Citas ziņas

Sprādziens uzņēmumā Kurzemes granulas

Vēsma Lēvalde, Db, 24.09.2008

Jaunākais izdevums

Ap pulksten pussešiem Ventspilī, Kustes dambī, SIA «Kurzemes granulas» telpās nograndis sprādziens, Db apstiprināja Ventspils policijas pārstāve Dzidra Šķute.

Policija noskaidrojusi, ka sprādziens noticis ražošanas ceha granulu atsijas konveijerā, kā dēļ notikusi skaidu aizdegšanās. Ugunsgrēka dēļ bojātas tehnoloģiskās iekārtas, izsisti logu stikli un deformētas sienas. Patlaban policija veic izmeklēšanu. Pēc speciālistu atzinuma saņemšanas tiks lemts jautājums par kriminālprocesa sākšanu. Dz. Šķute nevarēja prognozēt, kad būs gatavs ekspertu slēdziens, jo pagaidām neesot zināms, vai bez ugunsdzēsējiem nebūs nepieciešami arī citi eksperti – piemēram, lai novērtētu tehnoloģisko iekārtu bojājumus.

Līdz ekspertu slēdziena saņemšanai nekādus komentārus par notikušo nesniedz arī uzņēmums, Db norādīja SIA Kurzemes granulas ražošanas direktors A. Rutkis, piebilstot, ka «/../nekāds lielais sprādziens tas nebija». Kokskaidu granulu ražotne SIA Kurzemes granulas atrodas Ventspils Brīvostas teritorijā. Ražotne ekspluatācijā nodota 2005. gada oktobrī. Rūpnīcas projektētā jauda ir 55 000 - 60 000 tonnu granulu gadā. Rūpnīca 95% kokskaidu granulu eksportē uz ES valstīm, apmēram 5% no saražotā apjoma tiek realizētas mazumtirdzniecībā vietējā tirgū. Granulas tiek tirgotas vairumtirdzniecībai bērtā veidā. Db rakstīja (21.08.2008), ka SIA Kurzemes granulas kapitāldaļas vairs nepieder nesen darbību pārtraukušo Gaujas granulu īpašniekam Baltijas Bioenerģijas grupa, un uzņēmums veiksmīgi attīstās. Pa 13% no 10.12.2007. pieder SIA AOB un Elmfield business inc.limited. 8% pieder Viesturam Grīnbergam (jau no 2003.g.13.11.), bet kopš 22.05.2008. 33% reģistrēti uz SIA Juridiskais birojs JS un 33% SIA Kurekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Latvijā trūkst kvalitatīva kurināmā privātmāju krāsnīm

Dienas Bizness, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes granulas atbrīvojas no saistības ar darbību pārtraukušajām Gaujas granulām

Vēsma Lēvalde, Db, 19.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA Kurzemes granulas kapitāldaļas vairs nepieder nesen darbību pārtraukušo Gaujas granulu īpašniekam Baltijas Bioenerģijas grupa, liecina pēdējās reģistrētās izmaiņas Lursoft datu bāzē.

Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Kurzemes granulas faktiski samazinājušas Baltijas bioenerģijas grupas ietekmi uzņēmumā un pastiprinājušas sadarbību ar izejvielu piegādātāju Kurekss. Līdz ar to Kurzemes granulas turpina veiksmīgi strādāt un tuvāko mēnešu laikā sāks ražot jaunu produkcijas veidu - fasētās granulas. SIA Gaujas granulas darbības apturēšana un maksātnespējas prasība Ventspils uzņēmumu nav ietekmējušas, Db uzzināja uzņēmumā.

