Foto

Spānija apjožas ar dzeloņstieplēm

Lelde Petrāne, 05.11.2013

Foto: AFP

Jaunākais izdevums

Spānija mēģina nostiprināt savas robežas, uzstādot dzeloņstieples uz žoga, kas atdala tās Āfrikas teritoriju Melillu no Marokas. Tas ir galvenais sākumpunkts migrantiem, kuri cenšas nelegāli iekļūt Eiropā, vēsta thelocal.es.

Dzeloņstieples uz septiņus metrus augstā žoga sāka izvietot pagājušajā nedēļā, lai kaut nedaudz pastiprinātu drošību, skaidrojusi vietējā amatpersona.

Melillā jau iepriekš tika izmantotas dzeloņstieples, bet tās tika aizvāktas 2006. gadā, jo radīja nopietnus ievainojumus nelegālajiem migrantiem.

11 kilometrus garo žogu jau uzrauga 48 novērošanas kameras. Naktī žogs visā garumā tiek izgaismots, lai notvertu tos, kuri nelegāli cenšas iekļūt Spānijas teritorijā.

Dzeloņstiepju uzstādīšanu jau kritizējusi organizācijas Amnesty International Spānijas filiāle, kas aizstāv cilvēktiesības.

Laika posmā no 1. janvāra līdz 17. septembrim šķērsot žogu mēģinājuši apmēram trīs tūkstoši migrantu. Salīdzinājumam - tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā šis skaits bija 1610.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ošlejs: Nekustamo īpašumu tirdzniecība trešo valstu pilsoņiem Latvijā var radīt krīzi

LETA, 10.01.2014

Ekonomists Jānis Ošlejs (no kreisās) un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bankrota gadījumu skaits Spānijā pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni

LETA--AFP, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Spānijā pērn bankrotējušas 9660 mājsaimniecības un kompānijas, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2012.gadā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Tādējādi bankrota gadījumu skaits Spānijā sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, kas galvenokārt skaidrojams ar mājsaimniecību un uzņēmumu nespēju atgūties no nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma pirms pieciem gadiem.

Nekustamo īpašumu sektors sabrukumu piedzīvoja 2008.gadā, iznīcinot miljoniem darba vietu un pārpludinot valsti ar tā dēvētajiem sliktiem kredītiem.

Tomēr statistikas birojs norāda, ka bankrota gadījumu skaits Spānijā pērn pieaudzis krietni lēnākā tempā par 2011. un 2012.gadā reģistrēto kāpumu attiecīgi par 15,1% un 32,2%.

Jaunākie dati arī liecina, ka pērn uzņēmumi cietuši vairāk nekā mājsaimniecības, kompāniju bankrota gadījumu skaitam pieaugot par 10,4% - līdz 8934.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas problēmas nav galā

Mārtiņš Apinis, 26.02.2014

sxc

Jaunākais izdevums

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BigBank peļņu audzējusi par 53,6%

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

BigBank kredītportfelis 2013. gadā pieaudzis par 44,5 miljoniem eiro jeb 18,8%, kopumā sasniedzot 218,4 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Arī BigBank peļņa, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugusi, par 53,6% līdz 10,8 miljoniem eiro.

Lielākais kredītportfeļa pieaugums bijis Zviedrijas tirgū, kur sasniedzis 142,2%. Otrā izaugsmes ziņā bijusi Spānija (54,7%), kurai seko Lietuva (45,6%). Latvijā pieaugums bijis salīdzinoši neliels – 8,4%, savukārt Igaunijā tas saglabājies nemainīgs.

Pagājušajā gada ienākumu pieaugums skaidrojams ar procentu likmju ienākumu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 16,3%, veidojot 53,4 miljonus eiro. Savukārt bankas procentu likmju izdevumi ir 8 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Arī noguldījumu apjoms pieaudzis par 12,1%, sasniedzot 238,6 miljonus eiro. Gada laikā noslēgto aizdevumu līgumu apjoms pieaudzis līdz 182 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainas ministrs sola «bargu atbildi» separātistiem

LETA--UNIAN, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Ukrainas austrumos vairumu provokāciju rīko «Krievijas politiskie tūristi», pirmdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica, vienlaikus solot «bargu atbildi» separātistiem.

«Atbilde būs daudz bargāka,» uzsvēra ministrs, norādot, ka valdības drošības jomas struktūru vadība jau atrodas šajā reģionā un strādā ar vietējo administrāciju.

