Jaunākais izdevums

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

„Gan internetveikaliem, gan arī fiziskajiem veikaliem jānodrošina, lai to preces starp dažādām valstīm tiktu ātri un uzticami pārvietotas. Un tas ir saistīts ne tikai ar preču piegādi, bet arī ar to atpakaļatdošanu vai mainīšanu. Ir daudz gadījumu, kad fiziskais veikals vai noliktava, no kurienes tiek paņemtas preces, ir vienā valstī, bet pircēji citā. Tādēļ ātra un uzticama preču piegāde ir būtiska priekšrocība attiecībā pret konkurentiem, jo pircējs var izvēlēties no desmit dažādiem veikaliem, bet uzvar tas, kas piedāvā ne tikai labāko cenu, bet arī piegādes ātrumu,” saka D. Gudelis.

Pēc sarunbiedra teiktā, tas ir īpaši redzams apģērbu un apavu pārdevumos: „Varu sniegt vienkāršu piemēru. Igaunijas apavu pārdevēji atvēra fizisko veikalu un internetveikalu Lietuvā, un pusgada laikā pārdevumu apjoms ik mēnesi palielinājās nevis par vairākiem desmitiem procentu, bet daudz vairāk. Analizējām šo situāciju un redzējām, ka būtiska priekšrocība uz konkurentu fona bija ātra preču piegāde.”

Problēmas jārisina ātri

Uzņēmēji, kas iesoļo citās valstīs, saskaras ar vēl vienu lielu izaicinājumu – apkalpošanu un ātru problēmu risināšanu.

„Tas ir īpaši izteikts internettirdzniecībā, jo visa sadarbība ar klientu norisinās attālinātā veidā – sarakstoties e-pastā vai komunicējot telefoniski. Kā jau minējām, mums ir savs zvanu centrs, un mūsu speciālisti apkalpo vietējos pircējus. Reti kurš lietuvietis, latvietis vai igaunis preces sakarā vēlēsies zvanīt uz citu valsti, vēl retāk rakstīt e-pastā vēstuli valodā, kas nav viņa dzimtā,” min D. Gudelis

„Cilvēki par nederīgo preci sūdzas ne tikai pārdevējam, bet arī kurjeram vai citiem cilvēkiem, kas nav atbildīgi par kvalitāti. Tādēļ visai ķēdei ir jāstrādā lieliski – sākot no preces pārdodošā uzņēmuma līdz pat personām, kas preces piegādā pircējiem,” stāsta D. Gudelis.

„Ne reizi vien ir gadījušās situācijas, kad, kurjeram atvedot preci pircējam, pircējs viņam uzdod daudz jautājumu par atpakaļatdošanas nosacījumiem vai par pašu produktu. Šķiet, ka ne jau kurjera pienākumu ietvaros būtu par to runāt, bet, kā jau minēju, tik mazas lietas nosaka priekšrocību konkurentu vidū, tādēļ mēs vienmēr nodrošinām, lai visos ķēdes posmos strādājošie cilvēki pārzinātu preci un ar to saistītās lietas,” apgalvo D. Gudelis.

Palīdz vietējie partneri

Makes you local pārstāvis stāsta, ka uzņēmējdarbībai jaunā tirgū jābūt uzticamiem vietējiem partneriem.

„Kā minēju, esam redzējuši arī ne pašus veiksmīgākos piemērus, kad labus produktus piedāvājošas sabiedrības zaudē konkurences cīņā un ir jāslēdz citā valstī esošā struktūrvienība. Un tas bija saistīts ar neveiksmīgu ķēdes darbību – pircējs pirka preci, tā tika piegādāta pēc nedēļas, preci vēlējās atdot atpakaļ, bet nesaprata noteikumus un nebija kam sūdzēties. Tādēļ uzņēmējiem, kas nopietni raugās attīstības virzienā, vienmēr attiecīgajā valstī jāveido sadarbība ar vietējiem partneriem, lai nodrošinātu efektīvu darbu,” saka D. Gudelis.

Sarunbiedrs apgalvo, ka, runājot par „vietējiem partneriem”, būtu jāizdala divas vitāli svarīgas jomas – kurjerdienests un reklāma. „Tie, kas strādā reklāmas un komunikācijas nozarē, lieliski zina, cik nozīmīga loma ir „lokalitātei” un cik ievērojami atšķiras reklāma dažādās valstīs, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ikvienā valstī būtu uzticams partneris, kas pienācīgi pārstāvētu preču zīmi un zinātu valsts specifiku.”

