Tas, kas šobrīd notiek mūsu valsts tautsaimniecībā, ir tikai loģiski, ņemot vērā norises pasaulē un Eiropā. Var teikt, ka augusta mēnesī Eiropa aizgāja atvaļinājumā, bet pēc tā atgriezās pilnīgi citā ekonomiskajā un finanšu vidē. Tur notiekošās negatīvās norises, protams, atspoguļojas arī pie mums.

Šodien visi redz, ka ienākumu līmenis samazinās gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pieaug bezdarbs un bezdarbības risks, un krasi samazinās cilvēku vēlme patērēt. Bet mūsu ekonomika ir patērētāju ekonomika, ražošanas sektors aizņem tikai 8% no tās. Nekustamā īpašuma nozare un celtniecība pirms gada aizņēma 25%, un līdz ar tās sarukumu neviens sektors nevar šo tukšo vietu aizpildīt. Runāt par to, ka mēs šeit tagad attīstīsim kaut kādu ražošanu un jaunas tehnoloģijas — tas ir bezcerīgi, jo prasa ļoti lielu ieguldījumu: infrastruktūru, izglītību un vēl ļoti daudz citu faktoru. Tāpēc ir jāārstē arī nekustamo īpašumu segments. To nedarot, mēs nonāksim vēl dziļākā krīzē.

Grieķija apsver iespēju sākt tiesvedību pret ASV investīciju bankām, kas varētu būt veicinājušas valsts parādu krīzi, atsaucoties uz Grieķijas premjerministra Georga Papandreu sacīto, vēsta Bloomberg.

Taču premjerministrs pagaidām nav nosaucis konkrētas bankas.

Viņš sacījis, ka lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad būs veikta izmeklēšana par krīzes cēloņiem. «Grieķija skatīsies pagātnē un raudzīsies, kā viss notika,» stāstījis G. Papandreu, piebilstot, ka līdzīgas izmeklēšanas notiek citās valstīs, arī ASV.

Kā vēstīts, jau šā gada marta sākumā Grieķijas premjerministrs aicināja ASV palīdzēt vērsties pret finanšu spekulantiem, kurus viņš vainoja valsts parādu nedienu pastiprināšanā. G. Papandreu norādīja, ka ASV vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus hedžfondiem un valūtu tirgotājiem.

«Bezprincipu spekulanti katru dienu nopelna miljardus, spekulējot ar Grieķijas defoltu,» sacīja G. Papandreu, piebilstot: «Tas ir iemesls, kādēļ Eiropai un Amerikai ir jāsaka: «Pietiek!» šiem spekulantiem.» Saskaņā ar premjerministra sacīto šiem spekulantiem sekas, kādas viņu darbības rada ekonomiskajai sistēmai, ir absolūti vienaldzīgas, nemaz nerunājot par cilvēciskajām sekām - zaudētām darbavietām, atņemtām mājām un iznīcinātām pensijām.

Db viedoklis Pret spekulantiem vērstās aktivitātes var skart daudzus uzņēmējus.

Ministru kabinetā (MK) uzsāktas diskusijas par iespēju veikt papildinājumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Proti, runa ir par iespēju aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) darījumus, kad no uzņēmuma pamatkapitāla nekustamais īpašums tiek pārkvalificēts privātajām vajadzībām un pārdots.

Līdzšinējā kārtība iecerēta arī gadījumos, kad šādi uzņēmuma pārdošanas gadījumi notiek divas vai vairāk reizes piecu gadu laikā un uzņēmums ir darbojies vismaz trīs gadus. ·ādi rīkojoties, valdība faktiski ir palielinājusi IIN apliekamo bāzi. No vienas puses, šāds lēmums ir saprotams, jo valdība savā deklarācijā ir uzsvērusi, ka cīnīsies pret nekustamo īpašumu spekulantiem un šāds solis būtu viens no veidiem, kā to darīt.

Grieķijas premjerministrs aicinājis ASV palīdzēt vērsties pret finanšu spekulantiem, kurus viņš vaino valsts parādu nedienu pastiprināšanā, vēsta BBC.

Georgs Papandreu (George Papandreou) norādījis, ka ASV vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus hedžfondiem un valūtu tirgotājiem.

«Bezprincipu spekulanti katru dienu nopelna miljardus, spekulējot ar Grieķijas defoltu,» sacījis G. Papandreu, piebilstot: «Tas ir iemesls, kādēļ Eiropai un Amerikai ir jāsaka: «Pietiek!» šiem spekulantiem.» Saskaņā ar premjerministra sacīto šiem spekulantiem sekas, kādas viņu darbības rada ekonomiskajai sistēmai, ir absolūti vienaldzīgas, nemaz nerunājot par cilvēciskajām sekām - zaudētām darbavietām, atņemtām mājām un iznīcinātām pensijām.

Grieķijas premjerministram drīzumā plānota tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu (Barack Obama).

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Bank of America Merill Lynch samazinājusi Anglijas trešā un ceturtā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes prognozi, paredzot, ka ASV valdības darba pārtraukums ilgs vēl nedēļu, tādējādi mazinot valdības tēriņus un iedragājot privāto sektoru, raksta businessinsider.com.

Banka paredz, ka trešajā ceturksnī Lielbritānijas ekonomika augs par 1,7%, kas ir mazāk, salīdzinot ar 2,5% otrajā ceturksnī. Tāpat ceturtā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,5% līdz 2%.

Ekspertu aprēķinos iekļauts divu nedēļu pārtraukums, taču ne parāda griestu efekts. Ņemot vērā, ka pēc ceturtā ceturkšņa gaidāma neliela atgūšanās, nākamā gada pirmā ceturkšņa izaugsmei pievienoti papildus 0,3 procentpunkti.

Puse no ceturtā ceturkšņa samazinājuma ir uz valdības tēriņu krituma rēķina, savukārt otru pusi veido patēriņš un investīcijas. Daļēja ASV valdības slēgšana tiešā veidā samazina valsts IKP par aptuveni 1%. 1995.-1996. gadā valdības darba pārtraukums no 14. novembra līdz 19.novembrim un tad no 16. decembra līdz 6. janvārim tiešā veidā samazināja ceturtā ceturkšņa IKP par 0,3%.

Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.

Kas vainīgs?

No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Paaugstinoties vairākiem riskiem, bankas palielinājušas kredītlikmes nekustamo īpašumu spekulantiem un projektu attīstītājiem. Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka vidējās procentu likmes banku izsniegtiem kredītiem privātpersonām un uzņēmumiem gan latos, gan ārvalstu valūtā oktobrī turpināja kāpt.

Pēc baņķieru atzītā, lai arī šie dati ir kā "vidējā temperatūra slimnīcā", tomēr par zināmām tendencēm liecina. "Lai arī LB publicētā procentu likmju statistika nesniedz priekšstatu par to, kuri kredīti ir kļuvuši dārgāki, acīmredzami, ka vispārējā tendence virzās uz kredītu procentu likmju pieaugumu un kredītu segmentāciju," domā Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis.

Spekulantiem dārgāk

Baņķieri atzina, ka pieaugošo risku dēļ vairums banku kļuvušas konservatīvākas nekustamā īpašuma projektu finansēšanā. "Lai arī zema riska hipotekārie kredīti un veiksmīga, bet liela biznesa kredīti joprojām tiek izsniegti ar ļoti zemām pievienotajām riska prēmijām, virkne t.s spekulatīvo vai īstermiņa biznesa (pamatā spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem, domāts: nopirka, uzcēla, pārdeva; kā arī citi uz atsevišķiem projektiem virzītie) kredītu ņēmēji ir spiesti maksāt augstāku procentu likmi nekā iepriekš. Pēdējo mēnešu laikā bāzes likmes būtiski nav mainījušās, bet riska prēmijas pieaugums parāda banku bažas par to, ka kredīti kļūst riskantāki," tā viņš.

Pašreiz nekustamo īpašumu sektorā notiek tikai tas, kas iepriekš jau tika prognozēts: krīt cenas sērijveida dzīvokļiem. Pirms gada pusotra tās bija līdzvērtīgas dzīvokļiem jaunajos projektos, kas savukārt bija absolūti neadekvāti. Tāpat arī krīt pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm, jo parādās problēmas ar to sadalīšanu, ko ietekmējis Pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais likums, ka lauku rajonos nevar dalīt zemi par hektāru mazākās platībās, bet pēc lielākām teritorijām pašlaik nav pieprasījuma.

Sērijveidu dzīvokļu segmentā cenas samazinājums pēdējā gada laikā ir bijis vismaz 20%, savukārt zemes tirgus vērtība kritusies par 5 līdz 7%. Pašreiz sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir ļoti liels. Arvien pieaug paņemto kredītu nemaksātāju skaits, daudzi nevar atdot parādus, līdz ar to notiek tiesas procesi, un prognozējams īpašumu atsavināšanas gadījumu pieaugums. Pašreiz ir laba izdevība lēti nopirkt īpašumu. Savukārt brīdī, kad situācija nostabilizēsies, tirgus varētu atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa, un varētu sākties nekustamo īpašumu tirdzniecības otrais vilnis. Esmu pārliecināts, ka šāds otrais vilnis būs.

Augustā darbību sāks jauna interneta platforma, kas nodrošinās godīgu otrreizējo biļešu tirgu, informē platformas bilesutirgus.lv dibinātāji Jānis Ābele un Andrejs Siliņš.

Platformas izveidotāji cer, ka radītā platforma mazinās negatīvo pieredzi, ar kādu daudziem nācies saskarties, mēģinot tikt pie biļetēm otrreizējā tirgū.

Bilesutirgus.lv piedāvās legālu veidu, kā pasākuma biļetes īpašniekam, kurš pats kāda iemesla dēļ nevar apmeklēt pasākumu, ļaus pārdot biļeti uz pasākumu, savukārt pircējam - ar naudas garantiju iegādāties biļeti. Tas pats attiecināms uz dāvanu kartēm vai kuponiem gadījumos, kad to īpašnieks saprot, ka darbības laikā nebūs iespējas to izmantot.

«Nereti dzirdēti gadījumi, kad otrreizējā tirgū iegādāta biļete izrādījusies viltota. Jaunā biļešu tirgus platforma biļešu pircējiem nodrošinās naudas garantiju 100% apmērā, ja tomēr kaut kas nebūs kārtībā. Šāda iespējamība gan ir ļoti niecīga, jo Bilesutirgus.lv biļetes tiks pārbaudītas, kā arī pārdevēja reģistrācija platformā notiks ar Facebook lietotāja profila starpniecību. Platforma paredzēta godīgai biļešu tirdzniecībai nevis spekulantiem, tāpēc Bilesutirgus.lv noteikts biļešu cenas ierobežojums - cena nedrīkst pārsniegt sākotnējo biļetes cenu par vairāk nekā 30%,» skaidro platformas izveidotāji.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai nosūtījis 2013.gadā uzsāktā kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vairākām personām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes (tagadējā − VID Muitas policijas pārvalde) amatpersonu kukuļošanu.

Sākotnēji kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turēto kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā atzīta viena VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersona, bet otra par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Kriminālprocesa materiāli liecina, ka VID amatpersona, iesaistot starpniekus, ir pieprasījusi 4 000 EUR un pieņēmusi kukuli 3 000 EUR apmērā.

Veicot turpmākās izmeklēšanas darbības un iegūstot jaunus pierādījumus, noskaidrots, ka viena no amatpersonām ar divu privātpersonu atbalstu vēl septiņos gadījumos pieprasīja kukuļus saistībā ar labvēlīga lēmuma pieņemšanu VID Muitas kriminālpārvaldes lietvedībā esošajos kriminālprocesos gan no Latvijas pilsoņiem, gan kaimiņvalstu pilsoņiem, bet

Iespējams, visma­zāk novērtētais drauds uzņēmumam ir tā darbinieki. Martā veiktais SKDS pētījums liecina, ka praktiski nav uzņēmuma, kurā tā darbinieki neatrastu kaut ko zagšanas vērtu. Pētījuma dati ir šokējoši un atklāj, ka, piemēram, 52.8 % ražošanā strādājošo nav bijis neērti atzīt, ka tie kaut reizi ir apzaguši darba devēju.

Savukārt drošības risinājumu speciālisti atklāj, ka tirdzniecības vietās aptuveni 70 % no veiktajām zādzībām veic paši veikala darbinieki.Zog ceturtā daļa darbinieku img src="http://www.db.lv/gfx/atslega.png" /

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Nodokļu maksātāju šķirošana pēc stāža var apstādināt gan investīcijas, gan aktivitātes nekustamā īpašuma tirgū.

Par to pārliecināti gan nekustamā īpašuma tirgus speciālisti, gan darba devēju un investoru organizāciju pārstāvji, liecina Db veiktā aptauja.

Bez ierobežojumiem

Db jau vēstījis (11.09.), ka pašlaik izskatīšanai Saeimā tiek virzīti likuma Par nekustamā īpašuma nodokli grozījumi, kas paredz vienlaikus ar jauno zemes kadastrālo vērtību spēkā stāšanos 2008. gada 1. janvārī, samazināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi no 1.5 % līdz 1 %, vienlaikus nosakot NĪN maksājumu pieauguma ierobežojumu 25 % apmērā pret iepriekšējo gadu. Taču šīs NĪN maksājuma pieauguma ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad taksācijas gada laikā nodokļa maksātājs atsavinājuma vai dāvinājuma rezultātā ieguvis jaunu nekustamo īpašumu - par to no jaunās kadastrālās vērtības aprēķinātais NĪN būs jāmaksā pilnā apmērā. Vienīgie izņēmumi, kad uz jaunajiem īpašniekiem paredzēts attiecināt NĪN pieauguma ierobežojumu, būs gadījumi, kad dāvinājuma rezultātā nekustamo īpašumu ieguvis iepriekšējā īpašnieka laulātais vai kāds no lejupējiem (bērniem) vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā tiek reģistrēts jauns NĪN objekts.

Ar paziņojumu, ka, iespējams, varētu tikt atcelta prasība par 10% pirmās iemaksas nepieciešamību kredītiem, kuru vērtība pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un VID izziņu nepieciešamību, tiek veidots divējāds viedoklis par mūsu ekonomikas turpmāko izaugsmi; kam no tā ir izdevīgums?

No vienas puses, slavējami, jo daudziem klientiem, kuriem šī iespēja tika liegta augsto prasību dēļ pret viņu maksātspēju vai drīzāk pret viņu nomaksātajiem nodokļiem pagātnē, un ne jau banku, bet valdības prasību dēļ, atkal pavērtos izdevība un tas atvieglotu kredītu saņemšanu un arī nekustamo īpašumu pārdošanas apjomu. Ja tiks atcelta prasība par pirmo iemaksu, tas pēc būtības mūsu ekonomikai neko nemainīs, savukārt, ja atcels arī prasību par VID izziņu iesniegšanu bankām, tad gan šis otrais tirdzniecības vilnis sāksies, kurā veidosim un atbalstīsim pārpircējus un „jauno projektu spekulantus” un šādā veidā grausim normālu nekustamo īpašumu tirgus attīstību un individuālo nodokļu sakārtotību, uzņēmēju nodokļu nomaksu un godaprātu attiecībā pret darba ņēmējiem un valsti.

Ieviešot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) būtu jāievēro sociālā taisnīguma princips, raidījumā Sarkanā līnija norādījuši SIA Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs, kā arī Namīpašnieku asociācijas vadītājs Dmitrijs Trofimovs. Viņi ierosināja, ka lielāks nodoklis būtu jāmaksā spekulantiem.

D. Trofimovs norādīja, ka labs būtu variants, ja katrai mājsaimniecībai būtu viens mājoklis, par kuru nevajadzētu maksāt NĪN vispār, bet par papildus mājokļiem nodoklis būtu jāmaksā. «Protams, nevar būt tā, ka ģimenē ir četri cilvēki un uz katra cilvēka vārda ir reģistrēts pa īpašumam, taču ja ģimenei ir viens īpašums, tad to nevajadzētu aplikt ar nodokli,» tā viņš.

Savukārt M. Grīnbergs norādīja, ka ar lielāks NĪN būtu jāmaksā tādos gadījumos, ja īpašumi iegādāti savtīgos nolūkos, taču viņš piebilda, ka arī šis ir diskutējams jautājums: «Piemēram, Lielbritānijā, ģimenēm, kas iegādājas papildu mājokli izīrēšanai, tieši otrādi - tiek piešķirti nodokļa atvieglojumi.»

Kā zināms, autoru darbi ir aizsargāti ar autortiesībām un to kopēšana nav atļauta. Mūsdienās gan vairāki autori atļauj savus darbus gan brīvi kopēt, gan lejuplādēt, jo tas ir papildus marketings, kas rada iespēju koncertos saņemt lielāku peļņu.

Analogo iekārtu laikmetā, privātā lietošanā parādoties iekārtām ar kurām bija iespējams veikt kopēšanu, radās situācija, ka katrs autors vairs nevarēja noslēgt ar katru lietotāju licences līgumu par autora darba kopēšanu. Tā rezultātā privāta nekomerciāla kopēšana vairākās valstīs tika atļauta, bet ar nosacījumu, ka autoriem par to jāsaņem atlīdzība. 2001.gadā Eiropas Savienība (ES) izdeva direktīvu 2001/29/EC (2001.g. 22. maijā), kura izņēmuma kārtā atļauj privāta legāli iegādāta autordarba kopijas izgatavošanu savām privātām nekomerciālām vajadzībām. Latvijā autortiesību likums nosaka, ka šādi drīkst izgatavot tikai vienu kopiju. Direktīva arī nosaka, ka par šo kopēšanu autoriem ir jāsaņem taisnīga atlīdzība. Atlīdzības lielums un iekasēšana tiek atstātas katras dalībvalsts ziņā. Dalībvalstis šo direktīvu var ieviest vai var neieviest. Ieviesušas ir 22 valstis, nav ieviesušas 5 valstis: Lielbritānija, Īrija, Luksemburga, Kipra un Malta. Pēc būtības šī direktīva saka: lūdzu ņemiet preci, par samaksu par šo preci vienosimies vēlāk. Biznesa pasaulē šāds princips parasti nav funkcionēt spējīgs. Piemēram, Jūs nevarēsiet celtniekam teikt: uzbūvē man māju, pēc tam par godīgu atlīdzību vienosimies.

SIA Ceturtā planēta administratora apgalvojums, ka dati konta izrakstos ir sagrozīti, nav patiess, norāda AS Danske Bank pārstāvji.

Presē izskanējušas ziņas par Danske Bank un SIA Ceturtā planēta tiesvedību, un banka apzinās, ka, visticamāk, tai vairs nav iespēju atgūt no uzņēmuma tam aizdotos līdzekļus, taču vēlas vērst uzmanību uz tiesiskā regulējuma un tiesību normu piemērošanas problēmām ar cerību, ka tiks veikti pasākumi, lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem gadījumiem. Situācijā, kad maksātnespējas procesa administratora apšaubāmas rīcības rezultātā uzņēmumam tiek liegta iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, var nonākt jebkurš kreditors, uzsver bankas pārstāve Ieva Zauere.

Viņa skaidro, ka konkrētajā lietā administrators neatzina bankas prasījumu neskatoties uz to, ka publiskos reģistros – gan zemesgrāmatā, gan komercķīlu reģistrā - par labu bankai bija reģistrētas ķīlas tiesības, banka kā nodrošinātais kreditors bija norādīta administratora akceptētajā ārpustiesas maksātnespējas procesa plānā, banka kā uzņēmuma kreditors bija norādīta uzņēmuma gada pārskatos, sākot jau no kredīta izsniegšanas brīža, tajā skaitā arī administratora parakstītajā uzņēmuma 2010.gada pārskatā. Turklāt administrators ignorē faktus, ka uzņēmums saistībā ar bankas izsniegto kredītu ne tikai vairākus gadus veica kredīta maksājumus, bet arī vairākkārtīgi slēdza ar banku vienošanās par grozījumiem līgumā.