Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Tā vietā, lai iznīcinātu jau izveidojušās «nodokļu oāzes», mēs paplašinām eirozonu ar jaunu nodokļu paradīzi – Latviju.

Tā Latvijas pievienošanos eirozonai vērtē viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem Eiropas žurnāliem – vācu der Spiegel. Izdevums īpaši apraksta Rietumu bankas pārstāvju prieku par Latvijas pievienošanos eirozonai, citējot bankas vadītāju Iļju Suharenko: «Eiro nāk, kapitāls sekos». Kolorīts ir arī Rietumu bankas apraksts, kas atrodoties vienā no labākajiem Rīgas rajoniem ar skatu uz putekļainām ielām, uz grafiti «Ja Jēzus atgriezīsies, mēs viņu nogalināsim vēlreiz» un lielāko Latvijas futbola laukumu, kas esot vienkārši vienā pusē atvērts lauks.

Taču vislielāko kritiku Latvija no der Spiegel puses izpelnās zemās uzņēmuma ienākumu nodokļa likmes dēļ – 15%, lai gan ES vidēji šī nodokļa likme ir 23,5%. Tāpat arī holdingu likums, kas ļauj ārzemēs gūto peļņu un dividendes, nemaksājot nodokļus, caur Latviju notransferēt, piemēram, uz Kaimanu salām, ļauj izdevumam Latviju saukt par «Luksemburgu nabadzīgajiem», kas īpaši piesaistot biznesmeņus no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām. «Mēs saņemam simtiem pieprasījumu no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Ukrainas. Daudzi grib savu naudu pārvietot no Kipras uz Latviju. Mēs tagad esam labāki nekā Kipra,» der Spiegel citē Prime Consulting pārstāvi Tatjanu Lutinsku. Savukārt I. Suharenko cerot tuvākajos trīs gados uz Latviju pārvietot vismaz 10% no Kipras kapitāla.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi (Jurgen Ligi) varētu kļūt par nākamo eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītāju, stājoties līdzšinējā grupas prezidenta Žana Kloda Junkera (Jean Claude Juncker) vietā, citējot Vācijas laikrakstu Spiegel, vēsta BBN.

Spiegel rakstā «Nākamajam Junkeram jābūt igaunim» pausts, ka pašreizējais Igaunijas finanšu ministrs J. Ligi varētu būt labs Ž. K. Junkera aizvietotājs, jo viņš ir parādījis spēju īstenot «sāpīgas reformas» krīzes laikā un tādējādi varētu būt labs piemērs Grieķijai un citām parādu krīzes skartajām valstīm.

Pēc Padomju savienības sabrukuma Baltijas valstis «pārliecinoši fokusējušās uz Eiropu», un Igaunija ir bijuši īpaši ambicioza, veicot virkni reformu, kas 2011. gadā tai ļāva pievienoties eirozonai.

Eirogrupa lūkojas pēc jauna prezidenta, jo Luksemburgas pilsonis Ž. K. Junkers šā gada maijā paziņoja, ka vēlas atstāt amatu. Ž. K. Junkers, kas Eirogrupas prezidenta amatā nostrādāja astoņus gadus, vadības grožus pametīs jūlija vidū.

Vācijas autobūves uzņēmums «Audi» apturējis jaunākā «A6» modeļa piegādes saistībā ar aizdomām, ka tajos varētu atrasties kaitīgo izmešu datu manipulēšanas programmatūra, otrdien vēsta vācu mediji.

Apstiprinot žurnālā «Der Spiegel» pausto informāciju, Vācijas Transporta ministrija norāda, ka tā veic izmeklēšanu saistībā ar jaunas neatļautas programmatūras izmantošanu aptuveni 60 000 «Audi» automobiļu, no kuriem puse pārvietojas pa Vācijas ceļiem.

«Der Spiegel» raksta, ka jaunākie «Audi A6» modeļi aprīkoti ar programmatūru, kas apzināti palēnina īpaša izmešu attīroša šķidruma izmantošanu pēdējos tā 2400 ekspluatācijas kilometros, lai autovadītājiem starp apkopēm nebūtu jāpapildina tā dēvētais «AdBlue» šķidrums.

Taču «AdBlue» funkcijas samazināšana arī ievērojami pasliktina tā efektivitāti kaitīgo dzinēja radīto slāpekļa oksīdu neitralizēšanā, šajā laikā padarot ar dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus videi krietni kaitīgākus.

Par strādnieku darbalaika saīsināšanu sakarā ar finanšu krīzes izraisītajām produkcijas noieta grūtībām paziņojuši vēl divi Eiropas lielkoncerni BMW un BASF.

BMW uz diviem mēnešiem saīsinās darbalaiku 4 rūpnīcās, tādā veidā skarot 26 tūkst. līdzstrādniekus, raksta Spiegel. Savukārt pasaules lielākais ķīmijas koncerns BASF darbadienas un līdz ar to atalgojumu apcirps 1800 no saviem gandrīz 100 tūkst. darbiniekiem, ziņo Spiegel..

Db.lv jau rakstīja, ka BASF vissmagāko apgrozījuma kritumu piedzīvojis autorūpniecības un tekstila nozarēs. Savukārt Daimler par darbalaika saīsināšanu ap 10 tūkst. darbiniekiem paziņoja jau pērnā gada decembrī.

Vācijas kanclere Angela Merkele drīzāk samierinātos ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), bet nepieļaus kompromisus jautājumā par strādnieku brīvu pārvietošanos, vēsta vācu žurnāls Der Spiegel.

Merkele arī paudusi bažas, ka Lielbritānija tuvojas «punktam, no kura atpakaļceļa vairs nav».

Pirms rīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES, Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kemerons vēlas sarunu ceļā panākt jaunu vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija atrodas savienībā.

Kemerons sacījis, ka šo sarunu centrā būs jautājums par pārvietošanās brīvību, tomēr Merkele brīdinājusi, ka pārtrauks atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES, ja Kemerons turpinās pieprasīt migrācijas reformu, norāda žurnāls.

Šī ir pirmā reize, kad Merkele atzīst, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir iespējama, uzsver Der Spiegel.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina Latvia Tours Ceļojumu indeksa dati.

Kopš 2015. gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%, stāsta SIA Latvia Tours direktore, indeksa autore Ieva Keiša.

Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

No Kipras glābšanas visvairāk iegūs bagātie krievi, ieskaitot «Krievijas mafiju», citējot Vācijas aģentūras Bundesnachrichtendienst (BND) laikrakstā Der Spiegel pausto, informē thelocal.de.

«BND ziņojums liecina, ka no eiropiešu iemaksātajiem miljardiem Kipras glābšanai visvairāk iegūs Krievijas oligarhi, uzņēmēji un mafijas pārstāvji, kas savus nelegālos ienākumus glabā Kiprā,» rakstīja Der Spiegel.

Kipras bankās savas bagātības glabā liela daļa Krievijas uzņēmēju, kurus Kiprā piesaista zemie nodokļi. Kipras reputācija kā zemo nodokļu valstij nedaudz pasliktinājās pēc tam, kad tā pievienojās ES 2004. gadā. Kopumā Kiprā 2011. gadā atradās Krievijas oligarhu bagātības aptuveni 20 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā Kipras nacionālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas veido 17,8 miljardus eiro, teikts BND ziņojumā.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem šogad plāno doties kādā ceļojumā.

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes martā veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (23%) iedzīvotāju šogad plāno doties ceļojumā ārpus Latvijas. Piektā daļa (19%) iedzīvotāju plāno ceļot pa Latviju. Savukārt vēl piektā daļa (21%) iedzīvotāju šogad plāno ceļot gan pa Latviju, gan doties ārpus Latvijas.

Ceturtā daļa (27%) iedzīvotāju neplāno šogad doties kādā ceļojumā. Desmitā daļa (10%) vēl nav izlēmuši par saviem šī gada ceļošanas plāniem.

28% Latvijas iedzīvotāju, kuri šogad plāno doties ceļojumā, konkrētajam ceļojumam plāno atvēlēt vairāk nekā 301 eiro uz vienu personu (ieskaitot transportu, nakšņošanu u.c. tēriņus).

Žurnāls Frommer's nosaucis nākamā gada labākos tūrisma galamērķus. Ziemeļnorvēģijas pilsēta Tromso, kas atrodas fjordu ielenkumā, tūrisma žurnālā atzīta par pasaulē labāko kruīzu galamērķi. Savukārt pēc piedzīvojumiem Frommer’s iesaka doties uz Jūtas Štatu ASV, bet ar ģimeni - uz Lielajiem Dūmakainajiem Kalniem.

«Ziemeļnorvēģija ir sapņu zeme kā ziemā, tā rudenī, vasarā un pavasarī. Nekur nevar tā izbaudīt mežonīgu dabu, kā iebraucot Norvēģijas Ziemeļu galvaspilsētas ostā,» teikts žurnālā, par labāko kruīza galamērķi nosakot Ziemeļnorvēģijas pilsētu Tromso. Pilsētā «mācās tūkstošiem studentu un tur valda kņada, taču tajā pašā laikā Tromso ir arī ideāla vieta, kur no kņadas aizbēgt, ja vien ir tāda vēlēšanās», raksta Frommer's.

Žurnāls par vislabāko ceļojuma galamērķi piedzīvojumu meklētājiem iesaka Jūtas štata (ASV) Moabu, jo tā atrodas «nekurienes vidū». Moabā asu izjūtu cienītāji var doties pārgājienos, kāpt klintīs un doties kalnos u.c. Tāpat Moabā iespējams baudīt klinšu ainavas, kas redzamas uz daudzām ASV pastkartēm.

Jau drīzumā pret sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latviju, var tikt uzsākta t.s. pārmērīga budžeta deficīta procedūra, kas sliktākajā gadījumā draud ar lielām soda naudām valstij.

Spiegel.de ziņo, ka šī procedūra varētu tikt uzsākta jau šīs nedēļas beigās. Finanšu ministrija Db apstiprina, ka arī Latvijas ir to valstu starpā, kuras budžeta deficīts pārsniedz Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikto budžeta deficīta atsauces vērtību 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2008. gadā Latvijas budžeta deficīts bija 3.3% no IKP. Pārējās valstis, kas nav ievērojušas šos kritērijus ir Īrija, Grieķija, Spānija un Francija, kā arī eirozonā neietilpstošā Rumānija.

Pašlaik pārmērīgā budžeta procedūra jau tiek attiecināta uz divām valstīm – Apvienoto Karalisti (procedūra uzsākta 2008. gadā) un Ungāriju (procedūra uzsākta 2004. gadā), pārmērīgs deficīts šīm valstīm jānovērš līdz 2009./2010.gadam.

Ekonomiskā lejupslīde visā pasaulē ir novājinājusi cilvēku gan fiziski, gan morāli, tāpēc ikvienam no mums būs nepieciešama atpūta. Laikraksts The Times ir izveidojis ceļvedi ekonomiski izdevīgiem ceļojumiem pa Eiropu. Vairāk par tūrismu lasiet Dv.lv sadaļā Db Dopings!

Ticamākais, vairums cilvēku izbrīnā iesauksies, ka nekāds ceļojums šogad netiek plānots, jo tādiem priekiem nepietiek naudas. The Times nostājas pretēji šim uzskatam un sludina, ka jādodas atpūtā – vai nu ceļojot savas valsts robežās, vai arī dodoties uz ārvalstīm. Protams, plānojot ceļojumu, nāksies skaitīt latus, tāpēc ceļveža veidotāji ir izvēlējušies ekonomiski pievilcīgus galamērķus dažu vai vairāku dienu ceļojumiem. Laikraksts ir pārliecināts, ka cilvēki joprojām var atļauties doties ceļojumos, neaizņemoties naudu no bankas.

Apceļojot Lielbritāniju, kā galamērķi nav obligāti jāizvēlas valstu galvaspilsētas, kas parasti ir dārgākas nekā provinces pilsētiņas. Tāpat par naktsmītni ne vienmēr ir jāizvēlas viesnīcas, jo gana interesanti un aizraujoši ir nakšņot zem klajas debess – kādā kempingā vai telšu pilsētiņā. Tieši šie aspekti ir tie, kurus ceļvedī uzsver laikraksts.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ekonomikas profesors Vācijā, kurš zināms arī kā eiro kritiķis, plāno celt prasību tiesā, ja Vācija un citas Eiropas Savienības valstis piešķirs finansiālu atbalstu parādu nomāktajai Grieķijai, atsaucoties uz viņa sacīto medijiem, vēsta Reuters.

Vilhelms Hankels (Wilhelm Hankel), kurš neveiksmīgi mēģināja novērst eiro ieviešanu, ar trīs kolēģiem 1998.gadā dodoties uz Vācijas Konstitucionālo tiesu, sacījis, ka viņi ir gatavi to darīt vēlreiz.

Vācijas miljardiem eiro vērtais atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē. Paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu, bet pievēršanās saules enerģijai atstāj novārtā lētākus atjaunojamos resursus.

Tomēr saules enerģijas nozarei ir spēcīgs lobijs un politiķi tam nespēj pretoties, raksta Vācijas laikraksts Spiegel, norādot, ka nesen jaunais Vācijas vides ministrs Peters Almeiers (Peter Almaier) tikās ar Vācijas atjaunojamo resursu nozares pārstāvjiem un sarunu rezultātus Vācijas sabiedrība drīzumā sajutīs ar lielākiem elektroenerģijas rēķiniem.

Tā jau nākamgad ir visai liela iespēja, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru.

Vācijas medijs atzīmē, ka plānā iekļauti ievērojami atvieglojumi saules enerģijas nozarei, kas esot visdārgākā atjaunojamās enerģijas tehnoloģija, kā arī maz piemērota Vācijas klimatam. Spiegel raksta, ka iepriekš pats P. Almeiers kritizējis Vācijas saules enerģijas plānus, kas valstij nesīšot papildus izdevumus vairāku miljardu eiro apmērā. Tomēr tagad, pēc nokļūšanas vides ministra amatā, viņš esot mainījis savu viedokli.

Kamēr vācieši izrādījuši vēlmi radīt uzkodu Obamas pirkstiņi (Obama Fingers), franči izvēlējušies nedaudz smeķīgāku pieeju, radot vīnu Obama cuvée, ziņo spiegel.de.

Sveicot jaunievēlēto ASV prezidentu, uzgavilētāju pulkam pievienojušies arī gastronomijas pasaules pārstāvji, kuri par godu šim notikumam rada dažādus produktus, piemēram, ceptas vistas uzkoda Obamas pirkstiņi. Tagad šo plejādi papildina arī vīns.

Āfrikā dzimusī franču vīndare Andžela Buskē-Keita (Angela Bousquet-Keita), radījusi augstākās kvalitātes vīnu Obama cuvée, lai sveiktu pirmo Āfrikas izcelsmes prezidentu Amerikā.

Par trīs vīna pudeļu komplektu vīndare vēlas iekasēt 150 eiro (aptuveni 106 lati), tomēr visa peļņa tiks ziedota labdarībai Sudānā. Tā rīkoties viņu pamudinājis fakts, ka nu jau pāris gadus viņas vīnogu audzētavā strādā bēgļi no Dārfūras.

Naftas eksportētāju valstu organizācija OPEC jau marta vidū varētu lemt par naftas ieguves samazināšanu, lai sasniegtu organizācijai vēlamo 75 dolāru par barelu naftas cenu.

OPEC prezidents Hose Maria Botelo de Vaskonselos (José Maria Botelho de Vasconcelos) intervijā vācu žurnālam Spiegel norāda, ka esošā naftas cena ir pārāk zema, bet līdzšinējās ražošanas apjomu samazināšanas ir devušas nelielu efektu. «Kopš decembra, kad cena (naftas) bija 40.3 dolāri, tā ir nedaudz pakāpusies. Mūsu mērķis, ko gribam sasniegt, ir, lai naftas cena par barelu sasniedz aptuveni 75 dolārus,» uzsver OPEC prezidents. Viņš gan atzīst, ka šogad šādu cenas līmeni būs grūti sasniegt, jo globālā ekonomiskā krīze mazinājusi pieprasījumu pēc naftas.

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Ekonomikas krīze smagi skārusi japāņu autoindustriju: janvārī saražoti par 41% automašīnu mazāk nekā pērn, raksta Spiegel.

Japāņu autorūpniecībā tas ir smagākais kritums kopš 1967. gada. Pirmajā šī gada mēnesī saražoti 567.5 tūkst. dažādu automašīnu un autobusu, pērn šajā pašā periodā šie rādītāji bija tuvu miljonam. Īpaši smagi cietuši japāņu auto eksportētāji, eksporta apjoms sarucis par 59.1 %. Japāna, kā zināms, ir vairāku pasaulē nozīmīgu automarku dzimtene, starp viņiem arī pasaules lielākais autoražotājs Toyota.

Arī rūpniecības produkcija piedzīvojusi janvārī rekordaugstu kritumu pret iepriekšējo mēnesi — 10%. Mājsaimniecības janvārī izdevušas par 5.9% mazāk, tomēr pasaules otrajā lielākajā ekonomikā noticis arī kas pozitīvs, par 0.2% samazinājies bezdarbnieku skaits, sasniedzot 4.1%.