„Daudz runāju par preču piegādi un kvalitāti. Komercsabiedrībām iesoļojot citas valsts tirgū, uzticams kurjerdienests ir viena no svarīgākajām lietām. Un šeit varu priecāties, ka Baltijas valstīs strādā uzticamas sabiedrības, kam ir savi loģistikas centri gan Lietuvas, Latvijas un Igaunijas galvaspilsētās, gan arī citos reģionos, tādēļ piegādes kvalitāte un ātrums ir ļoti labs, ja salīdzina ar Viduseiropas valstīm,” apgalvo D. Gudelis.

„Pēdējos projektus veiksmīgi īstenojām ar ātro sūtījumu dienestu „Venipak”, kam ir īpaši labi attīstīta loģistikas infrastruktūra un pārklājums visās Baltijas valstīs. Kā minēju – pārdevējam fiziskais veikals atrodas Tallinā, bet precēm Viļņā jānonāk vienas vai dažu dienu laikā. Šeit ir nepieciešami vispusīgi pakalpojumi – preces paņemšana, nogādāšana uz citu valsti, tās atdošana pircējam rokās, preces saņemšanu apstiprinošo dokumentu paņemšana, personas identitātes pārbaudīšana, līgumu parakstīšana utt. Šajā ķēdes posmā „Venipak” mums lieliski palīdz,” saka D. Gudelis.

Jauns izaicinājums – preču atpakaļatdošana

2018.gada nogalē veiktais pētījums liecina, ka nedaudz vairāk kā trīsdesmit procenti no interneta pircējiem preces atdod atpakaļ pārdevējam vai tās vēlas mainīt, bet tradicionālajos veikalos preču atdošanas apjoms sasniedz tikai 8 procentus.

„Pēdējos gados saskārāmies ar vēl vienu izaicinājumu – arvien vairāk cilvēku vēlas atdot preces atpakaļ, tādēļ kopā ar „Venipak” pilnveidojām pakalpojumu, kas ir ļoti pievilcīgs pārdevējiem: ierodoties kurjers tagad ne tikai paņem nederīgo, bet vienlaicīgi piegādā arī jauno maiņas preci, piemēram, cita izmēra apavus vai tamlīdzīgi,” apgalvo D. Gudelis.

Tostarp „Venipak” sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks (Justas Šablinskas) piemetina, ka klientu vajadzības diktē, kādus pakalpojumus var piedāvāt tirgū: „Kā Donats pieminēja, e-komercijas un tirdzniecības tirgus, kā arī cilvēku iepirkšanās ieradumi ļoti mainās. Preces jāpiegādā ātri, kvalitatīvi, kurjeram ir jāzina informācija par piegādāto preci, tādēļ arī mēs cenšamies pielāgoties tirgus vajadzībām.”

„Preču atpakaļatdošana ir liels izaicinājums visiem. Tas ir ļoti liels darbs, kura īstenošanai jābūt plašai un labi strādājošai infrastruktūrai – pēc preču paņemšanas tās dažas dienas jāuzglabā, tādēļ katrā valstī jābūt lielām šim nolūkam paredzētām noliktavām. Tieši šī iemesla dēļ atvērām divus jaunus termināļus Igaunijā un turpinām attīstīt savu darbību citās Baltijas valstīs.”

„Bet jaunumu ir vairāk – Lietuvā jau ir aktīvs arī 3PL pakalpojums, kad Latvijā vai Igaunijā strādājošs uzņēmums var uzglabāt savas preces pie mums. Mēs ne tikai strādājam kā kurjerdienests, bet arī kā preču uzglabāšanas noliktava, komplektējam, sapakojam, uzliekam etiķetes, piegādājam un mainām preces. Tas ir pakalpojums, kas gūst strauju popularitāti Baltijas valstīs,” saka J. Šablinsks.

„Starptautiskais bizness un ieiešana jaunā tirgū ir riskanta, bet vienlaicīgi arī var nest ļoti labu peļņu. Sabiedrībām ir jāizmanto iespējas, taču ļoti būtiski ir apsvērt risku, jo, lai arī cik ļoti esat pārliecināts par savu preču kvalitāti, tomēr daudz kas ir atkarīgs ne tikai no uzņēmuma, bet arī no partneriem,” saka D. Gudelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir izdevīgāk? Apmācīt esošo darbinieku vai pieņemt darbā pieredzējušu IT speciālistu?

Riga Coding School, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moody's pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platforma "Bolt" ir noslēgusi investīciju kārtu 100 miljonu eiro vērtībā, turpinot paplašināt visus savus produktu segmentus, sākot no kopbraukšanas līdz mikromobilitātei un pārtikas piegādei Eiropā un Āfrikā.

