Jaunākais izdevums

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global" ("S&P") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot negatīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Aģentūra Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī pamato ar Latvijas valdības rīcībspēju, dalību eirozonā un mērenu valsts parāda līmeni.

"S&P" prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāms kritums par 0,3%, kuru noteiks iekšējā patēriņa un investīciju samazinājums, kā arī ārējā pieprasījuma samazināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.

Savukārt nākamajā gadā, pēc aģentūrā prognozētā, iekšējā pieprasījuma pieaugums veicinās Latvijas ekonomikas atkopšanos, ekonomikas izaugsmei sasniedzot 2%, kā arī samazināsies inflācijas spiediens. Aģentūra sagaida, ka valsts politiskais kurss turpināsies, valsts drošībai saglabājoties kā galvenajai prioritātei politiskajā dienaskārtībā.

Pēc "S&P" prognozētā, 2025.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8%, bet 2026.gadā - par 2,5%.

Lai arī aģentūra nesaskata riskus atklātas Krievijas militāras darbības eskalācijai NATO dalībvalstu teritorijā, tomēr Latvijas kredītreitinga negatīvo nākotnes novērtējumu aģentūra pamato ar joprojām pastāvošajiem netiešajiem riskiem no Krievijas kara Ukrainā, kuri var izraisīt valsts izdevumu aizsardzībai pieaugumu un radīt nelabvēlīgu spiedienu uz ekonomiku un valsts finansēm.

Aģentūra atzīmē, ka NATO pastiprināta klātbūtne Baltijas valstīs veicina ciešāku sadarbību valsts drošības, tostarp kiberdrošības risku novēršanā, kā arī pozitīvi novērtē Latvijas panākto enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Iepriekšējo publikāciju par Latvijas kredītreitingu "S&P" publiskoja 2022.gada 6.decembrī, kad, saglabājot Latvijas kredītreitingu A+ līmenī, aģentūra mainīja kredītreitinga nākotnes novērtējumu no stabila uz negatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") samazinājusi Latvijas kredītreitingu no "A+" līmeņa līdz "A" līmenim, vienlaikus nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Aģentūra lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu pamato ar to, ka Krievijas-Ukrainas karš un reģionālie ģeopolitiskie riski vidējā termiņā turpinās ietekmēt Latvijas fiskālos rādītājus, ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju, lai gan šīs ietekmes apmēru joprojām ir grūti precīzi novērtēt.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas ekonomikas un fiskālie rādītāji līdz šim kopumā ir bijuši noturīgi pret netiešo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, taču ekonomikas ātrāku izaugsmes atjaunošanos un valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanos var aizkavēt izdevumu pieaugums prioritārām jomām - valsts drošībai un aizsardzībai.

Tāpat aģentūra norāda, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī atbalsta īstenotās politikas uzticamība un dalība eirozonā, kā arī mērens valsts parāda līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējos nepilnus divus gadus visus spēkus un resursus veltījis, lai sagatavotu Rietumvalstu tirgiem piemērotu produktu portfeli, kā arī iespējami ātrāk veiktu šo produktu reģistrācijas Rietumeiropas tirgos.

Pašlaik apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni produkti, no kuriem 17 šogad sākts reģistrācijas process, bet vēl 20 produktiem reģistrācijas process tiks sākts 2024.gadā. 2022.gadā un 2023.gadā kopējās investīcijas jaunos produktos sasniedz 12 miljonus eiro, bet 2024.gadā plānots investēt vēl vismaz 22,25 miljonus eiro un 2025.gadā – 16,2 miljonus eiro.

“Līdz ar akcionāru maiņu pilnībā pārskatījām AS “Olainfarm” attīstības stratēģiju, nosakot mērķi kļūt par Eiropas TOP 10 farmācijas kompāniju savās terapeitiskajās grupās. Pagājuši tikai nepilni divi gadi, bet esam apstiprinājuši jau vairāk nekā 50 jaunus produktus un aktīvi sākuši reģistrācijas procesu virknē Rietumvalstu tirgu. Produktu portfelī iekļaujam patentbrīvos medikamentus, kas aptver arī mums jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentus. Šogad pirmo reizi “Olainfarm” vēsturē esam sekmīgi veikuši arī tehnoloģiju pārneses ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem, ko, noslēdzoties reģistrācijas procesam, ieviesīsim pastāvīgā ražošanā tepat Latvijā. Nākamgad šis skaits pieaugs, tāpat kā mūsu investīcijas tālākā attīstībā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas varasiestādes atcels piegāžu aizliegumu "Daihatsu" automobiļiem, piektdien paziņoja Japānas autobūves kompānijas "Toyota Motor Corp." struktūrvienība.

Japānas Transporta ministrija apstiprinājusi, ka visi "Daihatsu" ražotie automobiļi atbilst oficiālajiem drošības standartiem un atcels piegāžu aizliegumu trīs modeļiem, norāda uzņēmums.

