Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania", liecina Lietuvas Reģistru centra dati.

"Starlink" ir ASV kompānijas "SpaceX" satelītu sistēmas projekts, kura mērķis ir izvietot Zemes orbītā 12 000 satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz planētas. Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 1700 "Starlink" pavadoņu.

"Starlink" ienākšanu Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" apliecinājis arī satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Varu apstiprināt, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai "Starlink" sāktu sniegt pakalpojumus Lietuvā," viņš norādījis. "Lietuvai tas nozīmēs inovatīvākus interneta pakalpojumus. Mūsu intereses ir vienkāršas - lai Lietuvas interneta lietotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks pakalpojumu klāsts un izvēles iespējas. Turklāt mēs gribētu, lai šādi pakalpojumi Lietuvā būtu pieejami iespējami drīz."

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir veikusi pirmo "SpaceX" interneta pieslēguma sistēmas "Starlink" testēšanu "Airbus A220-300" lidmašīnā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pirmo interneta pieslēguma testu "airBaltic" veica uz zemes lidsabiedrības bāzē Rīgā, un savienojuma sistēma tika testēta ar pilnu lidmašīnas salonu, kurā atradās "airBaltic" un "Starlink" darbinieki.

"airBaltic" norāda, ka aviokompānijas mērķis ir aprīkot visu "A220-300" lidmašīnu floti ar interneta pieslēguma sistēmu "Starlink", nodrošinot ikvienam pasažierim iespēju visa ceļojuma laikā izmantot ātrgaitas internetu bez sarežģījumiem un reģistrācijas.

No brīža, kad pasažieri iekāps lidmašīnā, viņiem būs pieejams interneta savienojums, atzīmē "airBaltic" pārstāvji.

"SpaceX" interneta pieslēgums "Starlink" nodrošina ātrgaitas, platjoslas internetu vairāk nekā 90 valstīs visā pasaulē, un pagājušajā gadā sāka apkalpot komerciālās lidmašīnas ar ātrgaitas internetu lidojumu laikā, atzīmē "airBaltic".

Miljardieris un uzņēmējs Īlons Masks otrdien paziņoja, ka plāno investēt līdz 30 miljardiem dolāru (25,2 miljardiem eiro), lai attīstītu projektu "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Līdz šim "Starlink" kosmosā izvietojis vairāk nekā 1500 satelītus un līdz augustam tas būs spējīgs nodrošināt bezvadu internetu jebkur pasaulē, izņemot Ziemeļpolā un Dienvidpolā, Barselonā notiekošā mobilo tehnoloģiju pasākumā "Mobile World Congress" (MWC) ar video pārraides palīdzību sacīja Masks.

Masks norādīja, ka plāno "Starlink" investēt vismaz piecus miljardus dolāru un, iespējams, pat desmit miljardus dolāru, pirms šim projektam būs pozitīva finanšu plūsma.

Tad laika gaitā investīcijas var sasniegt 20 vai 30 miljardus dolāru, skaidro Masks.

"Starlink" šobrīd darbojas aptuveni desmit valstīs un tam ir nedaudz vairāk kā 69 000 lietotāju, taču līdz nākamā gada vidum Masks cer šim projektam piesaistīt aptuveni pusmiljonu lietotāju.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

Otrdien izmēģinājuma lidojuma laikā eksplodējis ASV privātā uzņēmuma "SpaceX" raķetes "Starship" prototips.

"SpaceX" dibinātāja Īlona Maska mērķis ir nākotnē nosūtīt "Starship" uz Marsu.

Pēc šķietami perfekta starta Kemeronas apgabalā Teksasas štatā raķete "Starship SN9" sasniedza maksimālo ieplānoto augstumu un kādu laiku lidoja vertikālā stāvoklī.

Pēc tam raķete pagriezās un ar izslēgtiem dzinējiem planēja horizontāli, lai pēc tam atkal ieslēgtu dzinējus, veiktu pagriešanās manevru uz vertikālu stāvokli un piezemētos.

Pāris sekundes pirms nolaišanās dzinēji tika atkal iedarbināti, mēģinot palēnināt nolaišanās ātrumu, bet raķete ietriecās zemē un eksplodēja, tieši tāpat kā tas notika iepriekšējā prototipa "Starship SN8" izmēģinājuma laikā.

"Starship" prototips iepriekš sasniedza 12,5 kilometru augstumu.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Krievija un Ķīna otrdien vienojušās būvēt kopīgu Mēness kosmosa staciju, paziņojusi Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos".

Kosmosa stacija tiks veidota kā "eksperimentālo pētniecības objektu komplekss uz Mēness virsmas un/vai Mēness orbītā", atklāja "Roskosmos".

Aģentūra paziņoja, ka vienošanos parakstījis "Roskosmos" ģenerāldirektors Dmitrijs Rogozins un Ķīnas Nacionālās kosmosa administrācijas direktors Džans Kedzjaņs.

Plānots, ka kosmosa stacija būs pieejama arī citām ieinteresētajām valstīm un starptautiskajiem partneriem.

Kad šo staciju plānots pabeigt, nav zināms.

Mēness un Marsa izpētē Krievija atpaliek no Vašingtonas un Pekinas, un pēdējos gados Krievijas kosmosa programma daudz cietusi no finansējuma trūkuma un korupcijas.

Krievija pagājušajā gadā zaudēja monopolu cilvēku nogādāšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

ASV uzņēmuma "SpaceX" dibinātājs miljardieris Īlons Masks izsaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu, Kremļa saimniekam adresētu izaicinājumu publicējot sociālajā tīklā "Twitter".

"Ar šo paziņojumu es izaicinu Vladimiru Putinu uz dueli. Likme ir Ukraina," savā oficiālajā tvitera profilā ierakstījis uzņēmējs.

"Vai jūs piekrītat šai kaujai, Kremli?" nākamajā ierakstā jau vaicāja Masks, ierakstā iekļaujot Kremļa oficiālā tvitera profila vārdu.

Jau 5.martā Masks dalījās ar video, kurā viņš sarunājas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tajā pašā dienā viņš ierakstīja tviterī: "Turies stingri, Ukraina."

Viņš arī piebilda: "Jūtu līdzi dižajiem Krievijas cilvēkiem, kas to nevēlas."

Pēc Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā Masks nodrošināja Ukrainai piekļuvi "SpaceX’ satelītu interneta sistēmai.

Zelenskis pateicās Maskam tviterī: "Esmu pateicīgs viņam par atbalstu Ukrainai vārdos un darbos."

Kalifornijas kompānija The Gateway Foundation paziņojusi par plāniem kosmosā palaist kruīza kuģa veida viesnīcu Von Braun Station, raksta CNN Travel.

Plānots, ka viesnīca pacelsies gaisā līdz 2025.gadam, bet līdz 2027.gadam tā būs pabeigta tiktāl, lai ar to varētu ceļot tūristi.

Saskaņā ar kompānijas teikto, stacija būs veidota no 24 moduļiem un balstīsies uz rotējošu pamatni. Gateway Foundation vecākais dizaina arhitekts Tims Alatorre sacījis, ka rotējošā pamatne veidos mākslīgu gravitāti.

Viesnīcā būšot silti numuri ar paklājiem, moderns dizains un bārs, tāpat tiks piedāvātas dažādas atpūtas iespējas. «Cilvēki vēlēsies doties šajā ekskursijā un pamēģināt to, jo tas ir kas jauns, ko neviens nav darījis iepriekš,» uzskata Alatorre. «Taču Gateway Foundation kopējais mērķis ir radīt kosmosa kultūru, kur cilvēki dodas kosmosā, dzīvo, strādā kosmosā un tur vēlas pavadīt laiku. Un mēs uzskatām, ka pēc tā būs pieprasījums,» viņš piebilst.

Sociālā tīkla uzņēmumu "Twitter" ir atstājuši 80% darbinieku, kopš par šī uzņēmuma īpašnieku kļuva miljardieris Īlons Masks, ziņoja ASV telekanāls CNBC, atsaucoties uz "Twitter" iekšējo ierakstu datiem.