Investīcijas nodrošinājis "Naya Capital Management", globāls investīciju pārvaldnieks, kuru 2012. gadā nodibināja Masrūrs Sidiki (Masroor Siddiqui). "Bolt" piesaistīto līdzekļu summa pieaugusi līdz vairāk nekā 300 miljoniem eiro.

"Bolt" šobrīd sniedz kopbraukšanas pakalpojumus vairāk nekā 150 pilsētās Eiropā un Āfrikā. Pēdējos mēnešos "Bolt" ir paātrinājis "Bolt Food" piegādes pakalpojuma paplašināšanos, aptverot 12 valstis, un uzsācis biznesa piegādi – pakalpojumu, kas paredzēts pārdevējiem, kuriem nepieciešams izplatīšanas partneris.

Markus Villigs (Markus Villig), "Bolt" izpilddirektors un līdzdibinātājs, norāda: "Lai arī krīze uz laiku ir mainījusi mūsu pārvietošanās veidus, ilgtermiņa tendences, kas virza pieaugumu mobilitātei pēc pieprasījuma, turpina augt, piemēram, privāto automašīnu skaita samazināšanās un pāreja uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem. Mēs priecājamies, ka mums ir investori, kuri atbalsta mūsu ilgtermiņa skatījumu un nepakļaujas neprātīgiem tēriņiem, kas Silīcija ielejā ir kļuvuši tik izplatīti. Es vairāk nekā jebkad esmu pārliecināts, ka mūsu efektivitāte un lokalizācija ir būtiskas priekšrocības nozarē, kas darbojās pēc pieprasījuma."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi īstenotu “Repharm” plānoto paplašināšanos Eiropas tirgos, izveidota Nīderlandes mātes sabiedrība, ko nodibinājuši Latvijas rezidenti.

Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir iesniegta informācija par “Repharm” grupas uzņēmumu visiem patiesā labuma guvējiem.

Jaunā “Repharm” juridiskā struktūra veidota, plānojot paplašināšanos Eiropas tirgos. Tā publiskota, lai nodrošinātu absolūtu caurspīdīgumu, demonstrējot lielāku atklātību un korporatīvās pārvaldības kvalitāti nekā paredz normatīvie akti un sekojot pasaules tendencēm par uzņēmumu lielāku atvērtību.

“Repharm” īpašnieks Andrejs Leibovičs skaidro, ka ”Repharm” ir bijis un arvien ir vietējā kapitāla uzņēmums, un visi īpašnieki ir Latvijas rezidenti, kuri dzīvo Latvijā.

"Mūsu prioritāte ir attīstīt “Repharm” un veicināt mūsu piedāvāto pakalpojumu kvalitāti Latvijā. Holdinga uzņēmumi 2019.gadā nodokļos Latvijā būs samaksājuši ap 35 miljoniem eiro un esam lielākais nacionālā kapitāla darba devējs Latvijā. Nīderlandē ir senas uzņēmējdarbības tradīcijas, kā arī nodrošināta stabila uzņēmējdarbības vide investīcijām un darbības paplašināšanai ES tirgos. Starptautisko klīnisko pētījumu apgāde visā pasaulē ir viens no “Repharm” attīstības virzieniem. Jau pašlaik ir veiksmīga sadarbība ar pētījumu veicējiem Beļģijā un Skandināvijā. Tāpat redzam lielas attīstības iespējas, sniedzot laboratorijas pakalpojumus klīnikām ārvalstīs, jo īpaši Skandināvijas valstīs," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā programmatūru kompānija "Crayon", kas darbojas visā pasaulē, ir uzsākusi savu paplašināšanos Austrumeiropas tirgū, sākotnēji atverot pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Uzņēmumā, kas piedāvā risinājumu izstrādi mākslīgajam intelektam (MI), mašīnmācībai, mākoņpakalpojumiem un programmatūrām, šobrīd strādā vairāk nekā 1,5 tūkstoši cilvēku 35 valstīs, un uzņēmums kotējas Oslo biržā.

"Crayon" jau ir ienācis Centrāleiropas tirgū un veiksmīgi atvēris birojus Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, Serbijā, Ukrainā un Krievijā. Šobrīd uzņēmums turpina paplašināties un saskaņā ar "Crayon" grupas izpilddirektora Austrumu un Centrālajā Eiropā Aleksandra Kutovska (Alexander Kutowski) teikto Baltija ir loģisks sākumpunkts uzņēmuma tālākai paplašināšanai Austrumeiropā.