"Move Canbus", "Rocky" un "Toyota" zīmola "Raize" automobiļi bija trīs pēdējie "Daihatsu" ražotie modeļi, kas gaidīja šo apstiprinājumu. Ministrija citus modeļus jau apstiprinājusi un atcēlusi tiem noteiktos piegāžu aizliegumus.

Tādējādi "Daihatsu" tagad var veikt visu pašreiz ražošanā esošo modeļu piegādes klientiem.

Kā ziņots, "Daihatsu" decembrī Japānā pilnībā apturēja ražošanu pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka tas ar drošības testiem manipulējis vismaz kopš 1989.gadiem, ietekmējot 64 modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien trešo sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā padome pauž pārliecību, ka pašreizējās ECB procentlikmes ir tādas, kas pietiekami ilgā laika periodā veicinās inflācijas atgriešanos 2% mērķa līmenī.

Padome norāda, ka "saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi tās iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu".

"Izņemot ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu ietekmi uz kopējo inflāciju, joprojām vērojama pamatinflācijas krituma tendence, un turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Stingri finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju," konstatē padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Likumprojekts kredītņēmēju atbalstam ir ačgārns, neskaidrs un atstās ilgtermiņa sekas uz Latvijas ekonomiku

Finanšu nozares asociācija, 25.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot 24.oktobra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, virzītos priekšlikumus kredītņēmēju atbalstam, ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos.

Radītais nodevas projekts tikai rada maldīgu priekšstatu par problēmas risinājumu, bet ietver sevī riskus par tās nespēju administrēt, kā arī joprojām nemazina potenciālos zaudējums, kas radīsies vietējo un starptautisko tiesvedību rezultātā.

Kas būs ieguvēji?

Šobrīd virzītais atbalsts kredītņēmējiem līdz 250 000 eiro ne tuvu nozīmē atbalstu tai sabiedrības grupai, kam tas ir nepieciešams, bet lielā daļā, tā ir atbalsta sniegšana tieši turīgajai sabiedrības daļai. Ilustratīvi, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei Rīgā 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajiem ienākumiem jābūt vismaz 3800 eiro mēnesī un maz ticams, ka pie šāda ienākumu līmeņa atbalsts ir kritiski nepieciešams. Savukārt, lai iegādātos mājokli ar hipotekāro kredītu 100 000 vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1500 līdz 1900 eiro, atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Tātad šobrīd noteiktie atbalsta griesti būtībā paredz palīdzību tiem, kam tā visticamāk nav izšķiroši nepieciešama. Jo sevišķi, ja ņemam vērā, ka daļa kredītu ir paņemti senāk un atlikums 250 000 var nozīmēt arī to, ka paņemtā kredīta summa ir bijusi vēl lielāka. To pierāda arī Asociācijas apkopotie dati - šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis apjoms būtiski nepārsniegs 1%. Pēc Asociācijas datiem arī redzam, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas tikai 26 gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien pirmo reizi kopš 2022.gada jūlija nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Atēnās tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Procentlikmes līdz šim ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi tās iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu.

"Joprojām gaidāms, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta, un joprojām vērojams spēcīgs iekšzemes cenu spiediens. Vienlaikus septembrī inflācija būtiski samazinājās, tostarp spēcīgu bāzes efektu rezultātā, un vairākums pamatā esošās inflācijas rādītāju joprojām pazeminās. Turpinās padomes iepriekš veiktās procentlikmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Tā arvien būtiskāk vājina pieprasījumu, tādējādi palīdzot samazināt inflāciju," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ES līderi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi kopīgi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji kopīgā vēstulē Eiropas Investīciju bankai (EIB) aicinājuši paplašināt finansējumu drošībai un aizsardzībai saskaņā ar jaunajām Eiropas Savienības prioritātēm.

Vēstuli parakstījusi arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

ES līderi norāda, ka EIB spēlē būtisku lomu attiecībā uz investīciju finansēšanu Eiropā, un tā darbojas arī kā ES aizdevuma iestāde. Tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis pieaugošu nepieciešamību pēc investīcijām drošības un aizsardzības sektorā Eiropā, ES līderi uzskata, ka ir steidzami jāapspriež veidi, kā nodrošināt EIB ieguldījumus drošības un aizsardzības nozarē. Vienlaikus ir jāspēj piesaistīt investorus un, iespējams, jāpaplašina investoru bāzi, kā arī jāsaglabā savu kredītreitingu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fitch paaugstina Eleving Group kredītreitingu uz “B” ar stabilu nākotnes perspektīvu

Sadarbības materiāls, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group uzsāk apmaiņas piedāvājumu Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem

Db.lv, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bigbank emitē nenodrošinātās subordinētās obligācijas un plāno tās kotēt Nasdaq Tallinas biržā

Db.lv, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu krāpniecība – drauds makam un valsts drošībai

Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicina Veselības ministriju (VM) un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investīciju klimatam Latvijā līdz šim zemākais vērtējums

LETA, 17.04.2024

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru