Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen no 2025. gada 1. decembra pārceļas uz jaunām biroja telpām Magdalēnas kvartālā Antonijas ielā, Rīgā, kur turpmāk nomās divus augšējos stāvus ar kopējo biroja platību gandrīz 1900 m².

Papildus biroju telpām nomnieka rīcībā būs arī trīs privātas terases 6. stāvā.Jaunās biroja telpas veidotas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Vastint Latvia” un dizaineriem no “RadaDara”.

Pārcelšanās uz Magdelēnas kvartālu ir Sorainen solis nākotnē, plānojot izaugsmi un turpmāku komandas attīstību.

“Mūsu pašreizējā birojā esam veiksmīgi nostrādājuši jau vairāk nekā 20 gadus, attīstoties no dažu cilvēku kolektīva līdz lielākajam advokātu birojam Latvijā. Vēlējāmies lielākas un mūsdienīgākas telpas, lai nav ierobežojumu turpmākai komandas attīstībai. Tāpat gribējām, lai jaunais birojs atspoguļo mūsu vērtības – kvalitāti, tieksmi uz izcilību, koncentrēšanos uz efektīvu palīdzību klientiem, aktīvu sadarbību kolēģu vidū, kā arī vēlmi būt skaistā un arhitektoniski pārdomātā vidē. Meklējot jaunās telpas, pievērsām īpašu uzmanību arhitektūras un būvniecības kvalitātei, attīstītāja gatavībai iedziļināties mūsu vajadzībās, kā arī atrašanās vietai,” stāsta “Sorainen” biroja Latvijā vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kur vismazākās darbaspēka izmaksas darba devējiem ir Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.

To rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie algas uz papīra 3000 eiro un 1000 eiro mēnesī, kā arī to, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā. „Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kas būtiski maina gan darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Lietuvas konkurētspēju. „No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu nekad nav sevi pierādījusi kā ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem - vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu,” tā J. Taukačs.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, - tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi alternatīvā finansētāja “ERST Finance” uzņēmumam SIA “Flow” kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju.

Uzņēmums ir jauns spēlētājs Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē un iezīmē pavērsienu finanšu tehnoloģiju attīstībā, paverot jaunas iespējas uzņēmējiem un ieguldītājiem.

“Flow” ir reģistrēts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām nodrošināt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un sniegt saistošos papildpakalpojumus, tostarp kredītspējas novērtējumu, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un procentu likmes ierosinājumu, kā arī ziņojumdēļa izmantošanu.

Darbības atļaujas izsniegšana nav tikai administratīvs solis – tā apliecina “Flow” atbilstību standartiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī licence nodrošina caurskatāmu, drošu un investoriem uzticamu vidi, kā arī paver iespējas darboties vienotā Eiropas tirgū.

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.

Mēģinot izpirkt zviedru kompānijas Telia daļas no uzņēmumiem LMT un “Tet”, Latvija krīt arvien dziļāka valsts kapitālisma slazdā. Lai gan valdības deklarācijā ir nosprausti tādi mērķi kā kapitāla tirgus attīstīšana, uzņēmumu kotēšana biržā un investoru piesaiste patiesā virziens ir pretējs - valsts kapitālisms.

Šāds secinājums izrietēja diskusijā “Latvijas kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi un sekas”, kurā piedalījās:

Latvijas valsts jau 10 gadus kavējas ar investīciju piesaisti lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, pakļaujot tās stagnācijas un sliktas korporatīvās pārvaldības riskam. Šobrīd situācija kļūst vēl sliktāka – no valsts puses redzami centieni no jaukta kapitāla kapitālsabiedrībām izspiest ārā privātos investorus. Tajā pašā laikā, lai kontrolētu visas savas kapitālsabiedrības, valsts patērē arvien vairāk savu resursu tā vietā, lai fokusētos uz veselības aprūpi, aizsardzību un izglītību. Valsts kapitālisms ir viens no faktoriem, kas Latvijai liek arvien vairāk atpalikt no Lietuvas un Igaunijas.

Sadarbībā ar “DEPO”, “Lidl” un “Moller Auto” Vastint Latvia īstenoja nozīmīga satiksmes mezgla pārbūvi Kārļa Ulmaņa gatves posmā starp Lielo, Lielirbes, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu. Pārbūve tika pabeigta 2024. gada novembrī.

Projekta rezultātā būtiski uzlaboti satiksmes risinājumi nozīmīgā mezglā, kas savieno Rīgu ar Mārupi, lidostu un Kurzemi. Pārbūves ietvaros izveidoti regulējami savienojumi starp Lielirbes un Lielo ielu, Upesgrīvas un Jaunmoku ielu, radītas papildu braukšanas joslas, atjaunots brauktuvju segums, izbūvēti regulējami šķērsojumi ar ietvēm un veloceliņiem, kā arī radīta infrastruktūra četru pieturvietu izveidei esošajos un perspektīvajos sabiedriskā transporta maršrutos.

“Mēs 15 gadus cīnījāmies vieni, lai izveidotu pilnvērtīgus satiksmes savienojumus starp Rīgu un Mārupi. Esam gandarīti, ka mūsu jauni kaimiņi bija ieinteresēti sadarboties apkārtējās teritorijas attīstībā. Apvienojot spēkus, mums kopā izdevās pārliecināt kompetentās iestādes, savukārt apvienojot finanšu resursus – arī pārbūvēt abus krustojumus, padarot satiksmi uz Rīgas un Mārupes robežas ērtāku un drošāku visiem tās dalībniekiem. Man bija vairākas sarunas ar apkārtējo māju iedzīvotājiem Mārupes un Bieriņu pusē, kuri līdz šim vispār nelaida savus bērnus pāri Ulmaņa gatvei uz “Rimi” vai “Maximu" (un nupat tur atvēries arī “Lidl”), jo tas bija pārāk bīstami. Vairs tā nav,” pauž Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Vastint Latvia” ir saņēmis pirmās būvatļaujas ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei īpašumam “Ezerparks” Čiekurkalnā, kas paredz pirmās kārtas dzīvojamo ēku un autostāvvietas būvniecību.

Tehniskā projekta izstrādi plānots pabeigt līdz nākamā gada vidum, un kā pirmos darbus attīstītājs paredz īstenot infrastruktūras izbūvi.

Attīstības īpašums “Ezerparks” (pagaidu jeb tehniskais projekta nosaukums) atrodas starp Ķīšezera, Rusova un Talejas ielām. Saņemtās būvatļaujas paredz sešu dzīvojamo ēku būvniecību ar kopumā 546 īres dzīvokļiem, kā arī daudzstāvu autostāvvietu, kurā būs vairāk nekā 600 stāvvietas un aptuveni 1200 m² komercplatību pirmajā stāvā.

“Esam gandarīti un pateicamies Pilsētas attīstības departamentam par tik ātru būvniecības dokumentācijas izskatīšanu un būvatļauju izsniegšanu zaļā koridora ietvaros. Prieks arī par sabiedrisko organizāciju iesaisti un saņemtajām pozitīvām atsauksmēm par projektu no Čiekurkalna attīstības biedrības un apvienības "Pilsēta cilvēkiem". Atsevišķs paldies Rīgas pilsētas arhitektam Pēterim Ratas par vērtīgiem priekšlikumiem jau teritorijas lokālplānojuma izstrādes gaitā. Lielākais darbs vēl tikai priekšā, taču uzņemtais starta ātrums ļauj cerēt uz to, ka jau tuvāko divu gadu laikā, mēs varētu nonākt līdz ēku būvniecībai,” norāda Romāns Astahovs, “Vastint Latvia” rīkotājdirektors.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” vadību no 1.aprīļa pārņem Mindaugas Rakauskas, kurš līdz šim piecus gadus vadīja “TV3 Group Latvija”. Viņš amatā nomaina Arunu Mickeviciusu, kurš gandrīz trīs gadus vadījis uzņēmumu.

"Esmu gandarīts pievienoties šai profesionāļu komandai laikā, kad Bite atzīmē 20 gadus Latvijas tirgū," uzsver jaunais ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. "Mans mērķis ir turpināt uzņēmuma attīstību, stiprinot Bites pozīcijas un radot vēl lielāku vērtību vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu un 900 darbiniekiem visā Latvijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm būs “triple-play” jeb vienota balss sakaru, mobilā un optiskā interneta un TV pakalpojumu attīstība. Savukārt biznesa klientiem turpināsim piedāvāt modernus un drošus IKT risinājumus – no datu centriem un mākoņpakalpojumiem līdz kiberdrošībai. Īpašu uzmanību veltīsim izcilam servisam, klientu pieredzes pilnveidošanai un augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšanai," saka Mindaugas Rakauskas.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Rīgas dome atbalstīja sagatavošanās procesa sākšanu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akciju kotēšanai biržā.

Domes lēmums paredz, ka sagatavošanās procesu vadīs Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, nodrošinot akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) organizētāja piesaisti publiskajā iepirkumā.

Sagatavošanās posmā tiks veikta uzņēmuma juridiskā, finanšu un korporatīvās pārvaldības izvērtēšana, kā arī analizēti potenciālie ieguvumi un riski pašvaldībai, uzņēmumam un iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja domē. Gala lēmumu par akciju publisko piedāvājumu un tā sākotnējiem nosacījumiem Rīgas dome pieņems tikai pēc sagatavošanās stratēģijas izstrādes.

Lai kapitāla daļas varētu piedāvāt vērtspapīru publiskajā piedāvājumā, RNP ir jāreorganizē par akciju sabiedrību.

Šodien plkst. 18.00 starptautiskās konferences UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notiks Latvijas politiķu debates par tēmu “Vai kriptovalūtu un blokķēdes sektors Latvijai ir noderīga nozare?”, pievēršoties digitālo aktīvu, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sistēmas attīstībai Latvijā un Eiropā.

Debašu centrā būs jautājums, vai blokķēdes un kripto nozare Latvijai ir iespēja vai risks, un vai Latvijai būtu jācenšas kļūt par reģionālu Web3 un fintech centru. Politiķiem būs jāatbild arī uz jautājumu, vai viņu partijas līdz šim ir izdarījušas pietiekami, lai attīstītu šo nozari Latvijā, un vai digitālo finanšu sektors būs prioritāte nākamajos četros gados.

Tāpat debatēs tiks apspriests, vai Latvijai jābūt starp vadošajām Eiropas Savienības valstīm kripto un fintech regulējuma jomā, vai šobrīd Latvija zaudē konkurencē citām valstīm uzņēmumu piesaistē, kā arī – vai Latvijai būtu jāvirzās uz vērtspapīru un nekustamā īpašuma tokenizāciju.Īpaša uzmanība tiks pievērsta MiCA regulai, Latvijas Bankas lomai kripto uzņēmumu licencēšanā, stablecoins ietekmei uz maksājumu sistēmu, kā arī mākslīgā intelekta un kiberdrošības nozīmei finanšu sektorā.

Nav izslēgts, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākotnē varētu tikt iekļauta Vācijas aviokompāniju grupā "Lufthansa Group", 30.janvārī preses konferencē par "airBaltic" stratēģisko partnerību ar "Lufthansa Group" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka šāds scenārijs nav izslēgts, kā arī Latvija ir ieinteresēta, lai sadarbība ar "Lufthansa" nostiprinātos un veidotos stratēģiskas partnerības.

Briškens noslēgto darījumu raksturoja kā vēsturisku notikumu, piebilstot, ka "airBaltic" piesaista lielu avio nozares spēlētāju, kura ieņēmumi ir divas reizes lielāki nekā Latvijas valsts budžeta ieņēmumi.

Savukārt, komentējot darījuma cenu, Briškens norādīja, ka pirms darījuma tika noteikts diapazons aptuvenajam "airBaltic" novērtējumam. "Protams, bija diskusijas, bet tāpēc arī nonācām pie konvertējamām akcijām, jo tas būs godīgs instruments, kad pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) tiks noteikta patiesā "airBaltic" vērtība," piebilda ministrs.

Otrdien, 17. jūnijā, noslēdzas parakstīšanās redzes aprūpes grupas Baltijā OC VISION obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoniem eiro ar fiksētu gada procentu likmi 6 % un dzēšanas termiņu 4 gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Obligācijas tiks nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlām un ķīlām uz OC VISION un meitas uzņēmumu aktīviem Latvijā un Lietuvā.

Pasaules redzes aprūpes tirgus šobrīd piedzīvo dinamisku izaugsmi, ko veicina būtiskas pārmaiņas sabiedrībā — digitalizācija, novecojoša populācija un straujās dzīvesveida izmaiņas. Tiek prognozēts, ka Baltijā līdz 2029. gadam redzes korekcija būs nepieciešama teju 60 % iedzīvotāju.

OC VISION jau šobrīd ieņem līderpozīciju redzes aprūpē reģionā, jo desmitiem gadu īstenojis apjomīgas un mērķtiecīgas investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un profesionālo kompetenču attīstībā, kā arī audzējis veikalu skaitu līdz 77. Augstas kvalitātes optikas pakalpojumu pieejamība un reģionālā klātbūtne ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, un uzņēmuma veiktais darbs ļāvis izveidot vienu no spēcīgākajiem daudzkanālu (omnichannel) pārdošanas tīkliem Baltijā.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.