Abus uzņēmumus saistīja kopīgi dibinātāji - Baltijas Bioenerģijas grupa, kurai piederēja kapitāldaļas kokskaidu granulu ražotnēs Latvijā - Gaujas granulas Rīgas ostā, Kurzemes granulas Ventspilī un darbību pārtraukušās Vidzemes granulas un Zemgales granulas, AS Hanza Graanul Igaunijā, kā arī kapitāldaļas veselā virknē kompāniju ar dažādu mērogu un darbības rezultātiem — SIA Bio enerģija fonds (100%), ), SIA Baltijas bionenerģijas siltums (100%), SIA Salas rēdereja (100%). Pēdējās izmaiņas par SIA Kurzemes granulas Lursoft datu bāzē ierakstītas 22.05.2008. Uzņēmuma valde pagaidām palikusi tā pati, kas reģistrēta 2006.gadā: Arnis Apsītis, Gatis Deksnis (Baltijas Bioenerģijas grupas valdes priekšsēdētājs), Viesturs Grinbergs. Pērn nedaudz mainījušies uzņēmuma daļu turētāji: pa 13% no 10.12.2007 pieder SIA AOB un Elmfield business inc.limited. 8% pieder Viesturam Grīnbergam (jau no 2003.g.13.11), bet kopš 22.05. 2008 33% reģistrēti uz SIA Juridiskais birojs JS un 33% SIA Kurekss. Iepriekš tieši 33 % piederēja Baltijas Bioenerģijas grupai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes granulas valdē ieceļ uzņēmuma līdzīpašnieku

Dienas Bizness, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» valdes locekļa amata atbrīvots Gatis Deksnis, un viņa vietā valdē iecelts viens no uzņēmuma patiesā labuma guvējiem Jānis Apsītis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt valdes priekšsēdētājs Viesturs Grīnbergs un valdes loceklis Arnis Apsītis, kurš ir otrs SIA «Kurzemes granulas» patiesā labuma guvējs, pārapstiprināti līdzšinējos amatos.

Gatis Deksnis bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis kopš 2006.gada līdz šim, nostrādājot četrus pilnvaru periodus.

Jānis Apsītis arī iepriekš darbojies uzņēmumā - viņš bija SIA «Kurzemes granulas» valdes loceklis no 2003. līdz 2006.gadam.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.maijā.

SIA «Kurzemes granulas» Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,101 miljons eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 188 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk Vidzemes granulu bankrota procedūru

Vēsma Lēvalde, Db, 19.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar tiesas lēmumu 18. martā sākta SIA Vidzemes granulas bankrota procedūra, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

SIA Vidzemes granulas dibinātas 1999. gadā, tās ietilpa Baltijas Bioenerģijas grupā, kurai piederēja kapitāldaļas kokskaidu granulu ražotnēs Latvijā - Gaujas granulas, Kurzemes granulas, Vidzemes granulas un Zemgales granulas, AS Hanza Graanul Igaunijā, kā arī kapitāldaļas veselā virknē kompāniju ar dažādu mērogu un darbības rezultātiem - SIA Bio enerģija fonds (100%), SIA Baltijas bioenerģijas siltums (100%), SIA Salas rēdereja (100%). Uzņēmums Kurzemes granulas Ventspilī samazinājis šīs grupas ietekmi un turpina darboties, pārējās grupas kokskaidu granulu ražotnēs ražošana faktiski nenotika jau 2008. gadā. Pērn 29. decembrī maksātnespējas process pasludināts arī SIA Baltijas bioenerģijas grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens, kurā dzīvību zaudējuši vismaz 12 cilvēki, bet vairāk nekā 20 ievainoti.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Šis ir jau otrais sprādziens, kas pēdējo divu dienu laikā satricinājis Volgogradu.

Svētdien sprādziens nogranda Volgogradas dzelzceļa stacijā, kur gāja bojā 17 cilvēki.

Nacionālais pretterorisma dienests apstiprināja, ka sprādzienu dzelzceļa stacijā sarīkojusi pašnāvniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Izmeklētāji: Sprādzienu Volgogradas trolejbusā sarīkojis uzbrucējs pašnāvnieks; bojāgājušo skaits sasniedz 14

LETA, 30.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprādzienu Volgogradas trolejbusā pirmdien sarīkojis uzbrucējs pašnāvnieks, paziņojuši izmeklētāji. Viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka sprādzieni Volgogradas dzelzceļa stacijā un trolejbusā ir saistīti un plānoti kopā.

Tikmēr traģiskajā pirmdienas sprādzienā bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 14. Iepriekš tika ziņots par 12 bojāgājušajiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu visā Krievijā pastiprināt drošības pasākumus.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par granulu ražotāja SIA «Kurzemes granulas» vienīgo īpašnieku kļuvis kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss», kam līdz šim piederēja 33% uzņēmuma kapitāla daļu, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

SIA «Kurekss» bijis granulu ražotāja dalībnieks ar 33% kapitāldaļu kopš SIA «Kurzemes granulas» izveides 2003.gadā.

Līdz šim pārējie 33% no SIA «Kurzemes granulas» pamatkapitāla piederēja SIA «Baltic Biomax», 13% daļu īpašnieks bija SIA «AOB», 8% daļu pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Viesturam Grīnbergam, bet pa 6,5% daļu katrai pieder Ilzei Kalniņai un Baibai Pumpurai.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku reģistra nodalījumā ierakstītas komercreģistrā 4.aprīlī.

Ventspils novada kokmateriālu ražotājs SIA «Kurekss» dibināts 1995.gadā, un tas vienādās daļās (pa 50% katram) pieder uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Apsītim un valdes loceklim Arnim Apsītim. 2016.gadā SIA «Kurekss» apgrozījums bija 47,340 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,178 miljoni eiro. Tas nodarbināja 200 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loks ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū

LETA, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Latgales Granulas jaunā granulu ražotnē investēs 1,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latgales Granulas piesaistījis investīcijas granulu ražotnes izveidei no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Piesaistītās investīcijas ir plānots ieguldīt ražotnes būvniecībā, tehnoloģisko iekārtu iegādē un apgrozāmajos līdzekļos, plānotā jaunas ražotnes ražošanas jauda ir 25 tūkstoši tonnu granulu gadā.

SIA Latgales Granulas ir dibināts 2014.gadā ar mērķi ražot ENplus A1 standartam atbilstošas koksnes granulas. Uzņēmuma vadībai ir daudzu gadu pieredze kokapstrādes nozarē. Kopējās investīcijas ražotnes izveidei ir plānotas 1,7 miljonu eiro apmēra.

SIA Latgales Granulas valdes loceklis Āris Sparāns uzsver, ka piesaistītas investīcijas ļaus izveidot efektīvu, neliela apjoma, augstākās kvalitātes granulu rūpnīcu, kas ļaus veiksmīgi attīstīties eksporta tirgos, jo šobrīd Eiropas lielākie granulu patērētāji joprojām importē vairāk granulu, nekā saražo. Lai gan kapacitāte lielai daļai Eiropas ražotņu ir lielāka nekā reālā noslodze, daudziem ražotājiem ir problēmas ar izejvielu pieejamību un piegādi. Stabilu izejvielu apjomu ir plānots nodrošināt izmantojot izejvielu resursus, kurus nodrošinās mātesuzņēmums (SIA Aļņi AS) no sava kokmateriālu pārstrādes procesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kafijas biezumus pārvērš granulās notekūdeņu attīrīšanai

Db.lv, 09.05.2022

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins.

Foto: Mārtiņš Strazdiņš, RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sprādzienā Teksasā desmitiem ievainoto un nezināms skaits bojāgājušo

Jānis Rancāns, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprādzienā mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Teksasā varētu būt ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, kā arī, iespējams, ir nezināms skaits mirušo, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Sprādziens sagrāvis rūpnīcu, kā arī nodarījis plašus postījumus desmitiem tuvējās pilsētiņas Vako ēkām. Pēc sprādziena evakuēta lielākā daļa no vairāk nekā 2,7 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Vietējās slimnīcās nonākuši desmitiem sprādzienā cietušu cilvēku. Savukārt Teksasas varasiestādes aģentūrai Reuters norādījušas, ka sprādziens, visticamāk, ievainojis simtiem cilvēku un, ka daudzi palikuši zem sagrauto ēku drupām. Pagaidām nav zināms bojāgājušo skaits, tomēr ASV plašsaziņas līdzekļi norāda, ka tas varētu būt mērāms desmitos.