Vairumu provokāciju Austrumukrainā rīko «Krievijas politiskie tūristi», kuru skaits gan ir sarucis, toties - aktivitāte palielinājusies.

Svētdien Ukrainas austrumos notika plaši prokrieviski mītiņi. Doņeckā un Harkovā mītiņotāji ieņēma apgabalu administrācijas ēkas, bet Luhanskā - Ukrainas drošības dienesta ēku. Arī Doņeckā ieņemta drošības dienesta ēka.

Harkovā separātisti no administrācijas ēkas pirmdien padzīti, savukārt Doņeckā pie administrācijas nama viņi izveidojuši barikādes no riepām un dzeloņstieplēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Mediji: Separātistus Doņeckā un Luhanskā vada Ahmetova un Jefremova cilvēki

LETA--UNIAN, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Separātistus Doņeckā un Luhanskā atbalsta nevis Krievija, bet gan Ukrainas bagātākais cilvēks oligarhs Rinats Ahmetovs un Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs, liecina mediju rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.

Tā liecina arī, ka separātistu vidū esot daudz noziedznieku.

Visas separātistu akcijas koordinējot Ahmetova un Jefremova cilvēki. Pats Jefremovs paziņojis, ka drošības dienesta telpu sagrābšana Luhanskā nav provokācija, bet gan daudzu cilvēku pozīcija «un viņi grib šo viedokli aizstāvēt».

Jau ziņots, ka prokrieviskie aktīvisti pirmdien Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēkā ieņēmuši prezidiju un pasludinājuši Doņeckas tautas republikas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltijas TOP: Lietuviešu City Service par namiem rūpējas no Krievijas līdz Spānijai

Anda Asere, 25.04.2014

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Apsaimniekošanas biznesu City Service sāka Lietuvā, bet gadu gaitā uzņēmums darbību izvērsis arī Latvijā, Polijā, Krievijā un pavisam nesen – arī Spānijā .

«Kā jau nosaukums vēsta, esam servisa kompānija, galvenais mūsu darbības lauks ir komercobjektu apsaimniekošana. Pašlaik strādājam piecās valstīs – no Krievijas līdz Spānijai,» saka Jons Janukens (Jonas Janukėnas), AB City Service ģenerāldirektors.

Kompānijas darbības sākums datējams ar 1999.gadu, piedāvājot komercīpašumu apsaimniekošanu. 2004.gadā tā pievērsās arī dzīvojamo māju apsaimniekošanai. J. Janukens pieļauj, ka Lietuvā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā uzņēmumam ir aptuveni 15% tirgus daļa, bet komercobjektu segmentā – ap 30%. «Ir grūti novērtēt tirgus apjomu, jo nav publiski pieejamu datu par to,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

BigBank kredītportfelis palielinājies par 1,8 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Šī gada otrajā ceturksnī uz Igaunijas kapitālu balstītās bankas BigBank kredītportfelis palielinājies par 0,6% jeb 1,8 miljoniem eiro, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, informē BigBank AS Latvijas filiāles mārketinga speciāliste Agnija Greiziņa.

2014. gada otrajā ceturksnī peļņa pirms aktīvu vērtības samazināšanās sasniedza 8,2 miljonus eiro, gada laikā no 6,3 miljoniem eiro pieaugot par 29,8%. Tai pašā laikā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedz 1,8 miljonus eiro (2013. gada 2. ceturksnī tā bija 2,4 miljoni eiro).

Bankas ieņēmumi no procentiem otrajā ceturksnī sasniedza 14 miljonus eiro, kas liecina par 8,9% jeb 1,1 miljona eiro pieaugumu gada laikā. Ieņēmumi no procentiem palielinājušies, pateicoties kredītportfeļa palielinājumam. Savukārt procentu izdevumi saglabājušies pagājušā gada līmenī.

BigBank Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš atzīmē, ka banka uzsvaru liek uz jaunu piedāvājumu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vakaros kļūst par spāņiem

Anda Asere, 16.09.2014

Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pa Papes–Rucavas ceļu joprojām ganās savvaļas zirgi un govis

Dienas Bizness, 23.01.2015

Fotogrāfijā redzams, ka viens no zirgiem pārplēsis aizmugurējo cisku uz dzeloņstieplēm.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Komentāri

Pievienot komentāru