"Austrumeiropas reģionam ir liels potenciāls IT jomā, un mēs redzam, ka spējam palīdzēt to attīstīt ātrāk un efektīvāk. Jau daudzus gadus Baltijas valstis ir slavenas ar saviem progresīvajiem IT risinājumiem un uzņēmumiem. Gan darbinieki, gan uzņēmumi šeit pievērš lielu uzmanību IT zināšanu un infrastruktūras uzlabošanai, tāpēc tas ir lielisks darbalauks mūsu ekspertīzes risinājumiem," stāsta A. Kutovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzņēmuma paplašināšanos Latvijā, Valmiera kļūst par sesto pilsētu, kurā pieejams transporta pakalpojumu uzņēmuma "Bolt" kopbraukšanas pakalpojums, informē uzņēmumā.

Vēl "Bolt" pakalpojumi pieejami Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Ventspilī.

Pakalpojums Valmierā un tās apkārtējā teritorijā pieejams kopš 13.februāra.

"Esam gandarīti, ka mums ir iespēja nodrošināt transporta pakalpojumus ne tikai galvaspilsētā, bet arī citās Latvijas pilsētās, un sniegt savu ieguldījumu transporta tīkla attīstībā. Nereti iedzīvotājiem nākas saskarties ar transporta sistēmu, kurā paveras vieta uzlabojumiem, tāpēc ceram, ka "Bolt" kļūs par jauno mobilitātes attīstības virzītāju arī reģionos," stāsta Kārlis Ķezberis, Bolt Latvija reģionālais vadītājs.

Aktivitāte pilsētās un esošo lietotāju izrādītā interese ir veicinājusi "Bolt" paplašināšanos Latvijas teritorijā. Arī turpmāk uzņēmums plāno attīstīties un izvērst savu pakalpojumu klāstu reģionos, lai nodrošinātu labākos pārvietošanās risinājumus iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Baraņņiks izraudzījies četrus Rīgas satiksmes padomes locekļus

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» kapitāldaļu turētājs un vicemērs Vadims Baraņņiks izraudzījies uzņēmuma padomi četru cilvēku sastāvā, apliecināja pats Baraņņiks.

Padomē iecelts «SEB bankas» bijušais valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols, autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko, kā arī VSIA «Latvijas autoceļu uzturētājs» padomes loceklis Normunds Narvaišs.

Darbam padomē vieta rezervēta arī pašreizējam «Rīgas satiksmes» pagaidu valdes loceklim Jurim Švanderam. Pēc Baraņņika teiktā, šo amatu viņš varēs ieņemt tikai tad, kad atkāpsies no valdes locekļa amata.

Kopumā Baraņņikam bija jāizraugās pieci padomes locekļi, taču, viņaprāt, piektajam jābūt cilvēkam ar augstāko juridisko izglītību. Šis cilvēks tiks meklēts vēl vienā konkursa kārtā.

Pēc vicemēra teiktā, izraudzītajiem pretendentiem šodien tiks izsūtīti paziņojumi par viņu iecelšanu padomē. Pēc tam, 10 dienu laikā, padomei jāsanāk uz sēdi un jāievēl padomes priekšsēdētājs. «Pirmais darbs viņiem būs organizēt pastāvīgās valdes locekļu atlases konkursu,» sacīja Baraņņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveido Change Ventures Fund II

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs gadu laikā Kentucky Fried Chicken (KFC) restorānu skaitu Baltijā plānots paplašināt līdz vismaz 20. Latvijā primāri jaunie restorāni atradīsies Rīgā (gan centrā, gan arī mikrorajonos), taču franšīzes turētājs, uzņēmums Apollo Group, neizslēdz iespēju ar laiku ieiet arī citās Latvijas lielākajās pilsētās atkarībā no tā, cik liels būs iedzīvotāju pieprasījums, informē uzņēmumā.

Pagaidām konkrētākas restorānu atvēršanas vietas un laiki vēl nav zināmi un notiek pārrunas ar potenciālo KFC lokācijas vietu īpašniekiem. «Šobrīd visi resursi tiek koncentrēti uz abu esošo restorānu pilnveidošanu un darbinieku apmācībām, lai nodrošinātu labāko klientu servisa kvalitāti un pēcāk arī uzsāktu aizvien straujāku paplašināšanos,» komentēja uzņēmuma pārstāve Daiga Zīmele.

Līdz ar to konkrētas nākotnē plānoto investīciju summas šobrīd netiek atklātas, bet plānots, ka tie būs vairāki miljoni eiro. «Uz šo brīdi abu esošo restorānu izveidē un pilnveidošanā jau ir investēts teju miljons,» sacīja D.Zīmele.

Pavisam nesen iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» atvērts jauna koncepta KFC restorāns, kurā tiek nodarbināti 25 darbinieki. Savukārt, KFC restorānā Audēju ielā strādā 23 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Artūrs Jukšs: Interese par mūsu kredītiem ir ļoti liela

Natālija Daine, žurnāliste, speciāli Dienas Biznesam, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru