Citas ziņas

Sprādzieni skaistumkopšanas centrā Tukumā, visticamāk, notikuši apkures defekta dēļ

BNS, 03.04.2011

Jaunākais izdevums

Sākotnējā informācija liecina, ka sestdien Tukuma skaistumkopšanas centrā Harmonija notikušie sprādzieni nogranduši apkures sistēmas defekta dēļ, aģentūra BNS noskaidroja policijā.

Portāls ntz.lv vēsta, ka divi sprādzieni skaistumkopšanas centrā notikuši ap plkst. 13. Tā kā pavisam neilgi pirms tam ļaudis bija ieradušies uz pirti, sprādziena radīta gaisa viļņa dēļ bija arī cietušie, kam uzreiz tika sniega pirmā medicīniskā palīdzība. Vissmagāk cietusi kāda sieviete, kurai konstatēts rokas lūzums.

Centra darbiniece Elita ntz.lv stāstījusi, ka vispirms salonā parādījušies dūmi, bet pēc tam atskanējis sprādziens, uzreiz ziņots ugunsdzēsējiem un visi cilvēki skrējuši ārā no telpām. Atklātu degšanu viņa neesot redzējusi. Savukārt skaistumkopšanas centra pirtniece Ieva Semjonova tieši tai laikā bijusi pirtī un sagaidījusi pirts apmeklētājus, kam durvis tiek atvērtas plkst. 13.

«12.20 viss bija kārtībā, uztaisīju pēdējo apgaitu; pavisam drīz ārpusē sāka pulcēties cilvēki, kas regulāri te nāk uz pirti. Šai ziņā saimnieki mums ir noteikuši stingru kārtību, ka ātrāk par noteikto laiku nevienu iekšā laist nevar un mēs to arī ievērojam. Paldies Dievam, ka tā, jo ja būtu ielaidusi viņus vismaz trīs minūtes ātrāk, kas tad viņus varētu atrast... Kad nogranda sprādzieni, cilvēki tikko kā bija iegājuši un ģērbās. Skrēju viņus glābt, ķēru somas un mantas, bet daudz kas jau vēl palika iekšā. Tomēr, kur sprāga, īsti nemaz nevaru pateikt, zinu tikai, ka ar to triecienu sievu ģērbtuvē skapīši bija sagāzušies. Paldies Dievam, ka cilvēki nav smagi cietuši, jo - ja kādu vajadzētu glābt mazgātuvē, tad nezinu, kā tiktu klāt,» klāstījusi Semjonova.

Vaicāta, vai bijusi kāda problēma ar krāsnīm, Semjonova atzina, ka krāsnis bijušas kārtībā, jo vēl iepriekšējā dienā visi gājuši uz pirti. Turklāt viss taču ticis pārbaudīts.

Centra īpašnieks Māris Majors stāstīja, ka par notikušo uzzinājis, būdams Rīgā. Atbraucis Tukumā, redzējis, ka dienesti jau strādā un ka darbinieki operatīvi par notikušo bija tiem ziņojuši. To, kāpēc tā noticis, labprāt pats no ekspertiem uzzinātu, jo līdz šim neesot bijis iespējams visas telpas apskatīt: «Ar ugunsdzēsējiem kopā apskatījām apkures sistēmu un konstatējām, ka tajā ir normāls spiediens, kas liecina, ka sistēma nav bojāta, taču vairāk neko nezinu.» Vaicāts, vai var pieļaut arī kādu ļaunprātību, Majors atzina, ka tās esot tikai spekulācijas un minējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

«Būs sprādziens pieprasījumā pēc granulu apkures. Mēs - «EUROTHERMO» esam epicentrā!»

, 08.10.2013

Uzņēmuma «EUROTHERMO» uzstādītais 500 kilovatu «Heiztechnik» granulu apkures katls pagājušā gada ziemā 5000 kvadrātmetru teritorijas apkurināšanai patērēja vien 21 – 22 granulu maisus diennaktī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piesārņojuma novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā vajadzēs vairākus desmitus tūkstošus eiro

LETA, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ezera izceltas jau četras tonnas beigtu zivju; plāno izsludināt ārkārtas situāciju

LETA, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Civinity: Apkures sezona šogad bija gan īsāka, gan arī dārgāka

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai skaistumkopšanas pakalpojumi būtu veselībai drošāki, veiktas higiēnas prasību izmaiņas un noteikti ierobežojumi pakalpojumu sniedzējiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai paredz ievērot noteiktas higiēnas prasības arī tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas tos veic savā vai klienta dzīves vietā, kā arī aizliedz izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas instrumentu sterilizācijas procesa nodrošināšanai. Tāpat noteiktas detalizētākas prasības instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas, kā arī noteikta kvalifikācija pakalpojumu sniedzējiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības, tās uztver kā administratīvo slogu.

Kopš jauno Ministru kabineta noteikumu Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai spēkā stāšanās pagājušā gada oktobrī Veselības inspekcija (VI) laikā līdz šī gada marta beigām ir veikusi 255 plānveida kontroles šādu pakalpojumu sniegšanas vietās. 34% no kontrolētajiem objektiem tika konstatētas dažāda veida neatbilstības prasībām. Nozarē strādājošie uzskata, ka tirgu duļķo tie skaistuma kopēji, kuri pakalpojumus sniedz izbraukumā vai īrē darba vietu salonos vai frizētavās.

Līdz ar jaunajām higiēnas prasībām ir pieaudzis neatbilstību skaits par izlietnes neesamību, kas kopš pērnā gada rudens ir obligāti ierīkojama katrā darba telpā, kurā tiek sniegti skaistumkopšanas pakalpojumi (iepriekš obligāti bija tikai sejas un ķermeņa estētisko pakalpojumu sniedzējiem). Tiesa gan, prasībām attiecībā uz lietoto darba piederumu apstrādi atbilstoši inficēšanās riskam pieminētajos noteikumos ir atrunāts pārejas periods – tās stāsies spēkā vien šī gada 1. oktobrī, ļaujot pakalpojumu sniedzējiem sagatavoties jaunajai darba piederumu apstrādes kārtībai. Par to izpildi šobrīd kontroļu laikā tiek skaidrots un sniegtas konsultācijas attiecībā uz jauno prasību ieviešanas un izpildes kārtību. Jaunie darba piederumu apstrādes procesi tiek skaidroti arī higiēnas minimuma apmācībās, kas no šī gada 1. oktobra reizi piecos gados būs obligāti jāapmeklē visiem tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav sertificētas ārstniecības personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Siltumenerģijas tarifi sarukuši visās lielājās pilsētās, izņemot Ventspili

LETA, 25.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šonedēļ veicis procesuālas darbības skaistumkopšanas uzņēmumā «Kolonna», kura pārvaldītājs ir Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA «Reho», liecina neoficiāla informācija.

VID pārstāvis Andrejs Vaivars apstiprināja, ka VID šonedēļ veicis procesuālas darbības vienā no lielākajiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem Latvijā.

Vaivars neatklāja skaistumkopšanas uzņēmuma nosaukumu, jo to VID liedz likums. Vaivars vienīgi norādīja, ka procesuālās darbības bija saistītas ar aizdomām par nedeklarētu naudu uzņēmumā.

Tāpat Vaivars nevarēja teikt, vai pēc veiktajām procesuālajām darbībām skaistumkopšanas uzņēmumam ir piemēroti kādi aizliegumi vai darbības ierobežojumi.

«TV3 Ziņām» Vaivars norādīja, ka VID ir aizdomas, ka uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem fiktīvi izmaksāta komandējumu nauda, kas nav jāapliek ar nodokļiem, taču faktiski darbinieki komandējumos nemaz nav sūtīti. Šajā lietā neviens pagaidām neesot aizturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes apkures katlu tirgus turpina attīstīties, spītējot lielajai konkurencei

Dienas Bizness, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē kopumā ēku apkurei, precīzāk – apkurei, ventilācijai un dzesēšanai, tiek novirzīti aptuveni 35% no visa energoresursu patēriņa, atklāj Cross Border Bioenergy pētījums par mazajām apkures sistēmām Eiropā. 75% no šiem resursiem (jeb aptuveni 26,5% visu energoresursu) tiek izmantoti tieši apkurei jeb telpu un ūdens sildīšanai, piektdien raksta laikraksts Diena.

Eiropā visas apkures daļa kopējā energoresursu patēriņā ir augstāka nekā vidēji pasaulē – 48% (20% resursu Eiropā tiek patērēti elektrības ražošanai, 32% – transportam), uzskata Cross Border Bioenergy.

Lielākais apkures pakalpojumu izmantotājs Eiropas valstīs ir dzīvojamais sektors, kura daļa ir 46,7% no visa apkures patēriņa, pārsniedzot gan rūpniecības (31%), gan pakalpojumu (20,8%) sektoru, rāda Eurostat dati.

Kā kā tieši mājokļi ir lielākais apkures tirgus, galvenokārt no to īpašnieku lēmuma, kādus resursus izvēlēties apkures nodrošināšanai, atkarīga valstu spēja īstenot to izvirzītos energopolitikas mērķus. Nav mazsvarīgi, ka lielākā daļa cilvēku mēdz izmantot privāto pieredzi arī uzņēmējdarbībā, nevis otrādi un vairumā gadījumu savos uzņēmumos, birojos un veikalos izmanto zināmus un mājās pārbaudītus risinājumus arī apkures jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Somijas uzņēmums Lindstrom investēs jaunā darba apģērbu ražotnē Tukumā

LETA, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Tukuma Straume saņēmusi neatkarīgas, akreditētas, starptautiskas laboratorijas Agrolab Group oficiālos analīžu rezultātus, kuros konstatēts, ka Tukuma Straumes ražotajā barībā suņiem Dogo un kaķu barībā nav urīnvielas jeb karbamīda. Uzņēmums ir atsācis ražošanu,» teikts šodien izplatītā uzņēmuma paziņojumā.

Tas turpinot sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu barības kvalitātes standartu nodrošināšanā.

AS Tukuma Straume savā paziņojumā arī izsaka pateicību visiem tirgotājiem, kas esot palikuši uzticīgi Dogo produkcijai.

«Mēs jau sākotnēji bijām pārliecināti, ka mūsu ražotajā barībā karbamīda klātbūtne nav iespējama, tādēļ bijām pārsteigti par aizdomīgajiem analīžu rezultātiem. Taču esam pārliecināti, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un mēs varēsim apliecināt savas produkcijas augsto kvalitāti un nekaitīgumu,» vēsta AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma Straumei jau esot bijis precedents, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma veiktajās Bior analīzēs tika konstatēta kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apšauba Tukuma siltuma šķeldas iepirkuma izdevīgumu

Dienas Bizness, 08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma siltums noslēdzis līgumu par šķeldas piegādi ar uzņēmumu, kura piedāvātā cena ir par 20% augstāka nekā izdevīgākajā piedāvājumā. Lai gan sākotnēji Tukuma pašvaldībai piederošais siltumenerģijas ražotājs bija gatavs izvēlēties pretendentu ar zemāko cenu, vēlāk pārdomājis, ziņo Latvijas Radio.

Speciālisti norāda, ka cena, par kādu Tukuma siltums iepirks šķeldu, ir viena no augstākajām un uzskata, ka pie tā novedis nemākulīgi uzrakstītais nolikums, kas lieki sadārdzina tarifu patērētājiem.

Kasparu Ramiņu no uzņēmuma Daibi, kas šovasar startēja Tukuma siltuma izsludinātajā šķeldas iepirkumā, bez atsevišķiem nolikuma punktiem aizdomīgu darīja tas, ka konkursu pasludināja par slēgtu. Citus gadus Tukuma siltums piedāvājumus atvēra publiski, taču šoreiz lielā slepenībā. Daibi ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kurš Tukuma siltumam šķeldu piegādājis iepriekšējos gadus. Šoreiz siltumenerģijas ražotājs nolēma šo pienākumu uzticēt vienam ražotājam. Līdz ar to Tukuma siltuma piedāvājums kļuva par vienu no lielākajiem kumosiem šķeldu iepirkumos reģionā. Konkursa pretendentiem bija obligāti jāiesniedz divas atsauksmes par šķeldas piegādi iepriekšējās sezonās no diviem patērētājiem vismaz par 40 tūkstošiem kubikmetru. Pēc Ramiņa domām šī prasība ir dīvaina, jo tas automātiski izslēdz tos pretendentus, kuri ir piegādājuši šķeldu lielākos apjomos, bet piemēram vienam siltumuzņēmumam. Šī punkta dēļ no pieciem pretendentiem konkursu nācās pamest diviem ar salīdzinoši zemām cenām, tāpēc, ka viņi bija iesnieguši atsauksmes tikai no viena klienta. Teorētiski nolikumam neatbilda arī vēlākais konkursa uzvarētājs Pata AB angļu valodā iesniegtās atsauksmes dēļ, taču uz šo nepilnību iepirkumu komisija pievēra acis, pati vēstuli pārtulkojot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tukums Airport neatsakās no plāniem par Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanu

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aptur lokālplānojumu zemei Ogres novadā, kur apsver Gallusman olu produktu ražotnes izveidi

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laikraksts: Tukuma Piens plāno nojaukt dzīvojamās mājas, lai paplašinātu ražotni

Gunta Kursiša, 29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā mājas Slocenes ielā 1 un Slocenes ielā 2 iekrāsotas kā ražošanas teritorija, un problēma saistās ar a/s Tukuma Piens paplašināšanās plāniem. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma paplašināšanās plānus jau atbalstījuši Tukuma novada domes deputāti, savukārt novada iedzīvotāji aicina uzsākt parakstu vākšanu, lai apstiprinātais plānojums netiktu izsludināts, raksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ).

Vēstulē, ko saņēmusi NTZ redakcija, aicināts parakstīties pret 23. martā Tukuma novada domes deputātu apstiprināto novada teritorijas plānojuma gala redakciju, un to interesentu vārdā parakstījusi Ina Kuļikovska.

Par «vairākām nepilnībām plānojumā» jau informēta Tukuma dome, kā arī Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts Vides dienests (VVD).

Vēstules autore norāda, ka jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā divas mājas Slocenes ielā atzīmētas kā ražošanas teritorija.

«Ja šo māju iedzīvotāji prastu orientēties apzīmējumos, viņi būtu sapratuši, ka uzņēmuma darbība paplašināšanās virzienā bijusi mērķtiecīga un ka viņu izlikšana bijusi sagaidāma jau sen, norādījusi I. Kuļikovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Iedzīvotaji nav gatavi apkures sezonai galvenokārt augsto tarifu dēļ

Dienas Bizness, 29.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties rudens un jaunās apkures sezonai, lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir gatavi apkures sezonas sākumam, tomēr vairāk nekā puse no tiem, kuri apgalvo, ka nav gatavi gaidāmajai apkures sezonai, par iemeslu tam min augsto maksu par apkuri.

Tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Trešā daļa (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir norādījuši, ka noteikti ir gatavi apkures sezonas sākumam, savukārt 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka drīzāk ir gatavi apkures sezonai.

23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi apkures sezonas sākumam. 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka drīzāk nav gatavi apkures sezonai, tomēr 5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka noteikti nav gatavi jaunajai apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Talcis: parādnieku skaits aug – jāķeras pie radikālākām metodēm

Līva Melbārzde, 18.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā apkures sezona bez siltuma varētu aizsākties vairākos namos. Lai siltumu atjaunotu, namu apsaimniekotājiem būs jāvēršas bankās vai citur, lai saņemtu īstermiņa kredītus un varētu norēķināties ar A/s Rīgas siltums par patērēto siltumenerģiju, inttervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Vai šī apkures sezona, kas vēl laikam nav beigusies, ir ar kaut ko izcēlusies starp citiem gadiem?

Apkures sezona kopumā bija tāda pati kā parasti, bez sevišķiem starpgadījumiem. Vienīgais, ko var minēt, ir laika apstākļi. Lai arī pagājušo ziemu ārā bija diezgan pavēss, šajā apkures sezonā bija divi periodi decembrī un februārī, kad ilgstoši ārgaisa temperatūra bija zem 0 grādiem. Siltumtīkliem, protams, ir laba vienmērīga noslodze, taču aukstie laika apstākļi tieši atsaucās uz patērētāju rēķiniem, īpaši decembrī, kad rēķini bija gan augstāki nekā iepriekšējos mēnešos, arī nekā iepriekšējos gados šajā periodā. Līdz ar to iedzīvotājiem janvārī bija liels pārsteigums, saņemot decembra rēķinu, kas nebija tik daudz saistīts ar tarifu kāpumu, cik ar siltumenerģijas patēriņu, kas bija decembrim neraksturīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Komentāri

Pievienot komentāru