Pagaidām nav zināms, kas izraisījis sprādzienu, tomēr tas, visticamāk, bijis rūpnieciskas dabas negadījums, uzskata Teksasas varasiestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Domodedova spridzināšanā, iespējams, bijuši divi teroristi

Elīna Pankovska, 25.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroraktu Maskavas lidostā Domodedova paveicis nevis viens, bet gan divi teroristi, kuri abi gājuši bojā sprādzienā, raksta Lenta.ru, ar atsauci uz aģentūru RIA Novostji.

Sprādziens varējis notikt arī spontāni, tanī mirklī, kad sieviete atvērusi somu ar spridzekli, norāda aģentūras ziņu avots, kurš neizslēdz iesēju, ka abi teroristi vēlējās spridzekļus tikai novietot lidostā un pēc tam to pamest.

Savukārt varas iestādes ziņo, ka terorists esot biji vīrietis. To apliecinot arī video ieraksti, savukārt uz sievieti norādījis tikai viens cilvēks.

DB jau ziņoja, ka sprādziens Maskavas lidostā notika 24.janvārī. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas. «Sprādziens notika bagāžas izsniegšanas zonā. Sprādziena iemesls pagaidām nav saprotams, nav izslēgts, ka spridzeklis atradās bagāžā,» aģentūrai Itar-Tass pavēstīja avots tiesībsargājošajās iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas galvaspilsētā Briselē noticis vēl viens sprādziens, ziņo euronews. Tas nograndis Schuman metro stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām.

Sprādziens noticis neilgi pēc diviem sprādzieniem Briseles lidostā. Sprādziens bijis arī Maelbeek metro stacijā.

Patlaban zināms, ka uzbrukumos Briselē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Pēc spēcīga sprādziena Oslo centrā iestājies haoss

Lelde Petrāne, Gunta Kursiša, 22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz viens sprādziens satricinājis valdības ēkas Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, atsaucoties uz valsts televīzijas un aculiecinieku vēstīto, ziņo CNN, norādot, ka ir gan ievainoti, gan bojā gājuši cilvēki.

Vairākām ēkām ir izsisti logi, un uz ielām redzami asiņojoši cilvēki, šādu informāciju savā mājaslapā sniedz raidorganizācija NRK.

Parādās pretrunīga informācija par to, vai pirmajam sprādzienam sekojis arī otrs.

Viens sprādziens noticis pie valdības ēkas, kurā atrodas premjerministra Jensa Stoltenberga birojs, stāstījusi NRK reportiere Linda Reinholdsena. Otrs sprādziens varētu būt bijis pie Norvēģijas parlamenta.

Vairākās ēkās izcēlušies ugunsgrēki, un no tām ceļas dūmi.

Reuters žurnālists Valters Gibs redzējis astoņus ievainotus cilvēkus, ieskaitot divus vai trīs, kuriem bijuši nopietni ievainojumi, bet viens cilvēks varētu būt gājis bojā. BBC ziņo, ka bojā gājuši vismaz divi cilvēki, bet piecpadsmit ievainoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemē bizness atgūstas

Žanete Hāka, 09.10.2014

1. Tolmets

Nozare: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 148,54
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -11,44

Foto: liepajniekiem.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atkritumu pārstrādes rūpnīcas modernizācijā iegulda aptuveni miljonu eiro

Anda Asere, 11.07.2011

SIA Green World no sašķirotiem atkritumiem ražo granulas, no kurām var ražot iepakojumu, piemēram, atkritumu maisus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sašķirotiem atkritumiem ražo granulas, no kurām atkal var ražot iepakojumu.

«Savu darbu sākām ar vienu nelielu līniju un ražojām granulas. Pēc kāda laika sapratām, ka ir iemesls paplašināties. Sadarbībā ar JIC biznesa inkubatoru un Rīgas Tehniskās universitātes Polimēru materiālu institūtu izstrādājām jaunu produktu,» stāsta Margarita Sverčkova, SIA Green World mārketinga direktore.

