Iekšlietu dienesti – Valsts policija, Valsts Robežsardze, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiks pakļauti strukturālām reformām.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijā tapušo informatīvo ziņojumu, ar kuru šodien iepazinās Ministru kabinets, Latvijā plānots izveidot piecus reģionālos centrus.

Vidzemes reģionālo centru veidos Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Limbažu un Valmieras struktūras, iekšlietu dienestu reģionālais centrs atradīsies Valmierā. Zemgales reģionālo centru veidos Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Tukuma un Jelgavas struktūras, bet reģionālais centrs atradīsies Jelgavā.

Latgales reģionālo centru veidos Balvu, Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes iekšlietu struktūras, ar reģionālā centra atrašanās vietu Daugavpilī. Savukārt Kurzemes reģionālo centru veidos Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu un Ventspils iekšlietu struktūras ar reģionālā centra atrašanās vietu Liepājā, bet Rīgas reģionālajā centrā iekļaus Rīgas reģionālo pārvaldi, Jūrmalas un Ogres struktūras. Rīgas reģionālais centrs atradīsies Rīgā.

Šonedēļ Baltijas biržās lielākais apgrozījums bija ar Igaunijas azartspēļu uzņēmuma «Olympic Entertainment Group» akcijām, liecina tirdzniecības dati.

Ar «Olympic Entertainment Group» akcijām šonedēļ veikti 338 darījumi par 3 062 085 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 611 617 akcijas, kuru cena nedēļas laikā nav mainījusies.

Otrajā vietā bija tirdzniecība ar Lietuvas bankas «Šiauliu bankas» akcijām. Ar šī uzņēmuma akcijām veikti 570 darījumi par 1 120 696 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 1 891 492 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājusies par 1,91%.

Savukārt trešajā vietā pēc apgrozījuma šonedēļ bija darījumi ar Igaunijas tirdzniecības uzņēmuma «Tallinna Kaubamaja Grupp» akcijām, ar kurām veikti 500 darījumi par 788 185 eiro. Vērtspapīru kontus mainīja 82 359 akcijas, kuru cena šonedēļ palielinājās par 2,33%.

Eiropas vienotā valūta var izdzīvot tikai tādā gadījumā, ja eirozonas valstis darbojas politiski un ekonomiski saskaņoti. Eiropa, kura zaudēs šo saskaņotību, var atkātot PSRS likteni un eiro – rubļa likteni, publikācijā The Financial Times uzsver HSBC vecākais ekonomists Stīvens Kings.

Ekonomists norāda uz paralēlēm ar PSRS sabrukumu 90-to gadu sākumā, kad «politiskās vienotības vājināšanās izraisīja pilnīgu rubļa krahu, kurš kādu laiku bija vienīgais maksāšanas līdzeklis jaunajās republikās». Toreiz izskatījās, ka visas bijušās PSRS republikas (izņemot Baltijas valstis, kuras centās attālināties no Maskavas ietekmes pēc iespējas tālāk) lieliski jūtas rubļa zonā.

Taču 1993. gadā rubļa zona radikāli samazinājās – jaunās republikas, sākot ar Armēniju un Azerbaidžānu un beidzot ar Baltkrieviju un Gruziju, ieviesa savas valūtas.

Iemesli tam bija dažādi, norāda ekonomists – dažas republikas uzskatīja, ka personīgā valūta ir svarīgs neatkarības simbols, bet citas savu valūtu ieviesa pateicoties milzīgajam budžeta deficīta spiedienam. Šim valstīm nebija pieejas starptautiskajiem kapitāla tirgiem, un tās bija spiestas finansēt savu budžeta deficītu vai nu veicot aizņēmumus no citām bijušās impērijas valstīm, vai arī iedarbinot naudas drukāšanas mašīnas.

«Nē, drīzāk par savu bērnu likteni, kuriem noteikti neesmu bijis visilgāko laiku un lielākās rūpes veltījušais tēvs, jūtos līdzatbildīgs. Par Šlesera likteni... Pirmkārt, neviens nezina, kāds būs viņa liktenis. Viņa sieva Inese droši vien lūdza Dievu, lai viņš netiktu ievēlēts un būtu vairāk mājās kopā ar bērniem,» uz žurnāla Playboy jautājumu, vai jūtas līdzatbildīgs par Aināra Šlesera likteni, sacījis reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai apstāklī, ka Šlesers nav ticis šajā Saeimā, ir kāds viņa nopelns, Stendzenieks atbildējis: «Nevar arī saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka viņš nav ticis. Bet netika viņš tāpēc, ka Zatlers vēl nebija paspējis nogāzties. Pietrūka laika. Ļoti maz cilvēku ir spējīgi tikt skaidrībā paši ar savām emocijām, jauc vēlmi pēc taisnības ar politiskām simpātijām.»

Stendzenieks atzinis, ka viņa labākā Šleseram veltītā reklāma bija «zemene putukrējumā. Un neapšaubāmi enerģijas dzērieni, kravas mašīnas, raķetes un buldozeri. Viss, zem kā nebija Šlesera portreta.»

Ventspils pilsētas domes pārstāvju vizītē Liepājā šodien, 25. augustā, plānots vienoties par stratēģiski nozīmīgiem projektiem un to aizstāvēšanu finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības budžeta periodā no 2014.līdz 2020.gadam.

Vizīti Liepājā Ventspils domes vadība sāks ar Liepājas pilsētas apskati, kuras laikā plānots apmeklēt Liepājas ostu, SIA CEMEX termināli, a/s UPB un citus uzņēmumus. Paredzēta arī tikšanās Liepājas pilsētas domē un preses konference. Abu pilsētu vadība pārrunās Latvijas galveno valsts autoceļu infrastruktūras attīstību, paredzot valsts galveno autoceļu izbūvi divās joslās virzienā Ventspils – Rīga; Liepāja – Rīga; Rīga – Jēkabpils – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža; Jēkabpils – Rēzekne – Krievijas robeža (Maskavas virziens); kā arī izvērtēs ekonomisko atdevi no divu joslu izbūves virzienā Rīga – Pleskava šoseja – Krievijas robeža. Abas puses pārrunās arī Latvijas energobilances dažādošanas infrastruktūras attīstības projektu, kas veicinātu gāzes īpatsvara aizvietošanu ar biomasas ražošanu centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai. Ir plānots pārrunāt arī jautājumus par 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu projektu sagatavošanu un īstenošanu, kopējo interešu aizstāvēšanu Koncertzāļu un Reģionālo lidostu programmu sagatavošanā un īstenošanā, sadarbību tūrismā, administratīvi teritoriālās reformas jautājumā un sadarbību citos regulāros abu pašvaldību darbu jautājumos.

Liepājas dome saņēmusi atkārtotu ekspertīzes atzinumu par daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars jeb Kurzemes reģionālās koncertzāles būvprojektu.

Tas ir jau atkārtots ekspertu slēdziens, kas parāda, cik lielā mērā projektētājs novērsis iepriekš konstatētās projekta nepilnības. Ekspertīzi līgumā noteiktajos termiņos veica SIA V projekts, lielāko daļu projekta sadaļu novērtējot pozitīvi. Atzinumi šodien nosūtīti projektētājam - pilnsabiedrībai Giencke&Company - Latvia, kuram divu nedēļu laikā jānovērš ekspertu iebildumi.

25 projekta sadaļās ekspertu atzinumi ir pozitīvi, informē daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars vadītājs Didzis Jēriņš. Nozīmīgākās sadaļas, par kurām saņemti pozitīvi atzinumi, ir tehniskā projekta vispārīgā daļa, arhitektūras daļas detalizētie un interjera risinājumi, teritorijas sadaļa, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes, aukstumapgādes, apkures un akustikas, skatuves tehnoloģijas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas sadaļas u.c.

Valdība meklēs iespēju papildus atbalstīt Liepājas koncertzāles projektu, lai to varētu ne tikai sākt, bet arī pabeigt un nodrošināt koncertzāles funkcionēšanu.

«Nedomāju, ka tas būs tiešā veidā,» preses konferencē Liepājā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, ka Liepājas koncertzāle nav atsevišķs projekts, bet ietilpst kopējā reģionālo koncertzāļu projektā, tāpēc nevar izvirzīt Liepājai labvēlīgākus nosacījumus kā citās pilsētās. Tomēr Liepājas koncertzālē tiks izvietotas valsts struktūras - Mūzikas skola un Liepājas simfoniskais orķestris, tāpēc valstij ir pienākums atbalstīt šā projekta attīstību, atzina V. Dombrovskis. Kā premjera padomnieks un Liepājas koncertzāles projekta virzītājs Liepājā vizītē bija ieradies arī Ints Dālderis, kurš pastāstīja, ka konsultējot galvenokārt projekta «saturisko daļu», nevis būvniecību. Jautāts, vai viņš ir gatavs kļūt par jaunās koncertzāles vadītāju, I. Dālderis sacīja, ka par to vēl ir pāragri runāt, jo ēka vēl nav uzcelta. «Taču agri vai vēlu es dzīvošu Liepājā, par to esmu pārliecināts,» viņš sacīja.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".