Pirms Maska atnākšanas uzņēmumā bija aptuveni 7500 darbinieku, bet tagad tur strādā apmēram 1300 cilvēku, no kuriem mazāk nekā 550 ir pilna laika inženieri.

Masks arī piesaistījis darbam "Twitter" apmēram 130 cilvēku no citiem saviem uzņēmumiem, tai skaitā no "Tesla", "SpaceX" un "The Boring Co.".

Kāds bijušais "Twitter" inženieris atzina, ka uzņēmumā palikušie inženieri ir ļoti noslogoti un viņiem būs grūti nodrošināt sociālā tīkla darbību, kad tam tiks pievienoti jauni produkti.

"Twitter" uzticības un drošības komanda, kas izsaka ieteikumus par sociālā tīkla politiku, dizainu un produktu izmaiņām ar mērķi garantēt visu lietotāju drošību, ir samazināta līdz mazāk nekā 20 pilna laika darbiniekiem.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Britu miljardieris Ričards Brensons svētdien devās savā pirmajā kosmosa lidojumā, kura laikā vairākas minūtes pavadīja bezsvara stāvoklī, bet pēc tam atgriezās uz Zemes.

Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity 22", kurā bija divi piloti un četri pasažieri, viņu vidū arī 70 gadus vecais Brensons, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā apmēram plkst. 17.40 pēc Latvijas laika.. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ starts notika vairāk nekā pusotru stundu pēc paredzētā laika.

Kad lidmašīna bija sasniegusi aptuveni 15 kilometru augstumu, no tās tika palaists kosmosa kuģis, kurš dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas un tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Pēc tam kosmosa kuģis sekmīgi atgriezās kosmodromā Ņūmeksikā. Nolaišanās notika apmēram plkst. 18.40 pēc Latvijas kaija.

Miljardieris Īlons Masks, kuram pieder sociālās saziņas vietne "Twitter", paziņojis par plāniem veidot savu mākslīgā intelekta sarunbotu, uzstājot, ka pašlaik populāram sarunbotam ir liberāli aizspriedumi.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Kārlsonam Masks stāstīja par plāniem veidot alternatīvu sarunbotam "ChatGPT", dodot tam nosaukumu "TruthGPT". Masks pauda apņēmību panākt, ka "TruthGPT" ir "maksimāli patiesību meklējošs mākslīgais intelekts, kas mēģina saprast visuma dabu".

Kā teica Masks, mākslīgajam intelektam, kas vēlas saprast cilvēci, būs mazākas iespējas to iznīcināt.

Tāpat "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs pauda bažas, ka "ChatGPT" "tiek apmācīts būt politkorekts".

Neskatoties uz vēlmi iesaistīties šajā jomā, Masks izteica nepieciešamību vairāk regulēt mākslīgā intelekta attīstību, jo tas esot bīstamāks par mašīnām vai raķetēm un var iznīcināt cilvēci.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) vērsusies tiesā, lai panāktu, ka miljardierim Īlonam Maskam ir pienākums liecināt izmeklēšanā saistībā ar darījumu, kurā viņš pārņēma sociālās saziņas platformu "Twitter", kas tagad pārdēvēta par "X".

SEC iesniegumā Sanfrancisko federālajā tiesā norādīja, ka Masks 15.septembrī neieradās sniegt liecību, lai gan SEC bija izdevusi izmeklēšanas pavēsti un tās saņemšanas laikā "X" īpašnieks iebildumus neesot izteicis.

Tomēr "divas dienas pirms plānotās liecības Masks īsi informēja SEC darbiniekus, ka neieradīsies", lasāms iesniegumā tiesā, kurā piebilsts, ka Masks mēģinājis atteikumu liecināt pamatot ar vairākiem iebildumiem, piemēram, pret Sanfrancisko kā piemērotu liecības sniegšanas vietu, lai gan "X" ir bāzēta Sanfrancisko.

Maska advokāts Alekss Spiro paziņoja, ka SEC jau vairākkārt ir uzklausījusi Maska liecības "šajā maldīgajā izmeklēšanā".

Investīciju piesaistes jomā 2020. gads iesākās piesardzīgi, tomēr trešajā ceturksnī investoru aktivitāte pieauga. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību pērn īstenots 51 investīciju projekts un šie uzņēmumi Latvijas ekonomikā ienesīs 252,4 miljonus eiro, izveidojot 2893 jaunas darba vietas, informē LIAA.

“Aizvadīto gadu var salīdzināt ar braucienu bez kartes nezināmā apvidū. Līdz ar pandēmiju un izsludinātajiem ierobežojumiem biznesa vidē notika daudz strauju pārmaiņu, kurām bija jāpielāgojas. Latvijas ekonomika 2020. gadā ir demonstrējusi augstu noturību un, spītējot krīzei, vairākas nozares šo gadu būs noslēgušas ar izaugsmi. Kopējais preču eksporta apjoms 2020. gada 11 mēnešos ir pārsniedzis 2019. gada līmeni par 80 miljoniem eiro. Arī investīciju piesaistes jomā gads ir bijis veiksmīgs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No LIAA realizētajiem investīciju piesaistes projektiem var minēt biznesa pakalpojumu centrus kā, piemēram, “Norwegian Air” un “Swisscom”, kas kopā izveidos vairākus simtus augsti apmaksātu darbavietu. Papildus pakalpojumu nozarē ir pievienojušies IT izstrādātāji no Vācijas – “Prime Force” un “QSC AG” –, kopā izveidojot vairāk nekā 100 jaunu darba vietu. Jaunuzņēmumu nozarē ir piesaistīts Honkongā bāzētais biomedicīnas uzņēmums “Longenesis”.

Miljardieru rokās atrodas rekordliela daļa pasaules bagātību, secināts otrdien publiskotā pētījumā, kurā norādīts, ka pandēmija ir saasinājusi nevienlīdzību pasaulē.

Kopš 1995.gada miljardieru rokās esošā bagātību daļa pieaugusi no 1% līdz 3%, secināts Pasaules Nevienlīdzības ziņojumā, norādot, ka pērn reģistrēts straujākais kāpums, kopš tiek apkopoti šādi dati.

"Pieaugumu saasināja Covid-19 pandēmija," secināts ziņojumā.

Pasaules bagātākais 1% cilvēku kontrolē trešo daļu no visas bagātības, kas uzkrāta kopš 1995.gada, kamēr nabadzīgākie 50% kontrolē tikai 2% no visas bagātības.

18 mēnešu laikā, kopš sākās pandēmija, pasaule kļuvusi vēl polarizētāka, norādīja Parīzes Ekonomikas augstskolas Pasaules nevienlīdzības laboratorijas direktors Lūkass Šansels.

"Kamēr miljardieru bagātība pieauga par vairāk nekā 3,6 triljoniem eiro (četriem triljoniem dolāru), 100 miljoni cilvēku pievienojās galējas nabadzības rindām," sacīja Šansels, norādot, ka galējā nabadzība iepriekš samazinājās 25 gadus.

Jau ceturto gadu pēc kārtas bagātākais cilvēks pasaulē ir interneta tirdzniecības milža "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, liecina žurnāla "Forbes" ikgadējais reitings.

Dž.Bezosa bagātība tiek lēsta 177 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 64 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. Bagātības pieaugumu nodrošinājis "Amazon" akcijas cenas kāpums.

Ar 151 miljardu dolāru lielu bagātību otrajā vietā ierindojas elektroautomobiļu ražotāja "Tesla" līdzīpašnieks un kosmosa transporta kompānijas "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks, kurš pērn šajā sarakstā bija vien 31.vietā ar 24,6 miljardiem dolāru. Arī viņa bagātība palielinājusies galvenokārt "Tesla" akcijas cenas straujā kāpuma dēļ.

Trešo vietu ar 150 miljardiem dolāru saglabājis franču luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno. Viņam seko "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss (124 miljardi dolāru), bet piektajā vietā - sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook' dibinātājs Marks Zakerbergs (97 miljardi dolāru).

Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.

Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijā.

Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē "Twitter", lai caur to uzrunātu Masku.

"Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam," Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.

"Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no "Azovstaļ" uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?" retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.