Kopā ar universitāti tika iegūtas pareizās proporcijas, lai ražotu granulas, kas sastāv no trim plēvēm – agroplēves, smalkās plēves un biezās plēves. Sākumā SIA Green World spēja ražot granulas tikai no biezās krāsainās plēves jeb LDPE, turklāt ražošanas apjoms bija aptuveni 40 tonnas mēnesī. Pēc ražotnes modernizācijas, kas prasījusi investīcijas aptuveni miljons eiro apmērā, uzņēmums palielinājis ražošanas jaudas līdz 240-300 tonnām mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Tūrisma asociācija šogad Lielā Jēkaba balvu tūrisma nozarē piešķirs vairākās nominācijās: Ražots Kurzemē, Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē, Dižā Kurzemes dabas taka, Dižā Kurzemes ekspozīcija, Dižais Kurzemes kempings, Dižais Kurzemes krodziņš, Dižais Kurzemes pasākums.

Savus nominantus ikgadējai Kurzemes tūrisma balvai jau nosaucis Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs. Nominācijā Ražots Kurzemē izvirzīts Liepājas Amatnieku nams, kur top tradicionālās mākslas darbi, un zemnieku saimniecība Baroni, kur viesi var apskatīt kazu ganāmpulku un nogaršot no kazas piena gatavotus dažādu veidu sierus.

Par labāko un atraktīvāko mājas lapu cīnīsies Karostas informatīvā mājaslapa, kas sniedz informāciju par visu bijušo militāro teritoriju un tās vērtīgākajām apskates vietām, un Sofijas laivas, kas piedāvā informāciju par laivošanu un ar to saistītajām aktivitātēm ne tikai latviešu, bet arī ārvalstu mērķauditorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas lidostā sprādzienā bojā gājuši desmitiem cilvēku

Sandra Dieziņa, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas pēcpusdienā nograndis sprādziens Domodedova lidostā, Maskavā, vēsta LTV Ziņu dienests.

Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājis 31 cilvēks, ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

«Sprādziens notika bagāžas izsniegšanas zonā. Sprādziena iemesls pagaidām nav saprotams, nav izslēgts, ka spridzeklis atradās bagāžā,» aģentūrai Itar-Tass pavēstīja avots tiesībsargājošajās iestādēs.

Domodevova lidosta 2010.gadā bijusi līdere pasažieru pārvadājumu apjomā Krievijā. Aizvadītajā gadā pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 19,2%, sasniedzot 22,3 miljonus cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Naftas bāzē Jelgavā atkal ugunsgrēks; viens cietušais

Dienas Bizness, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Jelgavas Naftas bāzē izcēlies ugunsgrēks. Kāda aculiecienice portālam zz.lv ziņojusi, ka noticis sprādziens, novērojami melni dūmi.

Ugunsgrēku apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inga Vetere. Uz notikuma vietu devušies arī ugunsdzēsēji no Rīgas un Dobeles, vēsta reģionālais medijs.

Aculiecinieki ziņojuši, ka dūmi redzami virs autocisternu aizpildīšanas nojumes, apmēram tajā pašā vietā, kur ugunsgrēks noticis arī 19.augustā. Nojume dega 50 kvadrātmetru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lidostā Rīga pastiprināti pārbauda pasažierus

Elīna Pankovska, 25.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar notikušo terora aktu Maskavas lielākajā lidostā Domodedova lidojumi no un uz lidostu Rīga notiek saskaņā ar grafiku un nav atcelti, informē lidostas preses sekretāre Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Tomēr tie pasažieri, kuri lido uz Krieviju, aicināti lidostā ierasties 2 – 2,5 stundas ātrāk, jo ir ieviests pastiprināts drošības režīms ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Krievijas.

DB jau rakstīja, ka vakar, 24.janvāra, pēcpusdienā nogranda sprādziens Domodedova lidostā. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, bet ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru